Lai mācītājiem samaksātu solītās algas, uzsākta Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas īpašumu pārdošana, turklāt plānots aizņemties vēl 3 miljonus USD, šodien vēsta Dienas bizness.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) nekustamo īpašumu apsaimniekotāja SIA Pastorāts savā mājaslapā izsludinājusi astoņdesmit nekustamo īpašumu pārdošanu. Neviens vēl nav pārdots. Patlaban Baznīcas izdevumi dramatiski pārsniedz ienākumus. Pērn LELB budžeta faktiskie ienākumi bija ap 515 Ls, bet izdevumi - 1.2 milj. Ls.

LELB revidenti atzinuši: finanšu sistēmai nemainoties, LELB draud likviditātes problēmas. Tomēr luterāņi noliedz, ka ciestu krīzi. Kā Db pastāstīja LELB Sabiedrisko attiecību komisijas vadītājs Ivars Kupcis, nevar runāt par finanšu krīzi, jo baznīcas mērķis ir nodrošināt sludināšanu, ne­vis gūt peļņu.

Lai sāktu izmaksāt garīdznieku algas jau no jūlija, baznīcai nāksies aizņemties no Misūri Sinodes baznīcas ASV 3 milj. USD. Tā jūnija sākumā nolēma LELB Sinode. Atalgojuma palielināšana pārsvarā skars kalpojošos mācītājus, taču dažādas piemaksas saņems arī pārējie garīdznieki. LELB ir vairāk nekā 200 garīdznieki. Draudžu iemaksas Baznīcas kopīgajām vajadzībām gadā ir tikai 0.16 milj. Ls, kas, pēc Db aplēsēm, nesedz pat kancelejas izdevumus. I. Kupcis norādīja, ka nekustamo īpašumu pārdošana pēc būtības neesot steidzama - tā uzsākta savlaicīgi, domājot par algām nākotnē. Peļņa no pārdotajiem īpašumiem - ideālā gadījumā, vairāki desmiti milj. Ls - tiks investēti finanšu tirgos, kurus izvēlēsies tā pati Misūri Sinodes baznīca, kas tūlīt aizdos Latvijas luterāņiem miljonus. Amerikāņi sola nopelnīt Latvijai 8% gadā, turklāt, neatkarīgi no fondu svārstībām, ieguldītā summa nesamazināšoties. LELB aizņēmums tiks nodrošināts ar baznīcai piederošu īres namu Rīgas centrā, Elizabetes ielā.

Ar 2011. gadu Latvija plāno ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju, piešķirot tai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Turklāt visa valsts oficiālā informācija tiks publicēta vienotā interneta vietnē, kurā būs pieejami likumi, Ministru kabineta (MK) noteikumi, valsts sludinājumi u.c. iedzīvotājiem saistoša informācija. Valsts gādās arī par informācijas sistematizāciju. Šādu risinājumu piedāvā dokumenta projekts «Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija». Kāds ir sabiedrības ieguvums? Oficiālā e-publikācija būtiski uzlabo valsts informācijas pieejamības jautājumu un ar jauno tiesisko statusu garantē e-vidē sniegtās informācijas ticamību, drošumu un izmantošanas iespēju. Svarīgs faktors – vienuviet publicēta informācija ir lietotājam (sabiedrībai) ērts un draudzīgs valsts pakalpojums.

Koncepcijas gala variants sakņojas vairākus gadus ilgā diskusijā par oficiālās publikācijas formu, saturu un ceļu pie iedzīvotājiem. Paralēli diskutētais problēmjautājums – kas par ko maksā šobrīd un nākotnē. Lai rastu sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu, dokumentā izvērtētas iespējamās alternatīvas. Tajā arī secināts: nav pieļaujami, ka valsts oficiālo informāciju iedzīvotājiem sniegtu par maksu, jo nedrīkst rasties situācija, ka cilvēkam ir pienākums zināt ārējos normatīvos aktus, bet to zināšana ir atkarīga no viņa materiālā stāvokļa (ja nav naudas, nevar īstenot savas tiesības, jo tās nezina). Visiem indivīdiem ir jānodrošina vienāda oficiālo publikāciju pieejamība neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, turklāt oficiālajai informācijai jābūt skaidrai un saprotamai ikvienam. Lai to nodrošinātu, konceptuāli jāatrisina jautājums par oficiālās e-publikācijas finansēšanas modeli. Koncepcijas projektā analizēti divi varbūtējie mehānismi: pārejas laikā saglabāts pašreizējais finansēšanas modelis, kad Latvijas Vēstneša maksas pakalpojumi sedz izmaksas arī par tiesību aktu publikācijām vai arī valsts budžets dotē tiesību aktu publicēšanu.

Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca sešpadsmit gadus izmanto Pēterbaznīcu, neveicot komunālos maksājumus, šodien vēsta Dienas bizness.

Pēterbaznīcā notiek ap 55 dievkalpojumiem gadā, turklāt Rīgas Sv. Pētera evaņģēliski luteriskā draudze glabā rituāla priekšmetus baznīcas piebūvē. Uz Db jautājumu, vai taisnība, ka draudze nav veikusi nevienu komunālo maksājumu, Pēterbaznīcas mācītājs Atis Voicehovskis atbildēja: "Es jums nevēlos neko komentēt."

Savukārt luterāņu dievnamu apsaimniekošanai izveidotās SIA Rīgas Doma pārvalde valdes loceklis Kaspars Upītis norādīja, ka parāds nepastāv, jo nav juridiska pamata. "Formāli draudze tur iekšā ir, bet juridiski nē. Divdesmit pieci tūkstoši izlīda ārā Saeimas komisijā, tas mums ir jaunums. Tas ir pliks cipars, bez nekāda atšifrējuma," tā K.Upītis.

Katoļu baznīca pievienojusies protestiem pret satiksmes ierobežojumiem Vecrīgā.

Autotransporta kustības ierobežojumi Vecrīgā neatbilst Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumā Katoļu Baznīcai garantētām tiesībām brīvi īstenot savu sūtību, paziņojumā presei norādījis Romas Katoliskās Baznīcas Latvijā Rīgas Metropolijas oficiālā laikraksta Katoļu Baznīcas Vēstnesis galvenais redaktors Ilmārs Tolstovs.

«Rīgas domes Satiksmes departaments, nosakot Vecrīgā gājēju un velosipēdu ielas, autotransporta kustības ierobežojumiem šobrīd pakļauj arī ielas, kurās atrodas vairāki Katoļu Baznīcai piederošie nekustamā īpašuma objekti, tajā skaitā arhibīskapa rezidence, garīdznieku mītnes un arhibīskapa katedrāle. Liegt arhibīskapam un garīdzniekiem izmantot autotransportu piebraukšanai pie arhibīskapa rezidences, garīdznieku mītnēm un katoļu reliģiskā kulta celtnēm neatļāvās pat padomju okupācijas vara. Rīgas domes Satiksmes departamenta noteikto autotransporta kustības ierobežojumu dēļ pie arhibīskapa rezidences liegts piebraukt arī personām, kurām tur paredzētas tikšanās ar arhibīskapu, savukārt, pie Svētā Jēkaba katedrāles - personām ar īpašām vajadzībām un katedrālē paredzēto kristību, laulību vai bēru reliģisko ceremoniju dalībniekiem,» norāda Katoļu baznīcas pārstāvis. «Latvijas Republika līguma ar Svēto Krēslu 4.pantā cita starpā apņēmās garantēt Katoļu Baznīcai kopā ar tās kopienām un institūcijām tiesības brīvi īstenot savu sūtību. Katoļu Baznīca uzskata, ka minētā starptautiskā līgumā tai garantētās tiesības ietver arī arhibīskapa, garīdznieku un citu Katoļu Baznīcas kalpotāju netraucētu amata pienākumu pildīšanu un viņu sniegtās pastorālās aprūpes pieejamību ticīgajai tautai.

Rīgas apgabaltiesa noraidījusi Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) prasību, atjaunot baznīcas tiesības uz Dzemdību nama ēku Rīgā, Miera ielā 45.

To Db.lv apstiprināja LELB advokāts Uģis Treilons. Viņš teica, ka ar sprieduma pilnu tekstu vēl jāiepazīstas, bet, visticamāk, baznīca spriedumu pārsūdzēs.

LELB prasība pamatota ar to, ka 1895. gadā minētais zemesgabals ar uz tā esošo slimnīcu piederējis Marijas diakonistu biedrībai, kura tiesības pārmantojis LELB. Pašlaik zemesgabals pieder Rīgas domei, kuru no tās nomā Rīgas Dzemdību nams. Baznīca gan uzsvērusi, ka, atjaunojot savas īpašumtiesības, tā nekādā veidā nevēlas traucēt uz zemesgabala esošo ēku un iestāžu darbību. LELB cer no Rīgas domes vismaz panākt kompensāciju par minēto īpašumu, kuras apjoms pagaidām netiek izpausts.

Zemesgabals Jūrmalā vairāk nekā divu miljonu latu vērtībā, zivju dīķis sešu septiņu tūkstošu latu vērtībā, piecas kapsētas par 6000 latiem, mācītājmuižas, apbūves zeme – tie visi ir Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas īpašumi, kas pēdējā laikā laisti nekustamā īpašuma tirgū, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Pagājušogad viens vācietis nopircis pat trīs mācītājmuižas: Vecpiebalgā, Vānē un Zaubē – vienu sev, otru bērniem, trešo – kā vietu, kur attīstīt ekoloģisku lauksaimniecību. LELB īpašumu komisijas vadītājs Romāns Ganiņš laikrakstam atstāstījis šā pircēja teikto: «Jūs šeit Latvijā paši īsti neapzināties Latvijas zemes un šo vēsturisko vietu vērtību, ko vairo neskartā daba un vēsturiskās liecības.»

Kopējā LELB pārdodamo īpašumu vērtība esot ap 20 miljoniem. «Ir daudzi lieli apbūves gabali, ko visizdevīgāk būtu sadalīt mazākos un tad pārdot, bet tam mums nav naudas,» sacījis R. Ganiņš. Viņš stāstījis, ka draudzēs ir arī cilvēki, kuri uzskata, ka baznīcām jāatbrīvojas no visiem īpašumiem, kas nav dievnami, taču, piemēram, LELB stratēģiskās vadlīnijās noteikts, ka mežu zemes neiesaka pārdot.

Baznīcas īpašumus pārdod SIA Pastorāts, kuras valdes loceklis Romāns Ganiņš baznīcai jau radījis tūkstošos mērāmus zaudējumus, šodien vēsta Dienas bizness.

Ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) īpašumu apsaimniekošanu un tirdzniecību nodarbojas tai piederošā 1994. gadā dibinātā Pastorāts. Db rīcībā esošā informācija liecina, ka R. Ganiņš pirms dažiem gadiem neveiksmīgu finanšu darījumu dēļ radījis 17 600 Ls zaudējumus Ventspils evaņģēliski luteriskajai draudzei.

2002. gadā Ventspils luterāņu draudze noslēdza līgumu ar SIA Genesis V par draudzes īpašumu apsaimniekošanu. Puse no Genesis V piederēja R. Ganiņam un viņa sievai Ludmilai Ganiņai.

2004. gada pavasarī tika nodibinātas divas SIA: Degla, kuras 60% piederēja Genesis V, un BGW Agency, kuras 25% piederēja Genesis V. Uzreiz pēc jauno uzņēmumu dibināšanas Genesis V izsniedza BGW Agency četrus aizdevumus. Līdz 2005. gada sākumam tika aizdoti 3000 Ls, 2200 Ls, 10 tūkst. Ls un 3000 Ls.

Naudas grūtībās nonākusī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) virsvalde nolēmusi pārdot tai piederošo garīgā personāla mācību iestādes Lutera akadēmijas ēku Doma laukumā Vecrīgā. Baznīca neslēpj, ka naudu paredzēts tērēt garīdznieku atalgojumam, vēsta laikraksts Diena.

Lutera akadēmijas piecstāvu ēku Doma laukumā 1 LELB ar piemaksu saņēma no valsts apmaiņā pret Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja ēku, kas atrodas Doma baznīcas kompleksā.

Lutera akadēmijā trijās studiju programmās patlaban mācās 75 studenti. Mācību iestādei pieder Baltijā lielākā teoloģiskā bibliotēka, kuru vienkopus pārvietot citviet varētu būt grūti. Paredzēts, ka pēc ēkas pārdošanas akadēmija pārvāksies uz Reformātu baznīcu Mārstaļu ielā, kuras telpas neesot tik piemērotas izglītības iestādes vajadzībām.

Nesen Facebook piedāvāja savu kārtējo jaunumu – sponsorētās publikācijas (Promoted Posts). Tagad Facebook lapu (Facebook Page) īpašnieki var virzīt savas publikācijas par maksu. Un proti, par noteiktu samaksu Facebook garantē, ka publikāciju ievēros noteikts Lapas sekotāju skaits. Turklāt šis skaits būs lielāks, nekā gadījumā, kad kompānija savu materiālu publicēs līdzšinējā veidā, bez maksas.

Zem publikācijas izvietots «Promote Post» taustiņš. Nospiežot uz to, jums tiek piedāvāts izvēlēties budžetu un parādīts ziņas ekspozīciju skaits. Apmaksātā publikācija «apgrozībā» atradīsies trīs dienas. Tāpat būs pieejama tās statistika.

Līdz šī jauninājuma ieviešanai Facebook lapu īpašnieki publikāciju virzīšanā savu sekotāju vidū bija samērā ierobežoti. Tagad kompānijām parādījusies lieliska iespēja komunicēt ar saviem faniem un novirzīt viņiem nepieciešamo informāciju, piemēram, par akcijām, produktiem, informēt par pēdējiem jaunumiem utt. Vai tas ir labi vai slikti? Kompānijas to vērtē kā lielisku iespēju. Bet kāda pret to būs Facebook lapas sekotāju attieksme, kuri savā ziņu lentē aizvien biežāk saskarsies ar kompānijas visai uzbāzīgajiem reklāmas ziņojumiem? Veiciet eksperimentu. To var izdarīt par nieka 5 USD. Taču jau sākotnēji nav grūti iedomāties: jo biežāk kompānija šādā veidā virzīs savus produktus, jo vairāk sekotāju tā zaudēs. Jāsaprot, ka jūsu fani «Like» nospiež ne jau tāpēc, lai regulāri no jums saņemtu garlaicīgu reklāmu. Tāpēc kompānijām ļoti uzmanīgi jāizvēlas publikāciju tematika, kurus tā plāno virzīt savu fanu vidē.

Šodien Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja reliģiskās savienības jeb baznīcas garīdznieku saraksta iesniegšanas un aktualizācijas kārtību, kas paredz internetā publicēt baznīcu garīgā personāla sarakstus, informēja Tieslietu ministrija.

Noteikumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Kā teikts noteikumu projekta paskaidrojuma rakstā, Reliģisko organizāciju likums paredz reliģiskajām organizācijām ievēlēt vai iecelt, kā arī atbrīvot no amata garīgo personālu, kam var tikt piešķirtas tiesības reģistrēt laulības, kā arī veikt kapelāna pienākumus. Lai šī informācija būtu publiski pieejama jebkurai personai, to nepieciešams aktualizēt, iekļaujot reģistrā.

Pašlaik spēkā esošajos likumos ir noteikts, ka reliģiskā organizācija jeb baznīca iesniedz TM garīgā personāla sarakstu. Pēc noteikumu stāšanās spēkā būs noteikts, ka TM mēneša laikā ievieto baznīcas garīdznieku sarakstu TM mājas lapā www.tm.gov.lv.

Lai uzlabotu pastāvošo patērētāju individuālo strīdu risināšanas sistēmu, Ministru kabineta sēdē otrdien tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas sagatavotie likumprojekti, kas paredz jauna patērētāju strīdu risināšanas mehānisma izveidi un nosaka minimālās prasības privāto patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu izveidei, informē EM.

Jaunā mehānisma izveide, radot alternatīvu strīdu izskatīšanai tiesā, samazinās izmaksas un paātrināts strīdu izskatīšanu, kā arī veicinās patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu izmantošanu (mediāciju, samierināšanu, arbitrāžu, vienošanos).

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz līdz 2016. gada 1. janvārim pie Patērētāju tiesību aizsardzības centra izveidot jaunu neatkarīgu lēmējinstitūciju - Patērētāju strīdu risināšanas komisiju, kas izskatītu patērētāja un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēja strīdus.

Jaunā strīdu izskatīšanas kārtība ļaus patērētāju strīdus risināt ātrāk, orientējoši 90 dienās (šobrīd strīdi tiek risināti administratīvā procesa ietvaros, kas var ilgt līdz pat 3 gadiem), kā arī strīdu skatīšanā iesaistīt nozares ekspertus - patērētāju un komersantu nevalstisko organizāciju pārstāvjus, padarot strīdu izskatīšanas procesu ātrāku un mazāk formālu, kas būs vērsts uz pušu vienošanās panākšanu.

Pirmdien, 5.decembrī, notika Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Andra Amerika, Īpašuma departamenta direktora Oļega Burova un Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas (LELB) virsvaldes sekretāra Romāna Ganiņa preses brīfings, kurā tika sniegta informācija par Lielo kapu teritorijā esošo nekustamo īpašumu atlīdzības noteikšanu un atpirkšanu.

Brīfings notika pēc Sabiedrības vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanas komisijas sēdes, kurā tika skatīts jautājums par Lielo kapu teritorijas atlīdzības noteikšanu un atpirkšanu no LELB. Komisijas locekļi vienojās, ka 26 hektārus lielo teritoriju atpirks par aptuveni 372 000 eiro.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks preses brīfingā informēja, ka Īpašuma departaments, Rīgas pieminekļu aģentūra un SIA Rīgas meži parakstīs trīspusēju vienošanos par īpašuma apsaimniekošanu un uzraudzību. Tā paredzēs, ka Lielie kapi būs Īpašuma departamenta valdījumā, Rīgas meži uzkops teritoriju, bet pieminekļu aģentūra sadarbībā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI) atbildēs par Lielo kapu teritorijā esošajiem kultūras pieminekļiem.

Rīgas dome plāno mēnesi ātrāk, nekā bija paredzēts iepriekš, no darba atlaist 22 Rīgas Svētā Pētera baznīcas pārvaldes darbiniekus, kuriem darbavieta baznīcā jāpamet jau šodien, 15.jūnijā.

Rīgas domes Izglītības kultūras un sporta departaments ir pieprasījis piešķirt papildus 86 300 eiro, lai apmaksātu darba tiesisko attiecību izbeigšanu, samaksātu darbiniekiem kompensāciju par neizmantotiem atvaļinājumiem, dīkstāves pabalstus līdz 15.jūlijam, atlaišanas pabalstus un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Kā norāda departaments, saskaņā ar Rīgas Svētā Pētera baznīcas likuma pārejas noteikumiem, darba tiesisko attiecību pārtraukšana ar Rīgas Svētā Pētera baznīcas darbiniekiem bija paredzēta 15.jūlijā.Taču 31.maijā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde informēja pašvaldības iestādes, ka uzstāj uz Svētā Pētera baznīcas ēkas nodošanu jau 15.jūnijā.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina steidzami ieviest oficiālo elektronisko publikāciju Latvijā, aizstājot obligātās publikācijas oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis,informē LDDK.

LDDK norāda uz nepieciešamību likvidēt neadekvāti augsto publikāciju samaksu, kas nodrošina VSIA Latvijas Vēstnesi ar papildus šķērssubsīdijām, kropļojot izdevniecību tirgu.

Igaunijā oficiālā elektroniskā publikācija darbojas jau no 2002.gada, kamēr Latvijā saskaņā ar šobrīd topošo Valsts elektroniskās publikācijas pieejamības koncepcijas to plānots ieviest tikai 2011.gadā, kas ir nepamatoti novēloti, uzskata LDDK. Ieviešot oficiālo elektronisko publikāciju un pārtraucot nevajadzīgi lielo oficiālā laikraksta Latvijas Vēstnesis papīra tirāžas drukāšanu, tiks ietaupīti ne tikai valsts materiālie, bet arī dabas resursi.

LDDK aicina likvidēt arī maksājumus par uzņēmēju obligātajām publikācijām oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis, ko pašlaik izdod VSIA Latvijas vēstnesis. Tas samazinās uzņēmējdarbībai uzlikto maksājumu slogu par vairāk nekā 1 miljonu latu katru gadu. LDDK uzskata, ka obligātais maksājums par sludinājumu laikrakstā Latvijas Vēstnesis, kurš turklāt nonāk nevis Latvijas Valsts kasē, bet tieši atsevišķas SIA kontā, ir novecojis un lieks administratīvais maksājums Latvijas uzņēmējiem. Oficiālās publikācijas saistības var jau šodien uzņemties kāds no publiski pieejamajiem reģistriem, piemēra, Uzņēmumu reģistrs, norāda LDDK.

Fizisko personu publicitātes topa pirmajā vietā oktobrī ierindojies Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, bet partiju publicitātes topa līderis ir Jaunais laiks.

Kā liecina Lursoft dati, oktobrī Valdis Dombrovskis pieminēts 1187 publikācijās, Valsts prezidents Valdis Zatlers – 574, bet finanšu ministrs Einars Repše – 457 publikācijās. Vēl sešiniekā ir Rīgas mērs Nils Ušakovs, ekonomikas ministrs Artis Kampars un Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers.

Savukārt politisko organizāciju topa pirmajā trijniekā ir partija Jaunais laiks ar 796 publikācijām, Tautas partija ar 770 un LPP/LC ar 285 publikācijām. Vēl sešiniekā ir Saskaņas centrs, Zaļo un zemnieku savienība un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Uzņēmējsabiedrību topa līdere ir Parex banka, kas minēta 620 publikācijās. Seko Latvijas Televīzija ar 511, Swedbank ar 510, SEB ar 458, a/s Diena ar 407 un a/s Lursoft ar 333 publikācijām.

Fizisko personu publicitātes TOP pirmajā vietā augustā ierindojies Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, bet partiju publicitātes TOP līderis ir Jaunais laiks.

Pēc Lursoft datiem, augustā Valdis Dombrovskis pieminēts 878 publikācijās, Valsts prezidents Valdis Zatlers – 727, bet finanšu ministrs Einars Repše – 377 publikācijās. Vēl sešiniekā ir Rīgas mērs Nils Ušakovs, ekonomikas ministrs Artis Kampars un Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers. TOP veidotāji pamanījuši, ka salīdzinoši daudz vairāk nekā iepriekš presē minēts tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles vārds, viņš gan publicitātes topā ieņem 19. vietu.

Savukārt politisko organizāciju topa pirmajā trijniekā ir partija Jaunais laiks ar 594 publikācijām, Tautas partija ar 562 un Zaļo un zemnieku savienība ar 281 publikāciju. Vēl sešiniekā ir Saskaņas centrs, LPP/LC un Pilsoniskā savienība.

Ja Kirova Lipmana izteiktie apgalvojumi par a/s Liepājas metalurgs akciju aizdošanu Sergejam Zaharjinam atbilst patiesībai un strīdus akcijas ir vienmēr piederējušas K. Lipmanam, tad K. Lipmanam varētu draudēt kriminālatbildība par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, par ko ir paredzēta atbildība LR Krimināllikuma 219. pantā.

Savukārt, ja tiesa K. Lipmana prasību noraidīs, tad pierādīsies, ka K. Lipmans ir maldinājis tiesu un sabiedrību, teikts a/s Liepājas metalurgs publicētajā paziņojumā. Uzņēmums norāda, ka tā ieskatā K. Lipmans ir nonācis neapskaužamā situācijā.

Atbildot uz S. Zaharjina pārstāvju Sintijas Radionovas, Antras Čirkšes un Iveta Pazares uzdotajiem jautājumiem, K. Lipmana pārstāvis P. Rebenoks nevarējis sniegt tiesai un pārējiem lietas dalībniekiem atbildes par to, kad un kur tieši šāda mutiska vienošanās ir tikusi noslēgta.

Tāpat pārstāvis izvairīgi atbildējis uz a/s Liepājas metalurgs pārstāvju jautājumiem par to, vai K. Lipmans ir uzrādījis amatpersonas deklarācijā informāciju par darījumu ar S. Zaharjinu un informāciju par 1 950 550 a/s Liepājas metalurgs akciju piederību, atbilstoši likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā 24. pantam, ja tik tiešām šāda vienošanās ir pastāvējusi. Turklāt, K. Lipmana pārstāvis P. Rebenoks nevarējis atbildēt uz jautājumu, vai K. Lipmans 2003. gadā vai līdz prasības celšanai paziņoja Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par 1 950 550 a/s Liepājas metalurgs akciju iegūšanu. K. Lipmana pārstāvis P. Rebenoks vien norādījis, ka, ja K. Lipmanam ir bijis pienākums deklarēt informāciju par darījumu ar S. Zaharjinu un informāciju par strīdus akciju piederību, tad noteikti K. Lipmans to ir darījis.

Darbavietā mazāk stresu izjūt strādājošie vecumā virs 35 gadiem, par pārlieku lielo atbildību lielākoties ir uztraukušies strādājošie vecumā līdz 35 gadiem, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja «Kas Jums darbavietā izraisa stresu?».

Tikmēr sievietes biežāk nekā vīrieši kā stresa iemeslu darbā minējušas pienākumu apjomu un termiņus, problēmas uzņēmuma iekšējā komunikācijā un grūtības iekļauties kolektīvā. Tikmēr stiprā dzimuma pārstāvji biežāk norādījuši uz neapmierinošiem darba apstākļiem un kontroli no vadības puses.

Dati atklāj, ka strādājošajiem visbiežāk stresu darbavietā izraisa problēmas uzņēmuma iekšējā komunikācijā, uz ko norādījuši 25% aptaujas dalībnieku. Tikmēr 26% aptaujāto darbā stresa nav vispār. Otrs populārākais stresa iemesls, uz ko norādījuši 18% respondentu, ir pienākumu apjoms un to izpildes termiņi, tikmēr 14% strādājošo stresu izraisa neapmierinoši darba apstākļi. 7% aptaujas dalībnieku sūdzas par kontroli no vadības puses, 5% respondentu uztraucas par sacensību darbinieku starpā, 3% aptaujāto ir grūtības iekļauties kolektīvā, bet 2% strādājošo nomoka pārlieku liela atbildība.

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Ar 2011. gadu oficiālā laikraksta Latvijas Vēstnesis papīra versija tiks aizstāta ar elektronisko, kas ļaus samazināt publikācijas nodevu vidēji par 30 %.

Tā Uzņēmumu reģistra Konsultatīvās padomes sēdē atzinis Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, ziņo Dienas bizness. Viņš norādījis, ka Tieslietu ministrija ir izstrādājusi koncepciju par vienotas oficiālās elektroniskās publikācijas vietnes ieviešanu. «Šobrīd notiek šī dokumenta pēdējā saskaņošana,» tā M. Lazdovskis. Viņš norādīja, ka tādējādi valsts nodeva par publikāciju oficiālajā laikrakstā varētu sarukt vidēji par 30 %, bet mikrouzņēmumiem pat par visiem 90 %. «Šo nodevu apmērs nav vienkārši izdomāts, bet tas ir pamatots,» uzvēra M. Lazdovskis.

Dzejnieks un mūziķis Kaspars Dimiters nolēmis pieprasīt vienu miljonu latu no laikraksta Diena par paša K.Dimitera, viņa sievas Līgas un viņa mūžībā aizgājušās mātes, izcilās aktrises Vijas Artmanes goda un cieņas aizskaršanu vairākās publikācijās.

Tāda summa esot atbilstoša «apzināti ļaunprātīgā kaitējuma mērogam,» vēstulē Db norādīja K.Dimiters.

«Tā kā ievainots ir ne tikai manas dzīvās sievas un ne tikai Vijas Artmanes dzimtas vēl dzīvo bērnu, mazbērnu un mazmazbērnu gods, bet arī jau mūžībā esošās latviešu aktrises, manas mātes Vijas Artmanes piemiņa, ar tiesas starpniecību no laikraksta Diena vēlos saņemt Ls 1 000 000 (vienu miljonu latu). Tādu summu uzskatu par atbilstošu šī apzināti ļaunprātīgā kaitējuma mērogam. No saņemtās naudas pietiks gan diviem iecerētajiem pieminekļiem aktrises piemiņai, gan Vijas Artmanes piemiņas fonda starptautisko ieceru īstenošanai, gan sabiedriskajās aktivitātēs nodedzināto privāto nervu šūnu atjaunošanai.Pēc uzvaras tiesā varēsim mierīgi un kopā ar tautu apsvērt, vai nebūs labāk, ja bijušā Ļeņina pieminekļa vietā uzcelsim pieminekli Latvijas tautas Vadonim un visizcilākajam prezidentam Kārlim Ulmanim,» raksta K.Dimiters.

Lai gan Latvija pēdējā laikā ir izpelnījusies starptautiskas uzslavas par veiksmīgu krīzes risināšanu, parādos slīgstošajām eiro zonas valstīm šī Baltijas valsts nebūt nav labs piemērs, kā uzlabot savu ekonomiku, pirmdien raksta britu avīze Guardian.

Lai gan Latvija pēdējā laikā tiek minēta kā spilgts piemērs finanšu problēmās nonākušām valstīm, ekonomiskā situācija šajā Baltijas valstī ne tuvu nav rožaina, un būs vajadzīgi vismaz desmit gadi, lai tautsaimniecība atjaunotos 2007.gada līmenī, sacīts publikācijā ar nosaukumu «Latvija nesniedz maģisku risinājumu parādos nonākušām ekonomikām».

Publikācijas autori Maikls Hadsons un Džefrijs Somerss uzdod retorisku jautājumu, vai eiro zonas valstīm patiešām būtu jāklausa vairāku ekonomistu un analītiķu ieteikumiem un jāīsteno Latvijai līdzīgi bargi taupības pasākumi, lai atrisinātu savas ekonomiskās nedienas.

No nākamā gada Ministru kabineta (MK) noteikumi un citi tiesību akti tiks publicēti elektroniski, un līdz ar to ar to paredzēts atteikties no oficiālā laikraksta Latvijas Vēstnesis izdošanas papīra formātā. Tādā veidā tiks ietaupīta vairāk nekā ceturtā daļa no līdzekļiem, kas patlaban nepieciešami oficiālās publikācijas nodoršināšanai.

2011. gadā no iedzīvotājiem un uzņēmējiem SIA Latvijas Vēstnesis iekasējis ap 1,4 milj. Ls, un tā uzturēšanai nodarbinājis 80 darbinieku.

Oficiālais izdevums Latvijas Vēstnesis interneta tikai vietnē vestnesis.lv būs pieejams no 2012. gada 1. jūlija, bet vēl pusgadu - līdz 2013. gada 1. janvārim - vienlaikus tiks nodrošināta arī oficiālā publikācija papīra formā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Pārejas periods esot nepieciešams, lai nodrošinātu iespēju pārliecināties par elektroniskās publikācijas drošību, ērtību un uzticamību un, ja nepieciešams, novērst radušās problēmas. Valdībai būs jāizvērtē elektroniskā izdevuma drošums un pieejamība un līdz šī gada 1. novembrim par to būs jāiesniedz ziņojums Saeimai, skaidro Saeimas Preses dienests.

Visās citās apkopotajās zinātņu nozarēs Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm, to apliecina jaunākā apkopotā statistika par zinātnes sasniegumiem.

Atbilstoši SCImago apkopotajai statistikai (SCImago ir pētnieku grupa Spānijā no Consejo Superior de Investigaciones Científicas (CSIC), kā arī Granadas, Ekstremaduras, Madrides Karlosa III (Carlos III) un Alcalá de Henares universitātēm), 2022. gadā pārliecinoša pasaules līdere pēc zinātnisko publikāciju skaita (985 tūkstoši publikāciju) bija Ķīna, tad sekoja ASV (623 tūkstoši zinātnisko publikāciju), bet trešajā vietā pasaulē bija Indija (249 tūkstoši zinātnisko publikāciju), ceturtajā vietā ar 206 tūkstošiem zinātnisko publikāciju bija Lielbritānija.

Kā Latvijas zinātnes sasniegumi izskatās uz citu Baltijas valstu fona?

Latvijā dzīvo aptuveni 1,9 miljoni iedzīvotāju (0,024% no pasaules iedzīvotāju skaita), Igaunijā - 1,3 miljoni iedzīvotāju (0,017% no pasaules iedzīvotāju skaita), bet Lietuvā - 2,8 miljoni iedzīvotāju (0,036% no pasaules iedzīvotāju skaita). Pie līdzīga attīstības līmeņa zinātnisko publikāciju skaitam būtu jābūt proporcionālam iedzīvotāju skaitam. Ja Latvijas iedzīvotāji ir tikpat kvalificēti un izglītoti kā Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāji, tad uz katrām 1000 Igaunijas zinātnieku publikācijām vajadzētu būt 1462 zinātniskām publikācijām Latvijā un 2154 zinātniskām publikācijām Lietuvā. Pie līdzīgas kvalifikācijas un izglītības kopējam zinātnisko publikāciju skaitam Baltijas valstīs vajadzētu izskatīties šādi - Lietuva pirmajā vietā, Latvija otrajā vietā, bet Igaunija trešajā vietā.