DB Viedoklis

Db viedoklis: Iespiesta stūrī, Centrālā banka nu drukās

Jānis Šķupelis,
 DB Investora redaktors, 17.09.2014

Jaunākais izdevums

Beidzot pilnasinīgam monetārajam eksperimentam ļaujas Eiropas centrālie baņķieri; mērķis paliek reģiona ekonomikas atveseļošana

Eiropas Centrālā banka (ECB) šomēnes paziņojusi, ka oktobrī sāks īstenot ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru uzpirkšanas programmu jeb ABS programmu. Līdz ar to skaidrs – ECB uzskata, ka situācija eirozonas tautsaimniecībā ir tik draņķīga, ka tai var turpināt palīdzēt tikai ar eiro drukāšanu. Lai gan sīkākas ECB likviditātes radīšanas detaļas tiks publicētas vien oktobrī, pagaidām ir noprotams, ka ECB no reģiona finanšu iestādēm ABS ietvaros uzpirks vērtspapīrus, kuri nodrošināti ar banku izdotajiem aizdevumiem (kredītkaršu parādiem, arī hipotekārajiem aizdevumiem utt.). Tiek lēsts, ka šī programma varētu būt 500 miljardu līdz viena triljona eiro apmērā.

Pagaidām vēl notiek strīdi par to, vai ECB jauno programmu var vai tomēr nevar saukt par kvantitatīvo mīkstināšanu, jo tās gadījumā it kā būtu jāpērk valdības obligācijas. Tiesa gan, diez vai programmai, kas paredz no bankām par jaunizdomātu naudu izpirkt citāda veida vērtspapīrus, vajadzētu censties domāt kādu jaunu specifisku nosaukumu. Šobrīd ECB amatpersonas ļāvušas noprast, ka drīzā nākotnē nav izslēgta arī valdības obligāciju iegāde, kas atmestu jebkādus strīdus par to, vai ECB naudas drukāšana atbilst kvantitatīvās mīkstināšanas definīcijai. ECB no šāda nosaukuma galvenokārt izvairās tādēļ, lai netracinātu vāciešus.

Ja mēs malā noliekam pārspriedumus par to, kāds tieši ir nosaukums šobrīd izziņotajiem ECB naudas drukāšanas pasākumiem, tad jāparunā par šīs programmas mērķi – naudas atbrīvošanu bankām, kuru tām savukārt vajadzētu izsniegt ekonomikas kreditēšanā. Tāpat Eiropas galveno baņķieru aktivitātes rezultātā zemāk, visticamāk, dosies eiro vērtība, kas palīdzēs reģiona eksportētājiem. Ļoti zemas vēl ilgi saglabāsies arī procentlikmes, kas nozīmē lētākus kredītus un mazākus maksājumus par jau esošajiem aizņēmumiem.

Kopumā diez vai vajadzētu baidīties no tā, ka ECB īsteno kādus pasākumus, kurus tautas valodā mēdz saukt par «drukāšanu». Tā būtībā ir sarežģītu mehānismu iedarbināšana ar mērķi atgriezt ekonomiku uz ilgtspējīgas izaugsmes takas. Tā kā eirozonas tautsaimniecība pārdzīvo ļoti ilgu savārguma periodu, tad arī zālēm vajag būt stiprākām un ar tradicionālo medicīnu nepietiek. Eiro bāzes likme jau rekordzema, bet eiro depozītu likme noteikta negatīva – tas, kas atliek riskēt un drukāt. Šobrīd nostiprinās pieņēmums, ka, neko nedarot, reģiona problēmas varētu tikai padziļināties, piemēram, eirozonas tautsaimniecība var ieslīdēt bīstamā deflācijas spirālē.

Redzam, ka tieši «drukāšanas» politika uz kājām ātrāk palīdzējusi nostāties gan ASV, gan Apvienotās Karalistes tautsaimniecībai. No hiperinflācijas, kuru agrāk vairāki ekonomisti minēja kā vienu no potenciālajiem naudas drukāšanas politikas rezultātiem, šajās valstīs nav ne miņas. ASV, piemēram, bezdarba līmenis noslīdējis līdz 6% atzīmei, kamēr eirozonā, kur ECB ilgstoši īstenojusi samērā konservatīvu monetāro politiku, tas ir gandrīz divas reizes augstāks.

Tādējādi redzam – ja šāda veida programmas īsteno gudri, rezultāts var būt tīri labvēlīgs. Tiek reanimēta ekonomiskā aktivitāte, un Eiropas ekonomikas atgūšanās nenoliedzami ir Latvijas interesēs, jo tas ir mūsu galvenais eksporta tirgus.

Protams, šādai ECB aktivitātei ir pretinieki un iestādes vadītājs Mario Dragi iepriekšējās bankas sanāksmes laikā parūpējās, lai lēmums par papildu pasākumiem ekonomikai nebūtu vienbalsīgs. Tas ir samērā bīstams signāls, jo iestādes efektīvai politikai ceļā var tikt likti sprunguļi. Var žēloties tie, kas pieraduši naudu krāt depozītos – noguldījumu likmes saskatāmā periodā, visticamāk, saglabāsies smieklīgi zemas. Tāpat balsi var pacelt tie, kas saka, ka atkal tiek palīdzēts bankām, kuras tāpat iedoto naudu nevis atliks kreditēšanai, bet ieguldīs tālāk, piemēram, valdību obligācijās vai akciju tirgū. Situācija ir pietiekami sarežģīta, jo pieejamā informācija liecina, ka bankām ar likviditāti problēmas īsti nav – pēc aizdevumiem nav dabīga pieprasījuma, jo Eiropas mājsaimniecības un uzņēmumi jau tā ir pārkreditējušies. Turklāt laiks, lai strauji kāpinātu kreditēšanu, nav pats labākais – ekonomika stagnē, draud iestāties deflācija, ir augsts bezdarbs utt.

Var piekrist tiem, kas saka, ka kopš iepriekšējās finanšu krīzes pasaules varenākās centrālās bankas iesaistījušās vēsturiski lielākajā monetārajā eksperimentā. Tā kā situācijai nav precedenta, tieši vēsture visu, kas bija labi un slikti no ECB drukāšanas politikas, saliks pa plauktiņiem. Pagaidām vairākums sliecas domāt, ka labo lietu būs vairāk nekā slikto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas lēmums par «PNB Bankas» darbības apturēšanu liecina par efektīvu un atbildīgu uzraudzību banku sektorā, aģentūrai LETA pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš skaidroja, ka Eiropas Centrālā Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) savā kompetencē ir izvērtējušas situāciju «PNB Banka» un pieņēmušas lēmumu apturēt tās finanšu pakalpojumu sniegšanu.

«Situācija banku sektorā ir stabila, pieņemtie lēmumi liecina par efektīvu un atbildīgu uzraudzību. Latvijas finanšu sektors kļūst arvien sakārtotāks un drošāks,» uzsvēra premjers.

Kariņš atzīmēja, ka vistuvākajā laikā FKTK un atbildīgās institūcijas sniegs visu bankas klientiem nepieciešamo informāciju un atbalstu, nodrošinot likumā noteiktās klientu aizsardzības garantijas.

Jau ziņots, ka ceturtdien plkst.21 apturēta «PNB bankas» darbība. FKTK informēja, ka, ievērojot Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes lēmumus, aptur finanšu pakalpojumu sniegšanu «PNB bankā» un pieņem lēmumu par noguldījumu nepieejamību. "Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs, 15.augustā lēmusi atzīt to par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde ir pieņēmusi lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto un rūpējoties par bankas klientu noguldījumu aizsardzību, FKTK padome ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu «PNB bankā» un lēmusi par noguldījumu nepieejamību,» pauda komisijā. Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs pieņēmis šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrālās bankas digitālās naudas divi veidi – kas labāk monetārajai politikai?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB bankas klientiem garantētajās atlīdzībās izmaksāti 94 miljoni eiro

LETA, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim brīdim valsts garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem izmaksāti 94 miljoni eiro, kas ir 34% no visas izmaksājamās summas, pavēstīja bankas «Citadele», kas veic garantēto noguldījumu izmaksas «PNB bankas» klientiem, pārstāvji.

Līdz šim 19 200 «PNB bankas» klientu ir saņēmuši savus finanšu līdzekļus.

Kopumā garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem nepieciešams izmaksāt apmēram 279 miljonus eiro.

«No 22.augusta novērojot klientu plūsmu un analizējot katras «PNB bankas» filiāles apkalpoto klientu skaitu, kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un «PNB bankas» pārstāvjiem esam pieņēmuši lēmumu atvērt papildu «PNB bankas» klientu apkalpošanas vietu Daugavpilī. Tāpat nolemts mainīt mazāk pieprasītu klientu apkalpošanas vietu darba laikus, lai resursus novirzītu uz vietām ar lielāku klientu plūsmu,» informēja bankas «Citadele» valdes loceklis Vladislavs Mironovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Krievija slēdz vēl divas bankas

LETA--AFP, 08.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Centrālā banka pirmdien paziņoja, ka tā anulējusi vēl divu banku darbības licences, valdībai cenšoties konsolidēt finanšu nozari laikā, kad pieaug valsts ekonomiskās problēmas.

Centrālā banka norāda, ka Krievijas 67.lielākā banka aktīvu ziņā Intercommerz nav spējusi pienācīgi novērtēt riskus, neskatoties uz tās aktīvu slikto kvalitāti.

«Vienlaikus banka iesaistījās šaubīgos darījumos,» vēsta centrālā banka.

Tāpat Krievijas Centrālā banka anulējusi Alta-Bank darbības licenci. Valsts 186.lielākā banka nav spējusi pildīt savas saistības pret kreditoriem.

Krievijas varasiestādes cenšas attīrīt banku sektoru no simtiem trauslu banku, kas bieži vien iesaistās šaubīgos vai pretlikumīgos darījumos.

Krievijas rubļa vērtības kritums šo situāciju saasinājis, izraisot vairāku desmitu banku bankrotu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai par naudu var nopirkt visu? Naudas aprite pēckrīzes periodā

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 05.12.2016

Eirozonas valstu naudas rādītājs M3 un Eirosistēmas centrālo banku monetārās politikas vajadzībām turēto vērtspapīru portfelis, miljardi eiro

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krievijas Banka rubļa atbalstam pārdevusi vairāk nekā 4 miljardus dolāru

Žanete Hāka, 13.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Krievijas Centrālā banka pārdevusi ārvalstu valūtas vairāk nekā 4 miljardu dolāru vērtībā, jo naftas cenas kritums veicināja ilgāko rubļa vērtības samazinājumu septiņu mēnešu laikā, raksta Bloomberg.

9. oktobrī centrālā banka iztērēja 866 miljonus dolāru. Nafta, kura kopā ar dabasgāzi veido gandrīz pusi no Krievijas ieņēmumiem, pagājušajā mēnesī zaudēja 4,4% no savas vērtības, kas ir lielākais nedēļas kritums kopš janvāra.

Rubļa vērtība pret dolāru ir samazinājusies jau piecas nedēļas pēc kārtas, kas ir ilgākā zaudējumu sērija kopš Krimas aneksijas.

Centrālā banka paziņojusi, ka tā 10. oktobrī paaugstinājusi augšējo dolāra/eiro groza robežu par 25 kapeikām līdz 45,25 rubļiem. Tādējādi var lēst, ka banka rubļa atbalstam pārdevusi aptuveni 2 miljardus dolāru, jo rubļa vērtība turpināja samazināties, pārsniedzot 40 rubļu par dolāru robežu, uzskata Alfa Bank. Centrālā banka publicē datus par intervencēm ar divu dienu nobīdi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Digitālais eiro – risinājums, ko adaptēsim dzīvē

Valdis Janovs, "TietoEVRY" maksājumu, zibmaksājumu un karšu vienības vadītājs, 22.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiskus risinājumus un inovatīvus pakalpojumus izstrādā, attīsta un pielāgo, lai izpildītu virsuzdevumu – atvieglotu cilvēkiem ikdienas darbības, tostarp finanšu norēķinus.

Arī Eiropas Centrālā banka patlaban meklē alternatīvu skaidrai naudai ar mērķi radīt pēc iespējas ērtāku instrumentu un pielietojumu. Kāpēc izraudzīta virtuālās valūtas stratēģija, un vai tās ieviešana nozīmē, ka digitālajam eiro piemīt nākotnes potenciāls?

Skatoties vēsturiski, digitālās valūtas laikmetu aizsāka “Bitcoin”, kas finanšu tehnoloģiju sektorā ielauzās ar strauji pieaugošu popularitāti. Gandrīz katrā finanšu konferencē tika prezentēts, kāpēc tajā vajadzētu ieguldīt, kāds ir ieguvums no šādām investīcijām. Lai gan Eiropas Centrālā banka “Bitcoin” vienmēr uzskatījusi par riskantu aktīvu, ko izmanto pelēkiem un, iespējams, arī nelegāliem darījumiem, tomēr intensīvais mārketings panāca savu – pieprasījums pēc šādiem naudas instrumentiem palielinās. Digitālās valūtas ir pievilcīgas un piesaista arvien vairāk cilvēku par spīti Eiropas Centrālās bankas mēģinājumiem atturēt no investīcijām šajā spekulatīvajā tirgū. Tāpēc visā pasaulē Centrālās bankas meklē alternatīvus risinājumus fiziskās naudas nākotnei digitalizācijas laikmetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank ir iestājusies noguldījumu nepieejamība; ABLV Bank: var tikt uzsākts bankas likvidācijas process

LETA, 24.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) naktī uz sestdienu pieņēmusi lēmumu, ka «ABLV Bank» ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. «ABLV Bank» uzskata, ka FKTK padomes lēmums pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process.

Komercbankai «ABLV Bank» izsniegtā Latvijas Bankas aizdevuma atgūšana neradīs sarežģījumus - ja būs nepieciešams pārdot šīs bankas ieķīlātos vērtspapīrus, to izdarīt būs salīdzinoši vienkārši, jo kā ķīla ņemti ļoti droši, augstākā reitinga vērtspapīri, tajā skaitā, ASV valdības obligācijas, skaidro Latvijas Bankā.

Ķīlas vērtība aptuveni divas reizes pārsniedz aizdotās naudas apjomu, līdz ar to pēc ķīlas pārdošanas centrālā banka gan atgūs aizdevuma pamatsummu un procentus, gan vēl paliks pāri līdzekļi, ko aizskaitīt atpakaļ komercbankai, apstiprināja Latvijas Bankā.

«Šis ir ļoti drošs darījums mums kā centrālajai bankai,» sacīja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns, atgādinot, ka darījumā nav izmantota nodokļu maksātāju nauda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Vai helikopteru nauda kļūs par realitāti?

Dainis Gašpuitis, makroekonomikas eksperts, AS SEB banka, 12.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Monetārās politikas instrumentu klāsts, ar kuru palīdzību veicināt izaugsmi un inflāciju, un jau esošo ietekme, strauji izsīkst. Arvien vairāk uzmanības tiek pievērsta konceptiem, kas pavisam nesen vēl šķita neiespējami. Nu kādu laiku ir dzirdami viedokļi par to, ka centrālās bankas varētu uzsākt «helikoptera naudas politiku» (HNP). HNP konceptu radīja ASV ekonomists Miltons Frīdmans, ko aprakstīja 1969. gadā savā grāmatā «Optimālais naudas daudzums».

HNP var uzskatīt par trešo un noslēdzošo monetārās politikas posmu pēc tradicionālās (galveno procentu likmju izmaiņas) un netradicionālās (centrālās bankas bilances audzēšana un negatīvas galvenās procentu likmes) politikas. HNP nozīmē, ka centrālā banka rada naudu, kuru valdība pēc tam novirza vienai vai vairākām sociālekonomiskajām sfērām. Būtībā HNP ir fiskālās politikas īstenošana, ko veic centrālās bankas.

Pēdējā laikā stiprinās nepieciešamība pēc jauniem politikas instrumentiem, jo sarūk ekonomikas politikas iespējas reaģēt uz pieticīgo izaugsmes tempu un zemo inflāciju. Turklāt netradicionālā monetārā politika saskaras pieaugošu kritiku. Šī politika ir palīdzējusi atvieglot finansiālos nosacījumus, bet tās ietekmes vērtējums uz pārējo ekonomiku ir neviennozīmīgs. Tās trūkumi laika gaitā pozitīvo ietekmi samazina, un kā iespējamu alternatīvu liek no jauna izvērtēt HNP potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Naudas vētra

Konrāds Bjalass, TMS Brokerage House galvenais ekonomists, 07.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā centrālo banku apgalvojumi izbrāzās cauri tirgiem gluži kā viesulis. Postījumi ir redzami visā lielā desmitnieka valstu apkaimē, jo pārvērtēšana aptvēra visu monetārās politikas pozīciju uztveri.

Ir pienācis gals dalījumam: ASV Federālās rezervju bankas «vanagi» (kas par augstāko prioritāti izvirza inflācijas uzraudzību) un pārējā pasaule. Dažu pēdējo dienu laikā ECB, Anglijas Centrālā banka un Kanādas Centrālā banka ierosināja, ka šīm institūcijām vajadzētu izbeigt galēji brīvas monetārās politikas neprātu.

Neatliekamas monetārās ekspansijas pārtraukšana nenozīmē, ka tūdaļ pat tās ķersies pie stingrākas politikas. Viena lieta ir labot pārmērīgi piesardzīgo monetāro politiku, bet pavisam cita – nopietni apsvērt sākt monetārās politikas skrūvju piegriešanas ciklu. Nevienam nav noslēpums, ka ECB plāno nākamā gada sākumā samazināt kapitāla iepirkšanu, taču pirmo izmaiņu dati pagaidām vēl ir tālu aiz horizonta (varbūt tās notiks 2019. gadā?).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mācības no Latvijas finanšu sistēmas krīzes

Deniss Pospelovs - AFI Investīcijas dibinātājs, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ekonomisti: Krievijas Banka varētu tērēt 70 miljardus dolāru rubļa atbalstam

Žanete Hāka, 17.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Centrālā banka visdrīzāk pastiprinās savas intervences un iztērēs gandrīz sestdaļu no savām rezervēm pēc tam, kad negaidītais lēmums strauji celt likmes nespēja apturēt dramatiskāko rubļa kritumu kopš 1998. gada krīzes, uzskata Bloomberg aptaujātie ekonomisti.

Banka varētu tērēt 70 miljardus dolāru rubļa atbalstam. Tāpat eksperti paredz, ka iespējamā rīcība varētu ietvert kapitāla kontroles ieviešanu vai turpmāku bāzes procentu likmes celšanu. Eksperti uzskata, ka jau nākamo pāris dienu laikā centrālā banka varētu ieviest kapitāla kontroli vai veikt intervences tirgū.

Banka pagājušajā mēnesī palaida rubli peldošā kursā, un nav spējusi to atbalstīt ar likmes celšanu par 750 bāzes punktiem un intervenci vairāk nekā 8 miljardu dolāru apmērā šajā mēnesī.

Centrālās bankas pūles mainīt rubļa kursa virzienu nav vainagojušās panākumiem, pat iztērējot vienu piektdaļu no bankas rezervēm šajā gadā. Nākamajā gadā banka varētu iztērēt 85 miljardus dolāru valūtas operācijām, ja nafta turēsies ap 60 dolāriem, sacīja bankas vadītāja Elvīra Nabuļina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas centrālā banka ceturtdien paziņoja, ka pārņem kontroli pār Krievijas 12.lielāko banku pēc aktīvu apmēra Binbank, kas trešdien lūdza finanšu palīdzību.

Centrālā banka norāda, ka tā kļūs par Binbank lielāko akcionāri un šī glābšana aptvers arī vairākas bankas struktūrvienības.

Tāpat banka iecēlusi pagaidu administratorus, lai pārvaldītu Binbank, taču viņi sadarbosies ar pašreizējiem bankas vadītājiem un īpašniekiem, lai nodrošinātu tās mierīgu darbību un atlabšanu.

Kā vēstīts, Krievijas Banka trešdien paziņoja, ka piešķīrusi Binbank aizdevumu finanšu likviditātes nodrošināšanai, līdz tiks pieņemts lēmums par to, vai glābt banku.

Binbank lūgusi centrālo banku veikt tās sanāciju, izmantojot Banku sektora konsolidācijas fondu, ko centrālā banka šogad izveidoja problēmās nonākušu banku finansiālai atveseļošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien turpinājās Krievijas rubļa vērtības kritums, raksta The Moscow Times.

Rubļa vertība pret eiro šķērsoja 53 rubļu par eiro robežu pirmo reizi vesturē, un tuvojās 42 rubļu par dolāru atzīmei, neskatoties, ka centrālā banka nopūlas, lai sargātu rubļa vērtību.

Krievijas valūta sasniedza 53,03 rubļus par eiro un 41,93 rubļus par dolāru, bet pret eiro/dolāru grozu sasniedza 46,93 rubļu robežu.

Tādējādi kopš gada sākuma rubļa vērtība pret dolāru ir zaudējusi vairāk nekā 25%, bet pret eiro – 18%, ko veicināja naftas cenas kritums un kapitāla aizplūde Rietumvalstu sankciju dēļ.

Centrālā banka rubļa vērtības krituma bremzēšanai šomēnes ir iztērējusi jau vairāk nekā 15 miljardus ASV dolāru. Pašreizējā centrālās bankas politika nosaka, ka tā veic intervences tirgū brīdī, kad rubļa kurss pārsniedz dolāra/eiro groza svārstību diapazona robežas. Diapazona augšējā robeža tiek palielināta par 5 kapeikām ik reizi, kad banka iztērē vairāk nekā 350 miljonus dolāru rubļa atbalstam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krievijas Banka rubļa balstīšanai divās dienās atvēlējusi 1,68 miljardus dolāru

Žanete Hāka, 07.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu tirdzniecības dienu laikā Krievijas Centrālā banka ir iztērējusi vismaz 1,68 miljardus ASV dolāru, lai balstītu krītošo rubli, raksta Bloomberg.

Tādējādi Krievijas Banka ir pārtraukusi piecus mēnešus ilgo intervenču pauzi un veikusi lielāko intervenci kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā martā. Rublis pēdējo trīs mēnešu laikā ir piedzīvojis strauju kritumu, sasniedzot centrālās bankas noteikto robežu, kad tā sāks iejaukties tirgū.

3.oktobrī centrālā banka ir iztērējusi 980 miljonus dolāru, lai balstītu rubli, liecina jaunākie dati bankas mājaslapā. Banka arī ziņo, ka tā ir paaugstinājusi augšējo tirdzniecības robežu par 10 kapeikām līdz 44,6 rubļiem, tādējādi signalizējot, ka tā ir iztērējusi vēl vismaz 700 miljonus dolāru šajā dienā. Patlaban rublis no šīs robežas ir mazāk nekā 0,1% attālumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Krievijā atsauc banku pakalpojumu licenci M2M Private Bank

LETA, 09.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas centrālā banka atsaukusi banku pakalpojumu sniegšanas licenci bankai M2M Private Bank, kas ir Latvijas Bank M2M Europe māsasbanka.

Kā norādīts Krievijas Bankas paziņojumā, lēmums par licences atsaukšanu stājies spēkā piektdien.

Krievijas centrālā banka norāda, ka M2M Private Bank izvietojusi naudas līdzekļus nekvalitatīvos aktīvos un nav veidojusi rezerves, kas būtu adekvātas riskiem, kurus tā uzņēmās.

Bankā iecelta pagaidu administrācija.

M2M Private Bank vienīgais akcionārs ir Krievijas banka "Aziatsko-tihookeanskij bank" (ATB).

Jau ziņots, ka M2M Private Bank pagājušajā mēnesī bija problēmas ar maksājumu veikšanu un 11.novembrī ATB paziņoja, ka kopā ar Krievijas centrālo banku veic pasākumus situācijas normalizācijai savā meitasbankā.

Latvijā darbojas Krievijas M2M Private Bank māsasbanka Bank M2M Europe, taču abām ir atšķirīgi akcionāri. M2M Bank Europe valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka radusies situācija Latvijas M2M nekādi neietekmēs, jo abām bankām ir tikai viens kopīgs akcionārs - Andrejs Vdovins, un nekādu citu saistību nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«PNB bankas», kuras darbība ir apturēta, aktīvi veido 3% no visiem Latvijas banku aktīviem un tās ietekme uz tautsaimniecību ir nebūtiska, aģentūrai LETA atzina Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā norādīja, ka šā gada sākumā «PNB banka» bija sestā lielākā banka Latvijā pēc aktīvu apmēra, tās tirgus daļai veidojot 3%. Tāpat ministrijā piebilda, ka Latvijā četras lielākās bankas veido turpat 90% no visiem banku aktīviem, tādējādi «PNB banka» ir relatīvi maza Latvijas banku sistēmā, un tās tiešā ietekme uz tautsaimniecību ir nebūtiska.

Ministrijā atzīmēja, ka «PNB banka» 2017.gadā mainīja darbības modeli un koncentrējās uz Latvijas klientu segmentu. 2018.gadā bankas kredītportfelis samazinājās par 34,4 miljoniem eiro, bet nodarbināto skaits saruka no 630 2017.gadā līdz 523 šogad pirmajā pusgadā. Pēc reformas, banka uzrādīja nelielu peļņu 2018.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus

Sandris Točs, speciāli DB, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rubļa nedienas turpinās

Žanete Hāka, 29.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Centrālā banka apturējusi ārvalstu valūtas intervences, reaģējot uz paaugstinātajām svārstībām vietējā tirgū, liecina bankas paziņojums.

Iepriekšējo dienu laikā rubļa vērtība piedzīvoja kritumu. Otrdien rubļa vērtība samazinājās līdz četru mēnešu zemākajam līmenim, reaģējot uz naftas cenas samazinājumu. Tirgus dalībnieki paredz, ka cenu kritums ierobežos centrālās bankas lēmumu samazināt likmi šajā nedēļā, lai izvairītos no aktīvākas izpārdošanas.

3 no 33 Bloomberg aptaujātajiem ekspertiem uzskata, ka Krievijas Centrālā banka aizņemšanās izmaksas saglabās esošajā līmenī, kas ir 11%. Eksperti uzskata, ka centrālā banka nemainīs likmes, lai izvairītos no tālāka rubļa krituma un inflācijas pieauguma.

Otrdien rubļa vērtība pret dolāru saruka par 1,9% līdz 59,237 rubļiem par dolāru, kas bija straujākais kritums starp jaunattīstības valstu valūtām. Rezultātā šī mēneša laikā šīs valūtas vērtība ir samazinājusies par 6,6%. Tas savukārt palielina inflācijas pieauguma risku, jo pēdējos trīs mēnešus tā ir samazinājusies līdz 15,3% jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas centrālā banka otrdien paziņoja, ka glābs valsts astoto lielāko banku Otkritie, ņemot vērā bažas par tās stabilitāti pēc strauja noguldījumu apjoma krituma pēdējos mēnešos.

Centrālā banka norāda, ka tā plāno kļūt par Otkritie galveno investoru un īstenot pasākumus, lai palielinātu bankas finanšu stabilitāti.

Laikraksts Vedomosti vēsta, ka šis ir lielākais glābšanas gadījums Krievijas banku sektora vēsturē, kā arī pirmā reize, kad tiek pielietots jaunais konsolidācijas fonds, kuru nesen izveidoja centrālā banka un parakstīja Krievijas prezidenta Vladimirs Putins.

«Otkritie turpinās darbu, kā ierasts,» skaidro centrālā banka.

Otkritie savā mājaslapā ziņo, ka tā ir Krievijā lielākā privātbanka ar 412 filiālēm un 3,6 miljoniem privāto klientu.

Vedomosti raksta, ka banka sāka zaudēt klientus jūnijā pēc tam, kad Krievijas reitingu aģentūra samazināja tās kredītreitingu un tika zaudētas tiesības strādāt ar valsts uzņēmumiem un pensiju fondiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban spāņu rīcībā ir pesetas aptuveni 864 miljonu eiro vērtībā un monētas 805 miljonu eiro vērtībā, informē Spānijas Centrālā banka.

Tādējādi kopumā spāņi pret eiro, kas šajā valstī tika ieviests pirms 12 gadiem, nav samainījuši 1,7 miljardu eiro vērtībā, raksta The Guardian. Pērn centrālā banka samainīja 2,5 miljardus pesetu aptuveni 15 miljonu eiro vērtībā – 12 miljonu eiro vērtas banknotes un pārējās – monētas.

Spānija eiro ieviesa 2002. gada 1. janvārī Spānijas valdība atļāva norēķinus ar abām valūtām trīs mēnešus pēc kārtas, un bankas valūtu mainīja pusgadu pēc eiro ieviešanas. Pēc tam naudu var apmainīt centrālajā bankā. Līdz 2020.gadam to iespējams izdarīt bez maksas, bet pēc tam centrālā banka iekasēs komisijas maksu par apmaiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PrivatBank īpašnieks kritizē Ukrainas varasiestādes par bankas nacionalizēšanu

LETA, 23.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļas nogalē nacionalizētās Ukrainas lielākās PrivatBank īpašnieks Ihors Kolomoiskis piektdien kritizēja varasiestādes par nepatiesu baumu izplatīšanu saistībā ar kredītiestādi, kas lika viņam vērsties pēc palīdzības.

Pirmajos komentāros kopš PrivatBank nacionalizēšanas Kolomoiskis norādīja, ka Kijevas amatpersonas nepatiesi apsūdzējušas viņu par tā dēvēto slikto kredītu izsniegšanu ar viņu saistītām personām un nepietiekama kapitāla esamību, lai turpinātu bankas darbību.

PrivatBank kļuvusi par centrālās bankas patvaļīgas valdīšanas upuri, sacīja Kolomoiskis. PrivatBank bija līdzsvarots, drošs kredītportfelis, ko apstiprināja starptautiskie auditori. Taču centrālā banka, pastāvīgi mainot savus noteikumus, turpināja radīt jaunus veidus kā mākslīgi samazināt bankas kapitalizāciju.

Ukrainas centrālā banka vēstīja, ka 97% no PrivatBank aizdevumiem Kolomoiskis izsniedzis saviem biznesa partneriem, kuri tos nav atmaksājuši vai to darījuši ar labvēlīgiem nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobra pirmajā pusē Krievijas Centrālā banka pārdevusi 12,95 miljardus ASV dolāru, lai atbalstītu rubli, jo jau tā sliktā stāvoklī esošo Krievijas ekonomiku pasliktina naftas cenas kritums, raksta MarketWatch.

Centrālā banka palielinājusi rubļa tirdzniecības diapazonu par 30 kapeikām līdz 37,25-46,25 rubļiem par eiro/dolāra grozu.

Šis solis ir apliecinājums, ka centrālā banka turpina intervenci valūtu tirgos. Kopš mēneša sākuma banka robežu ir pārvietojusi 37 reizes, jo mēneša sākumā tā bija 35,4-44,4 rubļi.

Centrālā banka tura rubli peldošu šajā diapazonā, taču sāk pārdot dolārus un eiro, lai bremzētu valūtas kritumu brīžos, kad rublis pietuvojas vājākajai robežai. Tā automātiski pārceļu robežu par piecām kapeikām brīdī, kad tiek pārdotas valūtas 350 miljonu dolāru vērtībā.

Piektdienas rītā rubļa vērtība bija 46,19 rubļi pret eiro/dolāru grozu.

Komentāri

Pievienot komentāru