Viens no aktuālākajiem politiskajiem jēdzieniem pasaulē, tostarp arī Latvijā, ir «populisms».Tas vērojams, tiesa, dažādās intensitātes pakāpēs, gan ASV, gan Lielbritānijā, gan Itālijā, tas skāris pat atturīgās Skandināvijas valstīs.

Populistus vaino gan pie Donalda Trampa kļūšanas par prezidentu, gan pie Brexit, par populistiskām dēvē valdošās Polijas un Ungārijas partijas, tāpat Itālijas Piecu zvaigžņu kustību un Ziemeļu Līgu. Vidusmēra cilvēkam ir skaidrs, ka populisms nav kaut kas ļoti labs, taču nereti tam ir grūtības saprast, kas tieši zem šī jēdziena slēpjas. Turklāt neviens sevi labprātīgi par populistu neatzīst. Lielais jautājums ir – kādēļ populisti un populistu partijas ir tik populāras un gūst tik labus panākumus viscaur Eiropas Savienībā, nemaz nerunājot par ASV?

Nīderlandē dzimušais politikas zinātnieks un viens no prominentākajiem populisma pētniekiem Kass Mude, raksturojot populismu, teic, ka tā galvenā iezīme ir antielites noskaņojums un uzstādījums, ka valdošā elite ir viscaur korumpēta un sevi diskreditējusi. Proti, populisma spēks un pievilcība slēpjas pretnostatījumā – vienkāršā godīgā tauta pret negodīgo varu un valdošo eliti, kam vēl jāpiepluso populisma ideoloģija, ka «mēs paši esam saimnieki savā zemē». Tas nostrādāja arī Brexit kampaņas laikā, kur, kā to lieliski atklāj filma Brexit : Nepilsoņu karš, aizgājēju nometne uzvarēja ar pārliecinošu un vienkāršu saukli – pārņemt kontroli atkal savās rokas. Turklāt, kā raksta K. Mude, populisti uzdod visnotaļ pareizus jautājumus, no kuriem tiešām bieži ir slēpušās valdošās aprindas.

Nacionālās apvienības (NA) veiktā "šantāžas mēģinājuma dēļ Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir nolēmis prasīt ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) demisiju.

NA varēs izvirzīt jaunu kandidātu ekonomikas ministra amatam. Vienlaikus gan Kariņš pieļauj iespēju NA pašai lemt par to, kuru no saviem ministriem nomainīt. Premjers skaidroja, ka Vitenbergs patlaban demisijai ticis izvēlēts kā "jaunākais" NA ministrs.

No Kariņa šodien preses konferencē paustā secināms, ka viņš šantāžu saskata NA aicinājumā prasīt nu jau no amata atkāpušās iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) demisiju, pretējā gadījumā NA solot aiziet no valdības.

Premjers uzsvēra, ka mērķis ir politiskā līdzsvara atjaunošana, tāpēc NA arī būs jānomaina viens ministrs. Tā kā NA pati nevienu savu ministru nenosauca, Kariņš nolēmis prasīt jaunākā ministra - gan amatā, gan gados - Vitenberga demisiju.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien paziņoja, ka nav zinājis par ASV militārās palīdzības iesaldēšanu Ukrainai, kad viņam 25.jūlijā bijusi telefonsaruna ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Pēc viņa teiktā, telefonsarunā ar Trampu nebija nekādas šantāžas, kā arī jautājumu par ieroču piegādēm Ukrainai un par kompāniju «Burisma Holdings».

«Ar ieročiem un «Burisma» lietu tas nekā nav saistīts. (..) Šantāžas nebija, tas nebija sarunas priekšmets,» pavēstīja Zelenskis, Kijevā tiekoties ar žurnālistiem. «Zvans nekā nevarēja ietekmēt mūsu attiecības ar Ameriku.»

Zelenskis norādīja, ka viņš visupirms gribējis pierādīt Trampam, ka Ukraina nav korumpantu valsts un jaunā vara ir apņēmusies cīnīties ar šo problēmu.

«Ne tikai Trampu, bet arī daudzus ASV pārstāvju interesē jautājums par to, kur iet amerikāņu nodokļu maksātāju nauda. Tas ir normāli,» sacīja Zelenskis.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas vadība un, visticamāk, arī īpašnieks teju ar šantāžas palīdzību kategoriskā tonī pieprasa valdībai risināt uzņēmuma finanšu problēmas, raksta laikraksts Diena.

Pēdējo divu nedēļu laikā valdības ministrus un nu jau arī publisko telpu ar zināmā mērā draudu un šantāžas vēstulēm piepilda skandalozajam uzņēmējam Oļegam Osinovskim piederošā uzņēmuma a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) vadība, prasot valdībai steidzami risināt DLRR finanšu problēmas 8,2 miljonu eiro apmērā, pretējā gadījumā diezgan tiešā tekstā faktiski draudot ar vairāk nekā 300 darbinieku atlaišanu, kā arī uzņēmuma darbības apturēšanu, kas automātiski radīšot problēmas virknei vietējo mazo uzņēmumu, kurus ar darbu pamatā nodrošina DLRR. Pēc Dienas rīcībā esošās neoficiālās informācijas, DLRR atbalsta prasības īstenošanu lobējot atsevišķi Nacionālās apvienības pārstāvji, tomēr šai prasībai neesot plašāka atbalsta, ņemot vērā, ka uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir minētais skandalozais uzņēmējs O. Osinovskis, kuram ir reputācijas problēmas.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Zema inflācija eirozonā un Latvijā

Nevienam nav noslēpums, ka eiro zonā nu jau ilgstoši ir vērojams zems inflācijas līmenis. Pēdējo 3-4 gadu laikā ekonomistu un politikas veidotāju lokā ir vērojamas plašas diskusijas par inflāciju ietekmējošiem faktoriem, tostarp ārējiem (globalizācija, izejvielu cenas) un iekšējiem faktoriem (vājš pieprasījums, strukturālās izmaiņas, inflācijas gaidas). Diskusiju gaitā aktualizējas jautājums par ekonomiskās aktivitātes lomu inflācijas noteikšanā, – cik lielā mērā tā izskaidro inflāciju un vai sakarība pēdējos gados nav vājinājusies?

Makroekonomiskās norises eiro zonā un pasaulē nepārprotami ietekmē arī Latvijas ekonomisko attīstību. Līdzīgi kā eiro zonā inflācija Latvijā kopš 2012. gada vidus atrodas zem 2% (eiro zonas inflācijas mērķis ir inflācija tuvu, bet zem 2%), un pēdējā gada laikā inflācija ir bijusi pat zem nulles.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

11. novembrī, Lāčplēša dienā, pasaule pieminēs simts gadus, kopš beidzās Pirmais pasaules karš. Ja atsauc atmiņā būtiskākos kara cēloņus, tad jāmin daudzo Eiropas lielvaru ekspansionistiskās tieksmes, strīdi par kolonijām, teritoriālās pretenzijas, dažādu alianšu veidošana.

Kāpēc par to ir vērts domāt 100 gadus vēlāk? Jo mums vajadzētu novērtēt, ka ir tāda Eiropas Savienība, kurai gan var daudz ko pārmest, piemēram, pārliecīgu birokrātiju, taču tā noteikti ir viens no miera un drošības garantiem kontinentā. Jo visas valstis ir ekonomiski, sociāli un politiski tik cieši sapītas kopā, ka nekāda karošana vienai ar otru nav iespējama. Raugoties Eiropas vēsturē, tā ir patiesi unikāla situācija, kuru nedrīkst novērtēt par zemu vai uzskatīt par absolūti pašsaprotamu. Tādēļ kā bīstamas ir jāuztver nacionālistiskās un izolacionistiskās tendences, kas arvien biežāk uzliesmo vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Tas, ka daudzviet vēlēšanās panākumus gūst populisti un idejas, ka varbūt Eiropas Savienība nemaz nav vajadzīga, noteikti nenāk par labu mieram un stabilitātei kontinentā. Gluži kā no vēstures mācību grāmatām pret Eiropas Savienību visvairāk iebilst valstis, kuras vēl arvien nav atkopušās no ekonomiskās krīzes, kā arī cilvēki ar zemu izglītības līmeni un ienākumiem. Ne jau Sorbonnas universitātes profesori balso par Lepēnu Francijā un Humbolta universitātes mācībspēki par AFD Vācijā. Šajā kontekstā tas, par ko būtu jādomā Latvijai, ir aizvien lielāka sociāla iekļaušana un nevienlīdzības mazināšana, jo liels ar dzīvi neapmierinātu, slikti izglītotu un trūcīgu iedzīvotāju slānis ir lieliska augsne dažādiem populistiskiem centieniem.

Kolektīvās iepirkšanās portāli Latvijā jau sen vairs nedarbojas pēc sākotnējās ieceres, proti, pārdodot preces vai pakalpojumus vairākumā, tās iespējams pircējiem piedāvāt par draudzīgāku cenu, secinājis laikraksts Neatkarīgā.

Šobrīd šie portāli lielākoties esot kā internetveikalu un kuponu tirdzniecības mistrojums, kura galvenais pircēju pievilināšanas āķis ir pēc iespējas lielāka atlaide.

Neatkarīgā vakar pārlūkojusi šo portālu piedāvājumu un secinājusi, ka nemaz nav tik viegli pārliecināties, vai piedāvātā atlaide ir reāla, jo daļu preču vispār Latvijā nekur citur nevarot nopirkt kā tikai konkrētajā portālā. Savukārt daudzas uzrādīto sadarbības partneru mājaslapas vai konkrētās to sadaļas tieši šobrīd esot veidošanas stadijā, tajās nav informācijas par identiska piedāvājuma cenu vai vispār šāda prece netiek piedāvāta.

Pēc savas definīcijas Fiat 500 vai lielizmēra 500 L ir jautri un dzīvespriecīgi auto. Tāds ir arī krosoveru saimei piejaucētais derivāts 500 L Trekking

Pirmajā mirklī varētu domāt, ka 500 L nosaukumam klāt pievienotais vārds Trekking automātiski solīs itālim pilnpiedziņu, un brīvbiļeti uz ceļu segumiem, kur Fiat 500 L nevēlas rādīties. Taču tā nav. Tā nu mūsdienu autobūvē ir iegājies, ka pircēju pielabināšanai bieži vien pietiek ar ārišķīgiem trikiem.

Sāksim ar to, ka Trekking versija būs apkarināta ar plastmasas arku un sliekšņu uzlikām, turklāt gan priekšpusē, gan aizmugurē ieraudzīsim masīvākus un izturīgākus buferus, kā arī speciāli šim modelim ir pielāgota dizaina 17 collu vieglmetāla diski. Tomēr pats svarīgākais – Trekking versijas virsbūves attālums līdz ceļa virsmai būs pacelts par 13 mm augstāk nekā 500 L, tāpat pastiepts ir garums un paplatinātas riteņu arkas. Līdz ar to vismaz vizuāli tiks radīta sajūta, ka ar šo Fiat varam mesties vagot smilšu un dubļu vannas. Ar to gan nevajadzētu aizrauties, lai gan zināmā mērā šis auto diezgan labi adaptēsies sarežģītākiem braukšanas apstākļiem.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāru sniedz SEB galvenais ekonomists Roberts Bergkvists (Robert Bergqvist).

Fakts, ka ASV ir pazaudējusi augstāko kredītreitingu no vienas no trim galvenajām kredītreitinga aģentūrām, un arī turpmākā prognoze negatīva, ir kārtējais apstiprinājums nestabilajam globālajam līdzsvaram un Rietumu lielajam parāda līmenim, kas prasa daudz laika, lai to atrisinātu un ietekmē ekonomisko izaugsmi unpolitiku.

Lēmums ir acīmredzami negatīvs no šī brīža globālā ekonomiskā, finanšu un politiskā skatu punkta. Amerikāņiem tas nozīmē pieaugošu plaisu ASV tēlam kā dominējošajai ekonomiskajai lielvalstij, kā arī samazinājumu viņu ģeopolitiskajā ietekmē.

Tomēr kredītreitinga samazinājumu nevajag pārspīlēt. ASV valdības vērtspapīru un ASV dolāra globālās pozīcijas nav apdraudētas. Vairāk uztraukuma rada fakts, ka ASV ekonomikā sāk parādīties izaugsmes samazinājuma pazīmes, bet Obamas administrācijas un Federālo rezervju sistēmas rīcībā gandrīz nav ekonomiskās politikas sviru, lai cīnītos ar jaunu recesiju.

Lielbritānija Eiropas Savienības budžetā ik gadu iemaksāja 10 miljardus eiro. Lielbritānijai izstājoties no ES, pārējām Eiropas valstīm, tai skaitā Latvijai, būs jāiemaksā lielākas summas, lai kompensētu iztrūkstošo summu un uzturētu ES ilgtermiņā plānotās programmas. Latvijai nāksies maksāt vairāk arī netieši, - kopējais ES tirgus saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos samazināsies.

Saistībā ar Lielbritānijas referenduma rezultātu, ES ir sācies haoss un neskaidrība. Tā rezultātā tiks vājināta Eiropas ekonomika, tās pozīcijas pasliktināsies uz pārējo pasaules valstu fona cīņā par investīciju piesaisti. Labējie spēki arī Francijā var aicināt rīkot referendumus par izstāšanos no ES.

ES diemžēl vairs nebūs tik stabila, kā cerējām sākotnēji, Latvijai tajā iestājoties. Latvijas ekonomika tiek veidota saskaņā ar ES ekonomisko politiku, un mums jālūdz dievs, lai situāciju ES izdodas stabilizēt.

Pasaules tirgos jau nokritusies Lielbritānijas valūtas vērtība, uzņēmumu akcijas un valsts vērtspapīru vērtība. Politiskā spēlīte Anglijai izmaksās dārgi. Angļi ir pamodušies no skurbuma pēc ballītes un sāk apzināties, ko izdarījuši. Patiesībā neviens, tai skaitā paši Lielbritānijas vadošie politiķi, nopietni nerēķinājās ar šādu referenduma galarezultātu. Balsojums notika uz populisma viļņa un bija balstīts vairāk uz emocijām, nekā uz ekonomiskiem aprēķiniem un pragmatismu.

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku), kuras padomes loceklis viņš ir. Kas glābs pārējās? Šāds jautājums rodas, redzot valdības ieplānotās pārmaiņas banku uzraudzībā, kas faktiski nozīmē FKTK pakļaušanu politiskajam tirgum.

Vai nav skaidrs, kāpēc premjera padomnieks Imants Parādnieks, sēžot Saeimas komisijā, pēta vīriešu modi? Parādniekam līdz rudenim nav īsti ko darīt. Tikai rudenī sāksies īstais darbiņš, kad ir paredzēts «nomest» FKTK esošo vadību, lai varētu «ķerties pie lietas». Kādas lietas? Ne jau nu demogrāfijas jautājumiem, bet bankām! Oficiāli Parādnieks gan ir premjera padomnieks demogrāfijas jautājumos. Taču atcerēsimies, ka tieši deputāts Imants Parādnieks pagājušogad bija autors FKTK likuma grozījumiem, kas paredzēja, ka visus tās locekļus ieceļ Saeima.

«Mēģinājums uzlabot banku pārraudzību vai lobēt maksātnespējas administratoru intereses?» – šādu jautājumu toreiz uzdeva arī sabiedriskās televīzijas ziņu dienests. Premjers Kučinskis, atsaucoties uz ASV lūgumu, šo grozījumu virzību lūdza atlikt. Zīmīgi, ka tagad šādus pašus grozījumus virza Kariņa valdība, kurā Parādnieks ir premjera padomnieks.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien, 18.maijā, parakstījis rīkojumu par ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) demisiju, informēja premjera birojā.

No ceturtdienas, 19.maija, ekonomikas ministra amata pienākumu pildīšana uzticēta zemkopības ministram Kasparam Gerhardam (NA).

Kariņš arī tikās ar Vitenbergu, lai pateiktos par līdzšinējo sadarbību un paveikto ministra amatā.

"Nacionālās apvienības (NA) rīcība, ar ultimātu vēršoties pret vienu no partneriem valdībā, ir destabilizējusi situāciju koalīcijā, tādēļ pirmdien to informēju par viena tās ministra nomaiņu politiskā līdzsvara atjaunošanai," norāda Kariņš, atgādinot, ka NA bija izvēle, kuru no saviem ministriem tā būtu gatava mainīt.

Premjers pauž, ka viņam kā valdības vadītājam ir skaidrs, kas Latvijai kā valstij ir jādara - ir lieli izaicinājumi Ukrainas bēgļu jautājumu risināšanā, valstij ir jāpārliecina starptautiskie partneri, ka Latvijas un Baltijas valstu drošība ir jāturpina stiprināt NATO ietvaros, mums ir jāturpina gan pašiem atbalstīt Ukrainu, gan jāpārliecina Rietumu sabiedrotie, ka ir jāturpina sniegt atbalstu Ukrainai līdz tās pilnīgai uzvarai karā pret Krieviju.

Eiropas politiskā bilde kļūs duļķaināka, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Investoriem ieguldot Eiropas vērtspapīros, jau kādu laiku jārēķinās ar neizteiksmīgu reģiona tautsaimniecības izaugsmi, un akciju pircēju optimismu mēģina uzturēt Eiropas Centrālā banka (ECB).

Pašlaik pastāv viedoklis, ka vecā kontinenta investoriem ilgtermiņā nāksies rēķināties arī ar augošiem politiskiem riskiem.

Ierasts, ka Eiropas politiķi pēdējo desmit gadu laikā strādājuši pie valstu robežu dzēšanas un tirdzniecības liberalizēšanas. Tiesa gan, nākotnē šāds uzņemtais kurss var palēnām sākt griezties pretējā virzienā. Pastiprināti šādas runas sākušās pēc tam, kad Portugālē kreisajām partijām izdevies gāzt valdību. Vairāki politikas eksperti skaidro, ka šobrīd vērojams populistu partiju un politiķu uznāciena vilnis, kas turklāt notiekot arī Apvienotajā Karalistē un Ziemeļamerikā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Saeima šodien veselības ministra amatā ievēlēja Saeimas deputātu Danielu Pavļutu (AP).

Par partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakcijas vadītāja Pavļuta iecelšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, 13 balsoja pret, savukārt 32 parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda pārliecību, ka Pavļuts visādos veidos ir gatavs sākt darbu veselības ministra amatā. Tiekoties ar Pavļutu, Kariņš noskaidrojis, ka topošā ministra prioritātes saskan ar premjera viedokli - valstij jāmeklē iespējas būt proaktīvākai un kā galveno prioritāti izvirzīt skaidru un ātru vakcinācijas procesu. Tāpat ministram labi jākomunicē ar savu ministriju, nozari un skaidri jāpauž, jāaizstāv un jāskaidro viedoklis plašākai sabiedrībai.

Samērā gludais ceļš pēc elitārā kluba dalībvalsts titula atdūries pret jautājumiem, kuru atrisināšanai politiskā griba bija jāatrod pašu mājās, nevis jāsagaida ārzemju mājieni ar slotaskātu

Latvijas valsts pārvalde nav tik elastīga kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD bija cerējusi, tādēļ šo visai kokaino veidojumu izlocīt pēc organizācijas standartiem nemaz nenākas viegli. Jautājumi, kas satraukuši OECD dalībvalstis Latvijas kontekstā, ir pašiem labi zināmās valsts pārvaldes ēnas puses. Neraugoties uz novērtētajiem pūliņiem uzlabot banku sektora pārraudzību, iestāšanās sarunu beigu fāzē uzpeldējušas sen labi zināmās problēmas ar korupciju. OECD bažīgi pakratītais pirksts par kukuļošanas nepietiekamo apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos un valsts kapitālsabiedrību pārvaldīšanas vājajām vietām arī nevienam nav pārsteigums. Svarīgi OECD izceltās problēmas risināt pēc būtības, nevis skata pēc un tādēļ vien, ka, tiecoties uz steidzamas iestāšanās mērķi, nepieciešams vēl viens ķeksītis, kā to prasa šis vai cits starptautisks veidojums. 20 gadu vecā stratēģiskā mērķa sasniegšanas ātrumam pašlaik kāju priekšā aizlikuši politisko buču dalītāji un saņēmēji.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) 36 kapitālsabiedrību kopējais neto apgrozījums 2012. gadā bija 107,76 miljoni latu, kas par 18,9 % pārsniedza 2011.gada veikumu.

Salīdzinājumam - a/s Liepājas metalurgs pērn pārsniedza 300 miljonu latu apgrozījumu.

Tomēr, salīdzinot ar 2011.gadu, brīvzonā audzis gan apgrozījums, gan darbavietu skaits, liecina LSEZ pārvaldes apkopotie dati. Nodarbināto skaits LSEZ kapitālsabiedrībās 2012. gadā palielinājies par 107 darbiniekiem.

2012. gada rezultātus ietekmēja labvēlīgā tirgus situācija, un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības to izmantoja, ne tikai palielinot apgrozījumu, bet investējot savos uzņēmumos, kas nodrošinās stabilu darbību ilgtermiņā, norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš.

LSEZ kapitālsabiedrību kopējie ieguldījumi sasnieguši 19,8 miljonus latu. No LSEZ kapitālsabiedrībām lielākos ieguldījumus 2012. gadā veikuši Liepājas metalurga saistītie uzņēmumi - LSEZ SIA Elme Messer Metalurgs – 10,2 milj. Ls, kas paplašināja ražotni. Nozīmīgus ieguldījumus 2012. gadā veikusi arī LSEZ AS Liepajas Osta LM – 2,65 milj.Ls, kas iegādājusies portālceltni, divas pārkraušanas mašīnas un frontālo iekrāvēju, lai palielinātu kravu apstrādes ātrumu.

Latvijas izaugsmes tempi kļūst straujāki, un ik pa laikam izskan runas par ekonomikas pārkaršanu.

Lai gan pašreizējās norises tautsaimniecībā būtiski atšķiras no pirmskrīzes periodā pieredzētā, tikai fakts vien, ka šādas sarunas notiek, liecina par salīdzinoši augstu ekonomisko aktivitāti. Tas, kā situācija attīstīsies nākotnē un vai pārkaršanas riski pieaugs, lielā mērā ir atkarīgs no mācībām, kas gūtas no pagātnē pieļautajām kļūdām.

Šajā rakstā par vienu no tām – fiskālās politikas reakciju uz ekonomiskajiem apstākļiem jeb fiskālās politikas cikliskumu. Valdības spēju ietekmēt ekonomikas aktivitāti nevajadzētu novērtēt par zemu. Budžeta ieņēmumi un izdevumi katru gadu ir vienlīdzīgi aptuveni trešdaļai no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā valdības lēmumi var gan veicināt, gan arī bremzēt ekonomisko aktivitāti. Kad un kādus lēmumus valdībai ir nepieciešams veikt? To lielā mērā nosaka ekonomiskie apstākļi.

Ministru kabinets šī gada 19.aprīlī apstiprināja parakstīšanai Latvijas Republikas valdības un Apvienoto Arābu Emirātu valdības ekonomiskās sadarbības līgumu, kas sniegs papildu iespējas ekonomiskās, sadarbības paplašināšanai un attīstībai starp Latviju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), informē Ekonomikas ministrija.

Latvijas un AAE valdības ekonomiskās sadarbības līgums būs svarīgākais divpusējo ekonomisko sadarbību regulējošais pamata līgums.

Latvijas un AAE valdības ekonomiskās sadarbības līguma mērķis ir attīstīt un nostiprināt ekonomisko, tirdzniecības un tehnisko sadarbību, aptverot sadarbību tādās jomās kā tirdzniecība, rūpniecība, lauksaimniecība, transports, telekomunikācijas, tūrisms, investīcijas u.c.

«Apvienotie Arābu Emirāti jau šobrīd ir nozīmīgākais Latvijas tirdzniecības partneris starp Līča valstīm. Lai arī Latvija jau sadarbojas ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem, esam ieinteresēti stiprināt ekonomisko sadarbību ar šo valsti noslēdzot ekonomiskās sadarbības līgumu, tādejādi paverot plašākas iespējas mūsu uzņēmējiem jaunu tirdzniecības sakaru attīstībai, kā arī Apvienoto Arābu Emirātu investīciju piesaistē Latvijai,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.