Ja vien pašreizējie finanšu satricinājumi pasaulē neizvērtīsies jaunā krīzē, ir pamats cerībām, ka kritums Grieķijas tautsaimniecībā sevi ir izsmēlis
Neraugoties uz to, ka vēl pirms pusgada bija pamats bažām, ka Grieķijas finanšu likstas būs par pamatu jaunām problēmām visas Eiropas monetārās savienības ietvaros, patlaban pavīd neliela cerība uz uzlabojumiem. Par to zināmā mērā varētu liecināt aģentūras Standard & Poor’s veiktais valsts kredītreitinga paaugstinājums par vienu pakāpi.
Tiesa tas nenozīmē, ka Egejas jūras rietumu piekrastes valstij naudu var aizdot bez jebkādas saspringšanas. Paaugstinājums nozīmē vien to, ka Grieķijas finanšu stāvoklis vairs nav tāds, lai šīs valsts emitētajiem vērtspapīriem tiktu piešķirts tā dēvētais «atkritumu» jeb «junk» statuss. Kredītreitinga izmaiņas, iespējams, var uzskatīt par subjektīvu skatījumu, taču to pašu nevar teikt par datiem, kuri tiek aprēķināti pēc kādas konkrētas metodoloģijas, un arī šajā ziņā Grieķijas sakarā var runāt par uzlabojumiem.
Proti, ja runa ir par tēmu, kas tiek apspriesta visplašāk – Grieķijas parādu –, tad valstij to izdevies pat nedaudz samazināt, kamēr diezgan daudzas eirozonas valstis savu parāda kalnu turpina palielināt. Piemēram, pagājušā gada trešajā ceturksnī šīs Dienvideiropas valsts parāds sasniedza 171% pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP). Salīdzinājumam – 2014. gadā šis skaitlis sasniedza 177,1% pret IKP.
Par zināmu pozitīvu attīstību var runāt, arī skatoties no ierindas iedzīvotāju skatu punkta. Lai arī, pateicoties nemitīgajai izdevumu griešanai, pamatā uz iekšējo tirgu orientētā Grieķijas ekonomika bijusi tendēta sarauties, valsts darba tirgus pēdējā laikā uzrāda atkopšanās pazīmes. Piemēram, oktobrī bezdarba līmenis Grieķijā bija sarucis līdz 24,5% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kas ir labākais rādītājs kopš 2012. gada. Apmēram trīs gadus Grieķijas bezdarba līmenis stabili atradās virs 25% robežas, savu rekordlīmeni – 27,9% –, sasniedzot 2013. gada jūlijā.
To, ka par spīti valsts ekonomikas samērā lielā mērā uz tūrismu un lauksaimniecību orientētajam raksturam rudens mēnešos bezdarbs turpinājis kristies, var uzskatīt par labu zīmi.
Tiesa, šeit skaidrojums varētu būt meklējams emigrācijā un ģeopolitiskās nestabilitātes pieaugumā citās Vidusjūras reģiona valstīs, kas Grieķiju padara par samērā pievilcīgu tūrisma galamērķi. Vienlaikus par nelielu pozitīvisma artavu parūpējies arī valsts rūpniecības sektors, kura produkcijas izlaide pagājušā gada novembrī salīdzinājumā ar 2014. gada vienpadsmito mēnesi palielinājusies par 1,8%, liecina Tradingeconomics.com dati.
Raugoties no atsevišķu datu viedokļa, var šķist, ka pēc krīzes pārvarēšanas fāzes Grieķijas ekonomika atrodas apmēram tur, kur Latvija 2010. gadā, ar to atšķirību, ka daudzi Grieķijas tautsaimniecības dati ir ievērojami sliktāki, nekā pirms sešiem gadiem bija mūsu valstij.
Taču, ja vien pašreizējie satraukumi pasaules finanšu tirgū neizraisīs vispārēju domino efektu, ir cerība, ka šis gads Grieķijas tautsaimniecības attīstībai var būt krietni labāks nekā iepriekšējie.
