DB Viedoklis

Db viedoklis: Latīņamerikāņu seriāli zaudē konkurences cīņā Latvijai

Dienas Bizness, 08.05.2013

Jaunākais izdevums

Meksikāņu un brazīliešu televīzijas seriālu veidotāji jau tagad droši var doties vasaras brīvdienās, jo tāpat ir zaudējuši konkurences cīņā Latvijas politbiznesa scenāriju veidotājiem.

Nu, vismaz tāds priekšstats rodas, redzot situāciju saistībā ar notiekošo ap lielās finanšu grūtībās nonākušo kompāniju Liepājas metalurgs (LM). Ir visai daudz sižeta līniju, ko varētu apspriest saistībā ar pēdējo mēnešu un pat tikai dienu laikā notiekošo, tomēr vadmotīvs droši vien ir fakts, ka pirms dažām dienām Finanšu ministrijas piesaistītais konsultants Prudentia deva konkrētu laiku LM akcionāriem, lai viņi atbild – ir vai nav gatavi atdot savas LM akcijas kreditoriem kopumā par trīs latiem. Kirovs Lipmans uzreiz skaidri norādīja, ka neko nevienam negatavojas atdot, bet pārējie divi akcionāri – Sergejs Zaharjins un Iļja Segals, atbilstoši Prudentia paustajam, konceptuāli esot gatavi katrs saņemt pa latam. Un šeit rodas jautājums – ko īsti nozīmē «konceptuāli»?!

Ja divi kungi, kuru bizness acīm redzami ir cietis fiasko un visa sabiedrība ir spiesta maksāt viņu parādus, ir gatavi atdot akcijas kreditoriem, tad, tēlaini sakot, lai noliek tās uz galda un iet mājās. Bet tas «konceptuāli»... Pirmkārt, tas varētu nozīmēt, ka Zaharjins un Segals vēlas īstenot līdzīgu scenāriju tam, kāds bija ar Parex banku. Proti, tās galvenie akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis nolika uz valsts pleciem savas finanšu problēmas, kas vēl vairāk padziļināja ekonomikas krīzi Latvijā, bet viņi paši regulāri turpina saņemt prāvas dividendes. Absurdi, bet fakts! Otrkārt, nevar izslēgt iespēju, ka, atdodot kreditoriem LM akcijas, Zaharjins un Segals vēlas slēgt vienošanos, ka pret viņiem netiks vērstas apsūdzības gadījumā, ja atklāsies, ka uzņēmums līdz savam visnotaļ skumjajam stāvoklim ir novests ļaunprātīgā ceļā. Neviens no šiem variantiem nav akceptējams!

Ņemot vērā, ka jau šobrīd LM biznesa neveiksmes prasa nodokļu maksātāju naudas ieguldījumus, nedrīkst būt nekādas atlaides tā īstenotājiem. Šobrīd gan izskatās, ka vismaz valdības līmenī ir vēlme šo ziepju operu vēl pavilkt garumā līdz jau drīzumā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Proti, politiķi ir sapratuši, ka LM palaišana pa skuju taku var tikt traktēta par sliktu varas partijām, jo tiks zaudētas darba vietas. Savukārt tā glābšana var lielā mērā atgādināt jau minēto Parex sāgu. Vienīgais, kas šajā situācijā dod cerību – atšķirībā no Parex gadījuma, kad par akciju atdošanu bija jāvienojas ar bezzobainu valdību, LM pretī stāv reāli kreditori, kas diez vai ir gatavi vieglprātīgi izrīkoties ar savu naudu.

Protams, nevar vēl izslēgt pavisam citu sižeta pavērsienu. Proti, grūti ir pateikt, kas notiks, ja trešais īpašnieks – jau pieminētais Lipmans, kurš ir atteicies pārdot savas LM akcijas par vienu latu – ne tikai runās, ka ir gatavs pats piedalīties kompānijas restartēšanā, bet reāli noliks uz galda valdības prasītos 25 miljonus latu, ko ir pieprasījusi valdība, lai varētu runāt par LM glābšanu...

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai ledus ir izkustējies? Konkurences pārkāpuma nodarīto zaudējumu atlīdzināšana

Autore - Māra Stabulniece, zvērināta advokāta palīgs, komerctiesību advokātu birojs Tark Grunte Sutkiene, 20.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav vairs nekāds noslēpums, ka tirgus dalībnieka, kas sodīts par konkurences tiesību pārkāpumu, nedienas ar Konkurences padomes vai citas Eiropas Savienības konkurences iestādes nosodošu lēmumu vien nebeidzas. Jebkurš šāds lēmums paver plašas iespējas zaudējumu prasībām pret nosodīto uzņēmumu. Tomēr, neskatoties uz to, ka Konkurences padome arvien uzstājīgāk vērš sabiedrības uzmanību uz tiesībām prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, pie tiesām nebūt nav vērojamas zaudējumu prasītāju rindas. Kāda tad īsti ir realitāte, ar kuru tirgus dalībniekiem un patērētājiem nākas saskarties šobrīd un vai tuvākajā laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas?

Konkurences likuma 21.pants paredz, ka persona, kura ir cietusi zaudējumus šā likuma pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību un likumiskos procentus; pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem. Tāpat tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un nacionālo konkurences tiesību pārkāpumiem jau vairākus gadu desmitus ir atzītas ES tiesu judikatūrā.

Jānorāda, ka Latvijā zaudējumu atlīdzināšanu ir iespējams prasīt vispārējās jurisdikcijas tiesā neatkarīgi no tā, vai konkurences pārkāpumu ir konstatējusi Latvijas Konkurences padome vai jebkura cita konkurences iestāde ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jums nav tiesību klusēt

Debora Pāvila, zvērināta advokāte, ZAB "Vilgerts" partnere, 11.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien, 20. jūnijā, Konkurences padomes (KP) priekšsēdētajas amatā uz otru pilnvaru termiņu apstiprināja Skaidrīti Ābramu, kas šos pienākumus atzinīgi veikusi jau kopš 2012. gada jūnija, biznesa portālu db.lv informēja Ekonomikas ministrijā.

«Iepriekšējo piecu gadu laikā Konkurences padome kļuvusi par spēcīgu godīgas konkurences aizstāvi, vienlaikus esot valsts iestādes paraugs sadarbībā ar uzņēmējiem. Šajā laika periodā būtiski augusi iestādes darba efektivitāte, nodrošināts līdzsvars starp smagāko konkurences pārkāpumu atklāšanu un sodīšanu, un mazāku pārkāpumu novēršanu ar brīdinājumiem un mediācijām, jau kopš 2013. gada īstenojot principu «konsultē vispirms»,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kurš pauž gandarījumu par valdības atkārtoti pausot uzticību S.Ābramai.

Viņš atzīmē, ka Konkurences padome bijusi aktīvs sarunu dalībnieks dialogā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Konkurences komiteju, kā rezultātā Latvija kļuva par pilntiesīgu organizācijas dalībvalsti. Tāpat KP regulāri sniegusi priekšlikumus Konkurences likuma pilnveidošanai, kā arī aktīvi veicinājusi sabiedrības izpratni par konkurences tiesībām un konkurences kultūras attīstību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne viss, kas konkurences jomā valstī darīts, iedzīvotājiem nesis tiešu un tūlītēju labumu. Uzņēmēji, kuriem noteikti sodi miljonos eiro, tiesājas un strīdas. Patērētāji vienmēr grib lētāk, bet uzņēmēji - nopelnīt un turēt cenu.

Šo vēlmju krustpunktā nonāk Konkurences padome, kam ir žandarma loma. Par Latvijas Konkurences padomes darbu, par karteļiem un tiesvedībām Dienas Bizness izjautāja Konkurences padomes izpildinstitūcijas vadītāju Māri Spičku.

Fragments no intervijas

Īsi pastāstiet, kas ir godīga konkurence, ko Konkurences padome kontrolē? Kāds ir ideālais stāvoklis tirgū, kad ar konkurenci viss ir lieliski?

Ideālais stāvoklis, manuprāt, ir, kad jebkurā tautsaimniecības nozarē un tirgū darbojas pietiekami liels skaits uzņēmumu, kas strādā neatkarīgi un konkurē savā starpā.

Uzņēmumu tendence savukārt ir - kļūt lielākiem un stiprākiem un uzvarēt konkurences cīņā. Var veidoties ļoti lieli uzņēmumi. Konkurences padomes uzdevums ir pieskatīt, lai šie milži ar savu ietekmi nemazinātu citu uzņēmumu iespējas strādāt, rīkotos taisnīgi pret patērētājiem. Ideālā gadījumā viņi ir toleranti un nemēģina izstumt mazos no tirgus, nenosaka netaisnīgas cenas, nediskriminē. Ja konkurence tirgū ir pietiekama, tad mēs skatāmies, lai uzņēmumi nenāktu kopā un nevienotos mazināt savstarpējo konkurenci. To sauc par aizliegtu vienošanos, kad uzņēmumi saskaņoti rīkojas un vienojas par kādas preces cenu, tirgus sadali, dalību iepirkumos. Visbeidzot, ja tirgū ir spēcīgi konkurenti, bet vienam ir lielāki naudas resursi, viņš var mēģināt nopirkt citus uzņēmumus, piedāvājot izdevīgu cenu. Mūsu uzdevums ir saglabāt konkurenci un kontrolēt apvienošanās gadījumus, kas negatīvi var mainīt stāvokli tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sodu politika konkurences uzraudzībā jāuzlabo

Jānis Goldbergs, 18.04.2019

Zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences uzraudzībā nepieciešama ciešāka sadarbība ar tirgus dalībniekiem, kā arī skaidrāki un progresīvāki administratīvie regulējumi sodu politikā

Šādus secinājumus izdara zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns pēc biroja veiktā pētījuma PwC Competition watch 2019 par konkurences uzraudzību Latvijā no 2002. gada līdz 2008. gadam. Pats pētījums ir vairāk skaitļu un procentvērtību uzskaitījums, tādēļ Dienas Bizness aicināja M. Butānu skaidrot pētījumu kopsakarībās ar patlaban notiekošo un nākotnes perspektīvām.

Fragments no intervijas

Kāpēc nolēmāt, ka šāds pētījums ir vajadzīgs?

Man personīgi ir tuvas konkurences tiesības. Esmu vienmēr centies ne tikai pats gūt skaidrību, bet arī, lai skaidrību par tām varētu gūt plašāka sabiedrība. Viens no apsvērumiem ir veicināt izpratni un kliedēt dažādus mītus par konkurences uzraudzību Latvijā. Bieži vien cilvēkiem, runājot par tēmu, pietrūkst tieši skaitļu, lai konkrēti argumentētu un pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus. Ceru, ka veiktais pētījums sasniegs mērķus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar, 4. oktobrī, uzņēmums SIA DEPO DIY ir saņēmis Konkurences padomes lēmumu par to, ka tam piemērota soda nauda 3,7milj. EUR apmērā. DEPO izvirzītajām apsūdzībām nepiekrīt un gatavojas pilnībā izmantot visas likumā paredzētās tiesības savai aizstāvībai, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Pārbaudi DEPO Konkurences padome esot uzsākusi «pēc SIA KNAUF darbības izvērtējuma, kura ietvaros Konkurences padome ieguva arī materiālus par KNAUF centieniem panākt augstāku mazumtirdzniecības cenu noteikšanai KNAUF produkcijai. DEPO vienmēr ir kategoriski atteicies pakļauties KNAUF prasībām, turpinot nodrošināt zemas cenas Latvijas patērētājiem,» teikts uzņēmuma paziņojumā medijiem.

KP sodījusi vairākus būvmateriālu tirgotājus; plašāk informēs nākamnedēļ

«Neraugoties uz DEPO centieniem sniegt Konkurences padomei visus nepieciešamos skaidrojumus un pierādījumus, Konkurences padome turpina apvainot uzņēmumu, ka laikā no 2006.gada līdz 2014.gadam DEPO ir piedalījies būvmateriālu mazumtirgotāju kartelī, nosakot augstākas mazumtirdzniecības cenas KNAUF produktiem un kontrolējot noteikto cenu piemērošanu no karteļa dalībnieku puses. Vienlaikus lēmumā izteikts arī nepamatots apgalvojums, ka DEPO minētajā laika periodā ievērojis KNAUF rekomendētās mazumtirdzniecības cenas. Uzņēmums DEPO šos apvainojumus noraida un uzskata par absurdiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē šā gada 9. maijā atkārtoti tika atlikta Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvāto grozījumu Konkurences likumā izskatīšana, kas sekmētu godīgas konkurences nodrošināšanu publisko personu un to dibināto kapitālsabiedrību darbībā.

«Izstrādājot grozījumus Konkurences likumā, mūsu mērķis ir nodrošināt visiem uzņēmējiem godīgu konkurenci tirgū un radīt instrumentus, kā cīnīties pret konkurences kropļojumiem. Svarīgi norādīt, ka arī uzņēmējus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, tai skaitā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, vairākkārt norādījušas, ka šī jautājuma risināšana ir būtiska ekonomikas attīstībai un konkurētspējai,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Konkurences padome līdzšinējā uzraudzības praksē vairākkārt konstatējusi, ka pašvaldības bieži rada ierobežojumus godīgai konkurencei. Visizplatītākā prakse ir atsevišķu tirgus dalībnieku diskriminācija, nodrošinot pašvaldībai piederošai kapitālsabiedrībai labvēlīgākus noteikumus, tādējādi neievērojot godīgas konkurences un labas pārvaldības principus. Turklāt šāda prakse arvien biežāk vērojama tieši ekonomiski aktīvajās teritorijās, kur par piedāvājuma un pieprasījuma trūkumu nav pamata sūdzēties.Atbilstoši likumam Par pašvaldībām, pašvaldībām ir jāveicina saimnieciskā darbība savā administratīvajā teritorijā un jānodrošina komersantiem vienādi darbības noteikumi. Taču praksē novērojams, ka bieži pašvaldības ar savu rīcību, iesaistoties uzņēmējdarbībā, kur jau pastāv konkurence, un monopolizējot nozares, negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi, likvidējot konkurenci, radot uzņēmējos neuzticību vienādu darbības noteikumu iespējamībai un ilgtermiņā likvidējot jebkuru motivāciju veikt ieguldījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

KP: Pašvaldību nepamatota iesaiste uzņēmējdarbībā nav pieļaujama

Žanete Hāka, 02.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP), noslēdzot pārrunu procedūru ar pašvaldības uzņēmumu SIA Aizkraukles ūdens par iespējamu tirgus varas izmantošanu, atgādina – pašvaldību nepamatota iesaiste uzņēmējdarbībā, ja preces un pakalpojumus nodrošina privātais sektors, nav pieļaujama, informē KP.

Tāpēc KP atkārtoti aicina pašvaldības izvērtēt to nepieciešamību iesaistīties komercdarbības aktivitātēs un novērst iespējamos konkurences kropļošanas riskus.

Pārrunu rezultātā KP ir novērsusi SIA Aizkraukles ūdens ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu, kas izpaudās kā nepamatotas priekšrocības ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanas un plombēšanas pakalpojuma sniegšanas tirgū. Uzņēmums līgumā ar klientiem bija ietvēris netaisnīgus noteikumus, kas liedza citām personām veikt ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu un plombēšanu, tādējādi radot nepamatotus konkurences ierobežojumus privātajiem uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

KP: Būtiskākā konkurences problēma Latvijā ir publisku personu iesaiste komercdarbībā

Žanete Hāka, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā puse Konkurences padomes (KP) veiktās sabiedriskās domas pētījuma respondentu kā būtiskāko konkurences problēmu min valsts un pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā. Kā otro problēmjautājumu respondenti norāda uz iestādes biežāk atklāto konkurences pārkāpumu – aizliegtām vienošanās publiskajos iepirkumos.

Sabiedriskās domas pētījumu KP kopš 2012. gada veic reizi divos gados, lai noskaidrotu dažādu sabiedrības grupu informētību un viedokli par konkurences tiesībām un KP darbu un tādējādi iestāde varētu pilnveidot savu kā konkurences politikas īstenotājas darbību. Šogad KP paplašinājusi respondentu loku, uzrunājot ne tikai uzņēmējus, asociācijas un juridiskos birojus, bet arī pašvaldības.

Kā aktuālāko problēmu nozarēs un tirgos 61 % uzrunāto uzņēmēju un 50 % asociāciju min publisku personu jeb valsts iestāžu un pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā. Šai sakarā 68 % uzņēmēju norādījuši, ka galvenais jautājums, kas KP būtu jārisina, ir vēršanās pret konkurences kropļošanu, ko ar saviem lēmumiem vai darbībām veic publiskas personas. Šādu viedokli paudušas arī 80 % asociāciju un 57 % pašvaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godīga konkurence publiskajos iepirkumos un pašvaldību vēlme iesaistīties uzņēmējdarbībā ir īpašas uzmanības fokusā visu Baltijas valstu Konkurences padomēm, piektdien, 1.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par to, kāda ir situācija ar konkurenci katrā no valstīm, intervijā DB stāsta Latvijas Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, Lietuvas Konkurences padomes priekšsēdētājs Šarūns Keserausks un Igaunijas Konkurences iestādes ģenerāldirektors Mārts Otss.

Fragments no intervijas

Sākšu ar jautājumu - kura nozare vai joma jūsu valstī ir visproblemātiskākā no godīgas konkurences viedokļa? Kā tas ir publiskajos iepirkumos?

Š. Keserausks: Lietuvā viens no lielākajiem izaicinājumiem, kas saistīts ne tikai ar pārkāpumiem konkurences jomā, bet arī korupcijas riskiem, ir tieši publiskie iepirkumi. Mēs šajā jomā sadarbojamies gan ar Iepirkumu uzraudzības biroju, gan Pretkorupcijas biroju. Viens no izplatītākajiem pārkāpumiem ir karteļu veidošana un aizliegtas vienošanās. Pēdējais gadījums bija pērn, kad publiskajā iepirkumā būvniecībā vairākas lielās būvfirmas bija noslēgušas aizliegtas vienošanās. Šogad tiesa pirmajā instancē nosprieda, ka mūsu uzliktais sods ir bijis pamatots. Ja runājam par konkrētām nozarēm, tad es negribētu mest ēnu ne uz vienu, bet viena no jutīgākajām nozarēm šajā ziņā nenoliedzami ir būvniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Konkurences padomei bija daudz efektīvāki instrumenti jautājuma risināšanai

Guntars Kokorevičs, «Tīrīga» padomes priekšsēdētājs un «Clean R» īpašnieks, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, mēs pat nespējam novērtēt to, ka dzīvojam relatīvi tīrā un sakoptā vidē, jo tas ir tik pierasti. Mums ir tīras ielas, tīras pludmales, mēs neesam piedzīvojuši situāciju, kad māju pagalmos veidojas atkritumu kalni, kuri nedēļām ilgi netiek izvesti. Jāatzīst un jāpiekrīt, ka nesasniedzam Eiropas Savienības prasības nodrošināt efektīvu dalīto sadzīves atkritumu savākšanu, bet tas ir pieejamās infrastruktūras un sabiedrības paradumu maiņas jautājums.

Aizvadītās nedēļas nav bijušas vieglas atkritumu apsaimniekošanas nozares uzņēmumiem – ir bijis jāspēj ne tikai analizēt savstarpēji pretrunīgi juridiski lēmumi, bet arī mazāk nekā trīs dienu laikā jānodrošina atkritumu izvešana jauniem maršrutiem, kas pielīdzināmi otrai lielākajai pilsētai Latvijā – Daugavpilij. Racionāli atskatoties uz notikumu attīstību, gribu apskatīt vairākus aspektus.

Rīga – dažu minūšu attālumā no reālas atkritumu krīzes

Atkritumu apsaimniekošanas bizness nav vienkāršs. Tas prasa gan apjomīgas infrastruktūras investīcijas, gan ļoti nopietnu loģistikas plānošanu. Iedomājieties situāciju, kurā 80 smagās automašīnas vienlaikus izbrauc Rīgas ielās, savācot atkritumus no vairāk nekā 300 tūkstošiem mājsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā viesosies ASV lielākā latīņamerikāņu noziedzīgā grupējuma bijušais līderis Antonio Fernandess

Dienas Bizness, 17.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ar priekšlasījumu uzstāsies bijušais ASV lielākā latīņamerikāņu noziedzīgā grupējuma līderis, tagad starptautiski atzīts pārmaiņu vadības eksperts Antonio Fernandess, informē starptautiskās konferences Stratēģiskā domāšana. Radoši valstij un biznesam organizatori.

Fernandess, reiz dēvēts arī par King Tone, ir spilgta un neparasta personība, kas spēja motivēt pārmaiņām un pārveidoja savu 7000 cilvēku lielo bandu par aktīvu un organizētu sociālo kustību ar milzīgu spēku vietējā komūnā. Tīņu gados viņš ir bijis atkarīgs no kreka, par narkotiku izplatīšanu notiesāts uz 15 gadiem, bet pēc iznākšanas no cietuma sācis pārveidot savu un apkārtējo cilvēku dzīvi.

Latin Kings ir viena no vispazīstamākajām narkotiku bandām ASV, Ņujorkā tās nodaļu 1986.gadā, esot cietumā, izveidoja Luiss Felipe. 90.gadu otrajā pusē Felipe nodeva vadību Fernandesam, jo šim «leitnantam» tuvākajā laikā nedraudēja cietums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Konkurences padomei būs lielākas pilnvaras vērsties pret negodīgiem pašvaldību uzņēmumiem

Zane Atlāce - Bistere, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 2,5 gadu garām diskusijām Ministru kabineta sēdē šā gada 26. jūnijā atbalstīti Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi Konkurences likumā, kas sekmēs godīgas konkurences nodrošināšanu publisko personu (valsts un pašvaldību) un to dibināto kapitālsabiedrību darbībā, informē EM.

Līdz ar šiem grozījumiem Konkurences likums tiek papildināts ar normu, kas dos iespēju Konkurences padomei efektīvāk vērsties pret publisku personu īstenotajiem konkurences kropļojumiem. Lai novērstu šādus konkurences ierobežojumus, Konkurences padomei būs jāveic pārrunas ar konkrēto publisko personu. Ja pārrunu ceļā konkurences kropļojumi netiks novērsti, Konkurences padome būs tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru uzliks kapitālsabiedrībai, kurā publiska persona realizē izšķirošu ietekmi, tiesisko pienākumu novērst konkurences kavējumu.

«Mūsu mērķis ir nodrošināt visiem uzņēmējiem godīgu konkurenci tirgū un radīt instrumentus, kā cīnīties pret konkurences kropļojumiem. Arī uzņēmējus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, tai skaitā Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera u.c., vairākkārt norādījušas, ka šī jautājuma risināšana ir būtiska Latvijas ekonomikas attīstībai un konkurētspējai,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mātes kompānijas būs atbildīgas par meitas kompāniju konkurences pārkāpumiem

Zane Atlāce - Bistere, 22.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa 17. maijā pieņēma spriedumu, ar kuru Latvijas konkurences tiesībās tiek nostiprināts, ka mātes sabiedrības var būt solidāri atbildīgas par meitas uzņēmumu īstenotajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, informē Konkurences padomes (KP) pārstāve Paula Vilsone.

Tas nozīmē, ka arī turpmāk KP konkurences tiesību pārkāpumu gadījumos būs tiesīga piemērot mātes kompānijām atbildību par meitas uzņēmumu pieļautajiem konkurences ierobežojumiem.

2014. gadā KP konstatēja, ka vairāki Moller grupā ietilpstošie komersanti vismaz piecu gadu garumā sistemātiski saskaņoja savu dalību iepirkumos. KP lēmumā konstatēja, ka šīs meitas sabiedrības savu darbību neveica neatkarīgo no to mātes kompānijām, tāpēc iestāde noteica solidāro atbildību vairākām mātes sabiedrībām – Moller Auto Baltic AS, Harald A.Moller AS un Heinz Wilke Autohandel Gmbh. KP lēmumā mātes kompānijām solidāro atbildību piemēroja, konstatējot 100 % to dalību meitas sabiedrībās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

KP: Rīgas dome nepamatoti uzspiež Rīdzinieka kartes īpašniekiem izmantot pašvaldības norēķinu sistēmu

Zane Atlāce - Bistere, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāvošā kārtība, kad Rīdzinieka kartes īpašnieki atlaides par autostāvvietu pakalpojumiem atsevišķās galvaspilsētas zonās var iegūt tikai tad, ja norēķinās, izmantojot pašvaldības pakalpojumu sniedzēju, rada nepamatotus ierobežojumus gan patērētājiem izvēlēties tiem ērtāko norēķinu sistēmu, gan privātajiem uzņēmējiem piedāvāt savus pakalpojumus, norāda Konkurences padome (KP).

Lai novērstu konstatētos tirgus kropļojumus, KP aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) izvērtēt Rīgas domes rīcību.

SIA Rīgas satiksme, kas galvaspilsētā ir pašvaldības maksas autostāvvietu pilnvarotā apsaimniekotāja, savam meitas uzņēmumam SIA Rīgas karte ir nodevusi ekskluzīvas tiesības uzturēt Rīdzinieka kartes. Rīgas domes saistošie noteikumi paredz, ka Rīdzinieka kartes īpašniekiem, norēķinoties par maksas autostāvvietu lietošanu B, C un D zonās, tiek piemērota 20 % atlaide, taču tikai tādā gadījumā, ja tie izmanto elektroniskās naudas kontu, ko uztur SIA Rīgas karte. Līdz ar to pašvaldība nepamatoti liedz Rīdzinieka kartes īpašniekiem, kas par maksas autostāvvietu lietošanu vēlas norēķināties, izmantojot SIA Mobilly vai citu privātu uzņēmumu pakalpojumus, saņemt konkrēto atlaidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) «nanoūdens» lietā Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» piemērojusi 2,4 miljonu eiro sodu par aizliegtu vienošanos, trešdien mediju pārstāvjus informēja KP.

KP konstatējusi aizliegtu vienošanos divās «Rīgas satiksmes» cenu aptaujās par nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādi.

Vienlaikus SIA «Sava arhitektūra» piemērots naudas sods 700 eiro eiro apmērā.

Naudas sodi par apzinātu konkurences kropļošanu piemēroti «Rīgas satiksmei» kā pasūtītājam, bet «Savai arhitektūrai» kā iepirkuma pretendentam.

Savukārt pārējie pieci karteļa dalībnieki - SIA «RS Baltic», SIA «Alchimica-Latvia», SIA «UKT Serviss», SIA «Vialeks» un SIA «HRM» - ir likvidēti, tāpēc tiem naudas sods nav piemērots.

«Rīgas satiksme» nepiekrīt Konkurences padomes lēmumā konstatētajam pārkāpumam un to pārsūdzēs, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis. «Rīgas satiksme» uzskata, ka Konkurences padome nepareizi un pretēji Eiropas Savienības tiesu praksei ir interpretējusi tiesību normas, pārkāpumu saskatot faktā, ka viens no «Rīgas satiksmes» šobrīd jau bijušajiem darbiniekiem prettiesiski, savtīgos nolūkos, apzināti slēptā veidā sniedza atbalstu cenu aptauju dalībniekiem. Šāda «Rīgas satiksmes» darbinieka un vairāku cenu aptaujas pretendentu rīcība šobrīd tiek vērtēta kriminālprocesa ietvaros. Tomēr Konkurences padome nevērtēja «Rīgas satiksmes» kā tirgus dalībnieka spēju novērst konkrēto noziegumu, kas vienlaikus varētu būt radījis sekas konkurencei, kaut arī šāds izvērtējums ir obligāts priekšnoteikums, lai konstatētu tirgus dalībnieka vainu. Līdz ar to «Rīgas satiksmes» ieskatā Konkurences padome ir pieņēmusi nepamatotu lēmumu, kas balstīts kļūdainā konkurences tiesību normu interpretācijā, skaidro V.Zaķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, jau nākamgad varētu stāties spēkā apjomīgie un ilgi gaidītie grozījumi Konkurences likumā, kas vērsti uz pretimnākšanu uzņēmējiem, ceturtdien raksta Dienas Bizness.

Latvijas uzņēmumiem ir nepietiekamas zināšanas par savām konkurences tiesībām, tādējādi radot bažas par to spējām aizstāvēt savas tiesības, izmantot ar likumu atļautās attīstības iespējas, kā arī spēju pašiem tirgū darboties tiesiski, secināts Konkurences padomes (KP) veiktajā aptaujā. Konkurences tiesību jomu jau vistuvākajā laikā skars dažādas pārmaiņas, kas sevī ietver gan izmaiņas Konkurences likumā, gan arī jaunu likumu spēkā stāšanās, kas skar konkurences tiesību jomu.

Konkurences likuma grozījumi vērsti uz pretī nākšanu uzņēmumiem – gan apvienošanas gadījumiem, gan arī sodu un informācijas saņemšanas ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus

Sandris Točs, speciāli DB, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

LMT uzsāk jauna oriģinālseriāla filmēšanu

Lelde Petrāne, 16.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) šajā pavasarī uzsāks jauna oriģinālseriāla filmēšanu. Tas šā gada rudenī būs skatāms LMT viedtelevīzijā.

Topošais seriāls iecerēts kā attiecību drāma ar komēdijas un fantastikas elementiem, kura centrā ir jauna, pašpārliecināta sieviete – informācijas tehnoloģiju speciāliste. Viņai ir veiksmīga karjera, bet viņa nav īsti apmierināta attiecībās ar mīļoto vīrieti. Vai mākslīgā intelekta radītā ideālā pasaule spēs aizstāt īstu mīlestību un ļaus dzīvot laimīgi bez sāpēm un pārdzīvojumiem?

«Kā liecina patēriņa tendences, tieši seriāli ir pieprasītākais saturs TV ekrānos. Turklāt arvien vairāk tos skatās arī viedtālruņos. Lai veicinātu ne tikai ārvalstu, bet arī kvalitatīva Latvijas seriālu satura pieejamību, esam uzsākuši darbu pie pirmā LMT viedtelevīzijas seriāla veidošanas. Tā tapšanā esam piesaistījuši vienus no pieredzējušākajiem nozares profesionāļiem Latvijā,» norāda LMT prezidents Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

KP: Konkurences pārkāpēju disciplinēšanā būtiska loma ir zaudējumu atlīdzības prasītāju aktivitātei

Žanete Hāka, 01.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 1. novembrī, stājas spēkā grozījumi Konkurences likumā un Civilprocesa likumā, ar ko turpmāk ir atvieglota konkurences tiesību pārkāpumā radīto zaudējumu kompensācijas pieprasīšana. Tādējādi Latvija ir pilnībā ieviesusi Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par konkurences pārkāpumos radīto zaudējumu atlīdzību, informē KP.

Jebkura persona – gan patērētāji, gan uzņēmumi –, kas cietuši zaudējumus konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā, ir tiesīgi prasīt no pārkāpējiem šo zaudējumu atlīdzināšanu. Pieņemtie grozījumi Konkurences likumā un Civilprocesa likumā turpmāk paredz vienkāršotu un efektīvu mehānismu, kā cietušie varēs lūgt uzņēmumiem, kurus Konkurences padome ir sodījusi par konkurences tiesību normu pārkāpšanu, kompensēt to rīcības dēļ radītos zaudējumus.

Zaudējumu atlīdzību iespējams pieprasīt, vēršoties Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā. Grozījumi paredz, ka pārkāpums, kas konstatēts ar spēkā stājušos Konkurences padomes lēmumu vai ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, no jauna nav jāpierāda, tādējādi būtiski atvieglojot iespēju cietušajiem pierādīt konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarītos zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pērn Konkurences padome 29 uzņēmumiem piemērojusi naudas sodus 1,04 miljonu eiro apmērā

LETA, 17.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015.gadā Konkurences padome (KP) konstatēja astoņus konkurences tiesību pārkāpumus, par kuriem 29 uzņēmumiem piemēroja naudas sodus 1 042 440 eiro apmērā, šodien žurnālistus informēja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Savukārt valsts budžetā pērn ieskaitīti KP iepriekš piemērotie naudas sodi 1 052 030 eiro apmērā. Sodus uzņēmumi nomaksā, kad noslēdzas tiesvedība par KP lēmumu, ja tas ir bijis pārsūdzēts.

Visas piecas no pērn KP konstatētajām aizliegtajām vienošanām bija karteļu shēmas starp iepirkumu pretendentiem - kopumā 26 uzņēmumiem. Vēl 23 uzņēmumiem KP izteica brīdinājumus par dalību desmit līdzīgos, tikai mazāka mēroga un nozīmes pārkāpumos. Attiecīgi cietēji no šiem pārkāpumiem bija valsts un pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības, kas rīkoja iepirkumus 15 dažādās nozarēs.

Pēc KP rīkotajām apmācībām pērn dubultojies iesniegumu skaits, ko iestāde saņēma no iepirkumu rīkotājiem, kas saskatījuši karteļu pazīmes. Tas norāda, ka iepircēji ir kļuvuši zinošāki, atbildīgāki un spējīgāki aizsargāt valsts budžeta līdzekļus no karteļu radīta kaitējuma. Vienlaikus KP savās izmeklēšanās bieži saskaras ar situācijām, kad pastāv aizdomas par korupciju, pasūtītājam vienojoties ar vēlamo uzvarētāju un pieaicinot citus pretendentus iesniegt fiktīvus piedāvājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Katrs desmitais Latvijas uzņēmējs pretlikumīgas peļņas gūšanas dēļ gatavs apzināti kropļot konkurenci

Db.lv, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs desmitais aptaujātais Latvijas uzņēmējs būtu gatavs apzināti vienoties ar konkurentiem par cenām, tirgu u.c. vai īstenot citu konkurences kropļojumu, lai gūtu prettiesisku peļņu, tādējādi par precēm un pakalpojumiem patērētājiem liekot pārmaksāt, secināts Konkurences padomes (KP) Pasaules Konkurences dienā prezentētajā sabiedrības domas pētījumā, kuru KP īsteno reizi divos gados.

Arī 8% aptaujāto pašvaldību pauda gatavību atbalstīt sev piederošās kapitālsabiedrības iesaisti konkurences kropļošanā.

Sabiedrības domas pētījumā piedalījās 317 respondenti, kas pārstāv uzņēmējus, asociācijas, pašvaldības un juridiskos birojus. Aptaujātie kā galveno Latvijas konkurences vides attīstības kavēkli jau vairāku gadu griezumā min konkurentu aizliegtas vienošanās jeb karteļus publiskajos iepirkumos. KP šī pārkāpuma plašo izplatību skaidro ar karteļu raksturojumu – tie ir viegli noslēpjami no sabiedrības acīm, kā arī uzņēmēji kļūst aizvien izglītotāki un tādējādi rūpīgāk slēpj pierādījumus. Tāpat ievērojama ir iepirkumu rīkotāju tolerance, ignorējot pārkāpumu pazīmes, kas var būt saistītas gan ar iesaistīto personu ierobežotajām zināšanām, gan korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Konkurences padome efektivizēs savu darbību

Žanete Hāka, 14.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā Konkurences padome (KP) apstiprināja iestādes Lietu prioritizācijas stratēģiju, informē KP.

Tās mērķis ir veicināt sabiedrības interešu aizsardzību, iestādes darbību primāri vēršot uz tādu konkurences pārkāpumu atklāšanu, kas ir patiesi nozīmīgi sabiedrībai.

Darbojoties ierobežotu resursu apstākļos, ir būtiski tos izmantot efektīvi – tā, lai novērstu konkurences tiesību pārkāpumus, kas skar lielākās sabiedrības daļas intereses un var ietekmēt plašu tirgus dalībnieku loku. Lai to panāktu, KP ir izstrādājusi Lietu prioritizācijas stratēģiju, kurā definēti kritēriji, pēc kuriem turpmāk tiks vērtēta pārkāpuma lietu ierosināšanas pamatotība un apsvērtas iespējas konkurences tiesību pārkāpumus risināt ar piemērotākajām un rezultatīvākajām metodēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Konkurences pārkāpumos cietušajiem atvieglota iespēja prasīt zaudējumu atlīdzību

Žanete Hāka, 05.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 5. oktobrī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Konkurences likuma grozījumus par zaudējumu atlīdzību. Grozījumi paredz, ka turpmāk patērētājiem, uzņēmumiem un citām iesaistītajām pusēm būs vienkāršota un efektīvāka iespēja no tirgus dalībniekiem, kuru darbībās ir konstatēti konkurences pārkāpumi, pieprasīt atlīdzināt pārkāpuma dēļ radītos zaudējumus.

Grozījumi Konkurences likumā par zaudējumu atlīdzību precizē vairāku likumā iekļauto definīciju tvērumu, piemēram, karteļa vienošanās un iecietības programma. Tas ļauj efektīvi pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/104/ES noteikumus par atsevišķiem noteikumiem, kuri Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībās paredz zaudējumu atlīdzināšanas prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem.

Grozījumi vienkāršo zaudējumu atlīdzības apmēra noteikšanu, tajā skaitā atbilstošās atlīdzības apmēru pārkāpējiem, kuri ir sadarbojušies ar Konkurences padomi iecietības programmas (leniency programme) ietvaros. Likumā arī turpmāk ir saglabāta prezumpcija, ka karteļa vienošanās rada kaitējumu, kura rezultātā cena ir paaugstināta par 10 %, ja vien netiek pierādīts citādi.

Komentāri

Pievienot komentāru