Investoriem par Trampa solījumiem vietējo uzņēmumu atbalstam pievilcīgāka varētu šķist Eiropas ekonomikas aktivizēšanās
Investīcijas finanšu tirgos lielā mērā notiek, balstoties uz ekonomikas vai konkrēta uzņēmuma biznesa nākotnes perspektīvām, esošajiem sasniegumiem bieži vien spēlējot sekundāru lomu.
Līdz ar to ASV fondu tirgus izaugsme, Volstrītas indeksiem sasniedzot aizvien jaunus vēsturiskos maksimumus, lielā mērā būs atkarīga no tā, kāds būs tālākais pasaules lielākās ekonomikas progress. Investoriem noteikti visai pievilcīgas šķiet Donalda Trampa prezidenta pirmsvēlēšanu kampaņas laikā paustās atziņas par nodokļu samazināšanu, vietējo uzņēmumu protekcionismu un nodokļu samazināšanu, tomēr tirgus uz šiem paziņojumiem lielā mērā jau ir noreaģējis. Līdz ar to tālās izaugsmes pamatā būs konkrēta rīcība. Pirmās nedēļas kopš jaunā prezidenta stāšanās amatā daudziem lika atskārst, ka priekšvēlēšanu laikā solītais nav bijusi tikai tāda papļāpāšana vien un viss notiek pa īstam. Līdz ar to vietējās ekonomikas atbalstam kaut kas tiešām varētu tikt darīts, tomēr jautājums ir par to, vai ASV finansiālās iespējas to atļaus un, kas attiecas, piemēram, uz infrastruktūras izbūvi un citiem līdzīgiem projektiem, tad to ieviešanai dzīvē būs nepieciešams laiks.
Ja raugās no dažādu paziņojumu skatpunkta, tad pirmajā brīdī varētu šķist, ka no investīciju pievilcīguma viedokļa ASV šobrīd noteikti apsteidz Eiropu – prezidenta solījumi atbalstīt vietējās ekonomikas izaugsmi pretstatā iedzīvotāju neapmierinātībai, kas varētu sekmēt dažādu radikāļu nonākšanu pie varas gaidāmajās vēlēšanās Francijā vai Vācijā. Tomēr tas ir tikai publiskais fons. Nav gadījies dzirdēt pieminam faktu, ka Vācijā bezdarba līmenis no 10% tā dēvētajos pagājušās desmitgades treknajos gados ir samazinājies līdz 3,9% pagājušā gada beigās. Līdz ar to diezin vai ir daudz tādu, kas varētu pārmest par Vācijas īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierinātība, kas vienlaikus sašūpo arī investīciju mikroklimatu, vairāk saistīta ar neveiksmīgo migrācijas politiku.
Progress jūtams arī atsevišķās Dienvideiropas valstīs. Piemēram, Spānijā bezdarba līmenis sarucis no kādreizējiem 27% līdz nepilniem 19%, un ekonomiskās izaugsmes tempu ziņā Spānija patlaban ir viens no Eiropas favorītiem. Tas, ka bezdarbs krītas un iedzīvotāji kļūst ekonomiski aktīvāki, un privātajam sektoram izsniegto kredītu masa eirozonā palielinās, ir signāls arī kompāniju peļņas potenciālajam pieaugumam.
Turklāt ekonomiskās izaugsmes paātrinājums Eiropā šogad, visticamāk, būs vairāk izteikts nekā ASV, līdz ar to arī korporatīvā peļņa un rentabilitāte varētu palielināties straujāk nekā Atlantijas otrā pusē. Protams, viss atkarīgs no konkrēta tautsaimniecības sektora. Piemēram, ASV banku sektors augstāku procenta likmju dēļ izskatās krietni labāk par Eiropas bankām, tomēr, ja salīdzinām tirgus kopumā, tad šķiet, ka Eiropas akciju tirgus indeksi varētu augt straujāk. Turklāt eirozonai atbalstu sniedz arī Eiropas Centrālās bankas īstenotā vērtspapīru uzpirkšana, kas arī rosina investorus atvērt makus.
