Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Septembrī inflācijas līmenis pieauga par 1.6%, kas pacēla gada inflāciju līdz jauniem augstumiem – 22.2%. Joprojām būtiskākie inflācijas virzītājspēki ir rodami trijās galvenajās grupās – mājoklis, pārtika un transports, kas veido 18.4 procentpunktus no kopējās inflācijas.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pamazām vērojama arī inflācijas pastiprināšanās pārējās grupās. "Kaut tas ir mazāk izteikts, šāda inflācijas paplašināšanās nozīmē, ka tās uzņemto tempu kļūs arvien sarežģītāk ierobežot. Tomēr pamat tendenci turpinās diktēt enerģijas cenu, īpaši gāzes, tālākā dinamika. Attiecībās uz gāzi pavīd pozitīvi signāli, kuru spēku mēs spēsim novērtēt uz gada beigām, nākamā gada sākumā. Pagaidām gāzes cenu lejupslīde vieš piesardzīgu optimismu. Laikapstākļi šobrīd tam ir labvēlīgi, gāzes krātuves Eiropā pildās un gāzes piedāvājums ir pietiekams, lai cena turpinātu piezemēties. Ja īstenosies prognozes, kas dzirdamas no ASV, ka šī ziema varētu būt izteikti silta, cenas pavasarī varētu rukt straujāk, strauji dzesējot inflāciju. Tomēr tuvākajos mēnešos inflācija vēl turpinās tiekties jaunos līmeņos, jo daudzās grupās, tai skaitā, tarifos pēc inerces turpinās uzrādīties līdzšinējais kāpums. Tas attiecas gan uz pārtiku, gan pakalpojumiem. Turklāt jaunu nenoteiktību nesīs nākamā gada sākums attiecībā uz Krievijas naftas un naftas produktu embargo stāšanās spēkā," prognozē D.Gašpuitis.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Inflācija eirozonā augustā ir pakāpusies līdz augstākajai atzīmei teju 10 gados, liecina Eurostat apkopotā informācija.

Vēl mēnesi iepriekš monetārā reģiona gada inflācija atradās pie 2,2% atzīmes. Savukārt nemaz ne tika sen - pagājušā gada beigu daļā – monetārais reģions atradās cenu sarukuma stadijā.

Kopumā inflācija eirozonā vasaras pēdējā mēnesī izrādījās augusi straujāk nekā analītiķu vidēji pirms tam prognozētie 2,7%. Lielais jautājums, protams, ir – cik noturīgs būs šāds patēriņa cenu spiediens. Pēdējā laikā ietekmīgākās centrālās bankas pielikušas daudz pūles skaidrojot, ka inflācijas lēciens būs pārejoša parādība. Tam sliekušies piekrist arī lielākā daļa ekonomisti. Tomēr, inflācijai esot augstākai, šajos pieņēmumos var parādīties robi (tā ir arī munīcija tiem, kas tam gluži nepiekrīt).

Līdztekus zemākiem ienākumiem un vienam no augstākajiem darbaspēka nodokļu slogam Eiropā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju šobrīd iznīcina vairāk nekā 21,3% augstā vispārējā inflācija. Jebkuram vietējā tirgus uzņēmumam ir jautājums, kurš varēs nopirkt viņa ražojumu vai pakalpojumu ziemā pie jaunajiem tarifiem.

Paradoksāli, ka vidēji inflācija eirozonā ir tikai 8,9%.

Kā pēc izstāšanās no Savienības

Šogad Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā pieredzētā inflācija vairāk atgādina pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades sākumu, kad valstis «stājās» ārā no PSRS. Situācijā, kad PSRS rubļa emisiju Baltijā kontrolēt neviens vairs nespēja, loģisks solis bija pāriet uz savu naudu, kuras emisiju kontrolētu paši un līdz ar to arī «iegrožotu» inflāciju. Vienlaikus tobrīd bija citi faktori – sociālisma sistēmā saimniekojošu, bet tirgus ekonomikā strādāt nespējošu vai neprotošu uzņēmumu slēgšana, darba vietu samazinājums, nespēja konkurēt, patērētāju dzīšanās pēc krāsaina iepakojuma, neraugoties uz produktu kvalitāti un ražošanas valsti, pāreja no deficīta pie šķietamas pārpilnības. Daļēji tā laika notikumu sekas ir jūtamas arī šodien, tomēr atliek cerēt, ka inflācijai šodien ir citi cēloņi. Kādēļ cerēt? Ja cēloņi ir tie paši, tad pēc noklusējuma iznāk, ka mēs pametam Eiropas Savienību vai arī Savienība pamet mūs!

Inflācija Latvijas iedzīvotāju labklājību samazina daudz straujāk nekā procentu likmju kāpums, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis un Krista Kalnbērziņa.

Ja procentu likmju pieauguma dēļ finansiāli ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars pieaug par tuvu diviem procentpunktiem, tad izdevumu sadārdzinājuma dēļ šādu mājsaimniecību skaits pieaug par teju 10 procentpunktiem, norāda ekonomisti. Tātad pat pašiem kredītņēmējiem ieguvums no inflācijas samazinājuma būs daudz lielāks nekā zaudējumi par papildu izdevumiem augstāku procentu likmju dēļ.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina palielināt procentu likmes, lai iegrožotu inflāciju, tādējādi cieš arī ekonomikas izaugsme, atzīst Latvijas Bankas ekonomisti. Šobrīd tas izpaužas augstās procentu likmēs, kas aizņemšanos padara neizdevīgāku, taču uzkrāšanu pievilcīgāku. Tādējādi samazinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, samazinās naudas aprite ekonomikā un arī inflācija. ECB mērķis ir sasniegt 2% inflāciju vidējā termiņā, tomēr septembrī tā eirozonā bija 4,3%, un jaunākās prognozes paredz, ka vēl līdz pat 2025.gadam inflācija būs virs mērķa līmeņa.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) darbu valdībā atstās pēc 2018.gada budžeta pieņemšanas Saeimā, proti, novembra beigās, pirmdien pēc koalīcijas partneru sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Valsts budžeta likumprojektu un to pavadošo likumprojektu paketi pirmajā lasījumā plānots izskatīt 25.oktobrī un 26.oktobrī. Savukārt otrajā, galīgajā lasījumā - 22.novembrī un 23.novembrī.

Kučinskis stāstīja, ka šāda vienošanās ar Ašeradenu panākta šorīt un koalīcija šādu priekšlikumu atbalstīja.

Pēc premjera teiktā, nākamā gada budžeta pieņemšana ir šī gada «galvenais notikums». Tāpat valdības dienaskārtībā ir virkne citu jautājumu, piemēram, atbildes sniegšana «Telia» par SIA «Latvijas Mobilais telefons» un SIA «Lattelecom», «Liepājas Metalurga» nākotne, Inčukalna pazemes gāzes krātuves nākotne un citi jautājumi.

Ašeradens žurnālistiem sacīja, ka koalīcija atbalstīja «Vienotības» virzītu ekonomikas ministra amata kandidātu un noteiktā kārtībā saskaņos nākamo ministru.

Šī gada pirmajā pusgadā kopējais patēriņam Latvijā nodotais legālais degvielas apjoms pieaudzis par 6 % salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija.

2017.gada pirmajā pusgadā kopējais patēriņam Latvijā nodoto legālo naftas produktu (degvielas) apjoms ir 638,81 tūkst. tonnu un tas ir par 6 % vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā. Vislielākais patēriņam nodotā apjoma pieaugums ir vērojams dīzeļdegvielai – 42,98 tūkst. tonnu jeb par 10 % vairāk nekā pērn, kas kompensē benzīna apjoma samazinājumu par 6,05 tūkst. tonnām jeb 6 %.

Komentējot šos datus, VID Akcīzes preču aprites daļas vadītāja Baiba Šmite-Roķe saka: «Legālais degvielas patēriņa kāpums, kas ir straujāks nekā pēdējos pāris gados, zināmā mērā apliecina Latvijas ekonomikas izaugsmes tempus. Vienlaikus realizētās degvielas apjoma pieaugumu ietekmē arī Igaunijas pierobežas alkohola tirdzniecības kāpums, jo «alkohola tūristi», izmantojot salīdzinoši zemākās cenas, veic degvielas uzpildi Latvijas–Igaunijas pierobežā tieši mūsu valsts degvielas uzpildes stacijās.»

Vērojot, cik kopumā pasīvi Latvijā un Baltijā ir patērētāji, Igaunijas piemērs, skaļi un apjomīgi protestējot pret nepārdomātu valsts nodokļu politiku attiecībā uz akcīzes nodokli alkoholam, ir pārsteidzošs, vērtē Dāvis Vītols, Latvijas alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors.

Igauņu iecerētā protesta vieta ir Latvija, lai gan tieši nodokļi Igaunijā ir rosinātās aktivitātes pamats – tā viņi skaidri parāda, ka došanās iepirkties uz Latviju turpināsies, saka Vītols. Igaunijas valdības lēmums turpināt akcīzes nodokļa pieaugumu, ņemot vērā, ka pirmajos 11 mēnešos kaimiņvalsts budžetā ieņēmumi no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem bija par 19% mazāki nekā pērn, jāņem vērā fakts, ka šogad tika atkārtoti palielināts akcīzes nodoklis alkoholam par 10%. Tomēr Latvijas gadījumā tas veicina pārrobežu tirdzniecību un papildinājumu mūsu valsts finansēm – no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem Latvija šogad ir ieņēmusi par 27 milj. eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā.

AS «Swedbank» un SIA «Rīgas ūdens» ir parakstījuši aizdevuma līgumu 5 miljonu eiro apmērā, ko iecerēts investēt apjomīgai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu uzlabošanai galvaspilsētā, kā arī bioloģiskās attīrīšanas stacijas «Daugavgrīva» modernizācijai, informē «Swedbank» un «Rīgas ūdens» pārstāvji. |

Minētie pasākumi ļaus uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu kvalitāti, kā arī uzlabot ekoloģisko stāvokli Rīgas jūras līcī.

«Infrastruktūras uzņēmumi ir būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa. Esam gandarīti ar finansējumu atbalstīt pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot iedzīvotāju ērtības un sniegt kvalitatīvus pakalpojumus ilgtermiņā,» komentē «Swedbank» Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Lauris Mencis.

SIA «Rīgas ūdens» sniedz sabiedriskos pakalpojumus: Rīgā; Baltezera ciemā un Garkalnes ciema Ādažu novadā; Berģu ciemā, Baltezeru ciemā, Makstnieku ciemā, Langstiņu ciemā, Upesciema ciemā un «Alīses», «Remberģi 1», «Remberģi 2», «Selgas» Garkalnes novadā; Krustkalnu ciemā un Valdlauču ciemā Ķekavas pagasta Ķekavas novadā; Dreiliņu ciemā, Rumbulas ciemā, Ulbrokas ciema Stopiņu novadā. SIA «Rīgas ūdens» ir Rīga pilsētas pašvaldības 100% kapitālsabiedrība, kuru pārvalda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks.

Lai arī «Vienotībā» nav vienprātības par ekonomikas ministra amata kandidātu, partijas valde varētu lemt par politiķa Viļņa Ķirša izvirzīšanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Ķirsis pašlaik ir Rīgas domes deputāts, «Vienotības» priekšsēdētāja vietnieks. Iepriekš viņš pildīja arī Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus. Neoficiālās sarunās politiķi prognozē, ka tieši Ķirsim varētu būtu valdes vairākuma atbalsts.

Atsevišķi politiķi gan uzsver, ka ekonomikas ministra amatam būtu jāvirza kandidāts, kuram jau tagad ir pielaide valsts noslēpumam, proti, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa. Pielaide valsts noslēpumam esot arī Zandai Kalniņai-Lukaševicai, kura pilda Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres pienākumus, kā arī pašreizējiem ministriem, kuru vārdi arī izskanēja kontekstā ar šo amatu.

Latvijā noteiktais slieksnis fizisko personu konta apgrozījumam, pie kura bankām šobrīd ir jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID), ir par zemu, ceturtdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» atzina bijusī VID vadītāja Ināra Pētersone.

Viņa norādīja, ka ideja par nepieciešamību bankām informēt VID par fizisko personu kontu apgrozījumu apspriesta jau sen. «Ideja pati par sevi ir ļoti sena - tāda bija jau manā laikā un tā tapa pēc diskusijām ar Lietuvas nodokļu administrāciju, kas gāja līdzīgu ceļu, lai varētu kvalitatīvāk analizēt fizisko personu izdevumu atbilstību ienākumiem,» skaidroja Pētersone.

Viņa arī atzīmēja, ka tajā laikā 15 000 eiro bija savādāk vērtējama summa. «Šobrīd šķiet, ka šie 15 000 eiro ir novēloti. Vajadzēja koriģēt uz augstāku summu - tie varētu būt 40 000 eiro vai 50 000 eiro. Šobrīd 15 000 eiro, kas ir 1000 eiro ar astīti, kas legāli atnāk kaut vai tikai par darba algu, ir nesamērojami,» atzina Pētersone

Jautājums par investoru piesaisti «airBaltic» jāskata kompleksi, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Komentējot to, ka «airBaltic» investora piesaistē tiek izskatīti konkrēti piedāvājumi un nav izslēgta arī visu valstij piederošo daļu atsavināšana, Vējonis vērsa uzmanību, ka uzņēmums nav neprivatizējamu uzņēmumu sarakstā un šāda opcija nav izslēgta. Tomēr, pēc viņa domām, jautājums ir jāskata kompleksi - kāds piedāvājums ir investoram un vai valsts ir gatava šādiem vai citādiem piedāvājumiem piekrist.

Vējonis sacīja, ka valdībā jau sen tika pieņemti lēmumi par investora piesaisti un pašlaik notiek diskusijas, lai izvērtētu izteiktos priekšlikumus. Tas, kāds būs rezultāts, ir atkarīgs no piedāvājumiem un no tā, ko un kā ir gatava darīt valdība, viņš norādīja. «Tas ir valdības lēmums un mums ir jāgaida, ko tā nolems,» sacīja Valsts prezidents.

Vācijas sporta apģērbu, apavu un aprīkojuma ražotājs «adidas» tomēr nav pilnībā no piedāvājuma izņēmis kreklu ar Padomju Savienības simboliku, pārliecinājās aģentūra LETA.

Kā ziņots, «adidas» pirms vasarā Krievijā gaidāmās Pasaules kausa izcīņas futbolā ir izlaiduši dažādus retro stila sieviešu un vīriešu kreklus, starp kuriem ir arī replikas, ko rotā uzraksts «USSR» un bijušās Padomju Savienības simbolika.

Par to lielu neizpratni pauda ne tikai Lietuvas diplomāti, bet citu valstu pārstāvji, nosodot «adidas» rīcību.

Lai arī šonedēļ daudzviet šie «USSR» krekli vairs nebija atrodami piedāvājumā, aģentūra LETA pārliecinājās, ka tos vēl joprojām iespējams iegādāties «adidas» interneta vietnē Lielbritānijā «adidas.co.uk».

Kompānijas pārstāvji ir pauduši vilšanos par sabiedrības reakciju pēc šādu kreklu laišanas klajā, taču solīja, ka tuvākajā laikā tie vairs nebūšot pieejami.

Latvijā sviesta cena ilgstoši tik augstā līmenī nesaglabāsies, pirmdien intervijā LNT raidījumam 900 sekundes prognozēja biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

«Ilgstoši ar tik augstu cenu nav jārēķinās,» sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa piebilda, ka tuvāko pāris mēnešu laikā sviesta cenai vajadzētu stabilizēsies, tomēr tā, visticamāk, neatgriezīsies tik zemā līmenī, kāds tas bija iepriekš. «Domāju, ka tas būs kaut kāds vidusceļš,» minēja Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece.

Dzelzkalēja-Burmistre arī atzīmēja, ka pēdējos divus gadus pasaulē piena cenas bija ļoti zemas, taču šobrīd pierasījums nereti ir lielāks nekā piedāvājums. «Ir jāpagaida kamēr tirgus sakārtosies un ieņems pieņemamu pozīciju,» viņa sacīja.

Tāpat Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece norādīja, ka lopkopji tik ātri nevar pielāgoties patērētāju pieprasījuma izmaiņām, jo līdz jaunai gotiņai paiet apmēram trīs gadi.«Ja cilvēki tiešām sāks vairāk patērēt piena taukus, tad arī pasaulē lopkopībai, ģenētikai vajadzēs iet tajā virzienā, lai būtu nedaudz treknāks piens, bet tas noteikti nenotiks ātri,» klāstīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Vēlēšanas Itālijā ir kārtējais piemērs tam, kā populisti un eiroskeptiķi ir guvuši ļoti lielu sabiedrības atbalstu, jo līdzšinējās valdības nav spējušas sniegt sabiedrībai pieņemamus risinājumus valstī pastāvošajām problēmām. Atšķirīgie uzskati par Eiropas Savienības lomu Itālijas iekšējo problēmu risināšanā, visticamāk, vājinās Eiropas Savienību kopumā, turklāt nav arī skaidrs, kāda būs Itālijas turpmākā pozīcija attiecībā uz ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju, kas nenoliedzami ir negatīvs signāls Baltijas reģionam.

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti Itālijā ar bažām liek raudzīties uz koalīcijas veidošanas procesu, jo sarunas būs ilgas un sarežģītas. Sociāldemokrātiskajiem un konservatīvajiem spēkiem Silvio Berluskoni paspārnē acīmredzot nepietika tādu argumentu un pārliecināšanas spēju kā Sebastianam Kurcam Austrijā, lai sabiedrību noskaņotu par labu sev.

Viens no galvenajiem Itālijas priekšvēlēšanu aģitācijas tematiem bija bēgļu krīze un Eiropas Savienības politika šajā jautājumā. Fakts, ka no Romas uz valsts dienvidiem visos vēlēšanu apgabalos uzvarējusi «Piecu zvaigžņu kustība», liecina, ka bēgļu krīze ne tuvu nav atrisināta, lai arī ir šķietami pieklususi. Tas vēlreiz apliecina, ka arī Eiropas Savienībai ir jāīsteno aktīvāka ārpolitika patvēruma meklētāju izcelsmes valstīs.

Konkurences padome (KP) patlaban vērtē, vai sākt piena tirgus uzraudzību saistībā ar sviesta cenu kāpumu, aģentūrai LETA sacīja KP Komunikācijas nodaļas vadītājs Toms Noviks.

«Šobrīd nevaram atbildēt, vai uzraudzība tiks uzsākta. Pašlaik KP vērtē situāciju tirgū saistībā ar sviesta cenu kāpumu,» sacīja Noviks.

Vienlaikus viņš piebilda, ka konkurences iestādes nav cenu regulatori un uzņēmējiem ir tiesības pieņemt individuālus lēmumus par cenu izmaiņām. Taču esot aizliegts ir vienoties ar citiem uzņēmējiem par šo cenu celšanu.

Noviks atgādināja, ka pērn KP īstenoja svaigpiena tirgus uzraudzību pēc vairāku iesniegumu saņemšanas, kuros lūgts izvērtēt 2014. un 2015. gada svaigpiena iepirkuma cenu samazinājumu. Toreiz KP uzraudzībā secināja, ka krasais svaigpiena iepirkuma cenas samazinājums analizētajā periodā skaidrojams ar nozares cikliskumu un arī sekām negatīvajiem ekonomiskajiem procesiem tirgū pēc Krievijas noteiktā importa aizlieguma 2014. gada augustā.

Lielvārdes senlatviešu «Uldevena pili» veidojis vēstures entuziasts un laikraksta Dienas Bizness karikatūrists Agris Liepiņš. Tā ir 11. līdz 12. gadsimta pils ideālrekonstrukcija, kurai par pamatu ņemti arheoloģisko izrakumu materiāli no dažādām Latvijas vietām.

Īpašnieks neesot rēķinājis cik daudz ir ieguldījis pils tapšanā, taču ir ņemts kredīts bankā, kā arī ir bijis liels atbalsts no dažādiem sponsoriem, kā, piemēram, SIA «Rīgas tilti», «Latvijas Mobilais Telefons». «Lielākā vērtība jau tur ir paša darbs un zināšanas,» skaidro A.Liepiņš.

A. Liepiņam, «Uldevena pils» īpašniekam, 1997. gada 19. jūlijā ar Lielvārdes domi tika noslēgts zemes nomas līgums nolūkā izveidot senlatviešu koka pils modeli kā tūrisma objektu. Toreiz tā bija absolūta bezprecedenta situācija, jo neviens nezināja, kā šo pili noformēt, jo tai nevar izveidot projektu šodienas izpratnē. Pēc šodienas atzinuma, tur ir šķūnīši. Taču ar laiku, pēc A. Liepiņa vārdiem, Lielvārdes domei pārgāja labais nodoms, un tā sāka hroniski neievērot līgumu.

#Vairāki Liepājas metālapstrādes uzņēmumi ir izrādījuši interesi par šo teritoriju, lai varētu paplašināt savu darbību.

Lai gan maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs administrators paziņojis, ka uzņēmumam piederošo mantu pārdos izsolēs pa daļām, joprojām nav skaidrības, kas notiks ar potenciālā investora priekšlikumu

Iespējams, ka pavisam drīz noslēgsies vēl viens posms maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs pastāvēšanas vēsturē. Pagājis nedaudz mazāk nekā gads, kopš pirmie potenciālie pircēji iesniedza savus piedāvājumus uzņēmuma iegādei. Tomēr līdz pat šim brīdim vienošanās starp valsti un potenciālo pircēju Igoru Šamisu, kura piedāvājums tika atzīts par reālāko, nav panākta. Līdz ar to maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Guntars Koris paziņojis, ka neviens no pretendentiem uz maksātnespējīgā uzņēmuma iegādi nav izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu pretendenta spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību. Tāpēc ir pieņemts lēmums uzņēmumu izpārdot pa daļām. Tuvākajā laikā tiks izstrādāts mantas pārdošanas plāns, un iespējams, ka jau februārī varētu notikt pirmās izsoles.

Saistībā ar televīzijas kanālā TV3 raidījumā «Nekā Personīga» izskanējušo informāciju par vairākiem uzņēmumiem, kas varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, Ekonomikas ministrija iesniegusi pieteikumu Valsts policijai ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu pret AS «Sadales tīkls» un SIA «Rīgas Enerģija» par iespējami notikušu noziedzīgu nodarījumu, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

«Saskaņā ar izsniegto atļauju SIA «Rīgas Enerģija» līdz 2017. gada 5.oktobrim bija jāuzsāk elektroenerģijas ražošana koģenerācijā. Lai pārliecinātos, ka stacija ir uzsākusi elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, ir jābūt sistēmas operatora, t.i. AS «Sadales tīkls», parakstītam aktam par elektrostacijas atzīšanu kā derīgu paralēlam darbam ar sistēmu un atļaujai par elektrostacijas pieslēgšanu sistēmai AS «Sadales tīkls» uz pārbaudes laiku ne mazāku kā 72 stundas,» skaidro ministrijā.

Tomēr raidījuma «Nekā Personīga» filmēšanas laikā uzņēmuma SIA «Rīgas Enerģija» teritorijā netika konstatēta elektroenerģijas ražošana.

Tādēļ Ekonomikas ministrija lūdz Valsts policiju pārbaudīt iespējamās krāpnieciskās darbības.

Daugavpils pilsētas domes Centralizētās iepirkumu nodaļas izsludinātais tramvaju vagonu iegādes iepirkums patlaban ir izvērtēšanas stadijā.

«Līgums par tramvaju piegādi pagaidām nav noslēgts, jo pašvaldība gaida kompetentu iestāžu atzinumu. Ja tiks pateikts, ka šis uzņēmums ražo lielgabalus, ar kuriem nosacīti ārzemēs tiek mušīti cilvēki un minētajam uzņēmumam ir uzlikts aizliegums tirgot Eiropā, tad pašvaldība šos tramvajus nepirks,» komentē Aivars Zdanovskis, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks («Mūsu partija»).

Vicemērs norādīja, ka pašvaldība nepērk tramvajus pa tiešo no Krievijas uzņēmuma, bet gan no Lietuvas starpniekfirmas, kas ir šī uzņēmuma dīleris visā Eiropā, un ir pārdevis šos tramvajus arī citiem pircējiem Eiropā, tai skaitā Liepājai.

«Galu galā, tramvaju piegādātājs ir izvēlēts konkursa rezultātā un šos rezultātus ir apstiprinājusi gan Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, gan Iepirkumu uzraudzības birojs. Turklāt konkursa rīkotājiem ir arī saistības gan pret konkursa uzvarētāju, gan arī Daugavpils iedzīvotājiem, kam šie tramvaji ir vajadzīgi,» stāsta A. Zdanovskis.

Nākusi klajā laikraksta Dienas Bizness karikatūrista un Latvijas senvēstures pētnieka Agra Liepiņa grāmata Senā Latvija.

Grāmatā Senā Latvija apskatāmas 10. – 12. gadsimtā dzīvojušo latgaļu, zemgaļu, kuršu un lībiešu tērpu rekonstrukcijas, pilskalnu un uz tiem uzbūvēto koka piļu atveidojumi, kā arī aprakstīti daži tā laika amati – podnieka un kalēja darbnīca, tirgotāja darba rīki un lielākie tā laika tirdzniecības ceļi.

Grāmatu izdod izdevniecība Zvaigzne ABC un tas ir atkārtots un papildināts izdevums. Pirmoreiz Senā Latvija iznāca 2009. gadā grāmatu sērijas Latvijas mazā enciklopēdija ietvaros. Grāmata tika labi pirkta. Jaunais izdevums papildināts ar nodaļu par dziju krāsošanu senatnē, par krāsas nozīmi apģērba rotāšanā un varas simbolizēšanā. Tāpat jaunajam izdevumam ir greznāks vāks.

Nesen veiktā OIK reforma deva iespēju samazināt elektrības cenu lielajiem lietotājiem rūpniecībā, tāpēc «šī nav tā reforma, kuras dēļ es būtu nelaimīgs, ka tādu ieviesu», šorīt Latvijas Radio paziņoja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ašeradens pauda nostāju, ka veiktās izmaiņas OIK regulējumā kopumā bija nepieciešamas, bet problēmas radušās vien sezonālajiem ražotājiem.

Jautājuma risināšanai esot panākta vienošanās, ka no elektrības jaudas varēs attiekties uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, turklāt to varēšot izdarīt elastīgi.

Savukārt iedzīvotājus, daudzi no kuriem OIK reformas rezultātā arī saņēmuši lielākus elektrības rēķinus, ministrs vien atkārtoti aicināja pārskatīt lietotās elektrības jaudas, kas varot samazināt kopējās elektrības izmaksas.

LASI ARĪ:

Redakcijas komentārs: Jāizspēlē atklātības kārts

Esam pieraduši, ka galvenais finanšu tirgu dzinējspēks ilgu laiku ir bijusi ASV centrālā banka, kas kopā ar pārējām centrālajām bankām ir īstenojusi kvantitatīvo mīkstināšanas programmu, samazinot procentu likmes līdz minimumam un pārpludinot finanšu tirgu ar likviditāti.

2021.gada beigās, beidzot atzīstot, ka inflācija nebūs pārejoša, ASV centrālā banka un pārējās centrālās bankas, beidza savu mīkstinošo monetāro politiku un 2022.gada sākumā pārgāja uz ierobežojošo monetāro politiku. Centrālajām bankām palielinot procentu likmes, cenas sāka krist gan kapitāla vērtspapīriem, gan garāka termiņa parāda vērtspapīriem. Ja iepriekš centrālo banku mīkstinošā politika veicināja finanšu tirgus instrumentu cenu kāpumu, tad tagad ierobežojošā monetārā politika veicina šo instrumentu cenas kritumu. Tomēr viena lieta paliek nemainīga - sliktās ziņas ekonomikai ir labas ziņas finanšu tirgiem.

Bezdarbam sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, gan ASV, gan Eiro zonā, kā arī citur pasaulē, bet iedzīvotāju patēriņam saglabājoties spēcīgam, ekonomiskā recesija paliek tikai par nākotnes perspektīvu. Šī iemesla dēļ, tirgus spēlētājiem reālās ekonomikas rādītāji ir tikai signāli centrālās bankas politikas izmaiņām, kas tiek balstīts uz vienu pamatprincipu - jo sliktāka būs ekonomiskā situācija, jo ātrāk centrālās bankas atkal pāries pie monetārās stimulācijas, kas savukārt pozitīvi ietekmēs finanšu instrumentu cenas.

Lielā daļā pasaules uz pandēmijas ierobežojumu, lielā pieprasījuma, piegāžu problēmu, izejvielu deficīta un citu faktoru fona galvu pacēlusi inflācija. Piemēram, septembrī eirozonas gada inflācija palielinājusies straujāk līdz 3,4% - visvairāk 13 gadu laikā.

Savukārt, piemēram, Vācijā inflācija sasniegusi 4,1% atzīmi, kas ir visvairāk 29 gados.

Katrā ziņā, piemēram, augstajām enerģijas cenām pagaidām īsti neredzot beigas, šī ziema daudzām sabiedrībām, visticamāk, saistīties ar visai lieliem izaicinājumiem. Viens ir tas, ka cenas un rēķini, visticamāk, augs. Tāpat vēl viens apstāklis, ka līdz ar jauniem pandēmijas ierobežojumiem, piegāžu traucējumiem, darbinieku iztrūkumu, potenciāli mazasinīgāku ekonomikas izaugsmi un arī kādiem izejvielu iztrūkumiem daļa pasaules var tik nolikta arī kādu preču vai pakalpojumu deficīta priekšā (svaigs piemērs tam ir Apvienotās Karalistes degvielas krīze).

Lielbritānijā turpinās paniska degvielas pirkšana 

Lielbritānijā pirmdien iedzīvotāji turpina paniski iegādāties degvielu un mediji ziņo, ka valdība...

Tādējādi tuvojoties Ziemassvētku iepirkšanās sezonai, nav izslēgts, ka pat industriāli attīstītās valstīs veikalu plaukti būs tukšāki nekā tradicionāli ierasts. Dažādās pasaules malās ražojošie uzņēmumi ziņo par to, ka, neskatoties uz lielo pieprasījumu, tie samazina savas produkcijas tempus. Līdzīga situācija vērojama arī, piemēram, būvniekiem, kuriem daudzas lietas jāpērk dārgāk un uz tām jāgaida ilgāk. Aktuāli spriedumi par enerģijas krīzi ne tikai Eiropā, bet arī Ķīnā.

Cenu spiediens uz dārgo materiālu un piegāžu problēmu fona jau ir izrādījies noturīgāks, nekā tika uzskatīts agrāk (piemēram, gada pirmajā pusē). Daudz arī tiek runāts par to, ka augstāka inflācija pasaulē varētu nemaz nebūt tik pārejoša. Kopumā gan pamata pieņēmums joprojām paliek tas, ka inflācijai pēc patrakošanas pandēmijas laikā vajadzētu tomēr atkāpties, ko noteiks, piemēram, aktuālo piegāžu ķēžu izaicinājumu risināšanās. Inflācijas spiedienam esot paaugstinātam ilgāk, arvien grūtāk arī ir attaisnot centrālo banku stimulus un valdību papildu naudas grūšanu ekonomikā. Vēl no citas puses – arī ekonomikas izaugsmes gaidas drīzāk nu tiek koriģētas uz leju. Tādējādi arvien skaļāk tiek piesaukts stagflācijas scenārija risks.

Draudi sociālajai stabilitātei

Pie lielākiem izaicinājumiem un jau tā bieži vien ne pārāk apmierinātām sabiedrībām var palielināties riski sociālajai stabilitātei. Spriedze var pāraugt konfliktos gan vienas valsts ietvaros, gan arī starp valstīm – var spekulēt, ka ekonomisko rādītāju atšķirības pastiprinās pārrobežu spriedzi un novedīs pie papildu tirdzniecības tarifiem, ieguldījumu sankcijām utt. Arī, piemēram, Financial Times eksperti spriež, ka Eiropas enerģijas krīze un augstākas inflācijas spiediens var būt gluži kā degviela, lai no jauna iededzinātu dažnedažādus Eiropas valstu strīdus.

Ļoti slikts būtu scenārijs, ja notiekošais raisītu vēl arī kāda veida pārtikas krīzi. Eiropa pamatā pārtiku var nodrošināt sev pati, un tā kā kopums ir pārtikusi. Tas nozīmē, ka te uz galdiem, visticamāk, tāpat būs, ko likt. Pavisam sliktā gadījumā nav arī izslēgti kādi kara laikam raksturīgi lēmumi, piemēram, pārtika var tikt izsniegta noteiktās devās, tiek noteiktas kādas tās cenu kontroles un tā tiek krāta, lai vispirms apmierinātu savas valsts iedzīvotāju vajadzības. Lielāka iespējamība šādam scenārijam ir attīstības valstīs (cenu kāpums īpaši sāpīgs būs jau tā nabadzīgajiem).

12 mēnešos pasaulē pārtikas cena ir pieaugusi par trešo daļu, ja vērtē Apvienoto Nāciju datus. Attīstības valstīs krietni lielāku daļu no ienākumiem jāatvelta pārtikas iegādei. Katrā ziņā plašāka pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats pirms 10 gadiem piedzīvotais tā saucamais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos. Līdz ar šo visu bija vērojams cilvēku migrācija uz Eiropu, kas nu atkal var pastiprināties. Situāciju pārtikas inflācijas frontē vienmēr var saasināt arī laika apstākļi.

Inflācija virs 10%

Tradicionāli cenu nestabilitāte, kas teju vienā mirklī var saēst iedzīvotāju bagātību, izteiktāk sevi izpauž jau pieminētajos attīstības valstu tirgos. Jau tagad redzams, ka tajos patēriņa cenu pieaugums ir visai straujš, kas šādu valstu centrālajām bankām liek pieņemt sāpīgus lēmumus par likmju paaugstināšanu. Tieši stingrāka monetārā politika ir atbilde uz inflācijas pieaugumu. Tiesa gan, augstākas procentu likmes pūš pretī ekonomikas izaugsmei, ko ir saprotams, ka visi līdz ar joprojām aktuālo pandēmiju grib nosargāt. Situācija pietiekami sarežģīta.

Runājot par attīstības valstīm, var izcelt tādu lielu un Eiropai tuvu ekonomiku kā Turcija. Tur septembrī gada inflācija nupat pieaugusi līdz 19,6%, kas ir aptuveni četras reizes augstāks rādītājs, nekā to grib redzēt šīs valsts centrālā banka. Jāteic gan, ka Turcijas gadījums ir visai specifisks. Tur liela ietekme pār centrālās bankas darbībām ir šīs valsts līderim Tajipam Erdoganam, kurš, pretēji vispārpieņemtajam, paudis uzskatu, ka tieši augstākas procentu likmes izraisa inflāciju, nevis to palīdz to samazināt. Rezultātā Turcijas centrālā banka savu galveno valūtas refinansēšanas procentlikmi pat pagājušajā mēnesī samazināja.

Rezultātā arī eiro cenai Turcijas lirās šogad izdevies pieaugt gandrīz par 15%, bet 10 gadu skatījumā tie ir jau 320%. Inflācija iespaidīgus 9,7% sasniegusi arī tādā gigantiskā tautsaimniecībā kā Brazīlija. Virs 10% tā jau atrodas, piemēram, Ukrainā. Savukārt Krievijā tā augustā atradusies pie 6,7% atzīmes.

Latvijā inflācija septembrī palielinājusies līdz 4,6%, liecina Eurostat provizoriskie mērījumi. Lietuvā tā jau atradās pie 6,3% un Igaunijā – pie 6,4%. Vēl aprīlī gada inflācija Igaunijā atradās pie 1,6% atzīmes.