DB Viedoklis

DB viedoklis: Kam der un kam neder videonovērošana

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 10.03.2015

Jaunākais izdevums

Mūsu tautas kalpu neapdomīgā un straujā obligāto regulējumu ieviešana un atcelšana liecina par bīstamu tendenci

Tikko kā gads ir apkārt, kopš tika ieviesta norma par obligāto videonovērošanu alkohola tirdzniecības pašapkalpošanās zālēs, bet Saeimas deputāti jau nolēmuši šo normu steidzamības kārtā atcelt. Nevar noliegt, ka šī prasība, kas tirgotājiem bija jāievieš vienlaikus ar pāreju uz eiro, kurš jau pats par sevi bija sarežģīts un ar papildu izmaksām saistīts process, bija gana absurda. Videoieraksts bija jānodrošina nepārtrauktā reālā laika režīmā un jāsaglabā vismaz nedēļu. Nerunājot par pašas videonovērošanas tehnikas iegādi, kuras izmaksas attiecībā pret novērojamo telpu lieluma un konfigurācijas dažādiem komersantiem varēja atšķirties pat par vairākām kārtām, tirgotājam papildus bija jāsamaksā arī valsts nodeva, reģistrējot personas datu apstrādi Datu valsts inspekcijā.

Tomēr šķietamais šīs normas ieviešanas mērķis – iegrožot alkohola tirdzniecību nepilngadīgām personām – tā arī netika sasniegts. Pamēģini ar videonovērošanas kameru vien noteikt, vai konkrētā persona ir vai nav nepilngadīga! Tas ne vienmēr ir iespējams pat cilvēciskā aci pret aci kontaktā, tāpēc pārdevējiem ir pienākums šaubu gadījumā prasīt personu apliecinošu dokumentu, bet kāds tam visam sakars ar videonovērošanu? Izrādījās, ka veikalnieku veiktie ieraksti neinteresē ne Finanšu ministriju, ne Valsts ieņēmumu dienestu. Iespējams, vienīgie, kam šīs normas ieviešana jebkad ir likusies noderīga, ir videokameru tirgotāji un šīs aparatūras uzstādītāji, bet cik pamatoti ir uzkraut papildu slogu tāpēc veselai nozarei?

Tieši šī ir bīstama tendence mūsu likumdevēju darbā, kas ir gatavi palēkties un izpildīt jebkādu bezjēdzīgu, sazin kā diktētu prasību, absolūti ignorējot nozares uzņēmēju viedokli. Tirgotāji pret obligātās videonovērošanas ieviešanu protestēja jau tad, kad šī ideja Saeimas kabinetos vēl tika tikai izauklēta, norādot, ka tā radīs nepamatotas papildu izmaksas mazo lauku veikalu īpašniekiem. Tagad, kad tehnika ir sapirkta un nauda visiem, kam vajag, samaksāta, parlaments steidzamības kārtā šo normu atceļ. Šajā kontekstā pilnībā var saprast un atbalstīt Latvijas Tirgotāju asociācijas viedokli, kas prasa, lai valsts šādu pēkšņu savu uzstādījumu maiņas gadījumā kompensētu komersantiem vismaz pusi no izdevumiem, kas saistīti ar videonovērošanas ieviešanu. Redzot šādu Saeimas darbu, gribas teikt, ka pastāvīga videonovērošana būtu nepieciešama arī Saeimas deputātiem. Par to aizdomājos arī, dzirdot, ka Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne pēc aģentūras LETA ziņām izteikusi priekšlikumu par bišu dravas izvietošanu uz Saeimas ēkas jumta Rīgā, Jēkaba ielā 11. Šai dravai vajadzētu liecināt par Latvijas zaļuma un digitalizācijas pakāpi, kā arī noteikti par mūsu tautas kalpu darba sparu un spēju novērtēt prioritātes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu tautas kalpu neapdomīgā un straujā obligāto regulējumu ieviešana un atcelšana liecina par bīstamu tendenci

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Leiena vaino Dombrovski vakcīnu eksporta kontroles shēmas kļūdā

LETA--BLOOMBERG, 02.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena vainojusi EK viceprezidentu un Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisāru Valdi Dombrovski pārpratumā saistībā ar Ziemeļīriju, kas izraisījās pēc Covid-19 vakcīnu eksporta kontroles shēmas pieņemšanas.

Kā jau ziņots, EK piektdien pieņēma shēmu rūpnīcās ES valstīs ražoto Covid-19 vakcīnu eksporta kontrolei un skaidroja, ka tas nepieciešams, lai nodrošinātu vakcīnu piegādi ES valstīm.

EK paziņojums izraisīja satraukumu Īrijā un Lielbritānijā, un Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons apsūdzēja ES Ziemeļīrijas protokola 16.panta iedarbināšanā, ko Ziemeļīrijas pirmā ministre Arlīna Fostere nodēvēja par "neticamu naidīguma izpausmi".

Taču drīz pēc tam EK atkāpās no sākotnējās nostājas šajā punktā.

EK preses pārstāvis Ēriks Mamers pirmdien žurnālistiem Briselē paziņoja, ka par šo sajukumu atbildīgs ir Dombrovska kabinets.

"Par šo regulējumu ir atbildīgs Dombrovska kungs un viņa kabinets un, protams, komisijas dienesti, kas pakļauti viņam," sacīja Mamers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionālā pašvaldības policija šobrīd izstrādā vienotu Ķekavas novada videonovērošanas attīstības koncepciju, lai paaugstinātu sabiedriskās kārtības un drošības līmeni pašvaldības teritorijā. Koncepciju plānots izveidot līdz mēneša beigām, informē novada pašvaldībā.

«Dzīvē ir pierādījies fakts, ka tehniskie līdzekļi, piemēram, videonovērošanas attīstība un videonovērošanas kameru skaita palielināšana sekmē drošības uzlabošanu, ka arī novērots, ka vietās, kur ir uzstādītas videonovērošanas kameras, pārkāpumu īpatsvars sarūk,» skaidro Reģionālās pašvaldības policijas priekšnieks Māris Bomiņš.

Viņš uzsver, ka videonovērošana ir efektīva tikai tajos gadījumos, kad tā ir veidota kā sistēma visā novada teritorijā, nevis vienkārši kameru skaita palielināšana. Izstrādājot vienotu pieeju, tiek ņemti vērā vairāki būtiski nosacījumi - pieejamie tehniskie resursi, konkrētu apdzīvoto vietu īpatnības, iedzīvotāju pārvietošanas paradumi, ka arī izdarīto pārkāpumu statistika. Šo visu kopumu analizējot, var noteikt, kādus tehniskos līdzekļus nepieciešams pielietot, proti, kādi visefektīvāk darbosies konkrētos apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Valodnieki informē, kā latviskojams jaunās EK prezidentes uzvārds

LETA, 19.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunās prezidentes vārds latviešu valodā latviskojams kā Urzula fon der Leiena, informēja Valsts valodas centrā (VVC).

Iepriekš EK pārstāvniecība Latvijā mikroblogošanas vietnē «Twitter» norādīja, ka EK priekšsēdētājas vārds un uzvārds latviešu valodā atveidojams kā Urzula fon der Leiene.

VVC skaidroja, ka Ministru kabineta noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju nosaka, ka, veidojot sieviešu uzvārdus, par pamatu ņem vīriešu uzvārda formu un vīriešu dzimtes galotni aizstāj ar atbilstošo sieviešu dzimtes galotni.

Minētie noteikumi tāpat paredz, ka no vīriešu uzvārdiem ar izskaņu «-ens», kas neatbilst līdzskaņu celma sugasvārdiem, sieviešu uzvārdus veido ar galotni «-a», piemēram: Rībens - Rībena, Kacens - Kacena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES līderi aicina nevajadzīgi neceļot, apsver stingrākus ierobežojumus

LETA--AFP, 22.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstu līderi ceturtdien "stingri atrunāja" eiropiešus no nevajadzīgas ceļošanas un brīdināja, ka dažu dienu laikā var tikt noteikti stingrāki ierobežojumi ceļojumiem, ja centieni iegrožot jaunā koronavīrusa izplatīšanos izrādīsies neveiksmīgi.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Šarls Mišels izteica šo brīdinājumu pēc četras stundas ilga video samita ar ES valstu valdību vadītājiem, kurā galvenokārt tika apspriesta reakcija uz pandēmijas otro vilni.

Problēmas nopietnību palielināja bailes par lipīgāku koronavīrusa paveidu izplatīšanos, kas var strauji kāpināt inficēšanās tempus un izraisīt slimnīcu pārslodzi, kas jau notiek bijušajā ES dalībvalstī Lielbritānijā.

"Vajadzētu stingri atrunāt no visiem nebūtiskiem ceļojumiem gan valsts robežās, gan, protams, pāri robežām," mediju konferencē sacīja fon der Leiena.

"Iespējams, būs nepieciešams pieņemt papildu ierobežojošus pasākumus, lai ierobežotu nebūtiskus ceļojumus, un mēs uz to orientējamies," sacīja Mišels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Biznesa ideja: Dzēriens no Latvijas dabas - ozolzīļu Zīleja

Dienas Bizness, 24.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Armands Roze Pededzes pagastā gatavo ozolzīļu dzērienu ar nosaukumu «Zīleja», vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

«Zīleja» ir grauzdētu un samaltu zīļu, sakņu un graudu maisījums, no kura var pagatavot dzērienu. «Nav korekti to saukt par kafiju. Ņemot vērā mūsu senču tūkstošgadīgo pieredzi, dzēriens ir pelnījis savu atsevišķu vārdu, savu nosaukumu. Un mēs tam tādu arī devām,» stāsta A.Roze.

Dzērienam der tikai tās zīles, kuras ir nogatavojušās un pašas nokritušas zemē. «Pagājušajā gadā zīles lasījām pusotru mēnesi. To nevar izdarīt vienā dienā, jo zīles nekrīt vienā laikā. Otrs - neder visas zīles. Nav vērts lasīt tārpainas un acīm redzami bojātas zīles. Der tikai tās, kas nav bojātas, turklāt dziļākus bojājumus varēs pamanīt tikai nākamajā procesā - lobīšanā,» stāsta A.Roze. Kad zīles salasītas, tās jāžāvē. A.Roze to dara tā, kā to darīja senči – žāvē pirtiņā uz lāvas vai vienkārši izberot uz segas. «Zīlēm nevajag lielu karstumu, tām jāžūst lēnām. Kad zīles izžāvētas, čauliņa vieglāk nāk nost. Diemžēl lobot un šķirojot salasītā masa samazinās par trešdaļu, un tas ir daudz. Kamēr zīli neattaisi vaļā, neredzi tās kvalitāti. Dažas zīles ir bez dīgtspējas, arī zīles ar caurumiem, tārpiem vai putnu knābātas neder. Ja esmu salasījis desmit kilogramu spaini, galarezultātā paliek tikai puse no tā,» atklāj A.Roze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.

Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.

Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.

Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan ziemas riepas obligāti jālieto, sākot no 1. decembra, kas nozīmē, ka vēl vairākus mēnešus var tikt izmantotas vasaras riepas, ir svarīgi par to iegādi parūpēties laicīgi, lai, sākoties gada aukstajiem mēnešiem, Tavs auto būtu gatavs nepieciešamajām pārvērtībām. Taču, lai orientētos ziemas riepu piedāvājumā, jāņem vērā vairāki aspekti, kas apkopoti šī raksta turpinājumā.

Ieteikums #1: Pievērs uzmanību riepu saderībai ar Tavu automašīnu

Tāpat kā cilvēkam der konkrēta izmēra un tipa apavi, arī automašīnai nederēs jebkuras ziemas riepas – jāseko līdzi tam, lai riepu izmērs būtu pareizais. Kā to iespējams noteikt? Automašīnai piemērotāko riepu izmēru norāda paši auto ražotāji, šo informāciju attēlojot uz uzlīmes, kas atrodas vai nu degvielas tvertnes vāciņa iekšpusē, vai durvju ailē vadītāja pusē.

Taču ir viens bet – mašīnām ne vienmēr ir uzstādīti oriģinālie diski, un šādos gadījumos jaunas ziemas riepas jāiegādājas, par paraugu ņemot pašreizējo disku izmēru. Ja ailē norādīts viens izmērs, bet automašīnai uzmontēti mazāki vai lielāki diski, riepas jāiegādājas atbilstoši diskiem. Savukārt gadījumā, ja grasies iegādāties jaunas ziemas riepas komplektā ar diskiem, izvēlies Tava auto modelim piemērotāko komplektu, ņemot vērā uzlīmē esošo informāciju – tādējādi braukšana būs drošāka un ērtāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Laikraksts: Kaitīgo izmešu datu falsificēšanas dēļ Audi apturējis A6 modeļa piegādi

LETA, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas autobūves uzņēmums «Audi» apturējis jaunākā «A6» modeļa piegādes saistībā ar aizdomām, ka tajos varētu atrasties kaitīgo izmešu datu manipulēšanas programmatūra, otrdien vēsta vācu mediji.

Apstiprinot žurnālā «Der Spiegel» pausto informāciju, Vācijas Transporta ministrija norāda, ka tā veic izmeklēšanu saistībā ar jaunas neatļautas programmatūras izmantošanu aptuveni 60 000 «Audi» automobiļu, no kuriem puse pārvietojas pa Vācijas ceļiem.

«Der Spiegel» raksta, ka jaunākie «Audi A6» modeļi aprīkoti ar programmatūru, kas apzināti palēnina īpaša izmešu attīroša šķidruma izmantošanu pēdējos tā 2400 ekspluatācijas kilometros, lai autovadītājiem starp apkopēm nebūtu jāpapildina tā dēvētais «AdBlue» šķidrums.

Taču «AdBlue» funkcijas samazināšana arī ievērojami pasliktina tā efektivitāti kaitīgo dzinēja radīto slāpekļa oksīdu neitralizēšanā, šajā laikā padarot ar dīzeļdzinējiem aprīkotus automobiļus videi krietni kaitīgākus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Šis auto spēj nolikt uz lāpstiņām lielāko daļu kompaktklases smagsvaru

Aldis Zelmenis, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Praktisks ikdienas lietošanā, iesaiņots pareizajā izmērā un solīds tehniskais atbalsts ir Škoda Scala galvenie instrumenti, lai droši cīnītos par dižpārdokļa statusu

Auto pakojums un tā izmērs der vientuļniekam, der ģimenēm, der, protams, arī uzņēmumu vajadzībām. Galvenais čehu jaunpienācēja trumpis, ir tas, ka Škoda Scala var nopakot par šiku vāģi, ja finanses atļauj, ietverot tā aprīkojuma listē virtuālos vadības paneļus, kaudzi ar aktīvās un pasīvās drošības asistentiem, adaptīvos LED starmešus priekšā un skrejošās LED diodes aizmugurējos pagriezienrādītājos, elektropiedziņas bagāžnieka vāku un pat izbīdāmu piekabes āķi. Vai nav jauki!

Kāpēc tas būtu jāpērk?

Ideāla izmēra, cenas un kvalitātes attiecība ir Škoda Scala pamatvērtības. Feinākā lieta ir tā, ka, startējot no budžeta klases ierakumiem, tas droši var konkurēt ar ikvienu kompaktklases modeli. Praktiskuma ziņā tas spēs nolikt uz lāpstiņām lielāko daļu kompaktklases smagsvaru.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Nevis ofšoru, bet naudas izcelsmes problēma

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 08.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nopludinātie Panamas dokumenti radījuši bagātīgu augsni spekulācijām, interešu cīniņiem un emocijām, nereti ignorējot svarīgus šī jautājuma aspektus

Ja runa ir par ofšoriem, tad šī ir viena no tēmām, kad der paturēt prātā parunu, ka zupa netiek ēsta tik karsta, kā tā tiek vārīta, proti, emocijas der nodalīt no faktiem. Protams, ka 2,6 terabaiti nopludinātas informācijas ar 11,5 miljoniem potenciāli interesantu dokumentu ir lielisks darbalauks visai žurnālistu cunftei, ar ko simtiem kolēģu visā pasaulē šobrīd arī nodarbojas. Šobrīd ir publiski izgaismojusies tikai aisberga redzamā daļa, kas ir saprotami, ja jāizanalizē tik milzīgi informācijas apjomi, tomēr, ļaujoties sensācijām, der paturēt prātā dažas būtiskas detaļas.

Vispirms jau dibināt kompāniju ofšoros nav nekas nelegāls vai krimināls. Arī nodokļu ziņā visnotaļ caurspīdīgajās valstīs pastāv dažādas uzņēmuma izdevumu, tajā skaitā nodokļu, optimizācijas shēmas, un nekā nelegāla šajā aspektā nav. Pasaules turīgie cilvēki savulaik izdomāja ofšoru sistēmu, mazajiem uzņēmumiem gandrīz katrā valstī ir atrodama kāda mūsu mikrouzņēmumu nodoklim līdzīga sistēma – nekā nosodāma. Ekonomiskais izdevīgums ir uzņēmējdarbības pamatideja un savādāk tas arī nevar būt. Cita lieta, ja ofšoros darbojas augstas valsts amatpersonas un ietekmīgi politiķi, tādējādi radot aizdomas par savu ienākumu izcelsmi un reputācijas tīrību. Iespējams, nekā nelegāla šajos ienākumos nav, taču neapšaubīt savu vadoņu turīgumu skaitās norma tikai diktatoriskās un autokrātiskās valstīs, kā to uzskatāmi apliecina Panamas dokumentu skandāla sakarā demisionējušais Islandes premjers Sigmundurs Gunnlaugsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) šogad varētu apstiprināt divas vakcīnas pret jauno koronavīrusu, no kurām vienu testē uzņēmumi "Pfizer" un "BioNTech", bet otru testē "Moderna", paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) var sniegt "nosacītu mārketinga apstiprinājumu (..) jau decembra otrajā pusē, ja viss noritēs bez problēmām", sacīja EK prezidente.

ASV farmācijas milzis "Pfizer" un Vācijas uzņēmums "BioNTech" ir kopīgi izstrādājuši vakcīnu, kuras klīniskie izmēģinājumi bijuši veiksmīgi, un ir nosūtījuši attiecīgus datus EMA.

ASV biotehnoloģiju kompānija "Moderna" ir paziņojusi, ka tās eksperimentālā vakcīna ir 95% efektīva.

Amsterdamā bāzētajai EMA būs jāizpēta testu rezultāti, pirms tā ieteiktu ES sniegt apstiprinājumu, bet fon der Leiena bija piesardzīgi optimistiska.

ES ir noslēgusi līgumus, lai rezervētu simtiem miljonu vakcīnu dozu, ar šo vakcīnu izstrādātājiem "BioNTech", "Purevac", "AstraZeneca" un "Sanofi", ja šīs vakcīnas nonāks tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Dienas tēma: Kārtējais finanšu balons

Didzis Meļķis, 23.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja nāktu krīze, uz valdībām cerēt ir lieki; vienīgā paļāvība ir pašu bilance

Eiropas biznesa vide pašlaik ir nebijušā situācijā, ko grūti prognozējamu padara «sadrukātā» nauda, vērtē Skandinaviska Enskilda Banken (SEB) Grupas prezidente un izpilddirektore Annika Falkengrēna.

Oficiālā Eiropa cīnās par likviditāti – ECB kvantitatīvā mīkstināšana, Junkera investīciju plāns un arī Kapitāla tirgu savienība stumj tirgū aizvien vairāk naudas, bet tas kaut kā nepārliecina. Ko jūs par to domājat?

Pilnīgi piekrītu tādai skepsei. Esmu par to ļoti noraizējusies. Zviedrijā sarunās esmu šo pašreizējo stimulēšanas situāciju raksturojusi kā lielu balonu, kas tiek piepūsts ar bezmaksas likviditāti. Izskatās, ka šis balons pūšas tieši vērtspapīru un akciju tirgū. Jautājums ir, kā mēs šo gaisu jeb mākslīgo likviditāti spēsim pēc tam dabūt laukā, neuzspridzinot balonu? Kā šo likviditāti izlaist un absorbēt pamazām? Ne mazāka problēma ir tāda, ka šai situācijā, kādā esam mēs, neviens nekad agrāk nav bijis. Šī ir ekonomikas kartē neiezīmēta teritorija – visi šie stimulēšanas pasākumi, un nav vēstures grāmatas, kurā varētu paskatīties: jā, toreiz, 90. gados, tas bija tā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa darbinieku – vairāk nekā 600 – strādā Tallinā, bet centrālais birojs ir Londonā, kur strādā 200 cilvēki.

«TransferWise» 2011. gadā izveidoja igauņi Kristo Kārmans (Kristo Kaarman) un Tāvets Hinrikus (Taavet Hinrikus). Šobrīd uzņēmumā ir 1000 darbinieki, kas strādā deviņos birojos dažādās vietās visā pasaulē – Londonā, Ņujorkā, Singapūrā, Sidnejā, Tokijā, Tampā, Tallinā, Budapeštā un Čerkasi. Saistībā ar «The Tea Building», kur atrodas «TransferWise» Londonas birojs, kompānijai ir īpašs stāsts. Kad tā tikko sāka darbu, tajā atradās uzņēmuma pirmais birojs. Tolaik tie bija tikai desmit galdi kopstrādes telpā, bet tagad kompānija ir 50 reizes lielāka. «Mums ir plašas telpas sestajā stāvā un sajūtu līmeni šī ir kā atgriešanās mājās. Birojs atrodas ideālā vietā – Šordičas apkārtnes sirdī, kas ir Londonas tehnoloģiju kopienas epicentrs,» stāsta Reičela Loida (Rachel Lloyd), «TransferWise» cilvēku un vides vadītāja. Viņa «TransferWise» strādā četrus gadus, vadot un pārveidojot kompānijas Londonas un Singapūras birojus. Viņa cieši sadarbojas ar cilvēkresursu komandu, koncentrējoties uz darbinieku labsajūtas un vides projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot tirdzniecību internetā, Apavi 40+ paplašina klientu loku ārvalstīs un audzē apgrozījumu.

Sākotnējo apavu veikala Apavi 40+ (SIA Aseim) dibinātāju un īpašnieču ceļi biznesā šķīrušies, taču, piesaistot komandai jaunu partneri, Zaiga Brača turpina iesākto un negrasās apstāties. Pieprasījums pēc lielāku izmēru apaviem aug, izplešoties klientu lokam Latvijā un arī ārpus tās. Baltijas vienīgajā veikalā, kas specializējas tikai lielo izmēru apavu tirdzniecībā, iepērkas atlēti, citi stabila pamata meklētāji.

No grāmatvedības uz mārketingu

Pēc lēmuma pieņemšanas, ka var iztikt ar veikalā gūtajiem ienākumiem, Z. Brača pēdējos piecus gadus ir veltījusi savam uzņēmumam, lai gan sākotnēji apvienoja biznesu ar pamatdarbu. «Savienot pamatdarbu un attīstīt savu biznesu ir ļoti grūti,» viņa secina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DB klubs: Kultūru atšķirības nav šķērslis biznesam

Māris Ķirsons, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa kultūras atšķirības starp Ameriku un Eiropu nav šķērslis, lai ASV investori ieguldītu Latvijā, bet mūsu vadītājiem un darbiniekiem jāspēj pielāgoties citai darba kultūrai.

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja a/s Citadele banka, kurai daļa akcionāru ir ar amerikāņu izcelsmi, valdes locekle Santa Purgaile. Viņa atzīst, ka Latvijas ekonomika ir salīdzinoši jauna, tāpēc vēsturiski vietējiem uzņēmumiem nav bijusi iespēja uzkrāt kapitālu un sekmīgi attīstīties, lai būtu situācija, ka pašmāju kapitāls dominētu.

Faktiski biznesa vide Latvijā vēsturiski veidojusies, balstoties uz citu valstu kapitāla ieplūšanu. Kopš tūkstošgades mijas ASV investīcijas Latvijā bijušas aptuveni 200 milj. eiro apmērā, bet 2013. gadā investīciju apjoms pakāpās līdz pat 360 milj. eiro. Interesanti, ka, raugoties pēc uzņēmumu skaita, vērojama pretēja tendence: tūkstošgades mijā ASV investīcijas bija 1600 uzņēmumos, bet patlaban – aptuveni 600. Tas nozīmē, ka ir lielākas investīcijas mazākā skaitā uzņēmumu. S. Purgaile uzskata, ka ASV investīciju klātbūtne Latvijā bija, ir un būs. Jautājums ir tikai, vai Latvijas uzņēmējdarbības vide ir atvērta ASV investoriem un investīcijām. Viņa nenoliedz, ir kulturālās un arī dažādu jautājumu izpratnes atšķirības starp eiropiešiem un amerikāņiem. «Latvijā esam pieraduši pie dažādām kultūrām, kaut nevar noliegt, ka biznesa kultūra Latvijā vairāk ir aizgūta no ģeogrāfiski tuvās Skandināvijas, it sevišķi banku sektorā, kurā dominē šī reģiona kapitāls, to apliecina arī investīciju apmērs Latvijā,» skaidro S. Purgaile. Latvijā ir bijuši dažādi laiki un varas, kurām vēsturiski esam pielāgojušies, un tāpēc Latvijas uzņēmēji spēj pielāgoties jebkurai biznesa kultūrai, kura šeit ienāk, un arīdzan rast kopsaucējus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā biznesa inkubatoru programma būs atšķirīga no iepriekšējās, viena no galvenajām izmaiņām – inkubatoru vietā darbosies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras filiāles, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Laikā, kad beidzies pārejas periods un pirms nākamā biznesa inkubatoru programma ir sākusies, vairāk par gaidāmo stāsta Raimonds Aleksejenko, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks.

Kādi ir pēdējie jaunumi – kad varētu gaidīt jauno programmu un kādā formā?

Nākamā perioda programmā visiem inkubatoriem kopā paredzēti nedaudz vairāk kā 32 miljoni eiro – 25 miljoni reģionālajiem inkubatoriem un septiņi miljoni Rīgas radošajam inkubatoram. Inkubācijas pakalpojumu pieejamību reģionos nodrošinās LIAA, veidojot struktūrvienības ārpus Rīgas. Iepriekšējā periodā lielākā problēma bija tā, ka, no valsts viedokļa, inkubācija nepieciešama visā Latvijā, bet tā bija pieejama tikai atsevišķos reģionos un ļoti atšķirīgā kvalitātē. Rīgā būs pieejams tikai radošais inkubators, jo šeit es zinu vismaz piecus uzņēmumus, kas jau nodrošina inkubācijas pakalpojumus. Rīgā tirgus pats strādā un, iejaucot valsti, varam tikai visu sabojāt. Taču reģionos nav nevienas pilsētas, kur ir potenciāls darboties komerciālam inkubatoram.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadu pēc Vispārīgās datu aizsardzības regulas stāšanās spēkā daļa uzņēmumu joprojām pilnībā neizprot tās prasības

Tūkstošiem uzņēmēju prātus 2018. gada pavasarī nodarbinājušās Eiropas Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) prasības vairumā uzņēmumu ir iedzīvinātas, taču tas nenozīmē, ka to joprojām visi līdz galam izprot. Uzņēmēju aptaujas un tiesībsargājošo institūciju pirmā gada statistika liecina, ka nozīmīgai daļai komersantu joprojām nav īsti skaidrs, kā tieši VDAR ietekmē viņu ikdienas darbu.

Regulas prasību ieviešana sagādājusi grūtības ne vien Latvijas, bet visas Eiropas Savienības (ES) uzņēmējiem. Saskaņā ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) datiem, uzraudzības iestādes ES nepilna gada laikā saņēmušas gandrīz 144,4 tūkst. sūdzību, kurās dominēja iedzīvotāju neapmierinātība ar telemārketinga kompāniju zvaniem, uzņēmumu nosūtītiem piedāvājumiem e-pastā cilvēkiem, kuri nebija vēlējušies saņemt reklāmu, kā arī neatbilstošas videonovērošanas veikšanu. Lielākie grēkotāji bijuši Nīderlandes, Vācijas un Lielbritānijas uzņēmumi. Pavisam pirmajos deviņos VDAR pastāvēšanas mēnešos piemērots naudas sods par 91 regulas pārkāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošās valdības personāliju apspriešana atstājusi novārtā būtiskas naudas līdzekļu izlietojuma detaļas

Partiju pārstāvju, politikas ekspertu, žurnālistu un visu citu jaunās valdības veidošanas procesā ieinteresēto publiskajās diskusijās dominē vienas vai otras personas piemērotības vētīšana – der vai neder augstākajam izpildvaras amatam. Tomēr dažādu kandidātu personiskajām īpašībām, kā arī tam, vai viņi ir pieņemami paša partijai, koalīcijas partneriem, dažādām organizācijām vai konkrētām personālijām, nevajadzētu būt teju vienīgajai sarunu tēmai. Atsevišķu netīkamu rakstura iezīmju (Solvitas Āboltiņas gadījumā) vai negatīvu attieksmi izraisošu biogrāfijas faktu un uzņēmēju noraidošās attieksmes (Jāņa Reira gadījumā) fonā paliek vismaz sabiedriskajā telpā neapspriesti gan biznesam, gan iedzīvotājiem svarīgi jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kuģa kursu nosaka kapteinis, nevis vējš

Miks Stūrītis, SIA Citrus Solutions valdes priekšsēdētājs, 14.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pasažieru pārvadājumi apdraudēti

Uldis Kolužs - Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas (LARPA) valdes priekšsēdētājs, 26.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnīgi pamatotas bažas par pasažieru pārvadājumu turpmāku nodrošināšanu, pauž pasažieru pārvadātāju asociācijas.

Šobrīd ATD un SM ierēdņi demonstrē strausa politiku - bāžot galvu smiltīs.... Par to, ka gadu no gada pasažieru pārvadātāju ar autobusiem budžeti tiek veidoti nepietiekamā apmērā ir runāts jau vismaz četrus gadus pēc kārtas un nav izņēmums arī šis 2018.gads. Kā var plānot nozares attīstību, ja, jau iepriekš, zinot minimālās algas, nodokļu un degvielas akcīzes nodokļa izmaiņas, nozarei netiek piešķirti papildus līdzekļi. Ar pārvadātājiem norēķinās 1,5 gadus pēc izdevumu rašanās.

Jau ilgāku laiku netiek ievēroti MK noteikumi Nr.435, kas paredz ik mēnesi pārvadātāju izdevumus kompensēt vismaz 95% apmērā. Visu laiku sabiedrībai tiek pasniegts, ka pārvadātāji neizdod biļetes vai neizpilda uzliktos pienākumus. Jau sen zināma problēma - autobusu vadītāju trūkums, ko rada nespēja konkurēt ar citām profesijām atalgojuma ziņā. Nemitīga izdevumu samazināšana uz ko aicina ATD, pirmām kārtām skar tieši algas. ATD nozares attīstīšanas vietā - piedāvā pārvadātājiem pielāgoties piešķirtā budžeta līdzekļu apjomam, kas nepārtraukti samazinās, vai labākajā gadījumā nemainās, turklāt tiek palielinātas tehniskās prasības autobusiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Piedāvājumu sabiedriskā transporta pakalpojumu konkursam varēs iesniegt līdz 23. decembrim

Zane Atlāce - Bistere, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretendenti savu pieteikumu konkursam par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu 16 maršrutu tīkla daļās laika periodā no 2021. līdz 2030. gadam var iesniegt līdz 2019. gada 23. decembrim, informē VSIA Autotransporta direkcija pārstāve Lilita Pelčere.

Ņemot vērā Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) norādes, sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas iepirkuma dokumentācijā tika veiktas nelielas korekcijas. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma nosacījumiem konkursa termiņš ir jāpagarina par aptuveni vienu mēnesi, ja tiek veiktas korekcijas dokumentācijā.

IUB tika iesniegtas četras sūdzības, un no kopumā 38 apstrīdētajiem punktiem 35 tika uzskatīti par nepamatotiem. Lai nekavētu iepirkuma procesu, Autotransporta direkcija veica izmaiņas konkursa nolikumā.

Autotransporta direkcijas ieskatā gan mūsdienu mobilitātes apstākļos, gan nākamajā desmitgadē personām ar funkcionāliem traucējumiem ir jānodrošina iespēja pieteikt pielāgotu transportlīdzekli 24, nevis 72 stundas pirms brauciena. Iepirkuma dokumentācijas grozījumos tika noteikts, ka pārvadātājiem šī prasība jānodrošina, balstoties uz nozari regulējošajiem normatīvajiem aktiem, kuros plānots veikt korekcijas, nosakot, ka pielāgotu transportlīdzekli varēs pieteikt 24 stundu laikā. Tādējādi sākotnēji ietvertais nosacījums tiks izpildīts, bet mainīts tiks formulējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Īpašumus apzog profesionālāk; lielākais guvums - 300 tūkstošu eiro apmērā

Laura Mazbērziņa, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īpašuma zādzības Rīgā un Rīgas reģionā zagļi veic aizvien profesionālāk, līdz ar to viņu guvums ir krietni lielāks

Kaut arī par īpašumu apzagšanas gadījumiem dzirdams vai ik dienas, Valsts policijas statistika liecina, ka kopumā šādu zādzību skaits Rīgā un Rīgas reģionā sarucis par teju 30%. «Domāju, ka zagļi kļūst arvien profesionālāki, jo gadu laikā ir pieaudzis zaudējuma apmērs. Zagļi vairāk koncentrē savu uzmanību uz finansiāli vērtīgākajām un vieglāk realizējamajām lietām, tāpēc veiksmīgas zādzības gadījumā mantas īpašniekam tiek nodarīti ievērojami zaudējumi. Lielākie zaudējumi kādam privātmājas īpašniekam bijuši 300 tūkstošu eiro apmērā,» pastāstīja Valsts policijas Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvaldes 2.biroja 2.nodaļas priekšnieks Jevgeņijs Semjonovs.

Komentāri

Pievienot komentāru