Dārgāki lauksaimniecības produkti un nafta var veicināt ekonomikas atgriešanos pie inflācijas, tomēr to var apturēt jauni saasinājumi pasaules finanšu tirgos

Pēdējās ziņas un atziņas par jau notikušu un vēl gaidāmu pārtikas produktu cenu sadārdzināšanos liek domāt, ka nākamajos mēnešos arī Latvijas mājsaimniecībām makus nāksies atvērt plašāk. Proti, saskaņā ar Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra aplēsēm trešā ceturkšņa beigās salīdzinājumā ar iepriekšējo triju mēnešu periodu liellopu gaļa (ar kaulu) kļuvusi pat par 18% dārgāka, bet cukura cena palielinājusies par nepilniem 10%. Arī piena segmentā ir vērojama atsevišķu produktu sadārdzināšanās, turklāt, strauji palielinoties, piena iepirkuma cena galu galā liks sadārdzināties arī galaproduktam. Tā kā iepriekšējos gados izdevumi pārtikai caurmērā veidojuši aptuveni ceturto daļu no mājsaimniecību tēriņiem, tam noteikti vajadzēs atstāt iespaidu uz kopējām patēriņa cenu pārmaiņām valstī. Tomēr minēto cenu palielināšanās procesu nevarētu nodēvēt par nepārprotami sliktu, drīzāk gan tas nozīmē, ka pasaulē ir uzlabojušās pārtikas produktu realizācijas iespējas un tur noteikti ieguvēji ir Latvijas pārtikas ražotāji un lauksaimnieki, kuri nopelnīto naudu tērēs Latvijā, veicinot arī kopējo tautsaimniecības izaugsmi. Turklāt notiekošais apliecina to, ka pārorientēt eksportu no Krievijas uz citām valstīm ir kļuvis vieglāk. Cits jautājums – cik daudz viņi spēs šos ieguvumus izbaudīt saistībā ar nesen notikušajām korekcijām elektrības tirgū un ar to saistīto izmaksu palielināšanos. Jebkurā gadījumā, ja tirgus konjunktūras uzlabojumu nebūtu, saistībā ar elektrības cenu izmaiņām pārtikas ražotāju un lauksaimnieku situācija kļūtu vēl mazāk apskaužama kā pēc Krievijas importa ierobežojumu ieviešanas.

Daudz nepatīkamāks ir pēdējā laika naftas cenu pieaugums, kas arī līdz ar dārgāku degvielu un siltumenerģiju vairāk tukšos iedzīvotāju makus. Tomēr, kā norāda tirgus procesu pārzinātāji, ne jau Krievijai vai arābiem var būt izšķiroša loma melnā zelta cenas virzībā, bet gan ASV, kuras slānekļa naftas industrija kalpo par savdabīgu cenu izmaiņas ventili, tāpēc aizvien ir iespējams, ka tuvākajā laikā naftas cena neizkļūs no 50–60 ASV dolāru par barelu koridora. Tādējādi cena, kas var būt pat divkārt augstāka nekā šā gada sākumā, noteikti būs veicinoša kopējam patēriņa cenu pieaugumam valstī, tomēr inflācijas pieaugums, visticamāk, būs visai mērens. Tiesa, pastāv iespējamība, ka lielāks inflācijas rādītājs var izpalikt, kas gan neko patīkamu nesola ne korporatīvajam sektoram, ne mājsaimniecībām. Runa ir par nestabilitātes atgriešanos finanšu tirgos, kur investoriem pēdējā laikā nervus kutina Vācijas Deutsche Bank finansiālās likstas. To varbūtējā ietekme vēl ir visai neskaidra, līdz ar to radot augsni dažādām spekulācijām, kuras, uzņemot apgriezienus, var kļūt par katalizatoru biržas spekulantu vēlmei izpārdot finanšu aktīvus, netaupot arī naftas un pārtikas kontraktus, vienlaikus ekonomiku atgriežot deflācijā.