Jaunākais izdevums

Nopludinātie Panamas dokumenti radījuši bagātīgu augsni spekulācijām, interešu cīniņiem un emocijām, nereti ignorējot svarīgus šī jautājuma aspektus

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas atļauts Amerikai, nav atļauts Latvijai

Sandris Točs, speciāli DB, 19.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu ministrei nav jāpilda ASV finanšu ministra vietnieka rīkojumi par vienas nozares likvidāciju mūsu valstī. Diemžēl tas notiek. Pēc Bilingslija vizītes Dana Reizniece-Ozola ir paziņojusi, ka Latvijai tagad esot “jauns ambiciozs mērķis” – turpmāk ārvalstnieku noguldījumu apjoms Latvijas bankās varēšot būt tikai 5%. Faktiski tā ir finanšu pakalpojumu eksporta nozares likvidācija Latvijā. Kas šādu “mērķi” izvirzīja – Latvijas valdība, Saeima, Eiropas Savienība, varbūt kāda starptautiska organizācija, kurā mēs esam piekrituši būt?

“Mums vēsturiski nerezidentu noguldījumu apjoms bijis ap 60%. Tagad no kādiem 19 miljardiem nerezidenti ir 8 miljardi. Ja pēc likvidācijas ņemsim nost “ABLV efektu”, esam virzienā uz 30%. Jautājums – pie kāda skaitļa tas apstāsies?” – vēl 8.marta intervijā žurnālam IR jautā FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Nākošā tā paša žurnāla IR numurā 14.martā uz šo jautājumu atbild finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola: “Pēc iestāšanās OECD paustie solījumi pakāpeniski divu gadu laikā samazināt nerezidentu klientu īpatsvaru Latvijas bankās un plāns līdz nākamā gada beigām čaulas kompāniju apjomu samazināt līdz 20% tagad ir nolikti malā. Pēc pagājušās nedēļas ir skaidrs, ka tas nav pietiekami ambiciozs plāns.” Tagad mērķi ir skarbi. “Šobrīd ir ļoti īsā laikā būtiski jāsamazina ne tikai čaulu apmērs, bet arī nerezidentu bizness kopumā. 5% - tas ir mērķis, līdz kuram jānonāk. Ir daži mēneši laika, lai to izdarītu, neceļot arī lieku paniku.” Un pēc finanšu ministres viedokļa publiskošanas pats FKTK vadītājs ziņu aģentūrai LETA jau apliecina: “Jā, apmēram šāds tagad ir pieļaujamais ārvalstu klientu biznesa apmērs bankās - ap 5%.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai par naudu var nopirkt visu? Naudas aprite pēckrīzes periodā

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 05.12.2016

Eirozonas valstu naudas rādītājs M3 un Eirosistēmas centrālo banku monetārās politikas vajadzībām turēto vērtspapīru portfelis, miljardi eiro

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu Ukrainas izcelsmes olu baltuma produktā

LETA, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu Ukrainas izcelsmes olu baltuma produktā, informēja PVD.

Dienestā norādīja, ka, veicot laboratoriskās pārbaudes uz salmonellas un veterināro zāļu atliekvielām Ukrainas izcelsmes olām un olu produktiem, PVD ir atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu. Piesārņojums konstatēts Ukrainas izcelsmes sausajā olu baltuma produktā «Ovomix P4011H».

PVD par konstatēto produkcijas nekaitīguma risku ir sniedzis ziņojumu ātrās brīdināšanas sistēmā (RASFF). Tāpat veiktas visas darbības, lai konkrētās partijas sausais olu baltuma pulveris nenonāktu pārtikas apritē.

Līdz šim laboratoriski apstiprināti trīs gadījumi, kad olu baltuma masā konstatēja salmonella.

PVD šā gada pirmajā pusgadā ir veicis 78 laboratoriskās pārbaudes uz salmonellas un veterināro zāļu atliekvielām Ukrainas izcelsmes olās un olu produktos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēlēšanu rezultāti Itālijā nevieš cerības Eiropas Savienībai un ir negatīvs signāls Baltijai

Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks, 06.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlēšanas Itālijā ir kārtējais piemērs tam, kā populisti un eiroskeptiķi ir guvuši ļoti lielu sabiedrības atbalstu, jo līdzšinējās valdības nav spējušas sniegt sabiedrībai pieņemamus risinājumus valstī pastāvošajām problēmām. Atšķirīgie uzskati par Eiropas Savienības lomu Itālijas iekšējo problēmu risināšanā, visticamāk, vājinās Eiropas Savienību kopumā, turklāt nav arī skaidrs, kāda būs Itālijas turpmākā pozīcija attiecībā uz ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju, kas nenoliedzami ir negatīvs signāls Baltijas reģionam.

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti Itālijā ar bažām liek raudzīties uz koalīcijas veidošanas procesu, jo sarunas būs ilgas un sarežģītas. Sociāldemokrātiskajiem un konservatīvajiem spēkiem Silvio Berluskoni paspārnē acīmredzot nepietika tādu argumentu un pārliecināšanas spēju kā Sebastianam Kurcam Austrijā, lai sabiedrību noskaņotu par labu sev.

Viens no galvenajiem Itālijas priekšvēlēšanu aģitācijas tematiem bija bēgļu krīze un Eiropas Savienības politika šajā jautājumā. Fakts, ka no Romas uz valsts dienvidiem visos vēlēšanu apgabalos uzvarējusi «Piecu zvaigžņu kustība», liecina, ka bēgļu krīze ne tuvu nav atrisināta, lai arī ir šķietami pieklususi. Tas vēlreiz apliecina, ka arī Eiropas Savienībai ir jāīsteno aktīvāka ārpolitika patvēruma meklētāju izcelsmes valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrālās bankas digitālās naudas divi veidi – kas labāk monetārajai politikai?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtu klondaika – vai digitālās zīmes var kļūt par naudu?

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

PVD: EK vajadzētu pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražotāju atbilstību nekaitīguma prasībām

LETA, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) lūgs Zemkopības ministriju (ZM) rosināt Eiropas Komisiju (EK) pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražotāju atbilstību nekaitīguma prasībām saistībā ar konstatētajiem salmonellas gadījumiem olu baltuma produktos, uzskata PVD Robežkontroles departamenta direktores vietniece veterinārajos jautājumos Iveta Zemniece.

Zemniece piebilda, ka no šā gada 1.jūnija līdz 22.jūlijam, īstenojot pastiprinātu Ukrainas izcelsmes olu un olu produktu robežkontroli, PVD ir noņēmis jau 98 paraugus uz salmonellas pārbaudēm un 82 paraugus uz veterināro zāļu atliekvielām. Kad būs apkopoti trīs mēnešu rezultāti, PVD sniegs informāciju ZM atbildīgajām amatpersonām tālāka lēmuma pieņemšanai un, balstoties uz riska izvērtējumu, EK informēšanai.

«PVD informēs ZM amatpersonas, kuras, balsties uz riska izvērtējumu, var tālāk rosināt EK pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražošanas uzņēmumu atbilstību nekaitīguma prasību izpildei, lai varētu eksportēt olu produktus uz Eiropas Savienību (ES),» skaidroja Zemniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils pilsētas domes Centralizētās iepirkumu nodaļas izsludinātais tramvaju vagonu iegādes iepirkums patlaban ir izvērtēšanas stadijā.

«Līgums par tramvaju piegādi pagaidām nav noslēgts, jo pašvaldība gaida kompetentu iestāžu atzinumu. Ja tiks pateikts, ka šis uzņēmums ražo lielgabalus, ar kuriem nosacīti ārzemēs tiek mušīti cilvēki un minētajam uzņēmumam ir uzlikts aizliegums tirgot Eiropā, tad pašvaldība šos tramvajus nepirks,» komentē Aivars Zdanovskis, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks («Mūsu partija»).

Vicemērs norādīja, ka pašvaldība nepērk tramvajus pa tiešo no Krievijas uzņēmuma, bet gan no Lietuvas starpniekfirmas, kas ir šī uzņēmuma dīleris visā Eiropā, un ir pārdevis šos tramvajus arī citiem pircējiem Eiropā, tai skaitā Liepājai.

«Galu galā, tramvaju piegādātājs ir izvēlēts konkursa rezultātā un šos rezultātus ir apstiprinājusi gan Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, gan Iepirkumu uzraudzības birojs. Turklāt konkursa rīkotājiem ir arī saistības gan pret konkursa uzvarētāju, gan arī Daugavpils iedzīvotājiem, kam šie tramvaji ir vajadzīgi,» stāsta A. Zdanovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

adidas tomēr nav pilnībā no piedāvājuma izņēmuši kreklus ar Padomju Savienības simboliku

LETA, 11.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas sporta apģērbu, apavu un aprīkojuma ražotājs «adidas» tomēr nav pilnībā no piedāvājuma izņēmis kreklu ar Padomju Savienības simboliku, pārliecinājās aģentūra LETA.

Kā ziņots, «adidas» pirms vasarā Krievijā gaidāmās Pasaules kausa izcīņas futbolā ir izlaiduši dažādus retro stila sieviešu un vīriešu kreklus, starp kuriem ir arī replikas, ko rotā uzraksts «USSR» un bijušās Padomju Savienības simbolika.

Par to lielu neizpratni pauda ne tikai Lietuvas diplomāti, bet citu valstu pārstāvji, nosodot «adidas» rīcību.

Lai arī šonedēļ daudzviet šie «USSR» krekli vairs nebija atrodami piedāvājumā, aģentūra LETA pārliecinājās, ka tos vēl joprojām iespējams iegādāties «adidas» interneta vietnē Lielbritānijā «adidas.co.uk».

Kompānijas pārstāvji ir pauduši vilšanos par sabiedrības reakciju pēc šādu kreklu laišanas klajā, taču solīja, ka tuvākajā laikā tie vairs nebūšot pieejami.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zemnieku saeima: Sviesta cena ilgstoši tik augstā līmenī nesaglabāsies

LETA, 21.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sviesta cena ilgstoši tik augstā līmenī nesaglabāsies, pirmdien intervijā LNT raidījumam 900 sekundes prognozēja biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

«Ilgstoši ar tik augstu cenu nav jārēķinās,» sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa piebilda, ka tuvāko pāris mēnešu laikā sviesta cenai vajadzētu stabilizēsies, tomēr tā, visticamāk, neatgriezīsies tik zemā līmenī, kāds tas bija iepriekš. «Domāju, ka tas būs kaut kāds vidusceļš,» minēja Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece.

Dzelzkalēja-Burmistre arī atzīmēja, ka pēdējos divus gadus pasaulē piena cenas bija ļoti zemas, taču šobrīd pierasījums nereti ir lielāks nekā piedāvājums. «Ir jāpagaida kamēr tirgus sakārtosies un ieņems pieņemamu pozīciju,» viņa sacīja.

Tāpat Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece norādīja, ka lopkopji tik ātri nevar pielāgoties patērētāju pieprasījuma izmaiņām, jo līdz jaunai gotiņai paiet apmēram trīs gadi.«Ja cilvēki tiešām sāks vairāk patērēt piena taukus, tad arī pasaulē lopkopībai, ģenētikai vajadzēs iet tajā virzienā, lai būtu nedaudz treknāks piens, bet tas noteikti nenotiks ātri,» klāstīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

KP vērtē situāciju piena tirgū saistībā ar sviesta cenu kāpumu

LETA, 14.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) patlaban vērtē, vai sākt piena tirgus uzraudzību saistībā ar sviesta cenu kāpumu, aģentūrai LETA sacīja KP Komunikācijas nodaļas vadītājs Toms Noviks.

«Šobrīd nevaram atbildēt, vai uzraudzība tiks uzsākta. Pašlaik KP vērtē situāciju tirgū saistībā ar sviesta cenu kāpumu,» sacīja Noviks.

Vienlaikus viņš piebilda, ka konkurences iestādes nav cenu regulatori un uzņēmējiem ir tiesības pieņemt individuālus lēmumus par cenu izmaiņām. Taču esot aizliegts ir vienoties ar citiem uzņēmējiem par šo cenu celšanu.

Noviks atgādināja, ka pērn KP īstenoja svaigpiena tirgus uzraudzību pēc vairāku iesniegumu saņemšanas, kuros lūgts izvērtēt 2014. un 2015. gada svaigpiena iepirkuma cenu samazinājumu. Toreiz KP uzraudzībā secināja, ka krasais svaigpiena iepirkuma cenas samazinājums analizētajā periodā skaidrojams ar nozares cikliskumu un arī sekām negatīvajiem ekonomiskajiem procesiem tirgū pēc Krievijas noteiktā importa aizlieguma 2014. gada augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vienotības valde varētu lemt par Ķirša izvirzīšanu ekonomikas ministra amatam

LETA, 06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī «Vienotībā» nav vienprātības par ekonomikas ministra amata kandidātu, partijas valde varētu lemt par politiķa Viļņa Ķirša izvirzīšanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Ķirsis pašlaik ir Rīgas domes deputāts, «Vienotības» priekšsēdētāja vietnieks. Iepriekš viņš pildīja arī Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus. Neoficiālās sarunās politiķi prognozē, ka tieši Ķirsim varētu būtu valdes vairākuma atbalsts.

Atsevišķi politiķi gan uzsver, ka ekonomikas ministra amatam būtu jāvirza kandidāts, kuram jau tagad ir pielaide valsts noslēpumam, proti, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa. Pielaide valsts noslēpumam esot arī Zandai Kalniņai-Lukaševicai, kura pilda Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres pienākumus, kā arī pašreizējiem ministriem, kuru vārdi arī izskanēja kontekstā ar šo amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Prezidents: Jautājums par investoru piesaisti airBaltic jāskata kompleksi

LETA, 25.10.2017

Valsts prezidents Raimonds Vējonis (no kreisās) un Ministru prezidents Māris Kučinskis

Foto: Edijs Pālens/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jautājums par investoru piesaisti «airBaltic» jāskata kompleksi, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Komentējot to, ka «airBaltic» investora piesaistē tiek izskatīti konkrēti piedāvājumi un nav izslēgta arī visu valstij piederošo daļu atsavināšana, Vējonis vērsa uzmanību, ka uzņēmums nav neprivatizējamu uzņēmumu sarakstā un šāda opcija nav izslēgta. Tomēr, pēc viņa domām, jautājums ir jāskata kompleksi - kāds piedāvājums ir investoram un vai valsts ir gatava šādiem vai citādiem piedāvājumiem piekrist.

Vējonis sacīja, ka valdībā jau sen tika pieņemti lēmumi par investora piesaisti un pašlaik notiek diskusijas, lai izvērtētu izteiktos priekšlikumus. Tas, kāds būs rezultāts, ir atkarīgs no piedāvājumiem un no tā, ko un kā ir gatava darīt valdība, viņš norādīja. «Tas ir valdības lēmums un mums ir jāgaida, ko tā nolems,» sacīja Valsts prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ašeradens: OIK nav tā reforma, kuras dēļ būtu nelaimīgs

LETA, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen veiktā OIK reforma deva iespēju samazināt elektrības cenu lielajiem lietotājiem rūpniecībā, tāpēc «šī nav tā reforma, kuras dēļ es būtu nelaimīgs, ka tādu ieviesu», šorīt Latvijas Radio paziņoja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ašeradens pauda nostāju, ka veiktās izmaiņas OIK regulējumā kopumā bija nepieciešamas, bet problēmas radušās vien sezonālajiem ražotājiem.

Jautājuma risināšanai esot panākta vienošanās, ka no elektrības jaudas varēs attiekties uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, turklāt to varēšot izdarīt elastīgi.

Savukārt iedzīvotājus, daudzi no kuriem OIK reformas rezultātā arī saņēmuši lielākus elektrības rēķinus, ministrs vien atkārtoti aicināja pārskatīt lietotās elektrības jaudas, kas varot samazināt kopējās elektrības izmaksas.

LASI ARĪ:

Redakcijas komentārs: Jāizspēlē atklātības kārts

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmumi izrādījuši interesi par KVV Liepājas metalurgs teritoriju

Elīna Pankovska, Māris Ķirsons, 16.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Vairāki Liepājas metālapstrādes uzņēmumi ir izrādījuši interesi par šo teritoriju, lai varētu paplašināt savu darbību.

Lai gan maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs administrators paziņojis, ka uzņēmumam piederošo mantu pārdos izsolēs pa daļām, joprojām nav skaidrības, kas notiks ar potenciālā investora priekšlikumu

Iespējams, ka pavisam drīz noslēgsies vēl viens posms maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs pastāvēšanas vēsturē. Pagājis nedaudz mazāk nekā gads, kopš pirmie potenciālie pircēji iesniedza savus piedāvājumus uzņēmuma iegādei. Tomēr līdz pat šim brīdim vienošanās starp valsti un potenciālo pircēju Igoru Šamisu, kura piedāvājums tika atzīts par reālāko, nav panākta. Līdz ar to maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Guntars Koris paziņojis, ka neviens no pretendentiem uz maksātnespējīgā uzņēmuma iegādi nav izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu pretendenta spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību. Tāpēc ir pieņemts lēmums uzņēmumu izpārdot pa daļām. Tuvākajā laikā tiks izstrādāts mantas pārdošanas plāns, un iespējams, ka jau februārī varētu notikt pirmās izsoles.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērojot, cik kopumā pasīvi Latvijā un Baltijā ir patērētāji, Igaunijas piemērs, skaļi un apjomīgi protestējot pret nepārdomātu valsts nodokļu politiku attiecībā uz akcīzes nodokli alkoholam, ir pārsteidzošs, vērtē Dāvis Vītols, Latvijas alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors.

Igauņu iecerētā protesta vieta ir Latvija, lai gan tieši nodokļi Igaunijā ir rosinātās aktivitātes pamats – tā viņi skaidri parāda, ka došanās iepirkties uz Latviju turpināsies, saka Vītols. Igaunijas valdības lēmums turpināt akcīzes nodokļa pieaugumu, ņemot vērā, ka pirmajos 11 mēnešos kaimiņvalsts budžetā ieņēmumi no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem bija par 19% mazāki nekā pērn, jāņem vērā fakts, ka šogad tika atkārtoti palielināts akcīzes nodoklis alkoholam par 10%. Tomēr Latvijas gadījumā tas veicina pārrobežu tirdzniecību un papildinājumu mūsu valsts finansēm – no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem Latvija šogad ir ieņēmusi par 27 milj. eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā noteiktais slieksnis fizisko personu konta apgrozījumam, pie kura bankām šobrīd ir jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID), ir par zemu, ceturtdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» atzina bijusī VID vadītāja Ināra Pētersone.

Viņa norādīja, ka ideja par nepieciešamību bankām informēt VID par fizisko personu kontu apgrozījumu apspriesta jau sen. «Ideja pati par sevi ir ļoti sena - tāda bija jau manā laikā un tā tapa pēc diskusijām ar Lietuvas nodokļu administrāciju, kas gāja līdzīgu ceļu, lai varētu kvalitatīvāk analizēt fizisko personu izdevumu atbilstību ienākumiem,» skaidroja Pētersone.

Viņa arī atzīmēja, ka tajā laikā 15 000 eiro bija savādāk vērtējama summa. «Šobrīd šķiet, ka šie 15 000 eiro ir novēloti. Vajadzēja koriģēt uz augstāku summu - tie varētu būt 40 000 eiro vai 50 000 eiro. Šobrīd 15 000 eiro, kas ir 1000 eiro ar astīti, kas legāli atnāk kaut vai tikai par darba algu, ir nesamērojami,» atzina Pētersone

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Uldevena pils īpašnieks Db.lv sagaida, apjozies ar zobenu

Laura Mazbērziņa, 25.04.2018

«Uldevena pils» izveidotājs - vēstures entuziasts un karikatūrists Agris Liepiņš.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielvārdes senlatviešu «Uldevena pili» veidojis vēstures entuziasts un laikraksta Dienas Bizness karikatūrists Agris Liepiņš. Tā ir 11. līdz 12. gadsimta pils ideālrekonstrukcija, kurai par pamatu ņemti arheoloģisko izrakumu materiāli no dažādām Latvijas vietām.

Īpašnieks neesot rēķinājis cik daudz ir ieguldījis pils tapšanā, taču ir ņemts kredīts bankā, kā arī ir bijis liels atbalsts no dažādiem sponsoriem, kā, piemēram, SIA «Rīgas tilti», «Latvijas Mobilais Telefons». «Lielākā vērtība jau tur ir paša darbs un zināšanas,» skaidro A.Liepiņš.

A. Liepiņam, «Uldevena pils» īpašniekam, 1997. gada 19. jūlijā ar Lielvārdes domi tika noslēgts zemes nomas līgums nolūkā izveidot senlatviešu koka pils modeli kā tūrisma objektu. Toreiz tā bija absolūta bezprecedenta situācija, jo neviens nezināja, kā šo pili noformēt, jo tai nevar izveidot projektu šodienas izpratnē. Pēc šodienas atzinuma, tur ir šķūnīši. Taču ar laiku, pēc A. Liepiņa vārdiem, Lielvārdes domei pārgāja labais nodoms, un tā sāka hroniski neievērot līgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

DB karikatūrists Agris Liepiņš izmēģina modernās tehnoloģijas

Lelde Petrāne, 23.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas karikatūra laikrakstā Dienas Bizness ir īpaša. Tā pirmoreiz zīmēta, izmantojot modernās tehnoloģijas.

Kā pagājušā gada oktobrī rādījām rubrikā Kā top, mākslinieks A. Liepiņš savas karikatūras parasti zīmē, izmantojot baltu papīra lapu, krāsas, zīmuļus, flomāsterus un citus tradicionālus mākslinieku darba instrumentus.

Taču šoreiz mākslinieks nolēma izmēģināt karikatūras radīšanas procesu kompānijas Apple ražotajā planšetdatorā iPad Pro.

Raksta galerijā skatāmas dažas bildes no karikatūras zīmēšanas procesa, kā arī iespējams salīdzināt karikatūru, kas tapusi, zīmējot ierastā veidā, un karikatūru, kas tapusi, izmantojot modernās tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgas ūdens saņem 5 miljonu eiro aizdevumu infrastruktūras uzlabošanai

Rūta Lapiņa, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Swedbank» un SIA «Rīgas ūdens» ir parakstījuši aizdevuma līgumu 5 miljonu eiro apmērā, ko iecerēts investēt apjomīgai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu uzlabošanai galvaspilsētā, kā arī bioloģiskās attīrīšanas stacijas «Daugavgrīva» modernizācijai, informē «Swedbank» un «Rīgas ūdens» pārstāvji. |

Minētie pasākumi ļaus uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu kvalitāti, kā arī uzlabot ekoloģisko stāvokli Rīgas jūras līcī.

«Infrastruktūras uzņēmumi ir būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa. Esam gandarīti ar finansējumu atbalstīt pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot iedzīvotāju ērtības un sniegt kvalitatīvus pakalpojumus ilgtermiņā,» komentē «Swedbank» Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Lauris Mencis.

SIA «Rīgas ūdens» sniedz sabiedriskos pakalpojumus: Rīgā; Baltezera ciemā un Garkalnes ciema Ādažu novadā; Berģu ciemā, Baltezeru ciemā, Makstnieku ciemā, Langstiņu ciemā, Upesciema ciemā un «Alīses», «Remberģi 1», «Remberģi 2», «Selgas» Garkalnes novadā; Krustkalnu ciemā un Valdlauču ciemā Ķekavas pagasta Ķekavas novadā; Dreiliņu ciemā, Rumbulas ciemā, Ulbrokas ciema Stopiņu novadā. SIA «Rīgas ūdens» ir Rīga pilsētas pašvaldības 100% kapitālsabiedrība, kuru pārvalda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - EM vēršas Valsts policijā par iespējamo krāpšanos ar OIK

Rūta Lapiņa, 18.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar televīzijas kanālā TV3 raidījumā «Nekā Personīga» izskanējušo informāciju par vairākiem uzņēmumiem, kas varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, Ekonomikas ministrija iesniegusi pieteikumu Valsts policijai ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu pret AS «Sadales tīkls» un SIA «Rīgas Enerģija» par iespējami notikušu noziedzīgu nodarījumu, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

«Saskaņā ar izsniegto atļauju SIA «Rīgas Enerģija» līdz 2017. gada 5.oktobrim bija jāuzsāk elektroenerģijas ražošana koģenerācijā. Lai pārliecinātos, ka stacija ir uzsākusi elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, ir jābūt sistēmas operatora, t.i. AS «Sadales tīkls», parakstītam aktam par elektrostacijas atzīšanu kā derīgu paralēlam darbam ar sistēmu un atļaujai par elektrostacijas pieslēgšanu sistēmai AS «Sadales tīkls» uz pārbaudes laiku ne mazāku kā 72 stundas,» skaidro ministrijā.

Tomēr raidījuma «Nekā Personīga» filmēšanas laikā uzņēmuma SIA «Rīgas Enerģija» teritorijā netika konstatēta elektroenerģijas ražošana.

Tādēļ Ekonomikas ministrija lūdz Valsts policiju pārbaudīt iespējamās krāpnieciskās darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) darbu valdībā atstās pēc 2018.gada budžeta pieņemšanas Saeimā, proti, novembra beigās, pirmdien pēc koalīcijas partneru sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Valsts budžeta likumprojektu un to pavadošo likumprojektu paketi pirmajā lasījumā plānots izskatīt 25.oktobrī un 26.oktobrī. Savukārt otrajā, galīgajā lasījumā - 22.novembrī un 23.novembrī.

Kučinskis stāstīja, ka šāda vienošanās ar Ašeradenu panākta šorīt un koalīcija šādu priekšlikumu atbalstīja.

Pēc premjera teiktā, nākamā gada budžeta pieņemšana ir šī gada «galvenais notikums». Tāpat valdības dienaskārtībā ir virkne citu jautājumu, piemēram, atbildes sniegšana «Telia» par SIA «Latvijas Mobilais telefons» un SIA «Lattelecom», «Liepājas Metalurga» nākotne, Inčukalna pazemes gāzes krātuves nākotne un citi jautājumi.

Ašeradens žurnālistiem sacīja, ka koalīcija atbalstīja «Vienotības» virzītu ekonomikas ministra amata kandidātu un noteiktā kārtībā saskaņos nākamo ministru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusgadā kopējais patēriņam Latvijā nodotais legālais degvielas apjoms pieaudzis par 6 % salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija.

2017.gada pirmajā pusgadā kopējais patēriņam Latvijā nodoto legālo naftas produktu (degvielas) apjoms ir 638,81 tūkst. tonnu un tas ir par 6 % vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā. Vislielākais patēriņam nodotā apjoma pieaugums ir vērojams dīzeļdegvielai – 42,98 tūkst. tonnu jeb par 10 % vairāk nekā pērn, kas kompensē benzīna apjoma samazinājumu par 6,05 tūkst. tonnām jeb 6 %.

Komentējot šos datus, VID Akcīzes preču aprites daļas vadītāja Baiba Šmite-Roķe saka: «Legālais degvielas patēriņa kāpums, kas ir straujāks nekā pēdējos pāris gados, zināmā mērā apliecina Latvijas ekonomikas izaugsmes tempus. Vienlaikus realizētās degvielas apjoma pieaugumu ietekmē arī Igaunijas pierobežas alkohola tirdzniecības kāpums, jo «alkohola tūristi», izmantojot salīdzinoši zemākās cenas, veic degvielas uzpildi Latvijas–Igaunijas pierobežā tieši mūsu valsts degvielas uzpildes stacijās.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: DB karikatūrista Agra Liepiņa grāmatas Senā Latvija atvēršanas svētki

Dienas Bizness, 21.09.2017

Raksta galerijā skatāmas fotogrāfijas no grāmatas atvēršanas svētkiem!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākusi klajā laikraksta Dienas Bizness karikatūrista un Latvijas senvēstures pētnieka Agra Liepiņa grāmata Senā Latvija.

Grāmatā Senā Latvija apskatāmas 10. – 12. gadsimtā dzīvojušo latgaļu, zemgaļu, kuršu un lībiešu tērpu rekonstrukcijas, pilskalnu un uz tiem uzbūvēto koka piļu atveidojumi, kā arī aprakstīti daži tā laika amati – podnieka un kalēja darbnīca, tirgotāja darba rīki un lielākie tā laika tirdzniecības ceļi.

Grāmatu izdod izdevniecība Zvaigzne ABC un tas ir atkārtots un papildināts izdevums. Pirmoreiz Senā Latvija iznāca 2009. gadā grāmatu sērijas Latvijas mazā enciklopēdija ietvaros. Grāmata tika labi pirkta. Jaunais izdevums papildināts ar nodaļu par dziju krāsošanu senatnē, par krāsas nozīmi apģērba rotāšanā un varas simbolizēšanā. Tāpat jaunajam izdevumam ir greznāks vāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Veikalos masveidā tiek ievesta Spānijas cūkgaļa, radot vietējās cūkgaļas deficītu

LETA, 24.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo nedēļu laikā lielās partijās Latvijā tiek ievesta Spānijas cūkgaļa, tādējādi no veikalu plauktiem izspiežot vietējo produkciju, informēja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

«Lai sildītu mūsu pašu ekonomiku, būtu svarīgi atbalstīt vietējos ražotājus un pirkt vietējos produktus, taču lielveikalu gaļas vitrīnas lielākoties pilda citu Eiropas Savienības dalībvalstu cūkgaļa, savukārt sabiedriskās ēdināšanas sektoram gandrīz neviens nejautā, kādas izcelsmes cūkgaļa tiek pasniegta. Mēs regulāri redzam Polijas izcelsmes cūkgaļu, arī Spānijas cūkgaļas īpatsvars Latvijā ir liels, un tieši pēdējo nedēļu laikā Spānijas cūkgaļa lielās partijās ievesta Latvijā, no veikalu plauktiem izspiežot vietējo produkciju,» norādīja Lejniece.

Viņa arī sacīja, ka Spānija saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem ir viena no Eiropā lielākajām antibiotiku patērētājām cūkkopības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru