DB Viedoklis

DB viedoklis: Mirkļa vājība, kam var sekot paģiras

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 20.04.2016

Jaunākais izdevums

Skaitliski rūkošo cilvēkresursu potenciālu nevis stumt laukā pa valsts durvīm, bet turēt godā. Jautājums – kā?

Nodarbinātības politika Latvijā līdz šim darbaspēku diemžēl vedusi arī emigrācijas virzienā. «Mums ir ļoti lielas bažas, ka pašreiz ir diezgan vājas valsts pozīcijas rūpēs par tiem cilvēkiem, kas ir Latvijā,» gatavojoties tautas sapulcei (ar lozungveidīgu nosaukumu Par cienīgu darbu un cienīgu darba samaksu), ko paredzēts rīkot 1. maijā, sacīja Latvijas brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdis Pēteris Krīgers. Vai šāda šūmēšanās atstās nospiedumus sakarīgākos nodarbinātības politikas risinājumos pēc starptautiskajiem strādnieku kustības svētkiem, grūti sacīt. Taču pilnīgi droši, ka no mākoņa ar zelta maliņu labi apmaksātas darbavietas nesāks birt, tādējādi steidzot apmierināt darbaļaužu priekšstāvju dažubrīd pat populistiskās prasības. Te par ilustrāciju noder Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītāja Valda Kera rosinājums prasīt Saeimas atlaišanu gadījumā, ja netiks rasti risinājumi veselības aprūpes sistēmas problēmām. Nav jau tā, ka patriekt tautas kalpus emociju uzplūdā vēlētos tikai mediķi. Vēl ir skolotāji, zinātnieki, ar bezcerības putekļiem pārklāties sākuši ilgstošie bezdarbnieki, darba tirgū iekļauties nespējīgie jaunieši, strukturālā bezdarba upuri, pirmspensijas vecuma bezdarbnieki un citi. Bez Krīgera kunga piesauktās «cienīgās» algas šeit, darbaspēks kā pāri māla bļodas malai kāpjoša mīklas guba turpina izplūst uz valstīm, kur var nopelnīt labāk. Pašu mājās problēmas gan paliek, pat ja šī parādība dod iespēju nodarbinātības statistiku padarīt šķietami nedaudz optimistiskāku.

Darba tirgum dažbrīd trūkst līdzsvara, tam balansējot te uz vienas, te otras kājas. Tā, pieaudzējot minimālo algu un kāpjot atalgojumam kopumā, problēmas risināšanas vietā drīzāk notiek acu aizmālēšana, jo ekonomisti vienā korī pretī pateiks, ka straujš darba samaksas pieaugums komplektā ar visai augstu bezdarba līmeni uz ne tās karstasinīgākās ekonomikas izaugsmes fona nav prāta darbs, bet drīzāk mirkļa vājība, kas var atnest zināmas paģiras. Diemžēl demogrāfijas elpa pakausī arī kļūst aukstāka, kā rezultātā bezdarba līmenis turpinās plakt pat bez nodarbināto skaita pieauguma, kuru balstīt uz vecuma pensijas sliekšņa pārbīdi sirmuma virzienā arī nevar. Samazinoties cilvēku skaitam, valstij arvien būtiskāk ir ieguldīt Latvijā esošajos cilvēkos, kā tautā pieņemts teikt – palicējos.

To apliecina arī uzņēmēju pašreizējais piesardzīgais skats uz dzīvi – nav īstais laiks sastrēbt karstu ne biznesa izvēršanas, ne algu celšanas jomā. Tomēr izsķirošas ir neba tikai nodarbinātības politikas veiksmes vai neveiksmes, jo darba tirgu mūsu zemē ļoti tieši pašlaik skar kā Krievijas problēmas, tā ES fondu naudas apguves aizkavēšanās. Un vēl jārēķinās ar šķērēm šādā aspektā – darbaspēka kvalifikācijas trūkumi ne vienmēr ir samērojami ar darbinieku prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaitliski rūkošo cilvēkresursu potenciālu nevis stumt laukā pa valsts durvīm, bet turēt godā. Jautājums – kā?

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma investīciju tirgus šogad būs aktīvs; interesi un naudas pieplūdumu komercīpašumos sekmē arī zemās procentlikmes

Salīdzinot ar 2014. gadu, pērn par 25 % audzis kopējais investīciju apjoms gan Centrālās un Austrumeiropas reģionā, gan Baltijā. 2015. gads Baltijā bija ļoti aktīvs, vērtējot pēc kopējā komercīpašumos ieguldīto līdzekļu apjoma, kā arī jaunu investoru ienākšanas. Kopējais investīciju apjoms Baltijas valstīs 2015. gadā sasniedza 1,1 miljardu eiro, kas ir lielākais rādītājs kopš 2007. gada. Tas gan veidoja 9% no kopējā investīciju apjoma Centrālās un Austrumeiropas reģionā, šādu informāciju ir apkopojusi kompānija CBRE. Visvairāk naudas starp Baltijas valstīm ieplūda Igaunijas īpašumu tirgū. Savukārt populārākais sektors – tirdzniecības objekti. DB jau ziņoja, ka starp lielākajiem darījumiem Baltijā bija Rīgas tirdzniecības centru Alfa, Mols, Dole nonākšana pasaules lielākā aktīvu pārvaldītāja Blackstone Real Estate Partners IV paspārnē; pēc Colliers International aprēķiniem, darījumu apjoms Baltijā varētu būt bijis pat lielāks – 1,4 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā biznesa portāls db.lv aicināja savus lasītājus uzdot jautājumus premjerministram Mārim Kučinskim (ZZS).

Premjerministrs atbild uz DB lasītāju jautājumiem:

Runājot par valsts enerģētikas politiku, saistībā ar elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu. Kāda ir jūsu nostāja un vīzija?

Ir revolucionāri priekšlikumi par daudzām lietām- lauzt, likt, atcelt, bet galvenais ir saglabāt veselo saprātu. OIK licenču izdošanas sakarā es varētu teikt, ka pēc lielas balles nāk lielas paģiras. Es lasu, piemēram, kādas partijas līdera Jura Pūces izteikumus Twitter, ko valdība darot, kas notiekot, OIK ir lamuvārds. Pūces kungs, ap 600 OIK licenču ir izsniegtas ar jūsu parakstu! Tas spilgti ilustrē lielo OIK balli. Par to visu, protams, tagad var pašausmināties un skatīties, kur, kuram prāts bijis tādus vai citādus lēmumus pieņemot, kas atļāva būvēt arī ļoti neefektīvas stacijas. Tas ir absurds, kas tagad ir jāsavāc, taču tādi bija likumi, tādi bija Ministru kabineta noteikumi, uzņēmēji ieguldīja naudu, ņēma kredītus un atbilstoši esošajai likumdošanai veidoja savu biznesu. Tagad mēs par to maksājam. Taču sākotnējais manas valdības uzstādījums ir bijis, ka mēs ne par mata tiesu nevaram atļauties pasliktināt Latvijas ražotāju situāciju, jo Latvijas lielākie ražotāji, piemēram, Valmieras stikla šķiedra, Cemex, Latvijas Finieris ir tie, kuros es ieklausos visvairāk. Viņiem ir liels elektrības patēriņš un viņi maksā par to augstu cenu. Tāpēc tagad, sadalot tā saukto plūdu naudu, mēs varēsim par kādiem 13% pazemināt elektrības cenas visiem, vienlaikus ar lieliem strīdiem ieviešot drakoniskus noteikumus tiem, kas savas elektrības stacijas vēl nebija uzcēluši. Viņi šobrīd ir neapskaužamā kara situācijā, jo kontrole nepieļaus ne vismazāko neizpildi. Tajā pašā laikā OIK maksāšanas līgumi ir noslēgti līdz pat 2032. gadam. Es nezinu, kā ekonomikas ministrs ar lielo 24 cilvēku darba grupu tiks ar OIK jautājumu galā, bet valdība katru mēnesi monitorēs situāciju un līdz septembrim šai darba grupai ir jādod atbilde, kas notiks ar esošajām stacijām un kā mēs no šīs situācijas iziesim. Nākotnes zaļās enerģijas uzņēmējiem gan es pagaidām nevaru atbildēt, ko Latvija šajā jomā varēs. Esmu dzirdējis, ka šobrīd jau ir, piemēram, vēja tehnoloģijas, kas var strādāt bez subsīdijām. Vēl mazliet progress un tā lieta aizies, līdz ar to es negribu teikt, ka Latvija atsakās no atjaunojamās enerģijas, bet vienmēr ir jāpasaka arī, kurš par to maksās un kā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Bite Latvija vadītāju Kasparu Bulu

Lelde Petrāne, 21.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild mobilo sakaru operatora Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Pirmkārt, cilvēcīga komunikācija ir mūsu biznesa stūrakmens, mūsu filozofija. Tādēļ laiku pa laikam mēdzam klientiem sūtīt ar roku rakstītas kartītes, nu un tad, ka ārā 21.gadsimts. Tā ir personīgāk.

Otrkārt, esam ļoti mērķtiecīgi – ja ko nolemjam un apsolām, tad to arī darām. Piemēram, mēs esam solījuši klientiem, ka mērķtiecīgi attīstīsim 5G tīklu. Zinu, daudzi teiks – ko jūs runājat par 5G, ja 4G nav vēl visur. Un taisnība ir, tāpēc neatkarīgi no 5G, lielākā daļa mūsu resursu šobrīd tiek virzīta jaudīga, ātra 4G un 4G++ tīkla attīstībai. Nevis, lai kartē atzīmētu, ka mums šādi tīkli ir, bet, lai šie tīkli tiešām ir tādi, kādus mēs tos paši gribētu ikdienā – stabili, jaudīgi, droši! Tas ir tas, ar ko mēs mostamies un ar ko ejam gulēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Tērēšanas stunda ir situsi

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 31.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik saduras divas domas par pašmāju ekonomikas tendencēm.

No vienas puses, Finanšu ministrija pūš tauri par to, ka izaugsme šogad sasniegusi straujāko tempu kopš 2011. gada, arī Ekonomikas ministrija sit bungas – ekonomika turpina strauji uzņemt tempu. Eksports kāpj (imports gan kāpj ievērojami straujāk), stabila izaugsme vērojama arī mūsu nozīmīgajās kokapstrādes un pārtikas rūpniecības nozarēs. Un fonā jestri trallina bankas – ienākumi aug, tirgus uzsilst, turklāt, patēriņam pieņemoties spēkā, tērēt varot un vajagot arvien vairāk. Banku retorika ir skaidra un nepārprotama, arī ministrijas cenšas noturēt optimisma latiņu paceltu augstu virs galvas.

Tomēr šīs jestrās kapellas fonā gandrīz nedzirdami čīgā pa kādam lēnprātīgākam ekonomikas vērotājam, kam vēl dzīvā atmiņā ir iepriekšējās piedzīvotās pirmskrīzes, krīzes un pēckrīzes pieredze. Novērojot to, ka citu ekonomisko procesu vidū aktivizējas arī vēlme dzīvot labāk un ātrāk par svešu naudu, dažam labam tomēr rodas šādas tādas bažas par to, pie kā šāds dzīvesveids atkal var novest. Kamēr banku cilvēki priecājas, ka Latvijas ekonomika «mostas no letarģiskas snaudas» (bankas Luminor ekonomista Pētera Strautiņa citāts), tikmēr uzņēmēju aprindās vērojams ievērojami pragmatiskāks skats. Varbūt kaut kur izskanējušās čalas par jauna burbuļa pūšanos patiešām arī ir pārspīlētas. Ja nu vienīgi runa ir par kādu savdabīgu mikroburbuli. Varbūt ir pat pieļaujams lekt līdzi jestrajā polkā ar ekonomikas uzrāviena apdziedātājiem, tomēr arvien, pat tērēšanas ballītes skurbulī, paturot prātā, ka pēc svētkiem mēdz būt arī paģiras. Tomēr ir tādi ekonomikas «laika vērotāji», kuri skeptiski piemin Eiropas Savienības fondu naudas plūsmas atjaunošanās nozīmīgo lomu ekonomikas uzsilšanā – sak, bez Eiropas naudas ekonomika vārguļo, bet, saņemot fondu naudas dopinga devu, ceļas kājās un, mēli izkārusi, sāk skriet. Kamēr valsts ekonomikas vēnā pil stimulējošie miljoni, tikmēr ekonomika uz skrejceliņa turas braši, bet citādi pa gultu vien dzīvo. Lūk, trešajā ceturksnī līdzās apstrādes rūpniecībai un mazumtirdzniecībai ļoti ievērojami – gandrīz par 25% – pieauga arī būvniecības nozares apgriezieni. Nozare vairākus gadus kratījusies pa bedrainiem ceļiem, beidzot mēģina uzstūrēt atpakaļ uz šosejas. Tomēr ES fondu līdzekļu intensīvāka ieplūšana Latvijas ekonomikā nav nekādas brīnumzāles arī šai nozarei. Īslaicīgi fondu dāvanas rada eiforiju, bet, vērtējot ilgākā laika periodā, tās kā narkotikas novājina nozaru imunitāti un pašnoteikšanās spējas. Īslaicīga naudas plūsma īsti nespēj nodrošināt pozitīvas sekas ilgtermiņā. Tāpēc uzņēmumiem jākāpina produktivitāte un jādomā par produktu augstāku pievienoto vērtību neatkarīgi no fondu naudas radītās balles vai paģirām.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Būvnieku īlens tautsaimniecības maisā

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 05.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvuzņēmēji kā izmēģinājuma trusīši, kas parāda, ar ko jārēķinās, paliekot bez Eiropas pienīgās krūts

DB šonedēļ publicētais Būvnieku TOP 30 iezīmē aprises visai skaudrai nozares nākotnei. Pērn aizvadīts gads ar treknu mīnusa zīmi – nozare sarāvusies mazāka gan naudas (teju simt miljonu mazāks apgrozījums), gan uzņēmumu un to darbinieku skaita ziņā. Savukārt šis gads vairs netiek dēvēts par sliktu vai vienu no sliktajiem, bet gan par nozares izdzīvošanas gadu. Līdzīgi kā cūkkopjus skar cūku mēris, būvniekiem jāsadzīvo ar citu slimību, kas plaši izplatījusies mūsu valstī. Sērgu varētu ārstēt ES struktūrfondu nauda, bet līdz ar tās kavēšanos, būv- uzņēmēju bizness nīkst žēlabās. Diemžēl uz šīs atkarības adatas celtnieki ir jau ilgāku laiku, bet paģiras ir visai smagas un šogad draud ar kārtējo apgrozījuma daudzmiljonu sarukumu. Skurbuma alku neprātā par salīdzinoši sīkiem projektiem ir gatavi cīnīties citkārt solīdi uzņēmumi, kuri tagad rāda zobus kā hiēnas pēc saules rieta. Pie kumosa paģiru lāpīšanai tiek izveicīgākie. Un tie arī izdzīvo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmākie mēneši parādīs, vai darbaspēks piedzīvo mirkļa vājumu vai sirgst ar nopietnāku kaiti

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Madara Jurgelāne plastmasas pudelēm devusi otru dzīvi, pārstrādājot tās auskaros, piespraudēs, rokassprādzēs un citos zīmola PETit accessories aksesuāros

Šāda ideja viņai radusies pirms aptuveni gada. M. Jurgelāne apmeklējusi kursus projekta vadībā, kuru nobeigumā bija jāizveido projekta pieteikums. Viņa nolēmusi, ka vēlas realizēt kaut ko īstu, lai velti neiztērētu laiku. Madarai jau pasen bijusi doma par atkārtotu lietu izmantošanu un pārstrādi. Ideja gadiem šaudījusies pa galvu, piemēram, kā neizmantotas kaklasaites pārvērst rotās. «Mājās mēdzam lietot arī gāzētu minerālūdeni, un pudeles sakrājas. Skatījos uz maisu, kas atkal tika nests uz atkritumu kasti, un domāju, kā mēs varētu darīt tā, lai pudeles tur nenonāktu,» stāsta M. Jurgelāne. Tika nolemts, ka no izlietotām plastmasas pudelēm kaut kas jārada. Jo vairāk Madara pētīja šo ideju un ievāca informāciju, jo vairāk viņai tā iepatikās. Kursu noslēgumā viņa nolēma, ka nepieciešams izveidot arī produkta prototipu un pati izveidoja pirmo eksperimentālo auskaru pāri. Vēlāk viņa iestājās LIAA Bauskas biznesa inkubatorā, kur saņēma palīdzību gan finanšu plānošanā, gan zīmola veidošanā. «Sapratu, ka sanāk skaisti. Tas Latvijā līdz šim nav bijis, un ļoti pieķēros šai idejai. Sāku attīstīt produktu, jau novembrī izveidoju zīmola Facebook lapu un parādīju plašākai auditorijai, ar ko nodarbojos,» atceras M. Jurgelāne. Sākumā rotas tika radītas sev pašai un draugiem. «Auskari kaut kādā ziņā ir mana vājība, jo tie man vienmēr ir patikuši. Savienoju savu aizraušanos ar to, ko es varu darīt,» atzīst M. Jurgelāne. Viņa nekad nav bijusi saistīta ar mākslas nozari, tāpēc aksesuāri izveidoti eksperimentālā veidā – mēģinot, darot un skatoties, kas sanāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Startup, kuru attīstībai vajadzētu sekot līdzi 2018. gadā

Anda Asere, 16.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Domāju, ka 2018. gadā Latvijā vajadzētu parādīties jaunuzņēmumiem apdrošināšanas jomā. Šis lauks Latvijā ir faktiski tukšs un ir perspektīvs.»

Vaicāta, kuru startup attīstībai vajadzētu sekot līdzi 2018. gadā, Startup Wise Guys jaunzņēmumu atlases vadītāja un Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas Startin.lv vadītāja Egita Poļanska laikrakstam Dienas Bizness min vairākus – HackMotion, CastPrint, Notakey, DigiPulse, TheMonetizr, Robotic Solutions, CEnOS, Solfeg.io un Airboard.

«Protams, ļoti interesē, kā veiksies Anatomy Next ar lielo investīciju raundu, kā arī dažiem citiem salīdzinoši lielajiem jaunuzņēmumiem,» teic E.Poļanska.

Nordigen līdzdibinātājam Robertam Bernānam ir interesanti sekot līdzi jaunuzņēmumiem, kuri strādā konservatīvās nozarēs, tādēļ viņš vēros, kā veiksies Edurio, kā arī nosacītiem jaunpienācējiem – Anatomy Next un Toneboard. «Latvijā ir virkne ar jaunuzņēmumiem, kas pierādījuši sava produkta vērtību, un būs interesanti pavērot, kuri no tiem spēs kļūt par patstāvīgiem biznesiem. Šajā grupā ir diezgan daudzi jaunuzņēmumi, starp kuriem minami ir tādi kā Notakey un Hackmotion,» viņš teic. Savukārt Anatomy Next līdzdibinātājs Sandis Kondrāts aicina sekot līdzi Toma Zvidriņa aktivitātēm Silīcija ielejā, būvējot Latvijas un ASV ekonomisko tiltu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Budžeta bikses velk pāri galvai

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 30.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada svarīgākais politikas dokuments – valsts budžets – sākts rakstīt ne tajā labākajā rokrakstā. Roka trīc, tinte beidzas, turklāt, sasodīts, paģiras no iepriekšējā budžeta naudas dricelēšanas nav pagaisušas. Eh, mausim pa vecam, un gan jau kaut kā tiks galā!

Vulgarizējot šāda ir «vidējā politiķa» domu gaita, ķeroties pie valsts naudas dalīšanas «uz galviņām». Budžeta veidošana ir politiskā teātra kulminācijas konvulsijas, kas tiek vērotas ar lielu aizgrābtību, jo publisko miljonu dīdīšanas mākslai vajadzētu pieiet tikpat atbildīgi kā cirkā, rijot zobenus, vai alpīnismā, pārvarot klints pārkari. Un tomēr tādu iespaidu mūsu politiķi nerada. Viņi nopūlas, bet tik un tā atstāj iespaidu, it kā pāris mēnešus gadā to vien dara, kā centīgi mēģina uzstīvēt bikses pāri galvai. Atkal un atkal, vienām politisko iegribu vīlēm ar troksni irstot, citām nospriegojoties un iegūstot rūdījumu.

Ministriju un lielo nozaru augošo ambīciju kariņš nenorimst, bet fonā notiek cita cīņa, kas nav tik skaļa, bet tautsaimniecības attīstību ietekmē ievērojami. DB jau papīrs ir nodilis, ik pēc laika atkārtojot to, ka Latvijas nodokļu slogs rada dārgāko darbaspēku Baltijas valstīs. Šajā konkurencē Latvija zaudē, izņemot gadījumus, kad investoriem ir kādi īpaši aprēķini, izvēloties tieši Latviju, jo «sausā matemātika», kā DB ir daudzkārt vēstījis, neliecina par labu mūsu valsts pievilcībai. Tāpat arī Saeimas lēmums iekasēt vairāk naudas valsts makā, ceļot akcīzi degvielai, Baltijas konkurencē noņem mums punktus, palielina izmaksu slogu biznesam un ieliek labas kārtis leišu degvielas tirgotāju rokās. Diemžēl nodokļu reformas kontekstā Latvijas izvirzīšanās priekšgalā Baltijas iekšējā konkurencē nebija virsmērķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brexit

Dienas

Komentāri

Pievienot komentāru
Telekomunikācijas

Rīga briest maratona tehnoloģiju parādei

Jānis Vēvers, 28.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pēc divām nedēļām Rīgas ielas piepildīs tūkstošiem sportiska dzīvesveida cienītāju, lai dotos ikgadējā Lattelecom Rīgas maratona distancēs. Un, kā jau ierasts, vadošais tehnoloģiju uzņēmums Lattelecom gatavo dalībniekiem pārsteigumus, lai tehnoloģijas palīdzētu skriet pašiem un ļautu just līdzi savējiem – kā klātienē, tā arī kanālā 360TV – pie TV ekrāniem un lietotnē Shortcut.

Gan jau reģistrētie dalībnieki, gan tie, kuri vēl tikai plāno pieteikties kādai abām no maratona dienām, šinī procesā lietos Lattelecom izstrādāto reģistrācijas rīku, kas pieejams Rigasmaratons.lv. Tas gandrīz momentāni – pāris sekunžu laikā – nosūta apstiprinājuma vēstuli ar piešķirto starta numuru un iekļauj dalībnieku kopējā sarakstā.

Skrējējiem un līdzjutējiem ir pieejama īpaša mobilā lietotne Android un Apple iOS operētājsistēmu ierīcēm. Tajā jau šobrīd izpētāmas maratona distances, kā arī tuvākajās dienās gan sekos informācija ar atbalsta pasākumiem un to norises vietām, gan pēc finiša varēs uzzināt skrējiena rezultātus un saņemt savu diplomu. Turklāt varēs sekot līdzi arī saviem skrējējiem – ja zināsiet maratona dalībnieka vārdu, uzvārdu un dzimšanas gadu vai skrējēja numuru, varēsiet sekot līdzi viņa virzībai kā tiešsaistē uzmundrini.lv, tā mobilajā aplikācijā. Šī iespēja noderēs arī tiem, kuri kopā ar īpašo Lattelecom tet atbalsta komandu – DJ, īpašu bungu orķestri un karsējmeitenēm – līdzjutējus sagaidīs tet enerģijas alejā – vienā no trases skaistākajiem posmiem pašā Rīgas centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži pēdējie gadi pasaulē iezīmējuši tā saucamo influenceru uznācienu. Tas faktiski nozīmē, ka ietekmīgākie no šādiem influenceriem ar sociālo mediju palīdzību var ietekmēt veselu biznesu un preču zīmju veikumu.

Visbiežāk šāda komunikācijas un informācijas patēriņa forma pieņemama ir gados jauniem patērētājiem, kuru siržu iekarošu daudzi biznesi mēdz likt savu mārketinga stratēģiju centrā.

Jāteic, ka no influenceru uznāciena nekādā ziņā nav izbēgusi arī finanšu pasaule. Arī šajā jomā realitāte arvien lielākā mērā sāk kļūt tāda, ka jaunieši kādu finanšu padomu atrod tieši šajā vidē no kāda sev pieņemamākā šāda censoņa. Turklāt dažiem ietekmīgākajiem šādiem personāžiem sekotāju loks mēdz būt ļoti plašs un pat fanātisks. Rezultātā to izteikumiem ir pa spēkam koriģēt kādu atsevišķu aktīvu – sevišķi, piemēram, ne pārāk lielu uzņēmumu akciju, cenu.

Vēl viena nesošā kolonna

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Neietīties falšā tautiskumā un mīļumlietās

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sirsnīgi, mīļi, tautiski, bet ļoti piezemēti un bez mazākās intelekta atblāzmas. Tā diemžēl jāteic par Latvijas simtgades biroja iniciatīvu valsts svētkos dāvināt rakstainus cimdus un valsts dibināšanas dienu padarīt par cimdiņu dienu. It kā nepietiktu ar to, ka 4. maijs padarīts par Baltā galdauta svētkiem, un, kad jauniešiem jautā, vai zina, kas šī ir par dienu, tad jāklausās samocītas atbildes par klātiem galdiem.

Arī vēsturnieks Gustavs Strenga savā tvītā norādījis, ka 18. novembris ir pārāk nopietna diena un tad būtu jāliekas mierā ar cimdiņiem. Un ne jau rakstītos dūraiņos ir vaina, bet tajā, ka mēs ar sīkām, mīļām, bet ļoti sadzīviskām aktivitātēm piezemējam valstisku svētku jēgu un nozīmi. Es nedomāju, ka būtu nepieciešams kāds īpašs patoss un svētsvinīga patriotisma apliecināšana, kāds ir, piemēram, diezgan nejēdzīgais lāpu gājiens, kam kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem nav tā labākā pieskaņa.

Tā kā aptaujas liecina, ka no Latvijas valsts dibinātājiem lielākā daļa jauniešu labākā gadījumā zina vien Jāni Čaksti, tad gudrāks aicinājums par cimdiņu dāvināšanu būtu, piemēram, mudinājums apzināt Latvijas valsts dibinātājus, dāvināt citātus no Kārļa Skalbes Mazajām piezīmēm, izsekot līdzi hronoloģijai, kas notika no 1918. gada 18. novembra līdz 1920. gadam, kad sanāca Satversmes sapulce. Latvijas valsts dibināšana notika ļoti sarežģītā vēsturiskā situācijā, kad valsts teritorijā bija okupācijas karaspēks, burtiski pēc pāris mēnešiem postošas slepkavošanas uzsāka lielinieki, kam sekoja Pagaidu valdības pārcelšanās uz Liepāju un vēlāk uz kuģi Saratov, provāciskas valdības nodibināšana, tās krišana un Brīvības cīņas, kas ieguvušas nosaukumu Bermontiāde.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nevajag politizēt to, kas tiek depolitizēts

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 19.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts akciju sabiedrībām (VAS) vairāku iemeslu dēļ ir ļoti veselīgi vai nu emitēt parādzīmes, vai tirgot daļu no savām akcijām biržā. Šis ir gadiem ilgi pausts DB viedoklis, tāpēc ir gandarījums, ka nu arī valdības līmenī šī loģika ir ne vien saprasta un konceptualizēta, bet arī tiek iedzīvināta.

Tā liek domāt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena nu jau konsekventi paustais ieskats, ka tas ir tikai laika jautājums, kad VAS pēc naudas ies turp, kur kārotajai naudai ir tās reālā vērtība – uz finanšu un kapitāla tirgu. Ja reiz dzīvojam tirgus un nevis politizētā ekonomikā, tad vajag arī ļaut tirgum maksimāli veikt tā funkcijas, no kurām tirgus galvenais uzdevums ir noteikt, kāda kam ir vērtība. VAS obligāciju emisijas gadījumā tas nozīmē vērtējumu, cik labs ir plāns, kura īstenošanai ir vajadzīga nauda. Kā esam jau pieredzējuši Latvenergo zaļo obligāciju laidienos, tirgus vērtējums par uzņēmuma investīciju plāniem ir ļoti augsts – pieprasījums pēc vērtspapīriem ir daudzkārt pārsniedzis piedāvājumu, panākot Latvijas enerģētikas modernizācijas investīciju kapitālam ļoti izdevīgu procentu likmi, bet pašai kompānijai – vadošas kredītreitingu aģentūras augstu vērtējumu. Cita starpā tas ir pozitīvs signāls investoriem par lietu stāvokli Latvijas ekonomikā vispār, un jo vairāk šādu signālu būs, jo labāk. Enerģētikas likuma nosacījumu dēļ, kas paredz Latvenergo pilnībā paturēt valsts īpašumā, uzņēmums drīkst emitēt tikai parādzīmes, bet citām VAS šāda ierobežojuma nav, tāpēc blakus parādzīmēm tām ir arī iespēja biržā tirgot daļu no savām akcijām. Šī ir lieliska iespēja ne vien piesaistīt naudu investīcijām, bet arī uzzināt, cik tad reāli ir vērtīga tā mūsu kopējā manta, jo VAS galējās konsekvencēs pieder Latvijas pilsoņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada sākums mēdz būt piesātināts ar mēģinājumiem pildīt dažādas jaunas apņemšanās. Gluži vai tradīcija ir solījumi, piemēram, vairāk sportot, ēst veselīgāk, nomest svaru utt. Šajā periodā gan var padomāt vēl par to, kā nākamajiem gadiem izveidot kādu daudzmaz jēdzīgu finanšu plānu.

Piemēram, Fidelity Investments aptauja rāda, ka gandrīz 70% ASV iedzīvotāji gada beigās apcer to finanšu sakārtošanu vai uzlabošanu. Turklāt eksperti mēdz teikt - patiesībā gadu mija tam nebūt nav tas pats sliktākais mirklis.

Nosacīti sliktākas ziņas jau ir tās, ka ar kādu pliku mērķu, lai kādi tie arī nebūtu, nospraušanu parasti nepietiek. Lai tos piepildītu, jāieliek zināms darbs. Vērā gan var ņemt dažus padomos, lai palielinātu iespējamību, ka šie mērķi tomēr tiks sasniegti.Katrā ziņā krāšana ir ļoti svarīga dzīves daļa, kas paredz, ka tiek izveidots kāds labklājības spilvens, kuru pēc tam var tērēt vai nu aktuālajām vajadzībām, vai turpināt glabāt mazāk baltām dienām. Šāda spilvena esamībai vajadzētu nozīmēt arī mierīgāku ikdienas naktsmieru. Dažādi pētījumi un arī prakse gan rāda, ka liela daļa cilvēku par krāšanu domā vai nu nepietiekami vai novēloti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Medicīniskā uzraudzība caur viedtelefonu

Jānis Vēvers, 31.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom izstrādājis telemedicīnas risinājumu, kas pilotprojektā Jūrmalas slimnīcā ļaus sekot līdzi topošo māmiņu veselībai ar mobilās lietotnes palīdzību. Līdz ar grūtniecības uzraudzību ārsti šādu risinājumu izmantos hipertensijas pacientu uzraudzībai

Gaidības topošajām māmiņām ir skaists un vienlaikus satraucošs dzīves posms. Lai arī internetā informācijas ir pārpārēm, ar ķermeni un emocionālo pasauli notiekošās izmaiņas nodarbina prātu un vienu pēc otra «ražo» jautājumus, ko ļoti gribētos apspriest ar ārstu. Bet katra sīkuma dēļ pie speciālista neaizskriet.

Jau no aprīļa dažām jaunām sievietēm grūtniecības novērošanas posms aizritēs mazliet citādi – daļēji attālināti, bet vienlaikus daudz ciešākā ārsta uzraudzībā. Viņas piedalīsies tehnoloģiju uzņēmuma Lattelecom telemedicīnas risinājuma pilotprojektā Jūrmalas slimnīcā. Grūtnieču un hipertensijas slimnieku uzraudzība ir tikai pirmais solis telemedicīnas risinājuma izstrādnē, kam sekos vēl citas pacientu grupas, kuriem nepieciešama novērošana vai uzraudzība, drīzumā – arī dažādām rehabilitācijas programmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāls Baltijā uzkrājas - cilvēkiem paliek pāri nauda, nosedzot ikdienas vajadzības, un viņi sāk domāt, kur izvietot brīvos līdzekļus. Savukārt banku tirgus ir mainījies - līdz šim ierastajam finansējuma veidam piekļūt ir aizvien grūtāk, tādēļ pieaug alternatīvo finansētāju loma tirgū, intervijā stāsta Redgate Capital Jānis Dubrovskis.

Nereti dzirdams, ka uzņēmumi vēlas attīstīties, taču nepieciešams ārējais finansējums. Kāda situācija patlaban ir aizņēmumu tirgū un kur ņemt naudu tālākai izaugsmei?

Banku tirgus nenoliedzami ir mainījies, pieaugusi regulācija ne tikai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas virzienā, bet arī augušas kapitāla pietiekamības, likviditātes un citas prasības, kas būtiski sarežģījušas situāciju tirgū. Pēdējo gadu laikā banku tirgus ir konsolidējies – banku skaits it kā aizvien ir liels, taču faktiski tās bankas, kas ir gatavas kreditēt Baltijas uzņēmumus un reāli izsniedz kredītus, ir palikušas vien 5-6. Lielajiem uzņēmumiem situācija ir vēl sarežģītāka, jo pastāv kapitāla ierobežojumi – viens kredīts vienam aizņēmējam nedrīkst pārsniegt ceturtdaļu kapitāla, bet tik lielas summas reti kura banka aizdod, un visbiežāk šie limiti ir vēl daudz mazāki. Tāpat pēdējo pāris gadu laikā no tirgus aizgājušas arī vairākas bankas, kas aktīvi kreditēja uzņēmumus. Daudzi uzņēmumi, kuriem ik pa laikam jārefinansē kredīts vai jāatjauno ilgtermiņa kredīts, saskaras ar situāciju, ka aizdevumu likmes ir pieaugušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu konti sociālajos tīklos ir kļuvuši par nozīmīgu informācijas avotu iedzīvotājiem, jo īpaši tā dēvētajai tūkstošgades jeb millenials paaudzei. Kā rāda Swedbank Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja, kopumā 64% iedzīvotāju seko uzņēmumu publicētajiem jaunumiem sociālajos medijos, un lielākā daļa tieši vecumā no 25 līdz 34 gadiem (80%).

Lai arī galvenā motivācija iedzīvotāju rīcībai ir iespēja saņemt bezmaksas produktus un balvas (32%), tomēr teju trešdaļa (28%) tādējādi seko jaunākajām tendencēm nozarē, savukārt piektdaļa (20%) šādi interesējas par uzņēmumu produktu vai pakalpojumu iegādi. Tomēr, kā rāda Swedbank Finanšu institūta veiktā mazo un vidējo uzņēmēju aptauja, aizvien būtiskai daļai uzņēmumu (37%) nav stratēģijas, kā sociālos tīklus izmantot par platformu savu produktu virzīšanai tirgū, komunikācija drīzāk raksturojama kā fragmentāra un bez pamatojuma.

Aptaujas dati rāda, ka 68% mazo un vidējo uzņēmumu lieto sociālos tīklus komunikācijai. Populārākais komunikācijas kanāls uzņēmumu vidū šobrīd ir Facebook (45%), kam seko Twitter (17%), LiknedIn (14%), Instagram (13%) un Draugiem.lv (11%). Lielākā daļa uzņēmumu uzskata, ka komunikācija šajos sociālajos medijos var veicināt pieprasījumu pēc uzņēmuma produkta vai pakalpojuma (89%). Taču vairāk nekā trešdaļai jeb 37% nav konkrētas stratēģijas, kā sociālos tīklus lietot par labu sava uzņēmuma attīstībai. To apliecina arī neregulārā komunikācija – trešdaļa (32%) mazo un vidējo uzņēmumu sociālajos medijos komunicē retāk nekā reizi nedēļā, 20% komunicē reizi nedēļā, savukārt 48% jeb gandrīz puse komunicē retāk nekā reizi divās nedēļās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Globālais kriptovalūtu bums: kā aprēķināsim nodokļus Latvijā?

Jānis Gavars, PwC Legal jurists un Irēna Arbidāne, PwC Nodokļu konsultāciju vadītāja, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pasaulē kriptovalūtu bums turpinās jau vairākus gadus, Latvijā tas ir novērojams salīdzinoši nesen. Presē un citos medijos parādās raksti par izmaiņām kriptovalūtu tirgū, precēm un pakalpojumiem, par kuriem beidzot var norēķināties ar Bitcoin, kā arī dažādajiem riskiem, kas saistīti ar šiem ieguldījumiem.

Šīs publikācijas mērķis ir sniegt lasītājam īsu «ievadu kriptovalūtās», kā arī atbildēt uz jautājumu, kā fiziskām personām ir piemērojami nodokļi darījumos ar kriptovalūtu.

Ievads kriptovalūtās

Kriptovalūta ir virtuālā valūta, kas, līdzīgi kā jebkuras valsts valūta var tikt izmantota kā maiņas (maksājumu) līdzeklis. Taču atšķirībā no valūtas tradicionālā izpratnē, to neemitē un negarantē nevienas valsts centrālā banka. Darījumi ar kriptovalūtu tiek aizsargāti un kontrolēti, izmantojot kriptogrāfiju. Iepriekš jau pieminētā kriptovalūta Bitcoin tiek uzskatīta par pasaulē pirmo kriptovalūtu, taču tā nebūt nav vienīgā – tirgū ir pieejamas arī citas vairāk vai mazāk pazīstamas kriptovalūtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Veselības aprūpes reformas kā korekcija rūpju bērna audzināšanā

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, 10.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien lems par veselības aprūpes finansēšanas modeļa izvēli, par kuru plaši tika diskutēts Latvijas Bankas (LB) konferencē Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga.

No konferences diskusijas atmiņā palicis veselības ministres Andas Čakšas spilgtais citāts, ka Latvijas Bankas piedāvātais veselības apdrošināšanas modelis būtībā esot tas pats, kas atteikties no bērna, ja viņam skolā īsti nevedas ar sekmēm. Tā vietā Veselības ministrija (VM) piedāvājot ar bērnu parunāt un tad, izprotot viņa problēmas, veikt nepieciešamās izmaiņas. Nenoliedzami, izmantotās metaforas kontekstā varētu šķist, ka VM piedāvātais finansēšanas modelis ir piezemētāks un konstruktīvāks, tomēr tas slēpj būtiskus zemūdens akmeņus.

Kādēļ VM piedāvājums nerisinās veselības aprūpes problēmas?

Pirmkārt, VM prasa 7 gadu laikā vairāk nekā dubultot nozarei no budžeta piešķirto finansējuma apjomu, nepasakot, kur rast līdzekļus. Budžetā, saprotams, to nav. Tas nozīmē, ka šādus plānus var finansēt vai nu atņemot naudu citām nozarēm, vai arī būtiski palielinot nodokļus. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi un trūkstošo finansējumu virknē citu nozaru, izdevumu samazinājumu citviet atrast būs grūti, līdz ar to VM mērķa sasniegšanai var nākties celt nodokļus, vēl vairāk palielinot slogu godīgam nodokļu maksātājam un mazinot uzņēmumu konkurētspēju. Rezultātā ne vien neatrisināsim veselības aprūpes problēmas, bet arī pasliktināsim ekonomikas attīstības izredzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispirms aizliedza strādāt frizieriem, tad kaut kad novēloti šausmās konstatēja, ka šīs jomas pārstāvji, formāli pat nestrādājot, ir starp visbiežāk slimojošajiem ar Covid-19, jo spiestā kārtā strādāja nelegāli, visdrīzāk arī – neievērojot epidemioloģiskās prasības. Galu galā šo lielumu atcēla.

Valdības uzdevumā Ekonomikas ministrijas ierēdņi sarakstīja garu garos sarakstus ar precēm, ko nedrīkst tirgot klātienē, tad jutās apvainoti, ja pirkumi caur internetu daudzviet izpaudās kā no telefona turpat veikalā sūtīts pasūtījums, ko pēc mirkļa var izņemt. Tad vienu defektu laboja ar otru defektu – atļāva pilnvērtīgi strādāt veikaliem, izņemot tos, kuri skaitās tirdzniecības centros.

Vēl vairāk – tirdzniecības centros liedza pat internetā pasūtītu preču izsniegšanu, kas nekādi nerada cilvēku drūzmu, turklāt arī tad, ja veikalam ir atsevišķa izeja uz ielu. Un tas ir situācijā, kad tirdzniecības centros ir daudzkārt labāka ventilācija nekā jebkurā no ministrijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Tehnoloģiju apskats: Telefons mirdz kā Ziemassvētku eglīte

Jānis Vēvers, 03.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alcatel A5 piesaista uzmanību ar aizmugurējā vākā iemontētām krāsainām LED diodēm

Ar ko tik ražotāji nav gatavi eksperimentēt, lai padarītu savus produktus pamanāmākus garlaicīgi līdzīgo viedtelefonu masā. Individualitātes meklējumi attiecas kā uz dārgajiem flagmaņiem, tā uz pavisam lētiem, vienkāršiem budžeta tālruņiem. Mūsu pusē ne pārāk populārais Alcatel patērētāju uzmanību savam modelim A5 cenšas pievērst ar spožām gaismām. Burtiskā nozīmē, jo tālruņa aizmugurējais vāciņš ir piepildīts ar krāsainām LED diodēm.

Dizains

Nebūs pārspīlēti apgalvot, ka Alcatel A5 gadījumā uzmanības vērta ir tikai un vienīgi āriene. Precīzāk – tikai aizmugurējais vāciņš un ar to saistītās iespējas. Pats telefons nav diez ko pievilcīgs. Tas ir diezgan vienkāršs, paliels plastmasas ķieģelītis, ko bez jau pieminētā vāciņa veikalos daudzi pat nepamanītu. Standarta variantā 14,6 cm garš, 7,2 cm plats un 7,7 mm biezs. Uzliekot krāšņāko vāciņu ar iestrādātām 36 LED diodēm, tālrunis «uzbriest» līdz 10,2 mm biezumam un 167 gramiem. Tā diemžēl ir cena, kas jāmaksā par vēlmi turēt pie auss ierīci, kas mirguļo kā Ziemassvētku eglīte. Atšķirībā no vairuma konkurentu Alcatel joprojām pieturas pie prakses iestrādāt SIM kartes pieslēgvietu kaut kur korpusa vidū. Lai tai piekļūtu, jānoņem izdaudzinātais aizmugures vāciņš. Šis nudien izrādījās pamatīgs izaicinājums, kura pārvarēšanu otrreiz negribētos izdzīvot. Vāks ir «ieķīlēts» tik stipri, ka no nagu nolaušanas var paglābt tikai kāda cietāka instrumenta ņemšana talkā. Taču arī tad ir jāuzmanās, lai nenoberztu plastmasas malas šaurajā atvēršanas gropē. Īpaša Light Show lietotne ļauj dot komandas LED diodēm – ar kādas formas un krāsas rotaļām informēt par ienākošajiem zvaniem un ziņojumiem, kā lēkāt līdzi mūzikai un tamlīdzīgi. Izvēle nav pārāk plaša. Var izvēlēties meteorītus, lietu, uguņošanu un tamlīdzīgu parādību atgādinošu gaismiņu skraidīšanu. Mūzikas atskaņošanas laikā tālruni var pakratīt, lai mainītu gaismas efektus. Cita funkcija Color Catcher dod iespēju kaut ko nofotografēt un pašam uzbūvēt uz attēlā redzamajām krāsām balstītu ekrāna motīvu. Abas šīs funkcijas ir interesanti papētīt, taču pēc dažām dienām interese par tām noplok. Gaismiņu šaudīšanās, protams, piesaista apkārtējo uzmanību, taču tas ne vienmēr ir labi. Konservatīvākās publiskās pulcēšanās vietās uzkrītošā gaismu izrāde drīzāk traucē un teātra izrādēs to labāk vispār atslēgt.

Komentāri

Pievienot komentāru