DB Viedoklis

DB viedoklis: Ķeksē ķiļķēnus no mikrouzņēmumu zupas

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 25.04.2016

Jaunākais izdevums

Atsakoties no mikrouzņēmumu nodokļa režīma, iespējamo jauno risinājumu mežā var apmaldīties un bez pēdām pazust nozīmīgi tautsaimniecības spēlētāji – mazie ģimenes uzņēmumi, kas negrasās izgudrot Skype

Kamēr īpašā režīma nākotni ieskauj bieza migla, uzņēmēji ar apgrozījumu līdz 100 tūkstošiem eiro gadā vēl var pabaudīt īpašos apstākļus, turklāt pagaidām arī bez nozaru šķirojuma. Atbalsta rīki biznesa uzsākšanai ir nepieciešami, uzņēmīgi un radoši cilvēki ir jāmotivē un jācildina, kā to dara arī DB, regulāri publicējot stāstus par jaunuļiem biznesā. Kāds var pavīpsnāt, ka tie jau «ražo» tikai pilnīgus niekus. Un tomēr nē, jo viena lieta ir tērēt sociālo pabalstu, bet pavisam cita – radīt naudu pašam, lai arī apjomā nelielu. Šādu sīku uzņēmumu apgrozījums nevar mērīties ar to slogu, ko tiem varbūt gribētu nākotnē uzkārt kaklā valsts, tāpēc viņus sastumt zem viena deķa ar nopietniem ražotājiem tik un tā nevar, pat atsakoties no mazajiem draudzīgā nodokļu režīma. Koka karošu grebējs, pat sviedros iztecējis sauss, gribēdams nevar mēroties ar Latvijas finieri. Valstij mikrouzņēmumus (tādu ir gandrīz 50 tūkstoši) apkaujot, tiks ne tikai apdraudēti nodokļu ieņēmumi (varbūt nelielā apmērā, bet tik un tā nepatīkami, ņemot vērā dažbrīd izteikti politizētās vajadzības, kas spiež uz budžeta kumosu izkampšanu), bet vairāk patukšosies arī pabalstu kabata bez darba palikušajiem.

Tik dažādi kā zemenes ar siļķēm ir arī mazās uzņēmējdarbības piekopēju profili. Tādēļ, atšķirībā no «parastajiem» sīkuzņēmumiem, tehnoloģiskajiem iesācējuzņēmumiem ar pamatotu tieksmi strauji augt vajag savu atbalsta mehānisma risinājumu. Šādu piemēru biznesā gan nebūs daudz, labākajā gadījumā vien tikai daži desmiti vairāku gadu laikā. Nozīmīgāku daļu no iedzīvotāju ekonomiskā sāta sajūtas nodrošina cita veida mazie uzņēmumi, ko bieži pārvalda ģimenes, un tie, visticamāk, nepretendē uz sava Skype izgudrošanu. Šādus «sinepīšu ražotājus» iesākts dēvēt par dzīvesstila uzņēmējiem, kuri 99,99% gadījumu strādā ne tikai bez globālām ambīcijām, bet, gluži pretēji, aprobežojas, piemēram, ar trim galdiņiem lauku kafejnīcā.

Atsakoties no nodokļu atvieglojumiem mikrouzņēmumiem, riskējam tos aizslaucīt nebūtībā. Augsnes auglību nodrošina ar aci nesaskatāmas sīkbūtnes, bet cik nozīmīgs ir viņu veikums, kad skaitām novāktās ražas tonnas. Var jau vēlēties, lai mazie uzņēmumi kļūst par biznesa raķetēm, tomēr kurpniekbodes onkulis par to varētu pasmaidīt. Jāsit uz pleca, ka viņš spēj sevi pabarot pats un vēl atlicināt kādu mazumiņu nodokļiem. Jātic, ka patentmaksa, ja tāda tiks ieviesta, vai cits mazā biznesa nodokļu risinājums nespiedīs viņu papēžus turpmāk naglot kādā apēnotā vietā.

Tie uzņēmēji, kas veiksmīgi izmantojuši šo režīmu, ilgstoši dzīvo uz tā koferiem, atgādinot par Latvijas nodokļu politikas želejveida dabu. Diemžēl, vērojot šo seriālu, pārņem bažas, ka politiķi jau plūc zosi, lai pagatavotu dūnu spilvenu mazā biznesa nosmacēšanai. Tas nekas, ka ar žestu svinamo dienu vidū iestumt Mazā biznesa dienu, it kā tika zemtekstos teikts kaut kas cits. Jācer, ka nebūs jāievieš Mazā biznesa piemiņas diena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mikrouzņēmumu darbinieki lielākoties veic nelielas sociālās iemaksas

Žanete Hāka, 27.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais iemaksu objekts mikrouzņēmuma darbiniekam joprojām ir vērtējams kā relatīvi mazs, izriet no Labklājības ministrijas (LM) izstrādātā informatīvā ziņojuma Par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātiem, kā arī mazās saimnieciskās darbības veicēju sociālo nodrošinājumu, kas otrdien, 27.septembrī, izskatīts valdībā.

Cilvēkiem, par kuriem nodokļus maksā, piemērojot mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, ir neliels valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmērs salīdzinājumā ar tiem, kuri sociālās iemaksas veic vispārējā kārtībā. Mikrouzņēmumu darbinieku sociālās iemaksas (salīdzinājumā ar darbiniekiem vispārējā gadījumā) ilgtermiņā negatīvi var ietekmēt pensiju un apdrošināšanas atlīdzību apmērus.

Mikrouzņēmumu darbinieku iemaksu objekts faktiski ir 24-30% no deklarētajiem ienākumiem. Tas nozīmē, ka sociālā riska iestāšanās gadījumā šīs personas būs mazāk sociāli aizsargātas, jo pakalpojumu apmēri tiks aprēķināti no daudz zemākiem iemaksu objektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsakoties no mikrouzņēmumu nodokļa režīma, iespējamo jauno risinājumu mežā var apmaldīties un bez pēdām pazust nozīmīgi tautsaimniecības spēlētāji – mazie ģimenes uzņēmumi, kas negrasās izgudrot Skype

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Izmaiņas mikrouzņēmumu režīmā atliek līdz jauna regulējuma pieņemšanai

LETA, 02.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas mikrouzņēmumu režīmā atliek līdz brīdim, kamēr stāsies spēkā alternatīvs mazo uzņēmumu regulējums, šodien vienojās Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Līdz ar to, neatkarīgi no tā, vai Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinās vai neizsludinās Saeimā pieņemtos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, šā gada decembrī valdība plāno iesniegt Saeimā grozījumus MUN likumā, papildinot to ar pārejas noteikumiem, proti, tās likuma normas, kas paredz mikrouzņēmuma režīma izbeigšanas termiņus, stāsies spēkā tikai pie nosacījuma, ja Saeimā tiks apstiprināts jauns mazo uzņēmumu regulējums.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš aģentūrai LETA sacīja, ka tādējādi Saeimā pieņemtie grozījumi MUN likumā, kurā paredzēts mikrouzņēmumu regulējuma izbeigšanas termiņš, pagaidām nebūs spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: vairāk nekā trešdaļa mikrouzņēmēju nav informēti par nākamgad gaidāmajām nodokļu izmaiņām

Žanete Hāka, 08.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī ar nākamā gada 1.janvāri mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus skars būtiskas izmaiņas - nodokļa likme tiks samazināta un par katru darbinieku būs jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), tomēr pastāv bažas, ka liela daļa šī nodokļa maksātāju par to nezina vai nav iedziļinājušies. To apliecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja uzņēmumu tīklā Business Network.

Lai uzņēmējiem palīdzētu izprast gaidāmās pārmaiņas, Swedbank Finanšu institūts ir izstrādājis rīku, ar kura palīdzību ikviens mikrouzņēmējs var aprēķināt paredzamo ietekmi uz nodokļu nomaksu. Tas pieejams mājas lapā www.businessnetwork.lv.

Aptaujas dati rāda, ka 36% uzņēmumu nav informēti par gaidāmajām izmaiņām un to, kā tas skars viņu saimniecisko darbību. Piektdaļa (22%) atzīst, ka ir gana zinoši un arī turpmāk izmantos mikrouzņēmumu nodokļa formu. Vēl 5% apsver iespēju pāriet uz uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīmu, savukārt 13% plāno pārtraukt sava uzņēmuma darbību.

«Teju katrs gads līdz šim nesis kādas jaunas izmaiņas mikrouzņēmējiem, kas prasa laiku, lai pierastu un piemērotos. Arī nākamais gads nav izņēmums. No 2017.gada tā dēvētajiem mikrouzņēmumiem par katru darbinieku būs jāveic sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no minimālās algas apmēra, pretī saņemot zemāku mikrouzņēmumu nodokļa likmi. Jāsaka, ka šāda likuma korekcija ir samērā pamatota - lai nodrošinātu vismaz minimālu sociālo aizsardzību tiem darbiniekiem, pret kuriem šis nodokļu režīms šobrīd nav vēlīgs. Tomēr jaunais regulējums var nozīmēt arī mazāku sociālo aizsardzību darbiniekiem tajos uzņēmumos, kuri strādā ar vidēji lielu apgrozījumu un mazu darbinieku skaitu. Piemēram, uzņēmumam ar apgrozījumu 50 tūkstoši eiro gadā un vienu darbinieku šobrīd VSAOI sastāda 244 eiro mēnesī, kamēr nākamgad tās būs no minimālās algas apjoma – 97 eiro mēnesī. Taču uzņēmumiem ar lielāku darbinieku skaitu izmaiņas var radīt būtisku nodokļu sloga pieaugumu. Tas neapšaubāmi rada pamatu pārdomāt atbilstošāko uzņēmējdarbības formu savai saimnieciskajai darbībai,» norāda Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Saeima galīgajā lasījumā nolemj minimālās sociālās iemaksas nākamgad neieviest

Zane Atlāce - Bistere, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada mikrouzņēmumu nodokļa likme noteikta 15 % apmērā no apgrozījuma, vienlaikus atsakoties no iepriekš paredzētās minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešanas.

To paredz Saeimā otrdien, 20.decembrī, galīgajā lasījumā steidzamības kārtā pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu.

Otrajā lasījumā Mikrouzņēmumu nodokļa likums papildināts ar normu, kas nosaka, ka nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro 2017.gadā ir 12 %.

Izmaiņas likumā veiktas, lai atceltu šī gada 23.novembrī pieņemtos grozījumus, kas paredzēja pakāpeniski atteikties no mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīma. Līdz cita mazajiem un vidējiem uzņēmējiem labvēlīgāka nodokļu regulējuma izstrādei spēkā būs līdzšinējais režīms, iepriekš norādīja par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Endziņš: Vajadzēja ļaut cilvēkiem strādāt 2-3 mikrouzņēmumos

Natālija Poriete, 13.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tos, kuri strādā vairākos mikrouzņēmumos, jaunais likums par mikrouzņēmuma nodokli, ietekmēs negatīvi, taču daudzi cilvēki strādā tikai vienā mikrouzņēmumā, un uz viņiem šī problēma neattiecas, intervijā norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš uzsver, ka situācija mikrouzņēmumu jomā nav bijusi normāla, un viņš zina gadījumus, gad viens cilvēks strādāja 28 mikrouzņēmumos, taču, pēc viņa domām, aizliegums strādāt vairāk nekā vienā mikrouzņēmumā, arī ir nepareizs. «Vajadzēja ļaut cilvēkiem strādāt 2-3 mikrouzņēmumos, tas būtu normāli,» viņš uzskata.

«Es uzskatu, ka, ja cilvēks var strādāt 4-5 uzņēmumos, kaut arī dažas stundas, tas ir labi, taču tagad mēs ejam pa citu ceļu. Mēs sakām: «Jo tu vairāk strādā, jo sliktāk». Tā ir nepareiza stratēģija,» uzsvēra LTRK vadītājs.

Endziņš pieļauj, ka jauno mikrouzņēmumu ierobežojumu dēļ šo uzņēmējdarbības formu reģistrēs aizvien mazāk uzņēmēju, taču vienlaikus viņš izteica cerību, ka regulējums mazajam biznesam būs ilgtermiņa. «Mēs darām visu, lai šāds regulējums paliktu, taču jāatzīst gan, ka pēdējo gadu laikā tas ir diezgan izbojāts,» paziņoja J. Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2018. gada mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem un tajos strādājošajiem sāksies jauna ēra.

To paredz Saeimā akceptētie grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā.

Proti, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja maksimālais apgrozījums būs tikai 40 000 eiro pašreizējo 100 000 eiro vietā.

Tomēr būtiskākā izmaiņa skar šāda nodokļa maksātāja darbiniekus, jo ir akceptēta prasība, kas nosaka, ka fiziskā persona vienlaicīgi var tikt nodarbināta tikai vienā mikrouzņēmumā. Turklāt mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, slēdzot darba līgumu, no pretendenta saņems rakstisku apliecinājumu, ka tas nav nodarbināts jau pie cita mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Lai šī norma nekļūtu par formālu, tad VID nereģistrēs mikrouzņēmuma darbinieku kā darba ņēmēju, ja tas būs nodarbināts citā mikrouzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai padarītu vienkāršāku nodokļa nomaksu mazajiem uzņēmējiem, kā arī atvieglotu nodokļu aprēķināšanu, tiks ieviests vienkāršots nodokļa nomaksas risinājums jeb saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konts, informē Finanšu ministrija.

Sākotnēji plānotais SDI konta risinājuma ieviešanas termiņš bija 2022. gada 1. janvāris, taču Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), Finanšu nozares asociāciju un kredītiestādēm strādā pie tā, lai SDI konta risinājums būtu pieejams jau no 2021. gada 1. jūlija.

Vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu varēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kuriem nav mikrouzņēmumu nodokļa parādu un kuri kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā. SDI kontu nevarēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji – sabiedrības ar ierobežotu atbildību un pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, kas mikrouzņēmumu nodokļa režīmu ir tiesīgi izmantot līdz 2021. gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Jaunus mikrouzņēmumus varēs veidot līdz nākamā gada jūnijam beigām

Žanete Hāka, 31.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima pirmdien, 31.oktobrī, ārkārtas sēdē konceptuāli atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz, ka uzņēmējdarbības uzsācēji mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmam varēs pieteikties līdz 2017.gada 30.jūnijam, informē Saeimas Preses dienests.

Likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā, ka patlaban Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju un uzņēmējus pārstāvošām organizācijām izstrādā jaunu nodokļu režīmu uzņēmējdarbības uzsācējiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu, lai paredzētu vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, deklarācijas iesniegšanu un nodokļu nomaksu, teikts likumprojekta anotācijā. Plānots, ka jaunais nodokļu režīms stāsies spēkā 2018.gadā.

Savukārt attiecībā uz esošajiem uzņēmumiem un saimnieciskās darbības veicējiem paredzēts, ka pieteikties mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas kārtībai no nākamā gada vairs nevarēs.

Ja mikrouzņēmums saimniecisko darbību vēlēsies turpināt, tam līdz 2018.gada 15.decembrim būs jāpārreģistrējas kādā no pastāvošajiem nodokļu maksāšanas režīmiem. Savukārt, ja tas nebūs izdarīts, tad līdzšinējais mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs atkarībā no juridiskās formas kļūs vai nu par uzņēmumu ienākuma vai arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pikets nemaina Saeimas lēmumu - MUN režīms darbosies līdz 2019.gadam

Zane Atlāce - Bistere, 23.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz mikrouzņēmumu pārstāvju iebildumiem, kas piketā tika darīti zināmi arī deputātiem, Saeima trešdien, 23.novembrī, ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz, ka uzņēmējdarbības uzsācēji mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksāšanas režīmam varēs pieteikties līdz 2017.gada 30.jūnijam.

Likums grozīts, ņemot vērā, ka patlaban Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju un uzņēmējus pārstāvošām organizācijām izstrādā jaunu nodokļu režīmu uzņēmējdarbības uzsācējiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu, lai paredzētu vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, deklarācijas iesniegšanu un nodokļu nomaksu, teikts likumprojekta anotācijā. Plānots, ka jaunais nodokļu maksāšanas režīms stāsies spēkā 2018.gadā.

Saskaņā ar grozījumiem esošajiem mikrouzņēmumiem, ja tie savu saimniecisko darbību vēlēsies turpināt, līdz 2018.gada 15.decembrim būs jāpārreģistrējas kādā no citiem pastāvošajiem nodokļu maksāšanas režīmiem. Ja tas nebūs izdarīts, tad līdzšinējais mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs atkarībā no juridiskās formas kļūs vai nu par uzņēmumu ienākuma vai arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šorīt izplatītā paziņojumā atgādina, ka, sākot ar 2017.gadu, mainās mikrouzņēmumu nodokļa likme un tajā vairs netiek ietvertas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tāpēc mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam ir pienākums veikt obligātās iemaksas par katru mikrouzņēmuma darbinieku.

Mikrouzņēmumu nodokļa likme nākamgad tiek samazināta līdz 5 procentiem, bet, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, saskaņā ar likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu par katru mikrouzņēmuma darbinieku ir jāveic obligātās iemaksas no obligāto iemaksu objekta, kas nevar būt mazāks par trīs ceturtdaļām no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra.

Obligātās iemaksas mikrouzņēmuma darbiniekam aprēķina, piemērojot obligāto iemaksu likmi, kāda ir noteikta darba ņēmējam un darba devējam (vispārējā gadījumā 34,09 %).

Piemērs:

Mikrouzņēmuma darbinieka alga ir 400 eiro. Summa, no kuras tiek aprēķinātas obligātās iemaksas, nedrīkst būt mazāka par ¾ no valstī noteiktās minimālas mēneša algas (2017.gadā tā būs 380 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nekustamā īpašuma izīrētāji nodokļus arī turpmāk varēs maksāt, izmantojot vienkāršoto nodokļu nomaksas režīmu

Lelde Petrāne, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gadā pamatnosacījumi nekustamā īpašuma izīrēšanai paliek nemainīgi, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Arī nākamgad iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus, izīrējot vai iznomājot sev piederošu nekustamo īpašumu, joprojām varēs nomaksāt nodokļus, izmantojot vienkāršoto nodokļu nomaksas režīmu - nereģistrējot saimniecisko darbību. Savukārt, tie, kuri izvēlēsies reģistrēt saimniecisko darbību, tāpat kā līdz šim varēs izvēlēties sev izdevīgāko nodokļu nomaksas režīmu.

Nekustamā īpašuma izīrēšana vai iznomāšana pret atlīdzību ir klasificējama kā saimnieciskā darbība, tādēļ īres vai nomas ienākums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (INN). Iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus no nekustamā īpašuma izīrēšanas, var izvēlēties sev piemērotāko nodokļu nomaksas režīmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta: Palielinot mikrouzņēmumu nodokli, iegūto naudu novirzīs sociālajā budžetā

LETA, 07.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinot mikrouzņēmumu nodokļu likmi nākamajā gadā, iegūtie papildu līdzekļi tiktu novirzīti sociālajā budžetā, šodien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Politiķis apliecināja, ka pašlaik koalīcijai piedāvāts attiekties no minimālajām sociālajām iemaksām, bet tā vietā palielināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi no 9% līdz 15%.

Šie papildu līdzekļi tiks novirzīti sociālajām budžetam. Savukārt par katra darbinieka sociālo apdrošināšanas jautājumu tikšot spriests, pārskatot nodokļu politiku kopumā.

Šodien koalīcijas sanāksmē politiķi šo piedāvājumu izvērtējuši, bet nākamnedēļ spriedīs par iespējamu likuma redakciju.

Pagaidām pietiekot laiks, lai Saeima varētu pieņemt likumu grozījumus, Valsts prezidents tos varētu izsludināt un tos varētu piemērot ar 2017.gada 1.janvāri. Tas gan atkarīgs no tā, vai Saeimā šiem lēmumiem būs vairākums un vai Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinās jaunās izmaiņas, neizmantojot iespēju tās nodot otrreizējai caurlūkošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas ietvaros ar 2018.gada 1.janvāri stājas spēkā būtiskas izmaiņas vairākos nodokļu normatīvajos aktos, tajā skaitā arī Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Maksimālais mikrouzņēmumu apgrozījums mainīsies uz 40 000 eiro gadā. Tiks mainīta arī kārtība, kādā drīkst nodarbināt mikrouzņēmumu darbiniekus. Izmaiņas paredz, ka turpmāk mikrouzņēmuma darbinieks varēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā.

Nodokļu reformas ietvaros tiks mainīts MUN maksātājiem noteiktais apgrozījuma ierobežojums. Iepriekš maksimālais gada apgrozījums bija 100 000 eiro, taču, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, kalendārajā gadā pieļaujamais apgrozījums nevarēs pārsniegt 40 000 eiro.

Likuma pārejas noteikumos paredzēti īpaši nosacījumi tiem nodokļu maksātājiem, kuru apgrozījums 2018. vai 2019.gadā nepārsniedz 52 000 eiro. 2018. gadā šādi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji ir tiesīgi nepiemērot 20 % MUN likmi apgrozījuma ierobežojuma pārsniegumam virs 40 000 eiro, ja to apgrozījums 2017.gadā vai apgrozījums 2016.gadā pārsniedza 40 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju varēs reģistrēties līdz 2017. gada 30. jūnijam, bet no nākamā gada netiks iedarbināts to nozaru saraksts, kuriem šis režīms tiks liegts

To paredz valdībā akceptētie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kurš gan vēl būs jāakceptē Saeimā.

Uzņēmumi un saimnieciskās darbības veicēji, kas darbojas jau pašlaik, 2017. gadā vairs nevarēs iesniegt pieteikumu, lai par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju kļūtu 2018. gadā, kad jau vajadzētu būt spēkā jaunajai kārtībai attiecībā uz mazajiem un iesācēju uzņēmumiem. Minēto iemeslu dēļ izmaiņas paredz, ka no 2017. gada netiks ieviesti ierobežojumi tām nozarēm, kurās komersants ir tiesīgs būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, skaidro Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne. Viņa arī norāda, ka minēto iemeslu dēļ nav jēgas uz vienu gadu ieviest ierobežojumus nozarēm, kurās, veicot saimniecisko darbību, mikrouzņēmums nav tiesīgs kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk vairs netiks ar likumu noteiktas speciālas mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas veidlapas, bet tās būs aizpildāmas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), informē VID.

Jaunā deklarācija par šī gada 1.ceturksni ir jāiesniedz laikā no šī gada 1. aprīļa līdz 15.aprīlim. Tajā norādāmā informācija ir noteikta Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 7.pantā.

Jaunā mikrouzņēmumu nodokļa deklarācija, sākot ar šī gada 1. aprīli, būs pieejama VID EDS turpat, kur līdz šim – sadaļā “Sagatavot dokumentu no veidlapas”/“Mikrouzņēmumu nodokļa dokumenti”.

Iesniedzot deklarāciju par 2021. gada pirmo ceturksni, mikrouzņēmums tajā norāda ceturkšņa apgrozījumu sadalījumā pa ceturkšņa mēnešiem, un no tā aprēķināto mikrouzņēmuma nodokļa summu EDS aprēķinās automātiski.

Deklarācija ir jāsniedz tikai par to ceturksni, kurā mikrouzņēmumam ir bijis apgrozījums (arī tad, ja apgrozījums ir bijis vienā vai divos pārskata ceturkšņa mēnešos), bet, ja apgrozījums nevienā no ceturkšņa mēnešiem nav bijis, tad deklarācija nav jāsniedz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Šogad vairākas izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem

Zane Atlāce - Bistere, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad stājas spēkā vairāki nodokļu reformas ietvaros mainīti nosacījumi attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Lai uzņēmums arī turpmāk varētu saglabāt mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu, tajā strādājošie darbinieki drīkst būt tikai viena mikrouzņēmuma darbinieki. Ja tomēr uzņēmumā strādājošais darbinieks vienlaicīgi tiks nodarbināts arī citos mikrouzņēmumos, tad šiem mikrouzņēmumiem papildus 15% mikrouzņēmuma likmei jāpieskaita divi procentpunkti par katru šādu darbinieku.

Savukārt, no 2020.gada šāds uzņēmums zaudēs mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu un tam būs jāizvēlas cits nodokļu nomaksas režīms.

Par darbinieka nodarbinātību citā mikrouzņēmumā darba devējs var pārliecināties, pajautājot par to pašam darbiniekam. Savukārt, par to, vai darbinieka cits darba devējs arī ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, iespējams pārliecināties VID tīmekļa vietnē sadaļā VID publiskojamo datu bāze/ Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada 1. janvāra Nodokļu reformas ietvaros mikrouzņēmumu maksimālais apgrozījums gadā varēs būt 40 tūkstoši eiro līdzšinējo 100 tūkstošu eiro vietā, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas daļa.

To paredz otrdien, 14. novembrī, Ministru kabineta (MK) izskatītie FM sagatavotie grozījumi noteikumos par mikrouzņēmuma nodokļa deklarāciju un to aizpildīšanas kārtību.

Ministrijā skaidro, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji tāpat kā līdz šim patstāvīgi aizpildīs nodokļa deklarāciju, taču jāņem vērā, ka izrietoši no Nodokļu reformas mikrouzņēmuma apgrozījums kalendārā gadā nedrīkstēs pārsniegt 40 tūkstošus eiro. Tādējādi, sākot ar nākamā gada 1. janvāri, apgrozījumam līdz 40 tūkstošiem eiro tiek piemērota nodokļa likme 15% apmērā, savukārt pārsnieguma daļai – 20% apmērā, kā tas bija līdz šim.

FM atzīmē, ka ir noteikts pārejas periods – 2018. un 2019. gadā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuru apgrozījums nepārsniegs 52 tūkstošus eiro. 2018. gadā tiem nepiemēros 20% likmi apgrozījuma ierobežojuma pārsniegumam virs 40 tūkstošiem eiro gadā, ja to apgrozījums 2017. vai 2016. gadā jau pārsniedza 40 tūkstošus eiro. Savukārt 2019. gadā šādas tiesības varēs izmantot tie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kuru apgrozījums 2017. gadā pārsniedza 40 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem varētu likt maksāt augstāku nodokļa likmi – pat 15% apmērā no neto apgrozījuma –, bet atsakoties no minimālā sociālās apdrošināšanas maksājuma par katru darbinieku

Par šādu iespējamo risinājumu panākta vienošanas LTRK un Ministru prezidenta Māra Kučinska tikšanās laikā, taču par visu valdību veidojošo partiju vienotu pozīciju runāt vēl pāragri. Kāds būs Saeimas lēmums, to redzēsim, – deputātiem būs atkārtoti jāvērtē Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījums, kas paredz šī nodokļa režīma izbeigšanu. To paredz Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmums neizsludināt grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un nodot tos otrreizējai caurlūkošanai parlamentam. Jāatgādina – izmaiņas paredzēja, ka personai pieteikties mikrouzņēmumu nodokļu maksātāja statusa iegūšanai ir tiesības tikai līdz 2017. gada 30. jūnijam, savukārt, sākot ar 2019. gada 1. janvāri, mikrouzņēmumu nodokļa režīms tiek izbeigts. Valsts prezidents uzskata, ka piedāvātais regulējums ir nepilnīgs un pretrunā iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem rēķinājušies uzņēmēji un sabiedrība.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Krīzes laika risinājumiem jāliek punkts

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nule kā klajā nākušajā Fiskālās padomes ziņojumā cita starpā ir atrodamas šādas rindas: «Darbaspēka pieejamības problēmu risināšanai jāpārtrauc krīzes laika ekonomikas stimulēšanas pasākumi, piemēram, tā dēvētā «simtlatnieku» programma un mikrouzņēmumu regulējums, kā arī jādomā par jaunām strukturālajām reformām.»

Fiskālās padomes teiktajā īpašu uzmanību piesaista minētais par mikrouzņēmumu regulējuma pārtraukšanu. Par to, ka tas nav optimāls risinājums pašreizējā ekonomiskajā situācijā, ir runājusi gan Finanšu ministrija, gan vairāki ekonomikas eksperti. Arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) jau pirms pāris gadiem ir atzinusi, ka mikrouzņēmumu regulējums savu laiku ir pārdzīvojis. LDDK eksperts Jānis Hermanis pirms pāris dienām tvītoja: «Kamēr ekonomikas apjoms sasniedz jaunus rekordus, joprojām 78 tūkstoši strādā MUN režīmā ar zemām sociālajam iemaksām un garantijām. MUN tika ieviests krīzes laikā, lai veicinātu cilvēku iesaistīšanos uzņēmējdarbībā. Šobrīd uzņēmēji nevar atrast darbiniekus par 1000 € algu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 10. aprīļa būtiski paplašināts dīkstāves pabalstu potenciālo saņēmēju loks – dīkstāves pabalstu var saņemt arī Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu valdes locekļi, darbinieki, kas vienlaikus saņem vecuma vai izdienas pensiju, kā arī mikrouzņēmuma darbinieki.

Vienlaikus MK noteikumi papildināti ar punktu, ka dīkstāves pabalsta saņēmējam par katru apgādībā esošo bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums, papildus piešķir piemaksu 50 eiro apmērā, atgādina Ekonomikas ministrija.

Jānis Vitenbergs, ekonomikas ministrs, norāda: "Vīrusa pandēmijas rezultātā izveidojušās situācijas dēļ, kad lielākā daļa uzņēmējdarbības visā pasaulē ir spiesta "iepauzēt", turpinām pilnveidot valsts atbalsta instrumentus, lai palīdzētu un atbalstītu mūsu uzņēmējus. Nevaram fokusēties tikai uz īstermiņa krīzes pārvarēšanas instrumentiem, tāpēc tiek modulēti vairāki attīstības scenāriji, kā turpināt palīdzēt uzņēmējiem saglabāt savu saimniecisko darbību, kā arī noturēt darbiniekus".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) nodokļu izmaiņu piedāvājumā rosināts no nākamā gada reorganizēt mikrouzņēmumu nodokli (MUN), palēnām to pielīdzinot vispārējam darbaspēka nodokļu režīmam.

FM sagatavotajā ziņojumā par izmaiņām nodokļos ieteikts pakāpeniski ierobežot un pielīdzināt to vispārējam darbaspēka nodokļu režīmam.

Ja patlaban MUN likme noteikta 15% apgrozījumam līdz 40 000 eiro, tad FM rosina no nākamā gada noteikt MUN likmi 25% apgrozījumam līdz 20 000 eiro.

Ministrijā skaidroja, ka, palielinot MUN likmi līdz 25%, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) daļai vajadzētu palielināties tā, ka tā sasniegtu 170 eiro mēnesī, ja MUN darbība ir fiziskās personas pamatdarbība.

Savukārt, ja fiziskai personai paralēli MUN darbībai pastāv arī darba attiecības, nodokļus maksājot vispārējā režīmā, tad VSAOI tiks summēts, un VSAOI piemaksu līdz 170 eiro mēnesī veiks tikai tad, ja minētā VSAOI summa nesasniegs 170 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Steigā mēģinās labot brāķi

Daiga Laukšteina, Kārlis Vasulis, speciāli DB, 09.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labojumus kritizētajos Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumos Saeima cer pieņemt jau 20. decembrī

Saeima nodevusi Budžeta un nodokļu (finanšu) komisijai otrreizējai caurlūkošanai Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izbrāķētos grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā. Izmaiņas paredzēja, ka persona pieteikties mikrouzņēmuma nodokļu maksātāja statusa iegūšanai var tikai līdz 2017. gada 30. jūnijam, savukārt, sākot ar 2019. gada 1. janvāri, mikrouzņēmumu nodokļa režīms tiktu izbeigts. Prezidents paudis, ka piedāvātais regulējums ir nepilnīgs un pretrunā iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem rēķinājušies uzņēmēji un sabiedrība. Tāpat R.Vējonis akcentē, ka nav izpildīts Ministru kabineta pērnā gada lēmums izstrādāt mikrouzņēmumu nodokli aizstājošu regulējumu, kas noteiktu specializēta vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu maziem un mikro uzņēmumiem ar mazu ikgadējo apgrozījumu, paredzot vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, deklarāciju iesniegšanu un nodokļu nomaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valdība apstiprināšanai galīgajā lasījumā virza izmaiņas mikrouzņēmumu regulējumā

LETA, 25.07.2017

Pikets-sapulce ar mērķi atturēt Saeimas deputātus no lēmuma likvidēt mikrouzņēmumu nodokli 2016. gada novembrī.

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien lēma virzīt apstiprināšanai galīgajā lasījumā grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz ar nākamo gadu mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likmi noteikt 15% apmērā un maksimālo mikrouzņēmuma apgrozījumu noteikt 40 000 eiro apmērā.

Grozījumi likumā paredz saglabāt vienkāršotu MUN maksāšanas principu un vienotu nodokļa likmi 15% apmēra no apgrozījuma, jo tas būtiski atvieglo administratīvo slogu uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu.

Ja iepriekš Ekonomikas ministrija (EM) rosināja noteikt mikrouzņēmuma maksimālo apgrozījumu 50 000 eiro apmērā līdzšinējo 100 000 eiro vietā, tad jaunajā variantā rosināts apgrozījuma griestus noteikt 40 000 eiro apmērā.

Tāpat likuma grozījumos piedāvāts palielināt maksimālo darba algu no 750 eiro līdz 900 eiro mēnesī vienam darbiniekam, kas būtu samērīgi ar vidējo darba algu valstī un tās gaidāmo pieaugumu.

Likuma grozījumos arī paredzēts, ka aplikt ar nodokļiem vispārējā kārtībā varēs tos darbiniekus, kuru kopējie ienākumi no mikrouzņēmumiem pārsniegs 10 800 eiro taksācijas gadā. EM ieskatā, papildu nodokļu slogs novērsīs optimizācijas iespējas, tajā pašā laikā tas neierobežos darbiniekus strādāt vairākos mikrouzņēmumos, piemēram, veikt neregulārus darbus, sezonas darbus u.c. par samērīgu samaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā mikrouzņēmumu nodokļa likme būs 15% apmērā, bet uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro – 12%. Uzņēmēji sašutuši par politiķu rīcību, tālāks šī nodokļa režīma liktenis joprojām neskaidrs, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Desmit dienas pirms gadu mijas ir mainīti spēles noteikumi mikronuzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājiem – ārkārtas Saeimas sēdē steidzamības kārtā atbalstīti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kā arī likumā par valsts sociālo apdrošināšanu. Jāatgādina, ka sākotnēji bija iecerēts, ka MUN likme 2017. gadā būs 5% (tiem, kas par MUN maksātājiem reģistrējušies pēc 31.12.2013.) vai 8% (tiem, kas par MUN maksātājiem reģistrējušies līdz 31.12.2013.) plus minimālais valsts sociālās apdrošināšanas maksājums par katru darbinieku (97,16 eiro mēnesī).

MUN maksātāji tika gatavoti šādam scenārijam, tomēr situāciju mainīja minimālo valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu par katru darbinieku (97,16 eiro mēnesī) attiecināšana arī uz tiem paratajā nodokļu režīmā strādājošajiem, kuri strādāja nepilnu darba laiku. Lai arī bija paredzēti daži izņēmumi, uz kuriem šāda norma neattiektos, turklāt bija sagavots grozījumu projekts papildināt šo kategoriju sarakstu, tomēr Ministru prezidents Māris Kučinskis jau pēc šā gada budžeta pieņemšanas lēma atcelt pērn pieņemto normu spēkā stāšanos. Papildu pipariņu «piemeta» arī Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmums neizsludināt grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un nodot tos otrreizējai caurlūkošanai parlamentam. Izmaiņas paredzēja, ka personai pieteikties mikrouzņēmumu nodokļu maksātāja statusa iegūšanai ir tiesības tikai līdz 2017. gada 30. jūnijam, savukārt sākot ar 2019. gada 1. janvāri, mikrouzņēmumu nodokļa režīms tiek izbeigts. Nu Saeima reaģējusi uz šiem valsts galvas iebildumiem un MUN maksātājiem dod iespēju strādāt, jo svītroti iepriekš nobalsotie šī režīma «nāves datumi», turklāt pēc jaunā regulējuma akceptēšanas pašreizējā režīmā būs ļauts strādāt vēl vienu gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru