DB projekti

DB konference Biznesa prognozes - fotogrāfijās

Dienas Bizness, 09.11.2017

Jaunākais izdevums

Uzklausot uzņēmējus, valdības pārstāvjus un dažādu jomu ekspertus, trešdien, 8. novembrī, viesnīcā Radisson BLU Daugava, spraigā viedokļu apmaiņā aizvadīta ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā konference Biznesa prognozes.

Konferences dalībnieki meklēja atbildes uz jautājumiem: Kāda ir Latvijas tautsaimniecības perspektīva? Kurām nozarēm ir nākotne? Kuri tirgi un ārvalstu partneri mums ir un būs svarīgi? Kas ir jādara, lai nodrošinātu ekonomikas attīstību un Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos?

Izdevniecības Dienas bizness valdes loceklis Jānis Maršāns, atklājot konferenci, atzīmēja nepatīkamo situāciju, kādā nonākuši uzņēmēji saistībā ar nodokļu reformu. Pēc viņa teiktā, nodokļu reforma, par kuru sākotnēji tika diskutēts un arī panākta vienošanās ar koalīcijas partneriem, tostarp uzņēmēju pārstāvjiem, salīdzinājumā ar valdības apstiprināto nodokļu reformu ir pavisam cits «produkts». «Es to [apstiprināto nodokļu reformu] uzskatu par vienu no lielākajiem valdības koalīcijas uzmetieniem uzņēmējiem pēdējo 10 gadu laikā. No uzņēmējiem dzirdētie epiteti par šo reformu ir ļoti spilgti,» sacīja J. Maršāns.

OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns konferencē uzsvēra: «Atskatoties uz pēdējiem pieciem gadiem, nākotne nekad nav izskatījusies tik rožaini, cik tas ir šobrīd. Makroekonomiskās prognozes liecina, ka ekonomika šogad augs vismaz par 4% un līdzīgs temps varētu saglabāties arī nākamgad. Mēs augam un augam strauji, bet šī izaugsme rada arī zināmus izaicinājumus. Uzņēmējiem arvien grūtāk ir atrast darbiniekus, strauji pieaug darba algas un līdz ar to arī inflācija. Lai turpinātu izaugsmi, mums ir nepieciešami spēcīgi uzņēmumi, kuri spēj konkurēt ne tikai reģionāli, bet arī pasaulē un dod pienesumu Latvijas ekonomikai. Tāpēc būtiski ir veicināt inovācijas, nodrošināt izglītota darbaspēka pieejamību, atbilstošu infrastruktūru, kā arī aktīvi jārosina uzņēmumus investēt, lai tie saglabātu savu konkurētspēju arī nākotnē.»

Arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens sacīja, ka Latvijas ekonomika attīstās ļoti labi, tā ir sabalansēta, bet uzņēmējiem ir jāstrādā pie produktivitātes celšanas. «Latvijas ekonomika attīstās ļoti labi, bet lielais stāsts par Latvijas ekonomiku ir produktivitāte - Latvijā ir ļoti daudzas nozares ar zemu produktivitāti,» sacīja A. Ašeradens. Tāpat ministrs vērsa uzmanību, ka: «šobrīd nedraud straujš ekonomikas kāpums un pēc tam - kritums, jo makroekonomika ir sabalansēta. Cita situācija - darbaspēks. Vienīgais, uz ko pašlaik ir piesardzīgi jāskatās, ir darba tirgus».

Personālvadības konsultāciju un pētījumu kompānijas Fontes valdes priekšsēdētāja Inese Kamarūte konferences dalībniekiem atzīmēja, ka uzņēmējiem ir jādomā, kā piesaistīt un ieintriģēt augsta līmeņa speciālistus, kuri strādājuši lielās korporācijās Krievijā vai ASV. Pašlaik šāda līmeņa speciālisti vēlas atgriezties Latvijā, bet ne vienmēr viņus var adaptēt Latvijas biznesa vidē, gan no atalgojuma, gan amata aprakstu viedokļa. «Pašlaik realitāte ir tāda, ka cilvēks, kurš strādājis lielā korporācijā ASV vai Krievijā, var aizvietot 2-3 Latvijas uzņēmumā strādājošus cilvēkus. Tas ir bīstami, bet uzņēmējs iegūst gan finansiāli, gan arī prasmju ziņā,» sacīja I. Kamarūte. Eksperte arī norādīja, ka pašlaik uzņēmumu īpašnieki nereti vadītāja amatā vēlas redzēt neiespējamo – cilvēku kiborgu.

Infrastruktūras flagmaņu – VAS Starptautiskā lidostā Rīga, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un VAS Latvijas dzelzceļa vadība informēja par kompāniju plāniem. Tostarp lidostā 2019. gadā iecerēta vērienīga pasažieru termināla publiskās daļas paplašināšana, integrējot arī plānoto Rail Baltica dzelzceļa līniju. Pašlaik termināla publiskās daļas paplašināšanas projekta izmaksas tiek lēstas 60 miljonu eiro apmērā, un tas ļaus palielināt lidostā apkalpoto pasažieru kapacitāti no 8 līdz 14 miljoniem gadā.

Savukārt Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs klātesošajiem pastāstīja, ka, efektivizējot koncerna darbību, tostarp automatizējot dažādus procesus, uzraugot elektrotīklu kā vienotu veselumu un optimizējot tehniskas resursu ģeogrāfiskās atrašanās vietas, ievērojami tiks samazināts koncernā strādājošo skaits – no pašreizējiem 4000 uz 3000.

Konferences Biznesa prognozes 2018 paneļdiskusijās piedalījās veselības ministre Anda Čakša, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, satiksmes ministrs Uldis Augulis, OP Corporate Bank Plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju departamenta direktors Edgars Babris, Squalio juriste Marina Kurgalova, DatuAizsardziba.lv valdes priekšsēdētāja Agnese Boboviča, VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce, VAS Latvijas dzelzceļš viceprezidents Aivars Strakšas, AS Latvenergo vadītājs Āris Žīgurs, AS Latvijas Gāze vadītājs Aigars Kalvītis, Fontes valdes priekšsēdētāja Inese Kamarūte, Pillar RE Services vadītāja vietnieks Guntars Cauna u.c. eksperti.

Dienas Biznesa rīkotā konference Biznesa prognozes šogad pulcēja 180 interesentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Canon fotoprinteris Pixma TS8250 ar sešām tintes kasetnēm piešķir fotogrāfijām dzīvīgākas krāsas

Virzoties uz moderno bezpapīra koncepcijas biroju, daudzos uzņēmumos printeris kļūst aizvien mazāk noslogots, un dažviet ceļu līdz tam atceras vairs tikai spītīgākie papīra apdrukāšanas piekritēji. Tomēr ik pa laikam ikvienam šo to nākas izdrukāt, tādēļ arī ražotāji turpina laist tirgū aizvien jaunus modeļus un meklēt ceļu uz patērētāju sirdi un naudasmaku ar modernām funkcijām. Arī Canon pērnajā rudenī iepazīstināja ar jaunas produkcijas klāstu, kurā ar neparastu izskatu izceļas PixmaTS8250.

Kamēr liela daļa vienkāršo mājas printeru kļuvuši tik lēti, ka, šķiet, ražotājs nolēmis pelnīt vien ar tintes kasetņu tirgošanu, šim fotoprinteru sērijas drukātājam paredzēta cita misija. Tas nesola lētu ekspluatāciju, bet gan augstu kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Infrastruktūras uzņēmumos 2018. gads nesīs būtiskas izmaiņas, iecerēta vērienīgu projektu realizācijas uzsākšana, pārmaiņas varēs sajust gan tieši, gan arī netieši

To rāda DB rīkotās konferences Biznesa prognozes 2018 diskusija par to, kādas pārmaiņas nesīs jaunais gads infrastruktūrā un ar ko jārēķinās infrastruktūras lietotājiem.

«Neesam plānojuši ne uzbūvēt jaunus, ne arī nojaukt kādus no esošajiem cauruļvadiem, bet gāzes tirgu skar nopietnas pārmaiņas,» stāsta AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš norāda, ka pārmaiņas skar ne tikai Latvijas Gāzi kā uzņēmumu, bet arī visu Baltiju. «Tiek sapņots par gāzes tirgu, plānots, ka 2021. gadā tiks pabeigts Somijas – Igaunijas starpsavienojums, 2022. gadā iecerēts Lietuvas – Polijas starpsavienojums, tādējādi Latvija tiks integrēta vēl lielākā gāzes tirgū,» nākotni iezīmē A. Kalvītis. Runājot par Latviju, te visa uzmanība ir koncentrēta uz kvalitāti, drošību un to, lai gāze būtu, jo citādi arī infrastruktūrai lielas nozīmes nav. Pārmaiņas Latvijas Gāzē jau ir sākušās, un vairāku gadu garajā uzņēmuma reorganizācijā izveidota kompānija Conexus Baltic Grid (kuras pārziņā atrodas pārvades tīkli un Inčukalna pazemes gāzes krātuve) un arī GASO (gāzes apgādes sistēmas operators – sadales tīkli, kas no lielajiem cauruļvadiem gāzi nogādās pie katra patērētāja). «Viena uzņēmuma vietā būs trīs kompānijas, bet Latvijas Gāze būs kā gāzes tirdzniecības kompānija,» pārmaiņas iezīmē A. Kalvītis. Viņš atzīst, ka uzņēmuma, kurš tiek kotēts biržā, sadalīšana nebūt nav bijis viegls process, un arī ir apzinātas tās problēmas, kas sagaida pēc reorganizācijas pabeigšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskie biznesa pakalpojumu centri un imigrantu darbaspēks – tie ir divi «plāksteri», kas varētu palīdzēt lāpīt demogrāfijas bedri

To eksperti secināja DB rīkotajā konferencē Biznesa prognozes 2018. Taču vienojošais faktors ir izglītības sistēmas pārmaiņas, pilnībā mainot esošo kārtību un pielāgojot to nākotnes vajadzībām. «Lielai daļai sabiedrības ir priekšstats, ka inovācija nozīmē to, ka mēs varēsim turpināt sēdēt pie televizora, jo kāds atnāks un mūsu vietā kaut ko izdarīs. Bet pēc būtības viss sākas ar revolucionāriem procesiem izglītībā. Nīderlande ir labs piemērs, tai cenšas sekot Luksemburga. Paradoksāli, ka lielajām valstīm ir grūtāk to izdarīt, bet mazās valstis, un tā ir arī mūsu priekšrocība, var aizsteigties priekšā,» konferencē uzsvēra Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā durvis apmeklētājiem vēris lielākais Baltijas biznesa tehnoloģiju pasākums «Riga Comm 2018», kas piedāvā vērtīgas konferences un nozares plašāko izstādi.

Maksājumu risinājumi, internetbankas pakalpojumi, iepirkšanās internetā, naudas pārskaitījumi ir tikai daļa no finanšu tehnoloģijām, ko uzņēmumi un patērētāji izmanto ikdienā.

Lietu internets ir tehnoloģija, kas ļauj gandrīz jebkuru fizisku ierīci, piemēram, sadzīves tehniku, mašīnas, valkājamas ierīces vai medicīnas aprīkojumu, savienot tīklā, nosūtīt informāciju, ko tālāk var analizēt, un kontrolēt ar interneta palīdzību.

«Lietu interneta ietekme uz patērētājiem un organizācijām strauji palielinās, jo fizisko lietu aprīkošana ar sensoriem un savienošana tīklā kļūst arvien lētāka. Savukārt datu iegūšana reālā laikā no ierīcēm ļauj patērētājiem, uzņēmumiem un pat pilsētām rīkoties daudz efektīvāk un ilgtspējīgāk, tāpēc ir īstais brīdis to izmantot,» tā norāda Andris Breške, «Riga Comm 2018» vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no nākamā gada izaicinājumiem, kas skars ikvienu uzņēmumu, ir Vispārīgās datu aizsardzības regula; lielākais bieds – sodu apmērs

Šī bija viena no tēmām, kas tika apspriesta DB rīkotajā konferencē Biznesa prognozes 2018.

«Var šķist, ka tas ir birokrātiskais slogs, bet es tam nepiekrītu. Jā, sākotnēji uzņēmumiem būs problēmas, kas vairāk saistītas ar to, kā sakārtot savu vidi, kā auditēt datus, kā noteikt, kurus datus apstrādājam pareizi un kur būs jāievieš zināma kārtība. Es pat teiktu, ka šobrīd spēkā esošā direktīva tika pieņemta pilnīgi citā pasaulē, 1995. gadā, un neatbilst mūsdienu situācijai. Šīs var saukt par kulturālām izmaiņām, jo, piemēram, datu subjektiem ir piešķirts vairāk tiesību pieprasīt informāciju par savu datu apstrādi,» saka Marina Kurgalova, Squalio juriste. Viņa uzsver, ka lielākā daļa mazo un vidējo uzņēmumu neapzinās šīs regulas esamību, uzskata, ka tā uz viņiem neattieksies, vai arī domā, ka laika vēl ir daudz. Tāpēc ir pamatotas bažas, ka aprīlī un maijā IT uzņēmumiem būs pastiprināti daudz darba.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Neproduktīviem uzņēmumiem tirgus būs jāatstāj

Līva Melbārzde, 13.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Neproduktīviem uzņēmumiem tirgus būs jāatstāj, to nosaka tirgus loģika. Arī darbinieki nenāks strādāt pie tiem, kas nevar samaksāt.»

To DB rīkotajā konferencē Biznesa prognozes 2018 teica ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, uzstājoties pirmajā – valdības diskusiju panelī kopā ar citu ministriju pārstāvjiem. Šīs diskusijas pieteikumā DB uzsvēra, ka nākamais ir ļoti vērienīgu un daudzpusīgu reformu gads, tāpēc mēs centāmies saprast, uz ko ir virzītas un kādus rezultātus sagaida šo reformu iniciatores – Ekonomikas, Finanšu, Veselības, Izglītības un zinātnes ministrijas.

Lai gan DB valdes loceklis Jānis Maršāns šīs konferences atklāšanas runā sacīja: «Es apstiprināto nodokļu reformu uzskatu par vienu no lielākajiem valdības koalīcijas uzmetieniem uzņēmējiem pēdējo 10 gadu laikā. No uzņēmējiem dzirdētie epiteti par šo reformu ir ļoti spilgti», ministriju pārstāvji katrs no savas perspektīvas centās uzsvērt pretējo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 8. novembrī viesnīcā Radisson BLU Daugava notiks ikgadējā Dienas Bizness rīkotā konference Biznesa prognozes. Biznesa procesi ir dinamiski, tāpēc ir svarīgi regulāri aktualizēt Latvijas pozīciju un virzību tajos, apzinoties savus resursus, kā arī izaicinājumus.

Uzklausot uzņēmējus, valdības pārstāvjus un dažādu jomu ekspertus, meklēsim atbildes uz jautājumiem:

Kāda ir Latvijas tautsaimniecības perspektīva? Kurām nozarēm ir nākotne? Kuri tirgi un ārvalstu partneri mums ir un būs svarīgi? Kas ir jādara, lai nodrošinātu ekonomikas attīstību un Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos?

OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns konferencē Biznesa prognozes 2018 dalīsies ar lielākās Somijas bankas pieredzi ceļā uz inovācijām savā darbībā: «Globalizācija un digitalizācija ir skaidri definējamas kā valdošās tendences pasaules ekonomikā. Izmaiņas skar arī banku nozari. OP Finanšu Grupa, ieklausoties savu klientu vajadzībās, Somijā ir sākusi piedāvāt mobilitātes pakalpojumus un, izveidojot savas slimnīcas, investējusi veselības aprūpē. Tas ir solis virzībā no tradicionālas bankas uz pakalpojumu kompāniju, laužot stereotipu, ka inovācijas ir saistītas tikai ar tehnoloģijām un internetu. Sekot savu klientu vajadzību evolūcijai un proaktīvi rīkoties, attīstot jaunus pakalpojumus un produktus - tas ir pamats uzņēmumu veiksmīgai izaugsmei nākotnē digitalizācijas laikmetā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas Komisija būtiski paaugstina Latvijas izaugsmes prognozes

Lelde Petrāne, 09.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir atjaunojusi un šodien publicējusi Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, ekonomiskās izaugsmes un fiskālo rādītāju prognozes. Salīdzinājumā ar maijā publiskotajām prognozēm jaunākajās EK prognozēs Latvijas ekonomiskā izaugsme šim gadam tikusi būtiski paaugstināta - par 1 procentpunktu jeb līdz 4,2%. Nākamajam gadam izaugsmes prognoze nav mainīta un ir saglabāta 3,5% līmenī, savukārt 2019.gadam EK Latvijai paredz 3,2% lielu IKP pieaugumu, informē Finanšu ministrija.

Spēcīgo ekonomikas izaugsmi šogad nosaka vairāki faktori, tajā skaitā strauji augošais iekšējais patēriņš, noturīgais ārējais pieprasījums, kā arī būtiska investīciju aktivitātes atjaunošanās, savās prognozēs norāda EK. Arī vidējā termiņā šiem faktoriem būs liela nozīme ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā, lai arī 2018.gadā ES fondu investīciju plūsmas kļūs mērenākas, kas noteikts kopējo ieguldījumu bruto pamatkapitālā izaugsmes tempu normalizēšanos. Saskaņā ar EK prognozēm investīcijas Latvijā šogad palielināsies par 17,8% un par 5,5% un 4% attiecīgi 2018. un 2019.gadā. Savukārt privātā patēriņa pieauguma izmaiņu dinamika nebūs tik krasa - šogad privātais patēriņš kāps par 4,3%, par 4% nākamgad un par 3,9% 2019.gadā. EK atzīmē, ka papildus citiem faktoriem nākamajā gadā patēriņu pozitīvi ietekmēs nodokļu reformas īstenošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā datu pārraides attīstība un lietu interneta tehnoloģijas ļauj uzlabot dzīves kvalitāti un organizāciju efektivitāti – 12. oktobrī pieredzē dalīsies vadošie tehnoloģiju profesionāļi 3. lietu interneta konferencē izstādē «RIGA COMM 2018» Ķīpsalā.

Lietu internets ir tehnoloģija, kas ļauj gandrīz jebkuru fizisku ierīci, piemēram, sadzīves tehniku, mašīnas, valkājamas ierīces vai medicīnas aprīkojumu, savienot tīklā, nosūtīt informāciju, ko tālāk var analizēt, un kontrolēt ar interneta palīdzību.

«Lietu interneta ietekme uz patērētājiem un organizācijām strauji palielinās, jo fizisko lietu aprīkošana ar sensoriem un savienošana tīklā kļūst arvien lētāka. Savukārt datu iegūšana reālā laikā no ierīcēm ļauj patērētājiem, uzņēmumiem un pat pilsētām rīkoties daudz efektīvāk un ilgtspējīgāk, tāpēc ir īstais brīdis to izmantot,» tā norāda «RIGA COMM 2018» vadītājs Andris Breške.

Par to, kādus parametrus mērīt, lai kļūtu par labāku sevis versiju,3. lietu interneta konferencēuzstāsies Latvijas biohakinga kustības līdzdibinātājs un konferences organizators Kaspars Vendelis. Viņš stāstīs par sistēmisku zinātnes, tehnoloģiju un dabas izmantošanu (pieeju), lai personas labklājību uzturētu pēc iespējas ilgāk. Lai labāk saprastu savu ķermeni un uzlabotu dzīves kvalitāti, modernās tehnoloģijas sniedz iespēju iegūt un mērīt dažādus ikdienas datus, piemēram, uzņemto pārtiku, miega kvalitāti, sirds ritma izmaiņas, glikozes, skābekļa līmeni asinīs u.t.t.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīpsalas hallē oktobrī norisināsies biznesa tehnoloģiju izstāde un konferences Riga Comm 2018, kur varēs iegūt praktiskas zināšanas par jaunākajām tehnoloģijām un inovācijām.

«Veidojot «Riga Comm» saturu, ļoti domājām par mūsu apmeklētāju vajadzībām. Tās ir ļoti dažādas, tāpēc piedāvājam 10 konferences dažādām interesēm – sākot no mārketinga, produktivitātes un finanšu tehnoloģijām līdz pat mākslīgajam intelektam. Ņemot vērā apmeklētāju vēlmes, šogad būs arī reāli uzņēmumu pieredzes stāsti un diskusijas,» stāsta «Riga Comm» vadītājs Andris Breške.

Abās «Riga Comm» norises dienās - 11. un 12. oktobrī - uz sešām skatuvēm notiks daudzveidīgas konferences.

Uz Executive skatuves 11. oktobrī Vadītāju forumā pulcēsies uzņēmēji, IT un cita līmeņa vadītāji, lai diskutētu par pieaugošo informācijas tehnoloģiju lomu ikvienas organizācijas vadības procesos. 12. oktobrī Lietu interneta konferencē aplūkos ļoti plašu tēmu loku – sākot no savienotajām automašīnām, viedo pilsētu DNS un lietu interneta drošību līdz pat biohakingam. «Cilvēka organisms ir kā komplekss dators, un, to iepazīstot, varam tajā bioloģiski ielauzties un uzlabot,» norāda Kaspars Vendelis, viens no konferences lektoriem – biohacking.lv kustības līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 8. novembrī notiks ikgadējā Dienas Bizness rīkotā konference Biznesa prognozes.

Jau tradicionāli šajā konferencē tiek meklētas idejas Latvijas nākotnei, uzklausot uzņēmējus, valdības pārstāvjus un dažādu jomu ekspertus. Konferencē Biznesa prognozes 2018 mēs uzdosim konkrētus jautājumus nozaru ministriem, kā arī runāsim par reāliem tautsaimniecībai nozīmīgiem projektiem. Šogad īpašu uzmanību veltīsim nākotnes tehnoloģijām, infrastruktūrai, kā arī finanšu un cilvēkresursu piesaistei. Konferences partneris, OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns uzsver: «Pasaules ekonomikā jūtamas pozītīvas vēsmas. Izaugsmes tempi iepriecina un to arī jūtam Latvijas tautsaimniecībā. Tas dod arī Latvijas uzņēmējiem pamatu skatīties nākotnē pozitīvāk nekā līdz šim. Šā brīža zemās % likmes un kapitāla pieejamība rada ļoti labu augsni gudri pārvaldītu uzņēmumu straujākai attīstībai. Tomēr jaunus izaicinājumus rada digitalizācijas un globalizācijas uzvaras gājiens, kas saasina konkurenci tieši starptautiskā līmenī. Ir laiks plašākai diskusijai par to, cik gatavi ir Latvijas uzņēmēji un likumdevēji šiem jaunajiem izaicinājumiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārīgās datu aizsardzības regulas stāšanās spēkā ieviesīs diezgan daudz pārmaiņu fotogrāfijas jomā, jo «publisko pasākumu organizatoriem lielākais izaicinājums būs izveidot visiem labi saprotamu un arī ērtu sistēmu», kā ar to visu tikt galā.

To biznesa portālam db.lv pauda Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītāja Maira Dudareva, komentējot, kā situāciju foto jomā ietekmēs Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) stāšanās spēkā no 25. maija.

«Tiek ieviesta regula, bet nav skaidri kritēriji, kā rīkoties, jo pie katra ar līgumu rokā nepieskriesi un parakstu nepaprasīsi. Tas, protams, draud ar to, ka nebūs fotogrāfijas no ļoti daudziem pasākumiem, jo fotogrāfijas ar telpu interjeriem, rokas ar krūzītēm vai cilvēkiem no mugurpuses nebūs diez ko pieprasītas,» pauda M. Dudareva.

Kā vēstīts, jaunās regulas stāšanās spēkā nenozīmē, ka pasākumus vairs nevarēs fotografēt un iegūtos attēlus nedrīkst publicēt. Taču, tā kā regulas būtība ir aizsargāt cilvēku privātumu, tad pasākumu organizatoriem būs jāņem vērā vairāki apstākļi, galvenokārt pasākuma konteksts un personas piekrišana. GDPR ietekmēs visus uzņēmumus, arī radošā, mediju komunikācijas industrija nav izņēmums, iepriekš pauda Sorainen zvērināta advokāte Ieva Andersone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Labākās ar viedtālruni uzņemtās fotogrāfijas

Lelde Petrāne, 12.09.2018

Galvenās balvas ieguvēja ir jauniete ar segvārdu rekapavo no Ungārijas, kas konkursā startēja ar emocionālu pieteikumu par autores ilgstošo cīņu ar leikēmiju.

Avots: konkursa organizatori

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies tehnoloģiju zīmola Huawei rīkotais mobilās fotogrāfijas konkurss Next Image Awards.

Tā laikā fotogrāfijas entuziasti no 20 pasaules valstīm, tostarp Latvijas, iesūtīja ar mobilajiem tālruņiem iemūžinātos mirkļus, lai piedalītos cīņā par galveno balvu.

No 9. jūlija līdz 27. augustam par iesniegtajām 67 610 fotogrāfijām kopā tika saņemtas 956 326 balsis, un par vispopulārāko konkursa kategoriju kļuva kategorija Daba, kurā dalībnieki kopā iesniedza 26 640 fotogrāfijas.

Interesi par konkursu un vēlmi uzvarēt apliecināja arī lielais pieteikumu skaits no Latvijas – kopā 2980 fotoattēli, kuri uzņemti ar Huawei tālruņiem, tika nodoti 20 valstu iedzīvotāju balsojumam. Lielāko atbalstu – 359 balsis – ieguva fotogrāfija kategorijā Daba, kuru pievienoja Kristiana.M ar nosaukumu «Honey Bee», tomēr tas nebija pietiekams, lai bilde nonāktu līdz žūrijas vērtēšanai, kur konkurence šogad bija īpaši liela un sīva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medijos izplatītajā fotogrāfijā, kurā kukuļošanā apsūdzētais Latvijas bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs atpūšas Kamčatkā, ir redzamas pazīmes, kas norāda uz fotogrāfijas rediģēšanu un montāžu, apgalvoja Rimšēviča advokāts Juris Grīnvalds.

Viņš skaidroja, ka fotogrāfijas autentiskumu tika lūgts pārbaudīt diviem neatkarīgiem ekspertiem, kuri veica dažādu veidu fotogrāfijas analīzes, tostarp spektrogrāfiju. Abi eksperti savos atzinumos esot norādījuši, ka medijos publicētajā fotogrāfijā konstatētās pazīmes ir būtiskas, stabilas un sastāda pazīmju kopumu, kas ir pietiekams kategoriskam atzinumam, ka ir veikta fotogrāfijas rediģēšana un montāža.

Komentējot medijos izskanējušo informāciju, ka izmeklēšanas gaitā Rimšēvičs ir sācis sniegt liecības, aizstāvis norādīja, ka Rimšēvičs kopš apsūdzības uzrādīšanas brīža jūnija beigās ir sniedzis liecības. Aizstāvība krimināllietā veicot aktīvu darbu, un esot iegūti un prokuroram iesniegti objektīvi pierādījumi, kas, pēc aizstāvju domām, atspēko Rimšēvičam apsūdzībā izteiktos apgalvojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tautiešu ārzemēs biznesa idejas – Latvijas eksportspējas stiprināšanai

Db.lv, 31.05.2021

Anta Gulbe profesionālajā darbībā ir bijusi saistīta ar mērniecību. Dzīvojot Vācijā, viņa Liepājas biznesa inkubatorā vēlas noslīpēt savu ideju par dronu izmantošanu un mērniecības datu apstrādi.

Foto no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Biznesa aviācijas priekšrocības Latvijā - klienti, konkurence un perspektīvas

Olga Kņazeva, Egons Mudulis (tulkojusi Žanete Hāka), 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāta Ata Zakatistova un uzņēmēja Viestura Tamuža krāpšanas lieta tiesā nonāks līdz gada beigām, Dienas Biznesam apstiprināja Latvijas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgo lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns

Jau pirms Jāņiem prokuratūra izsniedza apsūdzību A. Zakatistovam, pārmetot krāpšanu lielā apmērā. Deputātu apsūdz par 26 620 eiro izkrāpšanu un 2420 eiro izkrāpšanas mēģinājumu, naudu viņš saņēmis par it kā nesniegtām stratēģiskām konsultācijām SIA Eco Baltia grupa, kas pieder AS Eco Baltia. Pirmsšķietami, ka apsūdzības pamatā ir fakts, ka neeksistē dokumentētas konsultāciju versijas, kas neapgāžami pierādītu, ka A. Zakatistovs strādājis, lai naudu saņemtu. Apstiprinājumu faktam, ka A. Zakatistova sniegtās konsultācijas būtu iesniegtas drukātā vai digitālā formātā, neizdevās iegūt arī Dienas Biznesam.

Nauda padomniekam?

A. Zakatistovs ar V. Tamužu par konsultāciju sniegšanu vienojušies jau 2016. gadā. V. Tamužs ir uzņēmuma Eco Baltia padomes priekšsēdētājs un kopā ar deputātu šā gada 14. maijā publiskā preses konferencē izklāstīja savus sadarbības motīvus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mums sevi ir jāsagatavo tam, lai mēs būtu zināšanu sabiedrība. Šobrīd pasaulē nav citas valūtas. Svarīgi ir tas, kāda ir ideja, kas ir prātā. Nauda nav problēma,» ikgadējā laikraksta «Dienas Bizness» rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes» trešdien sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Viņš skaidroja, ka labai idejai vienmēr tiks atrastas nepieciešamās investīcijas. Tostarp, viņš atzīmēja, ka sevi ļoti labi ir pierādījuši Latvijas jaunuzņēmumi, par ko ministrs nule kā pārliecinājies vizītē ASV, apmeklējot Silīcija ieleju Kalifornijas štatā. Ministrs konferencē arī uzsvēra, ka vairāk ir jāinvestē inovācijās un augstas pievienotās vērtības produktos.

«Relatīvos skaitļos mēs investējam vairāk nekā kaimiņvalstis, bet, ja paskatāmies, kur mēs investējam, es tās saucu par B2 investīcijām - tā ir infrastruktūra un bentliji. Lūk, kur mēs investējam, ne inovācijās un augsta pievienotās vērtības produktos,» sacīja. A. Ašeradens.

Trešdien viesnīcā Radisson BLU Daugava notiek ikgadējā «Dienas Bizness» rīkotā konference «Biznesa prognozes». Uzklausot uzņēmējus, valdības pārstāvjus un dažādu jomu ekspertus, tiek meklētas atbildes uz jautājumiem: Kāda ir Latvijas tautsaimniecības perspektīva? Kurām nozarēm ir nākotne? Kuri tirgi un ārvalstu partneri mums ir un būs svarīgi? Kas ir jādara, lai nodrošinātu ekonomikas attīstību un Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sabiedrība sākusi nogurt no izskaistinātam dzīvēm sociālos tīklos

Instagram skolas @igskolalv dibinātāja Santa Stivriņa, 19.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija sākumā sociālā platforma Instagram uzsāka eksperimentu, pie publicētajiem ierakstiem slēpjot saņemto «patīk» skaitu.

Tests ieviests vairākās valstīs, tostarp arī Eiropā. Šāds lēmums pieņemts, lai mazinātu pastāvošo spriedzi atsevišķu lietotāju vidū.

Cilvēku vēlme tikt pamanītiem un uzslavētiem ir dabiska, un sociālie tīkli ir viegls un ātrs veids, kā piepildīt šo vēlmi. Gadījumi, kad neizdodas sasniegt cerēto, mēdz beigties arī ar smagām sekām. Izteiktā riska grupā ir pusaudži – bijuši vairāki gadījumi, kad jaunieši mēģinājuši vai pat izdarījuši pašnāvības, jo saņēmuši pārāk maz «like». Negatīvu ietekmi uz nenobriedušām personībām var atstāt arī sociālos tīklos redzamās «ideālās» dzīves. Šobrīd tendences mainās pretējā virzienā – sociālajos tīklos aizvien vairāk sākam atspoguļot ierakstus un fotogrāfijas, kas atbilst reālai un dabiskai ikdienas dzīvei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas izaugsme šogad ir iespaidīga. Tās ekonomiskais spēks, kā arī politisko risku samazināšanās balsta arī eiro nostiprināšanos.

Jaunākajā Ziemeļvalstu ekonomiku apskatā SEB bankas analītiķi uzsver, ka zemie inflācijas rādītāji joprojām nesasniedz centrālo banku noteiktos mērķus, taču tās soli pa solim turpinās atkāpties no līdz šim īstenotās ārkārtīgi stimulējošās monetārās politikas.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis: «Neskatoties uz to, ka 2017. gada SEB prognozes ir bijušas optimistiskas, mūsu IKP prognozēm esam veikuši nelielu augšupvērstu korekciju. Prognozes balstās patlaban dominējošajos faktoros. No vienas puses, spēcīgie darba tirgi un jaudu noslodzes pieaugums nodrošina papildu stimulus, kas veicina privāto patēriņu un kapitāla izdevumus. No otras puses, ņemot vērā zemo bezdarbu līmeni, kas daudzās valstīs ir desmitgadēs zemākajā līmenī, arvien vairāk uzmanības jāvelta jautājumiem, kas saistīti ar vājo vietu – inflācijas dinamiku un izaugsmes ilgtspējību. Ģeopolitiskie riski rada arvien vairāk bažu. Pēdējā pusgada laikā galvenā uzmanība tika pievērsta pieaugošajai spriedzei Korejas pussalā un Tuvajos Austrumos. Tajā pašā laikā redzam, ka mājsaimniecības un uzņēmumi ir pietiekami imūni pret politisko nenoteiktību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori var pieteikties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmā 14 biznesa inkubatoros.

"Ar katru gadu interese un aktivitāte aug. Salīdzinot 2019. gadu ar 2018. gadu, pieteikumu skaits pieaudzis par vairāk nekā 30%. Pirmajā nedēļā kopš atvērta uzņemšana, saņemti jau 68 pieteikumi gan inkubācijas, gan pirmsinkubācijas atbalstam. Sagaidām, ka tie kopumā varētu būt vismaz 360 pieteikumi," norāda Laura Očagova, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

Spriežot pēc iepriekšējām uzņemšanas kārtām, konkursā uz vienu inkubācijas atbalsta vietu ir vidēji 2,6 pieteikumi. Lielākā interese ir par Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Radošo Industriju un Siguldas biznesa inkubatoriem.

Līdz 20. martam notiek pieteikumu pieņemšana pirmsinkubācijas programmai biznesa inkubatoros Kuldīgā, Daugavpilī, Madonā, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ogrē, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Rīgā. Savukārt Liepājas un Siguldas biznesa inkubators pieteikumus pirmsinkubācijai pieņems no 1. aprīļa līdz 15. aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fotogrāfija spēj no jauna izraisīt emocijas un palīdz mums atcerēties notikumus, kuri citādāk vienkārši izbalētu un aizmirstos – tā uzskata fotogrāfs Valdis Skudre, kurš būs Latvijas žūrijas pārstāvis Huawei mobilās fotogrāfijas un video konkursā Next Image 2020. Viņaprāt, Latvijā ir daudz talantīgu jauno fotogrāfu, tādēļ pats galvenais ir aizmirst paškritiku un uzdrošināties parādīt savus darbus visai pasaulei.

Runājot par jaunajiem Latvijas fotogrāfiem, Valdis Skudre saredz lielu izaugsmi vietējā mērogā: "Fotogrāfija kā tāda kļuvusi krietni populārāka un arī jauno fotogrāfu ir vairāk nekā tad, kad ar to sāku nodarboties es. Šīs konkurences dēļ jaunie fotogrāfi ir spiesti būt radošāki. Turklāt mēs dzīvojam diezgan plakanā vidē bez pārāk iespaidīgiem dabas skatiem, tāpēc darbu autoriem vairāk jāpiedomā pie tā, kur meklēt šīs elpu aizraujošās vietas un skatus, kas būtu fotogrāfijas vērti." Kā vērtē pieredzējušais fotogrāfs, mūsmājās ir daudz talantīgu dabas, ainavu, ceļojumu, kā arī pilsētvides un portretu fotogrāfu.

Viena no galvenajām lietām, kas atšķir labu fotogrāfiju no pārējiem darbiem, ir tās spēja nodot emocijas. Kā stāsta V. Skudre, fotogrāfiju uzdevums ir ne vien likt atkārtoti sajust jau piedzīvotas emocijas, bet arī radīt jaunas, vēl nebijušas sajūtas. "Fotogrāfija spēj mūsos raisīt ļoti bagātīgu un krāsainu emociju un sajūtu gammu – tā var motivēt, palīdzēt noteikti jaunus dzīves mērķus, apskatīt jaunas vietas, kā arī izbaudīt ko jaunu uz savas ādas. Taču tikpat iespējams, ka kādam tā atgādina par pagātni un liek pārdomāt līdz šim pieredzēto," tā fotogrāfs.

Komentāri

Pievienot komentāru