Norises Latvijas ārējā tirdzniecībā vedina domāt, ka ekonomikas stimulēšana ar līdzšinējām metodēm sevi nav attaisnojusi.

Lai arī vēl salīdzinoši nesen visai cerīgi varēja raudzīties uz Eiropas centrālās bankas ekonomikas stimulēšanas metodēm, ar apjomīgu finanšu injekciju palīdzību cenšoties panākt patēriņa pieaugumu, Latvijas ārējās tirdzniecības dati aizvien vairāk vedina domāt, ka cerības ar līdzšinējām metodēm uzturēt ilgtermiņa izaugsmi, visticamāk, nepiepildīsies.

Gan eksports, gan imports ir ļoti nozīmīgs indikators tautsaimniecības veselībai. Ja samazinās pirmais no tiem, valstī ieplūdīs mazāk naudas. Savukārt, ja krītas otrais, tad tas uzskatāmi liecina, ka iedzīvotājiem ir mazāk, ko tērēt, vai arī viņi nevēlas atvērt makus. Protams, var būt runa arī par importa aizstāšanu ar vietējo produkciju, tomēr Latvijas datu izmaiņās tam droši vien ir visai nosacīta nozīme. Savukārt, ja runājam par pašiem datiem, tad iepriecinoša ir visai maz, turklāt aizvien vairāk rodas pārliecība par to, ka situācija pasliktinās. Šā gada aprīlī salīdzinājumā ar pagājušā gada ceturto mēnesi Latvijas eksports ir krities par 7%, tādējādi faktiski var teikt, ka izaugsmes ziņā tas ir sliktākajā situācijā kopš iepriekšējās finanšu krīzes. No desmit vadošajām eksporta pozīcijām četras uzrāda kritumu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. To vidū gan ir, piemēram, minerālais kurināmais, ko var saukt arī par Krievijas naftas tranzītu, taču, lai arī produkts nav ar Latvijas izcelsmi, tomēr apjomu krišanās par 15,3% atņem darba apjomu gan mūsu dzelzceļam, gan ostām. Tomēr daudz nepatīkamāka tendence ir saistīta ar Latvijas lielāko eksporta preci – koksni, kura aprīlī no Latvijas ir izvesta par pusprocentu mazāk nekā pirms gada.

Lai arī pats samazinājums nav pārāk liels, tomēr pat nelielām negatīvām tendencēm koksnes eksportā var izrādīties ārkārtīgi liela loma valsts ekonomikas attīstībā. Faktiski kokapstrādes, tāpat kā metalurģijas datus var uzskatīt par tādu vispārēju ekonomikas veselības indikatoru. Šo nozaru produkcija orientēta uz tādām finansiāli ietilpīgām un ar maksātspējas izmaiņām saistītām nozarēm kā būvniecība un transporta līdzekļu ražošanā. Ja pieprasījums pēc šādas produkcijas iet mazumā, neatkarīgi no tā, vai runa ir par fiziskiem apjomiem, vai naudas izteiksmi, tas liecina par esošām vai vēl gaidāmām problēmām tautsaimniecības attīstībā. Tādējādi, ja klājas slikti kokapstrādi ir pamats domāt, ka nekas daudzsološs nav gaidāms arī citās eksportējošās nozarēs.

Par to, ka situācija nav pārāk laba, norādi sniedz Latvijas importa dati. Aprīlī imports bija par 7,7% mazāks nekā pirms gada. No vienas puses, tā apjoma mazināšanās uzlabo ārējās tirdzniecības bilanci, no otras, liecina par pieprasījuma trūkumu. Raugoties kopumā, ārējās tirdzniecības dati vedina domāt, ka naudas aprite Latvijā kļūs vājāka, gala rezultātā veicinot uzņēmumu peļņas rādītāju pasliktināšanos un apstādinot algu kāpumu valstī.