Neraugoties uz to, ka Latvijā bieži ir dzirdamas sūdzības par dzīves dārdzības pieaugumu, varam uzskatīt, ka no ierindas patērētāja viedokļa esam dzīvojuši samērā komfortablos apstākļos.
Tas dažu desmitu procentu vērtais patēriņa cenu indeksa kāpums, ko esam piedzīvojuši iepriekšējos mēnešos, varētu izrādīties tīrais nieks salīdzinājumā ar to, ko varam piedzīvot tad, ja pēdējos mēnešos vērojamās lauksaimniecības kultūru cenu izmaiņas turpinās līdzšinējo dinamiku. Pirms gadu mijas liela iedzīvotāju daļa pamatoti bažījās par to, ka Latvijas pievienošanās Eiropas monetārajai savienībai būs saistīta ar jūtamu dzīves dārdzības pieaugumu. Šo viedokli radīja citu valstu pieredze, kas bija saistīta ar cenu noapaļošanu, turklāt vairākums citu valstu eirozonas radītās cenu izmaiņas piedzīvoja brīdī, kad situāciju ekonomikā dēvēja par treknajiem gadiem, vai arī – kā Igaunijas gadījumā iekļaušanās monetārajā savienībā notika brīdī, kad pasaule sāka straujāk atgūties no iepriekšējās finanšu krīzes un bija vērojams straujš izejvielu, tostarp pārtikas sadārdzinājums pasaules preču biržās. Pirmajos mēnešos pēc iestāšanās eirozonā izejvielu pieaugošās dārdzības faktors Latvijai ir gājis secen, tomēr dabas kataklizmas vairākos pasaules lauksaimniecības reģionos –sausums Brazīlijā, postošā ziema ASV u.tml. – ir darījušas savu un par to sekām, pērkot dārgāku pārtiku, visticamāk, maksāsim arī mēs.
Zemāka ražība vai bažas par to šogad likušas pieaugt faktiski visu lauksaimniecības preču cenām. Kā viena no lauksaimniecības kultūrām, kurām sausums Brazīlijā ir nodarījis vislielāko postu, ir kafija. Tās cena biržā šogad ir pieaugusi teju par 30%. Savukārt, ja runājam par pasaulē nozīmīgākajām lauksaimniecības kultūrām, tad, piemēram, kviešu cena Čikāgas preču biržā ir pieaugusi par 17%, savukārt kukurūzas – pat par 20%. Lauksaimniecības kultūru cenu kāpums likumsakarīgi ietekmē arī lopbarības cenas un tiem, kas iegulda preču biržās, dabas katastrofas ir vispārējs signāls arī lopkopības produkcijas sadārdzinājumam. Piemēram, cūkgaļas cena tikai martā vien Čikāgas biržā ir sadārdzinājusies par 31%, bet pagājušā gada beigās cena bija apmēram pusotru reizi lētāka nekā patlaban.
Skaitļi ir visai nepatīkami, un kopējā preču biržu cenu dinamika norāda uz to, ka tie tuvākajā laikā varētu kļūt vēl nepatīkamāki. Lai arī pārtikas krājumi pasaulē var šķist pietiekami, ir jāņem vērā, ka tirdzniecības impulsi preču biržās bieži vien ignorē reālo pieprasījumu un piedāvājumu, bet vairāk reaģē uz dažādu jaunu ziņu virsrakstiem, šajā gadījumā jau minēto sausumu un aukstumu, kam pievienojas arī bažas par tā dēvēto El Ninjo efektu, kas izpaužas kā anomāli liela Klusā okeāna virsmas ūdeņu sasilšana. Šī meteoroloģiskā fenomena sekas var izpausties kā gaisa temperatūras un nokrišņu pieaugums vai samazinājums tajā vai citā pasaules reģionā, kas nelabvēlīgu pavērsienu gadījumā var atstāt graujošu iespaidu uz lauksaimniecību. Jāpiebilst, ka iepriekš neviens nezina, cik liela varētu būt šīs Klusā okeāna sasilšanas ietekme uz kopējo lauksaimniecības kultūru ražību pasaulē, kas savukārt rada augsni dažādām spekulācijām. Pašreizējā situācijā lauksaimniecības preču tirgū biržas darboņiem tas var kalpot par savdabīgu signālu palielināt investīciju apjomu pārtikas preču tirdzniecībā, tādējādi veicinot vēl straujāku cenu kāpumu. Praksē tas var izpausties pēc līdzīga scenārija kā 2011. gadā. Tad līdz ar cenu kāpumu preču biržās pasaulē strauji pieauga dzīves dārdzība ar tam sekojošu nemieru uzplaiksnījumu jaunattīstības valstīs, kur izdevumi pārtikai veido ļoti būtisku iedzīvotāju ienākumu daļu. Arī Latvijai šīs cenu izmaiņas toreiz negāja secen, gada inflācijas rādītājam īslaicīgi pārsniedzot pat 5% atzīmi.
