Lai arī patlaban nav pārāk daudz tautsaimniecībai iedvesmojošu ziņu, tomēr ir pamats cerēt, ka nākamais gads attīstībai būs labāks par aizejošo
Pēdējā laika notikumi nodokļu jomā ir uzskatāms apliecinājums tam, ka valsts pārvalde Latvijā ir zem katras kritikas. Šajā ziņā vismaz šoreiz nevietā būtu vainot dažādu ministriju darbiniekus, bet gan tos, kas dod gala verdiktu attiecībā uz jaunu likumu ieviešanu vai labojumu izdarīšanu jau esošajos. Ja paraugāmies uz šo aspektu valsts ekonomikas attīstības kontekstā, tad pirmajā brīdī varētu šķist, ka mūsu valsts nākotne būtu «norakstāma».
Tomēr, ja skatāmies uz jautājumu no otras puses, tad šobrīd ar diezgan lielu pārliecību var teikt, ka pēdējo riņķa danci ap mikrouzņēmumu nodokli varētu salīdzināt ar krīzes laika bedres dziļākā punkta sasniegšanu, pēc kura vajadzētu atsākties izaugsmei. Tā vajadzētu notikt arī ekonomikas likumdošanas jomā. Šajā ziņā būtu naivi cerēt, ka valsts pārvaldes elite būtu sapratusi savas kļūdas un būtu gatava mainīties. Nē, izmaiņas notiks tīri pragmatisku apsvērumu dēļ.
Tā kā Saeimas deputātu un tādā vai citādā veidā viņiem pietuvināto apetīte naudas dalīšanā aug, tad gribas to vai nē, tomēr nāksies piestrādāt pie ekonomikas likumdošanas, lai nauda budžetā varētu rasties. Ja tautsaimniecībā nebūs pozitīvu pavērsienu, tad uz 3,5% ekonomiskā pieauguma plānotais budžets nepildīsies, tāpēc tā vai citādi uz politisko eliti tiks izdarīts visai liels spiediens, lai šogad vērojamais regress neturpinātu pieaugt. Tas nozīmē, ka valdība noteikti centīsies nodrošināt to, lai ES fondu naudas apguve būtu aktīvāka, jo, patiesību sakot, šis jautājums var būt izšķirošs tam, lai ekonomiskās izaugsmes temps varētu palielināties, turklāt laikā, kad globālā tautsaimniecība saskaras ar visai lielu nenoteiktību. Šeit gan uzreiz vērts piebilst, ka galvenais eksporta dzinējspēks – rūpniecība – šobrīd strauji audzē apgriezienus, kas, visticamāk, vainagosies arī lielākā devumā ekonomikā. Lai arī strauji krītošs ekonomiskais pieaugums un likumdošanas brāķi šo gadu neierindo starp Latvijai veiksmīgākajiem, atsevišķām nozarēm, piemēram, lauksaimniecībai un pārtikas rūpniecībai, tas nesis veiksmi, ļaujot paplašināt eksporta horizontu.
Tomēr vienlaikus ir jārēķinās ar to, ka eksporta pieaugumam kopējā valsts ekonomikas tendencē pagaidām var būt ne tik daudz izaugsmi nodrošinošs, cik kompensējošs raksturs saistībā ar nīkuļojošo patēriņu un kritumu būvniecībā. Patiesībā nebūs arī liels brīnums, ka pārrāvums ES naudas apguvē šā gada pēdējā ceturkšņa izaugsmi salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn liks mērīt ar mīnusa zīmi un negatīvs pieaugums būs arī nākamā gada pirmajā pusē. Tiesa, pēc tam iekšzemes kopprodukta grafiskā līnija varētu strauji tiekties augšup saistībā ar ES naudas ieplūšanu. Tomēr šajā gadījumā ir jārēķinās arī ar pieaugošu inflāciju, sevišķi būvniecības jomā, kam sekos patēriņa cenu pieaugums citās tautsaimniecības nozarēs.
