DB viedoklis: Ar vienu roku stāvvietas slēdz, ar otru – soda šoferus 

Rīgas pilsēta bez konkrēta redzējuma par stāvvietu infrastruktūras sakārtošanu autovadītājus noliek neapskaužamā situācijā

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 2016. gada 15. aprīlis plkst. 7:48

Foto: no DB arhīva

Auto īpašnieku skaudrā realitāte, kad mašīnu dzen kaut viesistabā, pozitīvu devumu sniedz vien pašvaldības budžetam, kuru tā var papildināt ar iekasētajām soda naudām.

To apmērs gada laikā izaug līdz pusotram miljonam eiro, kas būtībā izvilkts no iedzīvotāju kabatām, kuri ir nevis ļauni likumpārkāpēji, kas uz ielām notriec cilvēkus, bet gan paši rīdzinieki, kuriem ceļazīmes neļauj nolikt auto ne tikai pie zoodārza vai slimnīcas, bet pat dzimtās daudzdzīvokļu mājas pagalmā.

Kā šonedēļ ziņoja Latvijas Radio, liela daļa no pārkāpējiem Rīgā ir tie autovadītāji, kas savus spēkratus novieto neatļautās vietās daudzdzīvokļu namu iekšpagalmu zaļajā zonā. Pašas domes pasūtīts pētījums atklāja, ka pilsētā ik dienu nepietiek rūmes vismaz 34 tūkstošiem autobraucēju, kuri auto galvaspilsētā novietot nevar. Rīgas mērija, kas par budžeta līdzekļiem uzfrišina daudzdzīvokļu māju iekšpagalmus, autostāvvietu problēmu diemžēl ar to nerisina.

Toties pilsēta sevi lutina, izdzenājot iekšpagalmos ierīkotās stāvvietas, tā ierobežojot privāto biznesu, vienlaikus pabalstot Rīgas satiksmes stāvvietu rūpalu, kas aizņem krietnus 50% no stāvvietu tirgus galvaspilsētas centrā. Nozares eksperti neslēpj bažas, ka šādi centieni var vainagoties ar pelēkā biznesa sarosīšanos.

Lai konceptuāli samazinātu automašīnu skaitu Rīgas centrā, vispirms ir jāizpilda tādi mājasdarbi kā stāvparku būvēšana, velobraukšanas infrastruktūras ieviešana, gājējiem nedraudzīgo pilsētas ielu un veselu rajonu piejaucēšana, sabiedriskā transporta restartēšana.

Problēmu savā veidā palīdz risināt lielākie iepirkšanās centri. Kamēr lielākā daļa iepirkšanās paradīžu pacieš tām uzspiesto stāvparku funkciju, ko izpilda bez kurnēšanas, tikmēr arī pilsēta var turpināt pētīt un plānot, bet ne darīt, lai atrastu jēdzīgu kompromisu ar neapmierināto auto stūres mīlētāju pūli.

Tiesa, ne tikai simtgadīgie centra nami un padomju laika daudzstāvu ēkas nav apveltītas ar pietiekamu skaitu stāvvietu, ar šo pašu kaiti slimo arī jaunie projekti, kuru iekšpagalmi arī pārvērtušies raibraibā automašīnu jumtu mozaīkā. Protams, tas parāda iedzīvotāju nepārejošo kāri valdīt pār auto stūri, nevis cilpot kājām, lēkt uz velosipēdiem vai baudīt garām slīdošās Rīgas ainavas caur trolejbusa logu.

Rīgas satiksme laipni pieņem naudu (2014. gadā par maksas autostāvvietām tā iekasēja vairāk nekā septiņus miljonus eiro) un pat neslēpj plānus par tarifu palielināšanu. Jau pašlaik Vecrīgā stāvvietas maksā vairāk nekā, piemēram, Londonā, Parīzē vai Berlīnē. Vienlaikus Rīgas satiksmes pārstāvji klāsta, ka vēlas motivēt autobraucējus vairāk lietot sabiedrisko transportu. Līdzīgi pašvaldība rīkojas, ar vienu roku stāvvietas slēdzot, bet ar otru – sodot autovadītājus.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru