Latvijā sieviešu mirstība vecuma grupā no 30 līdz 44 gadiem ir divkārt augstāka nekā vidēji ES.

Kā liecina Eurostat pieejamā statistika, 2023. gadā, rēķinot visus vietējos iedzīvotājus, pēc sieviešu mirstības rādītājiem pirmajā vietā Eiropas Savienībā (ES) bija Bulgārija (14,53 mirušās uz 1000 sievietēm). Otrajā vietā ES ar 14,45 mirušajām uz 1000 sievietēm bija Latvija, kas no Bulgārijas atpalika tikai par astoņām simtdaļām. Jāatzīmē, ka ievērojams skaits gan Latvijas, gan Bulgārijas sieviešu un vīriešu dzīvo citās ES dalībvalstīs, tur oficiāli nereģistrējoties, tāpēc netiek pieskaitīti pie attiecīgās zemes iedzīvotājiem.

Vērtējot sieviešu mirstību bez ārvalstīs mirušajām attiecīgās zemes sievietēm, 2023. gadā ar 14,33 mirušām sievietēm uz vienu tūkstoti sieviešu Latvija bija pirmajā vietā ES, apsteidzot Bulgāriju, kuras teritorijā 2023. gadā nomira 14,25 sievietes uz vienu tūkstoti sieviešu. Gan Latvijas, gan Bulgārijas sieviešu mirstība 2023. gadā bija par 36% augstāka nekā vidējā sieviešu mirstība ES (10,6 mirušās uz 1000 sievietēm). Jāpaskaidro, ka vidējie mirstības rādītāji visumā ir tieši proporcionāli vidējam dzīves ilgumam. Jo lielāks vidējais dzīves ilgums, jo mazāks vidējais mirstības rādītājs uz tūkstoš personām, un otrādi. Samazinoties sagaidāmajam vidējam dzīves ilgumam, palielināsies mirstības rādītājs uz tūkstoš personām. Galīgajā sagaidāmā dzīves ilguma aprēķinā ar visai komplicētu formulu tiek ņemta mirstība dažādās vecuma grupās.

Ikviens no mums ir saskāries ar situāciju, kad tuvojas īpašs notikums, dzimšanas diena, Ziemassvētki vai kāds cits nozīmīgs dzīves brīdis , un rodas jautājums: kādu dāvanu, lai uzdāvina? Lai arī šķietami piedāvājums veikalos ir neierobežots, atrast patiesi oriģinālu un sirsnīgu dāvanu nav nemaz tik viegli. Šajā rakstā apkopotas dažādas idejas un padomi dāvanām, kas palīdzēs atrast piemērotu pārsteigumu ikvienam!

Dāvana kā pieredze

Viens no modernākajiem un aizvien populārākajiem veidiem, kā iepriecināt it uzdāvinot pieredzi. Šāda veida dāvana rada atmiņas, kas paliek atmiņā vēl ilgi pēc dāvanas saņemšanas.

Padoms: Izvēlies pieredzi, kas atbilst cilvēka interesēm. Ne vienmēr jādāvina ekstrēmi piedzīvojumi. Pieredzes dāvanu klāsts ir ļoti plašs, tādēļ iespējams atrast dāvanu ikvienam.

Lūk, daži dāvanu piemēri:

• Garšas piedzīvojums - ēdiena pagatavošanas meistarklase vai vakariņas elegantā restorānā;

• Aktīva atpūta – brauciens ar gaisa balonu, izbrauciens ar SUP dēli, izjāde ar zirgiem, lēciens ar izpletni.

• Radošas darbnīcas – keramikas, ziedu pušķu gatavošanas vai gleznošanas meistarklase.

Tuvojas Ziemassvētki - laiks, kad tradicionāli vēlamies iepriecināt savus mīļos ar dažādām dāvanām. Reizēm dāvanu kopsumma veido vien pārdesmit eiro, taču atsevišķos gadījumos - mēdz sasniegt pat vairākus simtus, kurus cilvēki nereti izvēlas aizņemties.

SIA “eLizings.lv” veiktās aptaujas dati liecina, ka 57% gadījumu, piesakoties naudas kredītam, cilvēki iegūtos papildus līdzekļus iecerējuši tērēt ikdienas vajadzībām vai citu preču un pakalpojumu iegādei.

Bieži cilvēki pievērš uzmanību nebūtiskām detaļām, piemēram, ikdienā salīdzinot, kurā veikalā iespējams iegādāties lētākos griķus vai makaronus, taču svētku laikā nespēj saglabāt vēsu prātu un dāvanām iztērē ļoti lielas naudas summas. Aizņemoties naudu preču un pakalpojumu, tajā skaitā dāvanu iegādei, pirmkārt, vienmēr vajadzētu atcerēties par to, ka šo naudu vēlāk vajadzēs atmaksāt. Šī iemesla dēļ mēs iesakām aizņemties gudri un atbildīgi, neuzticoties tikai reklāmām vai pirmajam piedāvājumam. Turklāt jāatceras, ka šādas, ilgtermiņā, iespējams, neizdevīgas izvēles, klientus mudina veikt arī tirgotāji, kas, pārdodot kādu preci uz nomaksu, nereti cilvēkus iepazīstina tikai ar vienu iespēju, kā naudu aizņemties. Tā vietā mēs aicinām izvērtēt visus piedāvājumus, izvēloties sev piemērotāko, jo ir vairāki veidi, kā svētku laikā saglabāt vēsu prātu un naudu neaizņemties vai aizņemties gudri.

Gada nogales svētki, Ziemassvētki un Jaunais gads, sagādā īpašu prieku, taču nereti arī lielus papildu tēriņus. Mūsu vēlme iepriecināt tuviniekus un draugus ar dāvanām un sarīkot sirsnīgus svētkus ģimenes lokā mēdz radīt emocionālu spiedienu tērēt vairāk nekā atļauj maciņš. Svētku sezonā bieži norisinās arī dažādi pasākumi, darba ballītes, bērnu koncerti, draugu tikšanās, kuru dēļ izdevumi mēdz pieaugt.

Lai svētku izdevumi nekļūtu par finansiālu nastu, ļoti svarīga ir laicīga plānošana. Ar skaidru budžeta plānu iespējams kontrolēt tēriņus un noslēgt gadu bez stresa, ka esi pārtērējies, ļaujot izbaudīt svētkus ar mierīgu sirdi.

Kāpēc ir svarīgi plānot svētku izdevumus?

Svētku laikā emocijas diktē mūsu tēriņus. Vēloties parādīt mīlestību un negribot atpalikt no citiem, mēdzam izvēlēties dārgākas dāvanas, nekā varam atļauties, vai atstājam pirkumus uz pēdējo brīdi. Tas viss var novest pie pārtērēšanās un jauna gada sagaidīšanas ar tukšu bankas kontu vai parādiem. Plānojot svētku budžetu jau laikus, iespējams izvairīties no finansiāla stresa janvārī.

Bižutērija ir daudz vairāk nekā tikai aksesuārs – tas ir veids, kā izpaust savu personību un piešķirt tērpam īpašu akcentu. Tomēr, atrast sev izdevīgas un kvalitatīvas rotaslietas, kas būs lielisks papildinājums jebkuram svētku tērpam – var būt īsts izaicinājums.

Lai uzzinātu noderīgus padomus, kā izvēlēties atbilstošas rotaslietas sievietēm, un kādus svarīgus faktorus ņemt vērā, uzzini, lasot rakstu.

Bižutērijas loma sievietes tēlā – kā rotaslietas papildina personīgo stilu

Bižutērija piešķir sievietes izskatam gan smalkumu, gan pārliecību, palīdzot akcentēt un izcelt kopējo tēlu atkarībā no noskaņojuma vai kāda notikuma. Ikdienā vienkāršas rokassprādzes sievietēm vai smalki bižutērijas auskari piešķir tēlam elegantu vienkāršību, savukārt svētku brīžos spīdīgi kuloni vai izsmalcinātas brošas pievieno greznību un šarmu.

Rotaslietas ir piemērotas gan sievietēm, kas iecienījušas minimālismu, gan tām kas vēlas izcelt savu personalitāti, padarot to par neaizstājamu ikvienas sievietes garderobes sastāvdaļu.

Foto: Freepik.com/ freepic.diller

Bižutērija ir daudz vairāk nekā tikai aksesuārs – tas ir veids, kā izpaust savu personību un piešķirt tērpam īpašu akcentu. Tomēr, atrast sev izdevīgas un kvalitatīvas rotaslietas, kas būs lielisks papildinājums jebkuram svētku tērpam – var būt īsts izaicinājums.

Lai uzzinātu noderīgus padomus, kā izvēlēties atbilstošas rotaslietas sievietēm, un kādus svarīgus faktorus ņemt vērā, uzzini, lasot rakstu.

Bižutērijas loma sievietes tēlā – kā rotaslietas papildina personīgo stilu

Bižutērija piešķir sievietes izskatam gan smalkumu, gan pārliecību, palīdzot akcentēt un izcelt kopējo tēlu atkarībā no noskaņojuma vai kāda notikuma. Ikdienā vienkāršas rokassprādzes sievietēm vai smalki bižutērijas auskari piešķir tēlam elegantu vienkāršību, savukārt svētku brīžos spīdīgi kuloni vai izsmalcinātas brošas pievieno greznību un šarmu.

Vai esi piedzīvojis to brīdi, kad, tuvojoties svētkiem vai uzņēmuma jubilejai, atkal jāizvēlas reklāmdāvanas, un viss šķiet jau redzēts? Krūzes, pildspalvas, kalendāri … It kā viss pareizi, bet trūkst sajūtas, ka šī dāvana tiešām pasaka kaut ko par tavu uzņēmumu.

Reklāmdāvanu pasniegšana nav tikai uzmanības žests darbiniekiem un sadarbības partneriem – tā ir daļa no zīmola stāsta. Tieši dāvanu personalizācija un kvalitatīvi apdrukas pakalpojumi ir tie, kas parastu priekšmetu pārvērš oriģinālā un jēgpilnā dāvanā – tādā, kas paliek atmiņā un rada emocijas.

Ne velti cilvēki, kam uzticēta reklāmdāvanu izvēle, ik gadu risina vienu un to pašu uzdevumu – kā atrast kvalitatīvu, vizuāli pievilcīgu un galvenais, atšķirīgu dāvanu piedāvājumu? Smelties idejas un tās īstenot palīdzēs mūsdienīgi drukas pakalpojumi un reklāmdāvanas, kas strādās zīmola labā.

Mūsu valstī dzimstība rūk, jo samazinās jaunu sieviešu skaits.

Kā liecina Pasaules Bankas apkopotā demogrāfiskā statistika par visām pasaules valstīm, 2023. gadā Latvijā bija vismazākais jaunu sieviešu (starp 20 un 29 gadu vecumu) īpatsvars pret kopējo sieviešu skaitu starp visām pasaules valstīm. Latvijā ir vislielākais dzemdēt spējīgu jaunu sieviešu iztrūkums no visām pasaules valstīm.

Latvijas katastrofāli zemie dzimstības rādītāji būtiski nevar uzlaboties, jo Latvijā jaunu sieviešu skaits, kuras varētu dzemdēt bērnus, ir izteikti nepietiekams normālai paaudžu nomaiņai. Neatkarīgi no tā, kas tiek vai tiks ierakstīts Latvijas vai citu valstu satversmēs par dzimumu skaitu, bērnu dzemdēšana ir un paliek tikai un vienīgi sieviešu privilēģija, atbilstoši dzimuma definīcijai, kāda ir noteikta bioloģijā. Turklāt sievietes var dzemdēt bērnus tikai vecumā pēc dzimumgatavības sasniegšanas un līdz menopauzei.

Ziema beidzot ir prom! Taču lai arī cik mēs nepriecātos par garākām dienām, augstākām temperatūrām, veidojot savu pavasara garderobi, mūs sugaida zināmi izaicinājumi. Stilisti šo gadalaiku sauc par starpsezonu. No rīta joprojām ir nepieciešams silts apģērbs, bet pēcpusdienas liecina par to, ka vasara sāksies pavisam drīz. Tieši sieviešu vestes ir tas ideālais starpslānis, kas nodrošina komfortu, neapgrūtina un ļauj pielāgoties laikapstākļiem, kas var mainīties tik pēkšņi.

Aicinām izlasīt noderīgus padomus, kas ļaus izvēlēties ideālas pavasara vestes sievietēm, kā arī saskaņot tās ar savu garderobi.

Pavasara sieviešu vestes - kādas tās ir?

Vestes var būt daudzas dažādas, taču pavasarī kā nekad ir aktuālas to funkcionālas īpatnības. Atšķirībā no ziemas vestēm, kas ir biezas un siltinātas, pavasara vestes ir daudz vieglākas, tās tiek ražotas no tādiem elpojošiem materiāliem kā kokvilna vai poliestera maisījumi. To vieglums nodrošina arī ērtu pārvietošanos – ja no rīta ir auksti, bet ap pusdienām kļūst par karstu, vesti varat atstāt mugursomā. Lai gan arī rudens tiek uzskatīts par starpsezonu, pavasara sieviešu vestes bieži vien ir pieejamas maigākās krāsās, atspoguļojot gadalaika svaigo un gaisīgo noskaņu.

Kleita ir viens no sieviešu iecienītākajiem garderobes elementiem. Piemēroti izvēlēts fason­s spēj izcelt siluetu, sakārtot koptēlu un nodrošināt valkāšanas komfortu visas dienas garumā. Polijas zīmola Reserved kolekcijās skaidri redzams, ka kleitu dizains balstās līdzsvarā starp estētiku un funkcionalitāti – tā, lai katra kleita būtu pārdomāta izvēle dažādiem gadalaikiem.

Sieviešu kleitas jau daudzus gadus ir viens no universālākajiem sieviešu garderobes elementiem. To spēks slēpjas vienkāršībā – pareizi izvēlēts fason­s ļauj izveidot saskaņotu koptēlu bez nepieciešamības to papildināt ar daudziem aksesuāriem. Reserved kolekcijas apliecina, ka kleita var būt ne tikai estētiska, bet arī ērta un piemērota dažādām situācijām.

Dažādi kleitu garumi – mini, midi un maxi ikdienas koptēlos

Viens no būtiskākajiem kritērijiem kleitas izvēlē ir tās garums. Mini kleitas lieliski iederas vasarīgos, pilsētai piemērotos komplektos, kuros svarīga ir viegluma un brīvības sajūta. Savukārt midi kleitas ir universālāka izvēle – piemērotas gan darbam, gan mazāk formālām tikšanās reizēm. To pārlaicīgais raksturs ļauj tās viegli saskaņot ar dažādiem aksesuāriem un virsdrēbēm. Maxi kleitas piedāvā īpašu komfortu un izteiktu siluetu, kas labi izskatās koptēlos, kuros nepieciešama lielāka saskaņotība un elegance.

Svētku sezona, kas tiek uzskatīta par prieka un svinību laiku, var radīt arī ievērojamu stresu. Bankas Citadele veiktā aptauja liecina, ka šis risks ir lielāks tieši sievietēm.

Lai sekmētu dzimumu vienlīdzības jautājumu risināšanu sabiedrībā, banka Citadele uzsāk sadarbību ar organizāciju Novatore, kas nodarbojas ar sieviešu ekonomisko iespēju veicināšanu. 49 % ģimeņu par svētku darbiem rūpējas sieviete, savukārt 32 % – abu dzimumu ģimenes locekļi ir vienlīdz iesaistīti svētku sajūtas radīšanā. Tikai 4 % ģimeņu svētku darbus uzņemas vīrietis. Aptaujā noskaidrotais akcentē dzimumu nevienlīdzības jautājumus Latvijas sabiedrībā, ar kuriem saskaras sievietes.

Nevienlīdzība izpaužas, sākot ar mājas pienākumu sadali un beidzot ar nepietiekamu pārstāvniecību uzņēmumu vadībā un vadošos amatos kopumā.

Aptauja norāda uz nevienlīdzību ne tikai Latvijā

Katru gadu, tuvojoties Starptautiskajai sieviešu dienai, atkal aktualizējas jautājums par sieviešu un vīriešu iespējām darba tirgū, t.sk. par vienlīdzīgu atalgojumu. Šis gads ir īpašs, jo no jūnija Latvijā spēkā stāsies ES darba samaksas pārredzamības direktīva (Labklājības ministrija izstrādā un pieņems nacionālo likumu šīs direktīvas ieviešanai).

Direktīva paredz stiprināt mehānismus, lai praksē nodrošinātu vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu un šogad šie principi Latvijā kļūs ne tikai par diskusiju objektu, bet par konkrētu pienākumu.

Nepielāgotā atalgojuma atšķirība 15,8%

Vidējais atalgojums vīriešiem Latvijā šobrīd ir aptuveni 35 000 eiro gadā, savukārt sievietēm - 30 000 eiro. Starpība ir 15,8%. Kaimiņvalstīs atšķirība ir vēl lielāka - Lietuvā tā ir 17,8%, bet Igaunijā sasniedz 20,7%. Šie rādītāji ir pietiekami būtiski, lai radītu iespaidu par sistemātisku nevienlīdzību. Taču ir svarīgi saprast, ko tieši mēra šie skaitļi? 15,8% ir tā sauktais nepielāgotais atalgojuma atšķirības rādītājs. Tas atspoguļo kopējo ekonomikas struktūru, t.sk. nozaru sadalījumu, amatu proporcijas, darba slodzes atšķirības, mainīgā atalgojuma īpatsvaru. Šī atšķirība neveidojas tikai viena amata ietvaros. Tā veidojas karjeras attīstībā un profesionālajās izvēlēs, kur nozīme ir gan nozares specifikai, gan organizāciju struktūrai.

Latvijā ir iespējams, ka viens cilvēks, aktīvi rīkojoties, var apturēt vismaz 30 miljonus vērtu būvprojektu, kas guvis vairākuma atbalstu sabiedriskajā apspriešanā, apstiprināts būvvaldē un lielā daļā sabiedrības raisījis cerības par vietas attīstību.

Dienas Bizness pārliecinājās, caurlūkojot Liepājas vēsturiskās peldu iestādes Miķeļa Valtera ielā 13, tautā sauktas par Vannu māju, pārbūves un attīstības projektu.

Projekts iesprūdis tiesā

Liepājas Vannu mājas stāsts ir traģisma pilns, jo pēdējos 30 gadus pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas šai vietai nav īsti veicies. Pagājušā gadsimta 30-tajos slavenās kūrortvietas enkurs – Vannu māja - tā arī stāvēja tukša. Šajā laikā ir bijušas dažādas idejas par projekta iedzīvināšanu, tomēr viss atdūrās naudā. Vannas, kas vēl bija saglabājušās, pirms dekādes nonāca kāda Liepājas viesnīcnieka īpašumā un vismaz kalpoja noderīgi, bet pati ēka turpināja liecināt, ka ne viss vēl pilsētā sakārtots. 2021. gadā SIA Liepojos kopos, kur investori ir kaimiņzemes Lietuvas uzņēmēji, uzsāka vietas izpēti, un jau drīzumā notika ideju konkurss par to, kā vieta varētu izskatīties.

Latvijā ir daudz radošu un uzņēmīgu cilvēku – mēs spējam pielāgoties, izdomāt risinājumus un atrast veidus, kā radīt jaunas lietas un īstenot dažādas idejas. Mums piemīt izdzīvošanas instinkts un inovāciju gars, kas redzams visās jomās – sākot no amatniecības un dizaina līdz tehnoloģijām un jaunuzņēmumiem. Tomēr, vai ar degsmi un entuziasmu pietiek, un, kāpēc ne visas idejas kļūst par biznesa veiksmes stāstiem?

No pirmās prezentācijas līdz ilgtermiņa stāstam

Pirmais iespaids var izšķirt visu. Tieši tāpēc uzņēmējam jau no pirmās dienas ir jāattīsta prasme formulēt savu ideju vienkārši, skaidri un kodolīgi. Tam jābūt vēstījumam, kuru saprot ne tikai nozares eksperti, bet arī potenciālie klienti, sadarbības partneri un investori. Ja auditorija nesaprot idejas būtību vai nejūt tās nozīmi, interese zudīs jau pirmajās sekundēs. Piemēram, raidījumā “Miljonu vērta ideja” tiek prezentēti daudzi risinājumi, kuru autori tajos saredz potenciālu. Raidījums ir spilgts piemērs, ka, neatkarīgi no tā, cik inovatīvs vai vērtīgs ir produkts vai pakalpojums, ja to neprot skaidri un pārliecinoši izskaidrot citiem, tam būs grūti piesaistīt komandu, investorus vai klientus. Spēja prezentēt ideju nav tikai par runāšanu – tā ir par spēju veidot izpratni un saikni ar auditoriju. Cilvēki daudz labāk uztver informāciju, ja viņi var to saistīt ar savu pieredzi. Ja uzņēmējs spēj panākt, ka klausītāji iztēlojas, kā viņi paši izmantos šo produktu vai risinājumu, tad ideja kļūst personiska, un līdz ar to – daudz saistošāka.

Tiek vērtēta iespēja sieviešu cietuma vajadzībām būvēt jaunu korpusu Cēsīs, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pavēstīja Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieks Dmitrijs Kaļins.

Cēsis, kur patlaban atrodas audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem, tiek izskatītas kā viens no variantiem, kur būvēt jauno sieviešu cietumu. Par šo jautājumu vēl notiek diskusijas, tāpēc galīgais plāns nav līdz galam skaidrs, piebilda Kaļins.

Viņš atzina, ka jaunas infrastruktūras izbūve ieslodzījumā un apcietinājumā esošajām sievietēm ir viena no galvenajām IeVP prioritātēm nākamajam periodam. Oktobrī par šo ieceri plānots parakstīt memorandu ar Norvēģijas grantu programmas pārstāvjiem.

LETA jau ziņoja, ka Tieslietu ministrija (TM) meklē iespējas radīt jaunu resocializācijas pasākumu īstenošanai atbilstošu ieslodzījuma infrastruktūru ieslodzītajām sievietēm, jo jaunais Liepājas cietums būs paredzēts tikai vīriešiem.

Komunikācijas aģentūras Olsen+Partners veiktajā aptaujā noskaidrots, kuras sievietes Latvijas sabiedrība uzskata par mūsdienu izcilākajām līderēm biznesā.

TOP 10 biznesa sieviešu vidū lielākoties ir uzņēmējas, par populārāko biznesa sievieti Latvijā respondentiem atzīstot Lotti Tisenkopfu-Iltneri, AS “Madara Cosmetics” līdzīpašnieci un vadītāju.

Atbildot uz jautājumu, kura personība respondentiem asociējas ar mūsdienu izcilāko sievieti biznesa vidē Latvijā, atklājas, ka cilvēkus iedvesmo gan sievietes, kas biznesā darbojušās daudzu gadu garumā, gan uzņēmējas, kas sevi pieteikušas pēdējo gadu laikā.

Aptauja atklāj, ka TOP 10 biznesa sievietes Latvijā ir:

1. Lotte Tisenkopfa-Iltnere

2. Vija Kilbloka

3. Elīna Didrihsone

4. Ieva Plaude

5. Ieva Treija

6. Baiba Rubesa

7. Kristina Andža

8. Egija Gailuma

9. Santa Anča

Atklātā vēstulē vairāki uzņēmumi un uzņēmēju organizācijas apliecina nostāju pret izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, informē "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Viņi norāda, ka Saeimas balsojums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir kļūda, kas ir radījusi reputācijas kaitējumu gan zīmoliem, gan valstij kopumā, turklāt lēmums neataino uzņēmēju un sabiedrības nostāju.

Uzņēmēji norāda, ka vairākus gadu desmitus pārliecina savus ārvalstu darījumu partnerus par to, ka Latvija nav "bijusī padomju republika" no Austrumeiropas, bet gan jauna un dinamiska iespēju zeme Ziemeļeiropā.

"Nekļūdās tikai tas, kas nedara. Katram ir savi neražu stāsti, kas maksājuši dārgi, taču šī kļūda var prasīt visiem pārāk augstu cenu, un tai var sekot nākamās. Mēs saprotam brīvības nozīmi un vērtību, jo zinām, ka tikai brīvi cilvēki spēj radīt pievienoto vērtību. Mēs esam nogājuši garu ceļu un negribam atkāpties atpakaļ," teikts vēstulē.

Tieslietu ministrija (TM) izskata iespēju būvēt jaunu cietumu sievietēm, informē TM.

Ministrijā uzsver, ka jaunais cietums Liepājā ir paredzēts tikai vīriešiem, bet TM meklē iespējas radīt jaunu resocializācijas pasākumu īstenošanai atbilstošu ieslodzījuma infrastruktūru arī ieslodzītajām sievietēm.

Ministrijā neatklāj, kurā vietā jauno cietumu varētu būvēt, vien norāda, ka prioritāri TM raugās uz zemes gabaliem, kas jau šobrīd ir valsts īpašumā. Cietuma ēka noteikti esot jābūvē no jauna un pašlaik netiek izskatītas iespējas pielāgot kādu no jau esošajām ēkām.

TM sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam (MK), kas iekļauj visaptverošu izvērtējumu par ieslodzījuma vietu sistēmu, infrastruktūru un citu resursu atbilstību.

Eiropas Komisijas ziņojums skaidri norāda, ka sieviešu nepietiekama pārstāvniecība jaunuzņēmumos joprojām ir viens no lielākajiem neizmantotajiem ekonomikas resursiem Eiropā, arī Latvija nav izņēmums. Lai arī jūtams kopējais progress, ekosistēmā vēl pastāv strukturālas barjeras, kas kavē sieviešu pilnvērtīgu iesaisti inovāciju un tehnoloģiju vidē.

Tomēr tieši šajā kontekstā Latvija izceļas ar ko būtisku, jo mums ir izglītotas, mērķtiecīgas un radošas sievietes, kuras aktīvi iesaistās jaunuzņēmumu veidošanā un strādā, lai šo situāciju mainītu. Pēdējo gadu statistika rāda strauju izaugsmi, arvien vairāk sieviešu dalās savos pieredzes stāstos, un ekosistēmā parādās jaunas līderes un idejas.

Statistika un progresu tendences

Latvija jau ilgstoši izceļas ar ļoti augstu sieviešu īpatsvaru vadības līmeņos - vairāk nekā 40% vadītāju ir sievietes, un tas nav nejaušs rādītājs, bet ilgstošas izglītības, kompetences un profesionālo spēju rezultāts. Taču jaunuzņēmumu vidē aina ilgstoši nebija tik spoža. Tur sieviešu pārstāvniecība pieauga lēni, un tam bija savi iemesli - jauna ekosistēma bez pietiekamiem piemēriem, nenobrieduši atbalsta mehānismi un augsts riska slieksnis. Tikai pēdējos gados redzam būtisku pavērsienu - ja 2019. gadā sievietes veidoja 6% jaunuzņēmumu līdzdibinātāju, tad pagājušajā gadā šis rādītājs sasniedza jau 26,4%. Šo attīstību veicinājusi arī Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas mērķtiecīgā un metodiskā datu apkopošana, kas beidzot ļāvusi pilnvērtīgi ieraudzīt to, ka sievietes Latvijā aktīvi ienāk inovāciju un tehnoloģiju jomā, un viņu skaits turpina augt.

Biznesa ideju grantu konkursā “(ie)dvesma”, ko īsteno SEB banka kopā ar Jūrmalas valstspilsētu, Jelgavas, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu un Siguldas novadiem, šogad ir atbalstītas 12 biznesa idejas.

Grantu konkursa mērķis ir veicināt biznesa vides attīstību, tas notiek jau astoto gadu pēc kārtas. Biznesa ideju autoriem šogad kopumā piešķirti teju 96 tūkstoši eiro, viena granta maksimālais apmērs ir 12 tūkstoši eiro.

“Šogad grantu konkursā saņēmām rekordlielu pieteikumu skaitu – tika iesniegtas 117 biznesa idejas. Tāpēc kopējo grantu konkursa finansējumu palielinājām no 70 tūkstošiem eiro līdz 96 tūkstošiem eiro, bet vienam projektam pieejamais maksimālais grants tika palielināts no 10 tūkstošiem eiro līdz 12 tūkstošiem eiro. “(ie)dvesmas” konkursa mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību, mudinot cilvēkus idejas pārvērst biznesā, jo cilvēku iesaiste uzņēmējdarbībā, jaunu uzņēmumu dibināšana un attīstīšana, ir pamata nosacījums valsts ekonomikas attīstībai un labklājības veicināšanai. Būtiski ir tas, ka šādi tiek pārkāpts psiholoģiskais slieksnis, kas daudzus attur no biznesa uzsākšanas. Saņemtais grants nav jāatmaksā, proti, uzņēmumam nerodas papildu saistību slogs. Tas, ka šo programmu realizējam kopā ar pašvaldībām, sniedz plašākas iespējas jauniem uzņēmējiem reģionos. Apsveicu šī gada grantu saņēmējus un novēlu veiksmi biznesa attīstīšanā,” saka SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas pārvaldes vadītājs Ģirts Priede.

Rietumu Bankas lielākais akcionārs Leonids Esterkins nav sniedzis intervijas jau gadiem, taču reti kurš ir labākā pozīcijā, lai novērtētu Latvijas ekonomikas un valsts attīstību. Pēdējo 30 gadu laikā Latvija ir kardināli mainījusies, un pirmo neatkarības gadu uzņēmēju un politiskās elites paaudzi ir nomainījušas citas. Šo gadu laikā ir bijuši neskaitāmi premjeri un ministri, veco partiju vietā ir nākušas jaunas, un arī banku sektors ir fundamentāli transformējies. Tomēr visu šo laiku Latvijas ekonomikas sastāvdaļa ir Rietumu Banka, kas faktiski ir vienīgā kredītiestāde, kura ir attīstījusies no deviņdesmito gadu vidus un vienmēr pastāvējusi neatkarīgi.

Leonids Esterkins ir bankas dibinātājs, lielākais akcionārs un jau ilgu laiku arī tās padomes priekšsēdētājs. Dzīvojot un strādājot Latvijā, Esterkina kungs un Rietumu Banka ir ieguldījušies valsts attīstības stāstā – atšķirībā no ārvalstu bankām, viņš peļņu neizved un pieņem visus lēmumus pats. Rietumu Banka ir unikāla Latvijas kontekstā, jo strādā arī citur Eiropā – ar projektiem Lielbritānijā un Īrijā, kas ļauj pamatoti salīdzināt dažādus tirgus un pārņemt idejas. Bet pamatā bankas veiksme ir cieši saistīta tieši ar Latvijas izaugsmi, un Leonids Esterkins jau vairāk nekā trīsdesmit gadus dzīvo līdzi valsts ikdienai, strādā, palīdz un domā par notiekošo šeit, un tādēļ šajā sarunā vēlamies noskaidrot viņa redzējumu tieši par Latvijas ilgtermiņu – par iespējām, kas ir palaistas garām, un tām, kuras vēl varam izmantot.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa “Ideju kauss 2024” 12 laureātiem apbalvošanas ceremonijā tika sadalīts vairāk nekā 40 000 eiro lielais balvu fonds inovatīvu biznesa ideju attīstībai.

Par konkursa inovatīvāko biznesa ideju šogad tika atzīts unikālais reverberācijas efektu pedālis “MONK Reverb”, saņemot 10 000 eiro godalgu tālākai darbības virzībai.

Matīsa Tazāna pieteiktais produkts ir aprīkots ar pilnīgi no jauna izstrādātu kontroles sistēmu un digitālās signāla apstrādes algoritmu, tas paredzēts dažādiem mūzikas instrumentiem un dažādām auditorijām – profesionāliem un hobija līmeņa mūziķiem, skaņu inženieriem u.c. Efektu pedāli sākotnēji iecerēts piedāvāt potenciālajiem klientiem ASV, Kanādas un Rietumeiropas valstu tirgos.

“Ko šī pirmā vieta nozīmē mums? Tas noteikti ir apstiprinājums, ka iesākto ideju vajag īstenot līdz galam. Naudas balva palīdzēs segt aktuālās izstrādes izmaksas, un mūsu darbs šobrīd ir vērsts uz produkta – dažāda stila mūziķiem paredzēta ģitāras efektu pedāļa – pabeigšanu. Darāmā joprojām ir ļoti daudz, mūsu darba temps ir intensīvs, un jau pavasarī mērķējam uz pirmajiem pārdošanas darījumiem,” pēc apbalvošanas sacīja uzvarējušā uzņēmuma “TTT Audio” pārstāvis Toms Lazdovskis.

Sievietes no visas Latvijas aicinātas pieteikties mācību programmā “Google AI Essentials”, kurā iespējams iegūt pamatzināšanas par mākslīgā intelekta (MI) darbību, tā pielietojumu un potenciālu dažādās nozarēs.

Mācības organizē biedrība “Riga TechGirls” ar “Google.org” atbalstu. Bezmaksas programmas ietvaros dalībnieki varēs iepazīties ar MI pamatiem, tā pielietošanu ikdienā, kā arī mācīsies analizēt un risināt problēmas, izmantojot MI tehnoloģijas.

“Google AI Essentials” ir pašvadīta tiešsaistes mācību programma, kas pieejama platformā “Coursera”, un tiek nodrošināta, pateicoties Google.org atbalstam. Tā paredzēta sievietēm, kuras vēlas palielināt savu produktivitāti, iepazīt MI pamatprincipus un apgūt dažādu MI rīku izmantošanu.

Programma piemērota dalībniecēm no dažādām nozarēm, profesijām, turklāt tajā nav nepieciešamas īpašas priekšzināšanas. Mācību saturs ietver teorētiskos pamatus, praktiskus piemērus un uzdevumus, sniedzot nepieciešamās zināšanas un praktiskās iemaņas efektīvai MI integrācijai ikdienas darbā un karjeras attīstībā.

Uzņēmumi arvien vairāk sastopas ar izaicinājumiem, kas saistīti ar darbinieku noturēšanu un nākamo līderu attīstību. Starptautiskā līderības pētījuma “Global Leadership Forecast” dati liecina, ka 59% organizāciju vadītāju par lielāko izaicinājumu uzskata tieši talantu piesaisti un noturēšanu, vēl 50% izceļ nākamo līderu sagatavošanu.

Vienlaikus mazāk nekā puse organizāciju vadītāju vērtē savus kolēģus kā labus līderus un tikpat maz darbinieku uzticas savam tiešajam vadītajam, kas mudina domāt – lai sekmētu līderu attīstību organizācijā, nepieciešams atbalsts no malas. Cilvēki daudz biežāk vēlas atbalstu un motivāciju no mentoriem ārpus organizācijas, jo tas ļauj runāt atklātāk, izvairīties no hierarhijas barjerām un iegūt neitrālu skatījumu. Mentors “no malas” tiek uztverts kā objektīvāks un pieejamāks.

Lai gan daudzi vadītāji un darba devēji ir gatavi kļūt par mentoriem saviem darbiniekiem un dalīties pieredzē, ne visi darbinieki jūtas droši atklāti runāt ar tiešo vadītāju par šaubām, kļūdām vai par vēlmi mainīt karjeras virzienu vai īstenot savu biznesa ideju. Cilvēki mēdz uzskatīt, ka šādas sarunas ar tiešo darba devēju, mazinās viņu vērtību kā darbiniekam vai ietekmēs karjeras izaugsmes iespējas. Mentora galvenais uzdevums ir klausīšanās, dalīšanās pieredzē un drošas, atklātas vides veidošana, kur iespējams runāt brīvi. Tas ir sadarbības partneris, kurš neuzspiež savas idejas, bet palīdz attīstīt pašvadītu izaugsmi. Mentorējamais tiek iedrošināts uzņemties atbildību, apzināties savas stiprās puses un analizēt izaicinājumus.

Galerijā “Petroleja” 10.decembrī apbalvoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursa “Ideju kauss 2025” uzvarētāji.

Galveno balvu – 10 000 eiro idejas attīstībai – ieguvis Aivars Vembris un Arturs Bundulis no Latvijas dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmuma “AP4PIC” ar fotoniskām polimēru mikroshēmām elektrisku mikroshēmu aizvietošanai datu centros. Šī gada uzvarētājs piedāvā risinājumu vienai no pasaules straujāk augošajām problēmām – datu centru milzīgajam elektroenerģijas patēriņam.

Daļu elektrisko mikroshēmu datu centros ir iespējams aizstāt ar fotoniskām mikroshēmām. Šāda nomaiņa nepieciešama, jo mākslīgā intelekta pielietošana veicina elektroenerģijas patēriņu datu centros. Aivara Vembra izstrādātās Polimēra fotonikas platformas risinājums ir mikroshēmas veidot no polimēriem, kas būtiski samazinātu ražošanas izmaksas. Šobrīd vairākas mikroshēmas jau ir testētas laboratorijā.