DB konference: Ražošana kļūst gudrāka

2019. gada 02. janvāris plkst. 10:50
Autors: Anda Asere
Sadaļa: Tehnoloģijas
Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās ražošana mainās, un tajā arī mūsu reģionā ienāk robotizācija un mākslīgais intelekts.

Dienas Bizness un Siemens organizētajā konferencē Smart Factory – tehnoloģiju iespējas ražošanas nozares attīstībai uzņēmuma Mechanika Engineering direktors Artūrs Žipris stāsta, ka pasaulē pārdoto robotu apjoms straujā tempā aug. Pagājušajā gadā robotu piegādes bija jāgaida pat vairāk nekā 20 nedēļas, jo pieprasījums pieauga tik ļoti, ka piegādātāji nebija spējīgi piegādāt rezerves daļas.

Pirmie roboti bija diezgan dārgi un sarežģīti, un šis mīts ir saglabājies līdz pat mūsdienām. «Situācija ir mainījusies. Tās vairs nav mega dārgās sistēmas, ko vidējie uzņēmumi nevar atļauties. Šobrīd visbiežāk robotizētu sistēmu atmaksāšanās periods ir līdz 24 mēnešiem,» saka A. Žipris, piebilstot, ka arī Latvijā pieprasījums pēc robotiem aug. Līdz ar to aug arī pieprasījums pēc uzņēmuma pakalpojumiem un paredzams, ka tas augs arī turpmāk. «Šobrīd nespējam apmierināt visu pieprasījumu,» viņš apgalvo.
Arī kompānijas Apply dibinātājs Agnis Jakubovičs novērojis, ka ir palielinājies pieprasījums pēc mākslīgā intelekta risinājumiem, un paredz, ka arī nākamgad tas palielināsies. Viņš teic, ka IT joma šobrīd piedzīvo domāšanas maiņu. Agrāk aktuālas bija dažādas lineāras sistēmas, bet šobrīd notiek virzība uz to, ka tās tiek apmācītas un pašas iemācās atrast dažādas sakarības. Arī Latvijā vairāki uzņēmumi ražošanas procesā izmanto mākslīgā intelekta risinājumus, kas ļauj uzlabot kvalitāti, efektivitāti un citus procesus un darboties ātrāk un precīzāk nekā cilvēks. «Nenoliedzami, uzņēmumiem ir arī ekonomiskais ieguvums. Tas var būt visai ievērojams, bet ir atkarīgs no katras konkrētās situācijas,» norāda A. Jakubovičs.

A. Žipris teic, ka roboti spēj aizvietot cilvēku gandrīz jebkurā roku darbā. Robotiem uztic samērā smagus un kaitīgus darbus, ko cilvēki nelabprāt dara. Bieži gan cilvēki esot neizpratnē, ko robots spēj darīt. Tāpat kā cilvēks ar āmuru var sist naglas, bet ar skrūvgriezi skrūvēt skrūves, arī robots var veikt līdzīgus dažādus uzdevumus. Bieži uzņēmumi, kas ražo dažādus produktus, spriež, ka robotizētas sistēmas neder maza apjoma ražošanā. Taču A. Žipris norāda, ka tās ir pielāgojamas dažādiem darbiem un nevar apgalvot, ka roboti der tikai vienveidīgu uzdevumu veikšanai.

Pagaidām Baltijā nav daudz robotu, bet pēdējā laikā uzņēmumi tos pakāpeniski iepērk vairāk. Lielā daļā eksportējošo uzņēmumu ir vismaz pa vienam robotam. Tomēr, pat ja Latvijā būtu neierobežots līdzekļu daudzums un visi varētu iegādāties iespējamās sistēmas, viņš uzskata, ka tas neko daudz nelīdzētu, jo pagaidām nepietiek speciālistu, kuri tās apkalpo. Taču viņu priecē, ka tirgū sāk parādīties apmācību programmas, kas izglītos speciālistus, kuri varēs apkalpot robotus. «Šobrīd Latvijā ir grūti atrast cilvēkus, kuri to jau var darīt. Tādēļ uzskatu, ka šobrīd Latvijā varam runāt par trešo industrializācijas vilni – ceturtais sekos aiz tā,» teic A. Žipris.
Zaļo un viedo tehnoloģiju klastera vadītājs Salvis Roga norāda, ka pasaulē notiek digitalizācija un tas attiecas arī uz Latviju. «Nekur no tās neizbēgsim,» tā viņš. PwC Konsultāciju direktore un Digitālās transformācijas līdere Baltijā Baiba Apine piebilst, ka par digitalizāciju var runāt jebkura izmēra uzņēmumā.

Visu rakstu Ražošana kļūst gudrāka lasiet trešdienas, 2.janvāra laikrakstā Dienas Bizness!

Dalies ar šo rakstu