DB Uzņēmēju klubs: Sākas jauna ēra banku sektorā

2018. gada 13. decembris plkst. 6:20
Sadaļa: Bankas
Dalies ar šo rakstu

Banku sektors Latvijā atrodas uz jaunas ēras sliekšņa, kur iepriekšējie biznesa modeļi attiecībā uz ārvalstu klientu apkalpošanu vairs nestrādā un to vietā ir jārada citi.

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja AS BlueOrange Bank valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Latiševs, kurš banku sektorā dažādos amatos strādā kopš 1993. gada. Viņš uzsvēra, ka 25 gadu laikā banku sektorā ir notikušas daudzas dažādas pārmaiņas. Pašlaik novērojamās pārmaiņas ir saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pieaugošajām prasībām un ārzonu biznesa ierobežošanu.

Par Latvijas banku sistēmas pirmsākumu uzskatāms 1991. – 1992. gads, taču vienlaicīgi bankas pakāpeniski sāka sadalīties divās grupās. Viena grupa koncentrējās uz vietējā tirgus klientu (uzņēmēju un iedzīvotāju) apkalpošanu, bet otra pamatā fokusējās uz kaimiņvalstu – ārvalstu – klientu apkalpošanu. Aptuveni 10 gadu laikā pirmā grupa pakāpeniski nonāca ārvalstu – pamatā skandināvu – investoru rokās. «Pie šīs grupas pašlaik ir arī jāpieskaita Citadeles banka, kura tagad pieder rietumvalstu kapitālam,» piemetina D. Latiševs. Viņš norāda, ka otrās grupas banku īpašnieki bija vietējie uzņēmēji un vēlāk viņiem pievienojās arī uzņēmēji no austrumvalstīm. «Vietējais tirgus bija salīdzinoši mazs, konkurence par katru Latvijas klientu bija ļoti asa, bet vietējā kapitāla bankām nebija pieejami atbilstoša apmēra un par tam laikam atbilstošu cenu finanšu resursi, lai varētu piedāvāt konkurētspējīgus pakalpojumus, taču to spēja veiksmīgi darīt Skandināvijas bankas,» uz jautājumu, kāpēc Latvijā izveidojās savā ziņā duāla banku sistēma, atbild D. Latiševs.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

«Pašlaik ir ļoti negatīva Eiropas sabiedrības reakcija uz ārzonām un valda uzskats, ka tajās notiek naudas atmazgāšana vai vēl kaut kas cits, kas noteikti nav nekas labs,» norāda D. Latiševs. Viņš atgādina, ka ārzonu ēra sākās pirms vairāk nekā 40 gadiem, kad daudzas starptautiskās kompānijas sāka izmantot zemu nodokļu jurisdikciju pakalpojumus un tādējādi samazināt savus nodokļu maksājumus. «Kuģu īpašnieki izvēlējās Panamas vai Libērijas, retāk - Bahamu salu jurisdikciju,» piemēru rāda D. Latiševs. Viņš atzīst, ka vēl viens būtisks ārzonu attīstības stimuls noticis pirms aptuveni 30 gadiem, kad Lielbritānijas kompānijas sākušas īstenot darījumus, izmantojot šādu zonu priekšrocības. «Sadrūpot PSRS, tās vietā radušos neatkarīgo valstu uzņēmējiem arī bija interese izmantot šādu ārzonu pakalpojumus, bet daudzu šo jaunizveidoto valstu — Krievijas, Ukrainas – likumi šādas iespējas liedza, un arī šo valstu bankas tādas iespējas nepiedāvāja (likumi liedza atvērt kontu ārzonas kompānijām). Tā radās iespēja Latvijā strādājošajām bankām piesaistīt šo valstu uzņēmējus, kuri vēlējās izmantot ārzonu dotās priekšrocības,» atceras D. Latiševs.

Viņš atgādina, ka šobrīd jebkura nodokļu optimizācija skan slikti, bet toreiz likumu ietvaros tas bija pieņemami. «Protams, uzņēmēju izmantotu un vienlaikus ērtu instrumentu agrāk vai vēlāk sāka izmantot arī cilvēki, kuriem varētu būt sakari ar kriminālo pasauli, un, kad šī otrā daļa būtiski izauga un, iespējams, sāka ietekmēt arī politiskos procesus, tad arī pasaule sāka domāt, kā šo jomu ierobežot,» skaidro D. Latiševs. Viņš atceras, ka pirmās iniciatīvas šīs jomas ierobežošanā nāca no ASV vēl pirms 1990. gada un tā rezultātā tika izveidota tāda organizācija kā FATF ar mērķi cīnīties pret naudas atmazgāšanu. Pirmie tās darbības 10 gadi vairāk bija zinātniskā izpēte. «Tajā laikā bankas nedalījās ar informāciju ne tikai par pašu klientu, bet arī viņa veiktajiem darījumiem. Klientus sargāja banku noslēpums, un vienīgais izņēmums bija, ja pret konkrēto klientu bija ierosināta krimināllieta par viņa veiktajām, iespējams, nelikumīgajām darbībām,» stāsta D. Latiševs. Savukārt ap gadsimta miju tika izveidota vēl viena starptautiska organizācija Moneyval. «2000. gads ir uzskatāms par brīdi, kad bankām tika uzlikti pienākumi attiecībā uz klientu darījumiem, un, ja tika konstatēts, ka tie ir aizdomīgi, tad par tiem bija jāziņo kompetentajām iestādēm, kuras arī tad lēma, ko ar to ziņojumu darīt, vienlaikus spriežot — uzsākt vai neuzsākt izmeklēšanu. Pēc 11.septembra terorakta Ņujorkā šīs prasības pastiprinājās, jo īpaši - no ASV puses,» norāda D. Latiševs.

Visu rakstu Sākas jauna ēra banku sektorā lasiet ceturtdienas, 13.decembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu