DB Viedoklis

DB viedoklis: Pēdējā brīža un garām palaisto iespēju nozare

Egons Mudulis, DB žurnālists, 15.07.2016

Jaunākais izdevums

Transporta jomas projekti Latvijā tiek vilkti un īstenoti pēdējā brīdī, nesasniedzot optimālāko rezultātu

Neveiksmīgajam elektrovilcienu iepirkumam un aizkavētajam dīzeļvilcienu modernizācijas projektam nu jau ar nopietnāku Eiropas naudas summu zaudēšanu draud pievienoties Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projekts. Politiskā «jumta» nomaiņa Satiksmes ministrijā, tranzītkravu apjomu kritums par piektdaļu, dīzeļdegvielas cenu samazinājums, kā arī vēlme par jebkādu cenu apgūt kādus 600 milj. eiro ir pietiekami argumenti Latvijas politiskajā vidē, lai projekts pamatīgi ievilktos un draudētu ar 347 milj. eiro Kohēzijas fonda līdzfinansējuma nesaņemšanu.

Ja neskaita tīrāku gaisu, pēc gadiem ilgas spriedelēšanas un dažādām izpētēm tā arī joprojām nav skaidrs, kādu labumu nozarei un tautsaimniecībai kopumā dos elektrifikācija. Tāpat nav izlemts, ar kuru virzienu projektu sākt, jo visiem naudas nepietiks. Liepāja jau bažījas, ka tās intereses vispār atstātas novārtā, bet Rīga un Ventspils, pārfrāzējot premjeru, varētu sarīkot kariņu par to, kura svarīgāka. Līdz ar to joprojām skan nozares spēlētāju balsis, vaicājot, vai Eiropas miljonus nevarētu tērēt kaut kam tādam, par ko būtu pilnīga pārliecība, ka tas dos pienesumu ekonomikai, jo gadījumā, ja kravu apjomi sarūk par procentiem trīsdesmit, kurš gan spētu pacelt papildu uzkrautās izmaksas un uzturēt jauno infrastruktūru.

Savukārt par to, vai ilgtermiņā tiks sasniegts optimālais rezultāts aktivitātei, kurā vairākas pašvaldības iegādāsies dažādus videi draudzīgākus autobusus, it kā ir pāragri pieņemt secinājumus. No pirmā acu uzmetiena arī nešķiet, ka te nozares ministrija ko būtu vilkusi garumā vai pašvaldības laikus nebūtu pieņēmušas lēmumu. Tā nu vieni pirks ar akumulatoru darbināmus elektroautobusus, otri liks lietā saspiestu dabasgāzi, bet trešie dos priekšroku biodegvielai. Tikai galvaspilsēta, turklāt pati tieši piesaistot Eiropas fondu līdzekļus, izlēmusi iegādāties ūdeņraža kurināmā elementu elektriskos autobusus un trolejbusus. Zīmīgi, ka šajā projektā asistējuši Latvijas Zinātņu akadēmijas zinātnieki, kurus dažādu jomu eksperti un naudas turētāji Briselē atzinuši par labiem esam, lai koordinētu ūdeņraža elektrisko autobusu ieviešanas projektus sabiedriskajā transportā visā Ziemeļaustrumeiropā.

Lai kādi nebūtu iemesli – maldīgi priekšstati par bīstamību, pagaidām pārāk maz uzskatāmu piemēru un ātri aprēķināmu ieguvumu trūkums vai vienkārši bailes no jebkādām pārmaiņām ‒, ūdeņraža elektrotransportu ar Latvijas zinātnieku palīdzību vispirms ieviesīs citviet minētajā reģionā. Arī dzelzceļa jomā ir pieņemts izmantot pārbaudītas vērtības. Tomēr nav izslēgts, ka, savlaikus sākot diskusijas un izpēti, elektrifikāciju varētu aizstāt ar ūdeņraža elektrolokomotīvju iegādi, iespējams, iegūstot konkurences cīņā ar kaimiņvalstīm ilgtermiņā, jo diezin vai Šlēsvigas-Holšteinas federālā zeme grasās pāriet uz vēja enerģijas saražota ūdeņraža vilci līdz 2025. gadam visā 1100 kilometru tīklā tikai sava prieka pēc. Bet tad atkal tiktu palaista garām vienreizējā iespēja apgūt 600 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta jomas projekti Latvijā tiek vilkti un īstenoti pēdējā brīdī, nesasniedzot optimālāko rezultātu

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Nodokļu shēmošanas nacionālās īpatnības

Ēriks Jēkabsons, bijušais iekšlietu ministrs, 09.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā samazinās tiešo ārvalstu investīciju plūsma, var rasties jautājums, kāpēc tā, ja jau uzņēmējdarbības vide reģionā uzlabojas? Neskaitāmus gadus dzīvojot ASV, kur ikdienā tiekos un sadarbojos ar dažādiem politikas, tiesībsargājošo iestāžu un biznesa vides pārstāvjiem, vairākkārt personīgi ir nācies dzirdēt par gadījumiem, kad, mēģinot uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā, viņi tiešā vai netiešā veidā aicināti dot kukuli, gan no privātā, gan valsts sektora pārstāvjiem.

Rietumu investori uztver Baltiju kā vienotu veselumu

No vienas puses, mēs vēlamies, lai sabiedrotie mūs uztver kā līdzvērtīgus spēlētājus, taču, no otras puses, mēdzam uzvesties kā trešās pasaules valstis. Un attaisnojums, ka tie jau ir tikai daži gadījumi, neiztur kritiku – katrs šāds gadījums met ēnu uz visu reģionu, tāpēc nevajag brīnīties, ja reizēm rietumvalstu sabiedrotie mūs uzskata par pēlēko zonu Krievijas pievārtē, ka mums joprojām piedēvē bijušās PSRS valsts statusu u.tml.

Pirmkārt, mums ir jāpieņem, ka vidējais amerikānis īsti neatšķir Balkānus no Baltijas, tāpēc nevajag gaidīt, ka viņš nodala katru Baltijas valsti atsevišķi, piemēram, Latviju no Lietuvas. Arī mēs par ASV nedomājam kā par atsevišķām pavalstīm (štatiem), bet par visu valsti kopumā, kaut gan atšķirības starp pavalstīm ir ļoti lielas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan e-komercija pēdējos mēnešos strauji augusi, 82% pircēju pārtrauc iepirkšanos internetā - pamet iepirkuma grozu un nenopērk iecerēto neērtas iepirkšanās pieredzes dēļ. To skaidro ar to, ka jāveic reģistrēšanās vai jāievada pārāk daudz dati, liecina bankas "Citadele" un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktā iedzīvotāju aptauja.

22% aptaujāto atzinuši, ka bieži pārtrauc iepirkšanās procesu internetā, jo reģistrēšanās un dažādu datu ievades dēļ tas ir pārāk sarežģīts un laikietilpīgs, savukārt 60% norādījuši, ka tā rīkojas dažreiz. Pircēji vecumā virs 60 gadiem retāk nekā citu vecumu grupu klienti pārtrauc iesākto e - iepirkšanās procesu.

"Līdz ar fiziskās distancēšanās pasākumu ieviešanu e-komercija attīstās vēl straujāk, un iedzīvotāji ir arvien atvērtāki iepirkšanās paradumu maiņai. Vienlaikus tas nozīmē, ka konkurence par klientiem interneta vidē kļūst lielāka un arvien svarīgāk ir, cik vienkārši, ērti un ātri var veikt pirkumu. Aptauja liecina, ka reģistrēšanās un prasīto datu dēļ savus e-iepirkšanās grozus mēdz pamest liela daļa pircēju. Ieguvēji būs uzņēmēji, kuri spēs piedāvāt iepirkšanos ar pāris klikšķiem," norāda "Citadeles" Digitālo risinājumu daļas vadītājs Eduards Timofejevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar autoskolas Credo Autoprieks direktoru Maksimu Rapoportu

Lelde Petrāne, 14.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Maksims Rapoports, autoskolas Credo Autoprieks direktors. Autoskola Credo Autoprieks tika izveidota, apvienojoties divām autoskolām – Credo un Autoprieks. «Mūsu klienti veido gandrīz 30% no Rīgā esošo autoskolu klientu skaita, un 15% no visiem autoskolu klientiem Latvijas teritorijā. Katru mēnesi mūsu autoskola pulcē vairāk nekā 40 mācību grupas un nodarbina vairāk nekā 70 autovadīšanas instruktoru,» stāsta M. Rapoports.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Es vienmēr esmu vēlējies strādāt jomā, kas saistīta ar izglītību un cilvēkiem. Kad man bija tikai 18 gadi, uzsāku savu biznesu - tā bija maza autoskola, kas atradās Teikas rajonā un tajā bija tikai viena klase. No paša sākuma izvirzīju sev mērķi – panākt, lai Credo būtu labākā un lielākā mācību iestāde šajā nozarē. Pēc 10 gadu darba, autoskola Credo atradās starp nozares līderiem Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vidējā darba samaksa 1. ceturksnī 1 100 eiro

Lelde Petrāne, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieauga par 6,6 % jeb 68 eiro, sasniedzot 1 100 eiro, lieciena Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada atbilstošo periodu, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 7,0 %, sasniedzot 1 101 eiro, februārī – par 7,8 % (1 085 eiro), bet martā tās gada pieauguma temps bija viszemākais - 5,0 % (1 113 eiro).

2020. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 1,2 %.

Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 812 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 812 eiro. Gada laikā tā pieauga par 6,3 %, bet, salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni, samazinājās par 0,8 %.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 4,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" varētu padarīt regulējumu elastīgāku un konkurētspējīgāku.

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirmajā lasījumā atbalstīti Komerclikuma grozījumi, kas paredz, ka arī sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbinieki varētu savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. Tas ļautu uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantot plašākā apjomā. Komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz, ka nodokļu atbrīvojums būs piemērojams arī uz SIA kapitāldaļu pirkuma tiesībām. Lai grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Lux Express valdes locekli Signiju Kalniņu

Lelde Petrāne, 16.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild pasažieru pārvadātāja Lux Express valdes locekle Signija Kalniņa. Lux Express nodrošina reisus starp Baltijas valstīm, uz Krieviju un vairākām Eiropas valstīm, tas pieteicis sevi arī divos iekšzemes tirgos – Igaunijā un Polijā.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Nav tā, ka tieši šo nozari esmu mērķtiecīgi izvēlējusies – drīzāk nonācu šeit nejauši, un tā ir sanācis, ka nepārtrauktu, jaunu izaicinājumu rezultātā vēl joprojām esmu šeit. Lux Express ir inovatīvs uzņēmums, kas nemitīgi attīstās un mainās, un rutīna šeit ir sveša – tas mani aizrauj un uzrunā visvairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Fromane: Nav pamata uzskatīt, ka ēnu ekonomikas mazināšanā panākts būtisks progress

LETA, 18.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars gandrīz visās komponentēs ir nedaudz samazinājies, piemēram, 2015.gadā aplokšņu algu īpatsvars nozarē bija 36,3%, bet 2016.gadā tas sarucis līdz 34,6%, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane, atsaucoties uz jaunākā pētījuma par ēnu ekonomiku būvniecības nozarē datiem.

Vienlaikus uzņēmuma ienākumu neuzrādīšanas īpatsvars gada laikā sarucis no 31,6% līdz 30%, darbinieku skaita neuzrādīšana samazinājusies no 23,5% līdz 20,5%, savukārt neoficiālo maksājumu jeb kukuļu līmenis nozarē arī ir samazinājies no 17,9% līdz 15,1%.

Pēc Fromanes teiktā, nav pamata uzskatīt, ka ēnu ekonomikas mazināšanā ir panākts būtisks progress, bet kopējā tendence ir pozitīva un būvniecības uzņēmumiem ir radusies sajūta, ka situācija nozarē uzlabojas."Neskatoties uz to, ka pērn būvniecības nozarē bija ļoti liels kritums par 17,5%, šogad samazinājums ir visās būtiskākajās ēnu ekonomikas komponentēs. Jāņem vērā, ka apstākļos, kad nozarē ir ļoti būtisks apmēru kritums, ēnu ekonomika vienmēr samazinās lēnāk nekā straujas izaugsmes periodā. Skaidrs, ka būvniecības uzņēmumiem ir radusies sajūta, ka situācija nozarē uzlabojas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korejas flagmaņa jaunumam sprāgst baterijas, bet Apple liek vilties konservatīvākiem klientiem

Pēc triju duču jauno viedtālruņu Galaxy Note 7 pārkaršanas un uzsprāgšanas Samsung ir izšķīrusies par ierīces atsaukšanu.

Pēc ASV gaisa satiksmes regulatora izsludinātā noteikuma, ka Note 7 nedrīkst lietot tā jurisdikcijas reisos, kā arī pārvadāt bagāžā, un pēc līdzīga ASV patērētāju drošības uzrauga brīdinājuma, ka šo nesen tirgū palaisto Samsung viedierīču baterijas ir pārkarsušas un aizdegušās jau vairākiem desmitiem klientu, kompānija ir paziņojusi par visu tirgotājiem nosūtīto 2,5 miljonu Note 7 ierīču atsaukšanu un nomaiņu. Šis pasākums korejiešu IT flagmanim varētu izmaksāt apaļu miljardu USD, lēš Financial Times, un tā ir vien daļa no kaitējuma. Arī Korejā kotētās Samsung akcijas ir piedzīvojušas strauju kritienu pēc tam, kad to vērtība sasniedza apogeju ap jaunās ierīces prezentācijas laiku. Investoru vērtējums parāva Samsung Electronics tirgus kapitalizāciju lejup par 14 miljardiem USD (ap 16 triljoniem KRW) vienā dienā. Procentuāli jaunās nedēļas sākumu korejiešu viedtālruņu flagmanis Seulā sagaidīja ar 7,2% kritumu. Neveiksme ir krietni apjomīgāka par sākumā lēstajiem zaudējumiem, kas tika rēķināti viena līdz pusotra triljona Korejas vonu apmērā, un komentētāji norāda, ka ierīču atsaukšanas juceklis nenāk par labu Samsung tās sacīkstēs par tirgus daļu ar Apple, kas arī nupat ir prezentējusi savu jauno viedtālruni iPhone 7.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa ņemšanu no Trasta komercbankas vadības un akcionāriem

Dienas Bizness, 25.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās «Trasta komercbankas» vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanā pret Latvijas bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās «Trasta komercbankas» vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem, liecina TV3 raidījuma «Nekā Personīga» rīcībā esošā informācija, Tiesībsargi esot pārliecināti, ka Rimšēviča aizturēšanai bijis likumīgs pamats.

«Nekā Personīga» zināms, ka nacionālās bankas prezidenta lietā KNAB izmeklēšanas pēdas ved uz piecus gadus seniem notikumiem. Tobrīd birojs izmeklēja skandalozo tā dēvēto būvnieku lietu. Viena no centrālajām personām tajā bija būvfirmas «Moduls Rīga», vadītājs un īpašnieks Māris Martinsons. KNAB būvnieku lietā senie notikumi ieguva nozīmi pateicoties jaunām liecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vienas stundas darbaspēka izmaksas sasniegušas 7,50 eiro

Lelde Petrāne, 15.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 2. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 45 centiem jeb 6,4 %, sasniedzot 7,50 eiro stundā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli neizlīdzināti dati. Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem darbaspēka izmaksas palielinājās par 9,2 %.

2016. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2015. gada 2. ceturksni pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga visās jomās, izņemot valsts pārvaldi, kur gada laikā tās saruka par 1,8 %, kā arī enerģētikas nozari un izglītību, kur bija vērojams kritums attiecīgi par 0,4 % un 0,3 %.

Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga citu pakalpojumu nozarē – par 21,4 %, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 13,2 %, būvniecībā – par 12,9 %, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 11,7 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos – par 11,7 %, kā arī ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 11,5 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Vīrieši nespēj likt mierā savu tālruni, liecina eksperiments

Lelde Petrāne, 27.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad jūs gaidāt draugu, kolēģi vai pat pieņemšanu pie ārsta, kā jūs domājat, cik daudz laika paiet, līdz jūs sākat pārbaudīt tālruni — divas minūtes? Trīs? Vircburgas un Notingemas Trentas universitātes pēc Kaspersky Lab pasūtījuma veiktais eksperiments atklāja, ka vidēji pagāja 44 sekundes, pirms dalībnieki, kas vieni paši ir atstāti uzgaidāmajā telpā, ķērās pie viedtālruņa. Vīrieši pat neizturēja pusi no šī laika, nogaidot vidēji tikai 21 sekundi salīdzinājumā ar sieviešu 57 sekundēm.

Lai vairāk iedziļinātos mūsu draudzīgajās attiecībās ar digitālajām ierīcēm, pēc desmit minūtēm dalībniekiem tika uzdots jautājums, kā viņiem šķiet, cik daudz laika pagāja, pirms viņi sniedzās pēc tālruņa. Vairums atbildēja, ka divas trīs minūtes, uzsverot ievērojamo neatbilstību starp uztveri un faktisko rīcību.

Komentējot šos rezultātus, Jenss Binders no Notingemas Trentas universitātes sacīja: «Eksperiments parāda, ka ļaudis ir daudz vairāk pieķērušies šim ierīcēm nekā paši apzinās un par otro dabu ir kļuvusi pievēršanās savam viedtālrunim, kad esam atstāti vienatnē ar to. Mēs vairs vienkārši negaidām. Mūsu viedierīču tūlītējā informācijas un mijiedarbības piegāde padara tās daudz lielākā mērā par digitālo kompanjonu un saikni ar ārpasauli, nevis tehnoloģiju kopumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Taksometriem rosina ieviest patentmaksu, bet baltajiem numuriem nodokli no apgrozījuma

Zane Atlāce - Bistere, 13.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms taksometru nozarē sasniedz vismaz 80%. Vidēji nozare nodokļu deklarācijās uzrāda tikai 225 eiro (bruto) algu un 66 nostrādātās stundas vienam autovadītājam mēnesī.

Taksometru pakalpojumos tiek izmantotas dažādas metodes, lai ietekmētu skaitītāju rādījumus, piemēram, tiek piemērotas neadekvātas atlaides, līdz pat 90% un neuzrādītu patiesos ieņēmumus. Gandrīz puse Autopārvadājumu direkcijā reģistrēto vadītāju vispār nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji. Šie ir tikai daži no galvenajiem rādītājiem, kas apkopoti 2018. gada nogalē veiktajā pētījumā par taksometru nozari Latvijā.

Pētījumu īstenoja biedrība BASE (Business against shadow economy), tā izstrādē piedalījās Ināra Pētersone, Dr. Arnis Sauka un Juris Stinka.

Kā uzsver pētījuma autori, obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu - avansa maksājumu 130 eiro apmērā par taksometru mēnesī, ieviešana situāciju Latvijas taksometru nozarē būtiski nav ietekmējusi. Proti, atbilstoši Valsts Ieņēmumu dienesta apkopotajai statistikai, neraugoties uz pavisam nelielu nodokļu ieņēmumu pieauguma tendenci, nodokļu apjoms no taksometru nozares ir nesamērojami mazs. Prognozējams, ka 2018.gadā tas varētu veidot aptuveni 3 milj. eiro, t.sk. «algas nodokļi» (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikronodoklis) 2,3 milj. eiro. «Diemžēl, neraugoties uz likumdevēju un uzraugošo iestāžu centieniem, salīdzinoši nesen pieņemtie likuma grozījumi nav atrisinājuši iepriekš minētās problēmas- mazus nodokļu ienākumus, nesamērīgi zemas uzrādītās algas kā arī dažādas manipulācijas lai neuzrādītu nobraukto kilometru daudzumu. Arī pārvadātāji ar »baltajiem numuriem« nereti turpina sniedz nepilnīgu informāciju vai vispār nesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.», secina BASE pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pandēmijas skartākajā nozarē ārvalstu ieguldījumi palielinājušies visstraujāk

Db.lv, 20.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pēc uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma ceļojumu aģentūru un tūrfirmu sfēra neatrodas pat TOP 20 sarakstā, tieši šī pandēmijas būtiski ietekmētā nozare aizvadītajā gadā bijusi tā, kuras uzņēmumos ārvalstu ieguldījumu apjoms palielinājies visstraujāk, liecina Lursoft dati.

Tiesa gan, straujais pieaugums panākts, lielākoties pateicoties vienam uzņēmumam.

Savukārt vislielākais ārvalstu ieguldījumu pieaugums 2020.gadā reģistrēts uzņēmumu, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu operācijām, pamatkapitālos.

Aizvadītā gada izskaņā ārvalstu ieguldījumus pamatkapitālam bija piesaistījuši 19,7 tūkstoši Latvijas uzņēmumu. Lursoft pētījis, kurās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem 2020.gadā ar ārvalstu ieguldījumu piesaisti pamatkapitālam sekmējies labāk, bet kurām – mazāk veiksmīgi.

Visaugstākais īpatsvars ar ārvalstu kapitāla uzņēmumiem ir gaisa transporta nozarē. Šajā jomā reģistrēti 32 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījumi reģistrēti 17 uzņēmumiem, secina Lursoft. Pēdējā gada laikā ieguldījumu apjoms šo uzņēmumu pamatkapitālos nav mainījies un tas saglabājies 3,11 milj. eiro apmērā. Savukārt apjomīgākie ārvalstu ieguldījumi uzkrāti finanšu pakalpojumu sektorā, kur tie 2020.gada izskaņā sasniedza 2,08 miljardus eiro. Gada laikā ieguldījumu summa šajā sektorā strādājošo uzņēmumu pamatkapitālos palielinājusies par nepilniem 5%. Vairāk nekā ceturtā daļa, 575 milj. eiro, no šīs summas līdz šim ieguldīti AS “Swedbank” pamatkapitālā. Lursoft aprēķinājis, ka 2020.gada beigās finanšu pakalpojumu nozarē bija reģistrēti 1926 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījums pamatkapitālā bija reģistrēts 29,67% uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Exigen Services Latvia ģenerāldirektoru Ivaru Pukstu

Lelde Petrāne, 22.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Exigen Services Latvia ģenerāldirektors Ivars Puksts. «Uzskatu, ka esam pirmais (jeb «pionieris») privātais datorprogrammēšanas pakalpojumu sniedzējs Latvijā, kura pirmsākumi meklējami jau 1989.gadā, kad tika nodibināts kooperatīvs Biržas sabiedrība, vēlāk, mainoties īpašniekiem, pārtopot par a/s Softwarehouse Rīga, a/s DATI un a/s Exigen Services Latvia. Kā pirmie Latvijā 1990.gadā sākām eksportēt IT sistēmu izstrādes pakalpojumus, iegūstot Vācijas Brēmenes pavalsts pašvaldības pasūtījumu brīvās profesijas pārstāvju sociālās apdrošināšanas sistēmas izstrādei. Savus pakalpojumus esam snieguši klientiem gandrīz visos kontinentos. Vienīgi Antarktīda ir mūsu «neieņemtais» kontinents,» stāsta I. Puksts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Domina Shopping jauno direktori Dinu Bunci

Lelde Petrāne, 07.10.2016

Tad, kad ir iespēja, izraujamies divatā ar vīru un braucam, kur acis rāda. Smarža visapkārt ir neaprakstāma.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild tirdzniecības centra Domina Shopping jaunā direktore Dina Bunce.

Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Kā pati pirmā lieta noteikti jāmin tas, ka Domina Shopping ēka daļēji ir būvēta uz vēsturiskajiem leģendārās rūpnīcas VEF pamatiem, kas ir neatņemama Rīgas kultūrvēstures daļa. Tamdēļ jau no pirmsākumiem, kad tika projektēta tirdzniecības centra ēka, gan ārējā, bet jo īpaši iekšējā veidolā tika iekodēta urbāna, pilsētnieciska noskaņa.

Otrs interesantākais fakts par mūsu tirdzniecības centru arī ir saistīts ar būvniecību. Domina Shopping centrs ir būvēts vairākās kārtās. 2003.gadā, kad apmeklētājiem tika atklāta pirmā kārta, joprojām turpinājās aktīvi būvdarbi otrajā, kas tika atklāta gadu vēlāk. Zīmīgi ir arī tas, ka arī šobrīd esam svarīgā pārmaiņu procesā, jo ceturtdaļā no tirdzniecības centra platības notiek ievērojami rekonstrukcijas darbi, bet uzsākts darbs pie fasādes rekonstrukcijas. Visas šīs pārmaiņas noteikti ir uz labu, jo, runājot klasiķa vārdiem: «Pastāvēs, kas pārvērtīsies.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Asociācija: Jo zemāka ir grāmatām piemērotā likme, jo grāmatniecība ir stabilāka

LETA, 25.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo zemāka ir grāmatām piemērotā likme, jo grāmatniecība ir stabilāka, aģentūrai LETA pauda Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka.

Pēc viņas sacītā, grāmatniecības nozare mēģina panākt valdības un arī Finanšu ministrijas izpratni - lai nozare turpmāk pastāvētu un varētu sekmīgi gan saglabāt savu darbību, gan arī nodrošināt pilnvērtīgu attīstību, Latvijai būtu jāseko Eiropas lielāko valstu piemēram un jāsamazina pievienotās vērtības likme (PVN) no 12% uz 5%.

Punka norādīja, ka ir divi iemesli, kāpēc PVN likme ir jāsamazina pēc iespējas ātrāk. Viņa uzsvēra, ka Ministru Kabinets nebija iekļāvis grāmatnīcas to tirdzniecību vietu skaitā, kam bija dotas iespējas strādāt nedēļas nogalēs.

"Tas diezgan būtiski ietekmēja mūsu apgrozījumu grāmatu veikalos. Lai gan internetā ir pieaudzis pārdoto e-grāmatu skaits, tomēr tas nespēj kompensēt naudas plūsmas kavējumus, kādi radās," skaidroja Punka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Compensa Vienna Insurance Group ADB Latvijas filiāles jauno vadītāju Kasparu Neivaldu

Lelde Petrāne, 31.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Kaspars Neivalds, Compensa Vienna Insurance Group ADB Latvijas filiāles vadītājs:

Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Compensa savu darbību Latvijā uzsāka no nulles un, ienākot Latvijas tirgū, bija pirmā apdrošināšanas kompānija, kas mainīja privātpersonu īpašuma apdrošināšanas periodu no viena uz trim gadiem. Ierindojamies starp tiem trim uzņēmumiem Latvijā, kas pārstāv Vienna Insurance Group koncernu. Latvijā šī ir nebijusi situācija, kad vienā nozarē ir vairāki uzņēmumi, kas pieder vienam akcionāram.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Organizētais tūrisms kā šī brīža risinājums

Biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā tiek pretstatīta tūrisma nozares izdzīvošana un sabiedrības veselība.

Ilgstošie mobilitātes un pulcēšanās ierobežojumi noveduši pie tūrisma nozares apjomu samazinājuma par aptuveni 90%. Pagājušajā nedēļā vairāk nekā 20 ceļojumu un tūrisma organizācijas, kā arī arodbiedrības visā Eiropā apvienojās aicinājumā Eiropas Komisijai aizstāt karantīnas pasākumus ar ES ceļotāju testēšanas protokolu. Tūrisma nozare šobrīd cer, ka kopējais aicinājums tiks uzklausīts un Latvijas valdība iekļausies vienotajās vadlīnijās.

Mazināti epidemioloģiskie sliekšņi

Neraugoties uz visu, tūrisma nozare joprojām cer. Tūrisma uzņēmēji Latvijā apzinās – situācija nav viegla arī citviet pasaulē, tomēr vienlaikus mēs redzam, ka ir virkne valstu, kur nozare tiek finansiāli stiprināta no valsts puses, bet, ja tas nav iespējams, tiek mazināti epidemioloģiskie sliekšņi un tūrisms tiek vadīts, veicinot organizētu ceļošanu. Tas nepieciešams arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru