Lielo pasaules uzņēmumu peļņas recesija turpināsies, kas neliek domāt par ļoti labiem laikiem ne akciju cenām, ne ekonomikai
Nākamā nedēļa ievadīs pasaules lielāko kompāniju otrā ceturkšņa peļņas paziņošanas sezonu, kuru tradicionāli atklās ASV alumīnija nozares milzis Alcoa. Jāteic, ka pirms korporatīvo finanšu rādītāju paziņošanas biruma daudzu vērtspapīru analītiķu aplēses joprojām ir visai piezemētas. Pašlaik Volstrītas eksperti vidēji gaida, ka ASV Standard & Poor’s 500 indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu peļņa otrajā ceturksnī gada skatījumā būs sarukusi aptuveni par 5%. Samazināšanās tempi kļūst mazāk strauji, lai gan būtiski ir tas, ka iepriekšējais ceturksnis, visticamāk, būs jau ceturtais pēc kārtas, kad pasaules lielāko uzņēmumu peļņa kļūst pliekanāka.
Līdz ar to var runāt par ieilgušu uzņēmumu peļņas recesiju un, ja šis kompānijām svarīgākais mērījums sarūk, tad neko īpaši spožu, vismaz ievērojot kādus tradicionālus pieņēmumus, droši vien nevajadzētu gaidīt ne tikai no akciju cenām, bet arī ekonomikas. Bažas pašlaik ir, piemēram, par banku peļņu, kuras diez vai šādos laikos gribēs aktīvi audzēt kreditēšanu. Peļņai dodoties zemāk, arī izmaksāto dividenžu apjoms pašlaik aktuālajā biznesa ciklā varētu būt sasniedzis savu virsotni.
Tādējādi nav izslēgts, ka akciju tirgū turpināsies «apjukuma stadija», kad nebūs vērojama ne izteikta vēlme akcijas pirkt, ne pārdot. Aplūkojot, piemēram, jau pieminēto S&P 500 indeksu, varam redzēt, ka ASV akcijas bez kāda konkrēta cenu virziena dzīvo jau kopš pagājušā gada sākuma. Tās vēsturiskā skatījumā ir dārgas un atrodas rekordu tuvumā, kas liek spriest, ka akcijas uz nepārliecinošas peļņas dinamikas fona ir pat pārvērtētas. Par lielu pārsteigumu gan nevajadzētu uzskatīt situāciju, kad ASV kompānijām analītiķu iepriekš izteiktās prognozes izdodas pārsist. Pēdējo gadu laikā šāda aina ir ierasta (uzņēmumi viegli pārspēj pārāk piezemētās analītiķu prognozes, kas tirgū zināmā mērā ienes mākslīgu optimismu) un uzskatāma par normālu parādību, nevis par to, ka kompāniju rezultāti būtu ļoti labi. Zināmu atbalstu enerģijas kompānijām vajadzētu sniegt notikušajam izejvielu cenu kāpumam.
Spriežot par akciju cenu virzību, daži nobažījušies, ka investoriem ne pārāk optimistisku bildi zīmē notikumi obligāciju tirgū. Pēdējā laikā drošo obligāciju un akciju cenas virzās tandēmā, kas nozīmē, ka vienlaicīgi gan ir milzīgs pieprasījums pēc drošības, gan ir nomanāma vēlme riskēt. Būtībā straujš obligāciju cenu kāpums un to ienesīguma kritums liecina par daudz lielākām raizēm, kurām mēdz sekot pasaules ekonomikas izaugsmes bremzēšanās. Savukārt nesenais akciju cenu pieaugums liek domāt, ka šajās raizēs pagaidām riskantākie tirgi neieklausās. Jau atkal nomanāma pārliecība, ka akcijām gluži kā princis baltā zirgā kārtējo reizi palīgā steigsies varenās pasaules centrālās bankas, kas īstenos, piemēram, vēl kādu likviditātes drukāšanas kārtu. Jāņem arī vērā, ka centrālās bankas jau tā ievērojami mainījušas un, iespējams, pat zināmā mērā izkropļojušas situāciju finanšu tirgos. Tās ir milzīgas obligāciju pircējas, kas nozīmē arvien zemāku to ienesīgumu. Tas savukārt daudziem šī tirgus dalībniekiem liek lūkoties riskantāku aktīvu (to pašu akciju) virzienā.