Jaunākais izdevums

Līdz plīvura krišanai noslēpumainajā ministrijā vēl nedaudz jāpaciešas, pārbaudījumi nāks viens pēc otra

Uldis Augulis, kuram dota otrā iespēja dziedēt gadiem ielaistās kaites transporta nozarē, pirmajās simts amatā pavadītajās dienās nav bijis tik spilgts kā viņa kolēģis veselības nozarē un arī radikālus lēmumus nav pieņēmis. Tomēr slimības dažviet turpina progresēt, un tādēļ ir ļoti svarīgi, kādu jomas atveseļošanas programmu ministrs piedāvā. Par spīti tam, ka U. Augulis nav uz mutes kritis, no preses un nozares pārstāvjiem nevairās, viņa ieceres reizēm grūti saprast. Jomas ekspertu ieskatā, valdības rīcības plānam transporta sfērā trūkst ambīciju un izmērāmu rezultātu. Savukārt ministra izteikumi par darāmajiem darbiem un problēmu risinājumiem nebeidz pārsteigt.

Viens no piemēriem ir tranzīts, kas kopš ES un Krievijas sankciju un embargo ieviešanas kļūst arvien «slimāks». Ik mēnesi pa procentpunktam vien turpina pieaugt Latvijas ostās un dzelzceļā apkalpoto kravu apjomu krituma tempi, pirmajos četros mēnešos pietuvojoties attiecīgi 16% un 22% atzīmei salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. Saprotams, kāpēc ministrs ar paša noskatīto jauno Latvijas dzelzceļa vadītāju steidz doties uz Krieviju. Ar kaimiņvalsts kolēģiem ir jārunā par to, kā rīkoties, lai gada griezumā šie cipari nepieaugtu vēl uz pusi. Diemžēl šo un tamlīdzīgu vizīšu un augsta līmeņa tikšanos atskaņas un publiski paustie rezultāti rada bažas. Proti, nav dzirdamas receptes, kā ārstēt ja ne vēzi, tad kuņģa čūlu kravu apgrozījuma krituma jomā. Ļoti reti parādās tādi pavisam konkrēti un sadarbības partneriem ārvalstīs saprotami piedāvājumi kā kopīga loģistikas uzņēmuma izveide ar Duisburgas ostu un, iespējams, citiem nozīmīgiem globāliem spēlētājiem. Tas, vai pašai SM un tās kapitālsabiedrībām ir kompetence un kapacitāte ko tādu pacelt, gan ir atklāts jautājums. Atbilde uz to varētu tikt saņemta jau šovasar.

Plīvuram drīz jākrīt arī jaunu elektrovilcienu iepirkumā. Bezgalīgi taču nevarēs turpināt klārēt, ka mēnešiem ilgās vilcināšanās pamatā ir pēkšņa visa valsts ierēdniecības aparāta nespēja tikt skaidrībā, kādu ietekmi simtos miljonu mērāmais pirkums varētu atstāt uz valsts budžetu. Drīz arī zināsim, vai U. Auguļa savulaik atrastā Prudentia dzers šampanieti, apslakot miljona vērto komisijas maksu par it kā viņu atvestā AirBaltic privātā investora piesaisti, kura naudas izcelsmes noskaidrošanai jāgaida vietējie Panamas papīri.

Savukārt runājot par mulsinošiem izteikumiem, jāmin atklāsme par to, ka Bombardier varētu būt ne tikai lidmašīnu piegādātājs, bet arī stratēģiskais investors. Ko gan par to lai domā ķīnieši, kuriem arī U. Augulis piedāvā nacionālo lidsabiedrību? Un ko gan viņš šiem mūsu pieaugošā potenciāla tranzīta partneriem teiks, ja pretēji ministra laipnajiem aicinājumiem viņi tiks atšūti no Rail Baltica dzelzceļa būvniecības? Taču visdrīzākajā laikā jau būs apjaušams, cik konstruktīvas un uzņēmumiem veselīgas veidosies ministra attiecības ar jaunizveidotajām valsts kapitālsabiedrību padomēm, kuru sastāvs pat mazliet patīkami pārsteidz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stundas darbaspēka vidējās izmaksas Eiropas Savienībā 2021. gadā svārstījušās no 7 eiro stundā līdz 47 eiro stundā. Baltijas valstīs Latvija ierindojas pēdējā vietā ar vidējo darba samaksu 11,1 eiro stundā. Pēdējos divos gados Latviju apsteigusi Lietuva, kur darba samaksa pērn bijusi 11,3 eiro stundā, liecina Eurostat dati.

2021. gadā vidējās stundas darbaspēka izmaksas ES visā ekonomikā bija 29,1 eiro. Salīdzinoši 2020. gadā ES vidēji stundā maksāja 28,6 eiro. Zemākā vidējā darba samaksa stundā atbilstoši Eurostat metodikai Eiropas Savienībā bijusi Bulgārijā – 7 eiro stundā un Rumānijā – 8,5 eiro stundā, bet Ungārijā – 10,4 eiro stundā.

Eiropas Savienības galvgalī darba samaksas jomā ir Dānija ar 46,9 eiro stundā un Luksemburga ar 43 eiro stundā, kā arī Beļģija ar 41,6 eiro stundā. Vidējā darba samaksa dažādās nozarēs nedaudz atšķiras. Piemēram, rūpniecībā vidējā darba samaksa Eiropas Savienībā tieši sakrīt ar vidējo visumā – 29,1 eiro stundā, savukārt būvniecībā vidēji ES vidējā darba samaksa 2021. gadā bijusi 26 eiro stundā, pakalpojumos – 28,8 eiro stundā, nekomerciālajā sektorā, izņemot valsts sektoru, – 30,3 eiro stundā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ceļu satiksmē parādījušās netrafarētās policijas automašīnas, arvien biežāk likumsargi konstatē visdažādākos ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus – braukšanas ātruma neievērošanu, agresīvu braukšanu, apdzīšanu neatļautā vietā un citus pārkāpumus. Pagājušajā nedēļā Valsts policijas (VP) Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Speciālo uzdevumu nodaļas darbinieki, uzraugot ceļu satiksmes drošību, fiksējuši vairākus būtiskus ātrumpārkāpējus.

Video skatāms zemāk.

Netrafarētās policijas automašīnas sevi ir attaisnojušas – darbs ar tām parāda, ka šie spēkrati ir efektīvs līdzeklis satiksmes dalībnieku uzraudzībā. Novērojumi liecina, ka joprojām liela daļa autovadītāju ir bezatbildīgi un būtiski pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, tādējādi apdraudot ne tikai sevi, bet arī citus ceļu satiksmes dalībniekus, uzsver Valsts policija.

Pagājušajās ceturtdienas rītā, 17.augustā, VP ceļu policijas Speciālo uzdevumu nodaļas darbinieki, patrulējot uz autoceļa Rīga – Bauska, apturēja divus steidzīgus autobraucējus. Pulksten 7.18 Iecavas novadā kāds 1990.gadā dzimis vīrietis, vadot automašīnu BMW 318, pie atļautā braukšanas ātruma 90 kilometri stundā, traucās ar ātrumu 155 kilometri stundā. Savukārt, mirkli vēlāk uz autoceļa Rīga – Jelgava, Jaunolaines virzienā, pulksten 8.06, tika fiksēts vēl kāds BMW 320 markas spēkrats, kur 1985. gadā dzimis vadītājs pie atļautā braukšanas ātruma 90 kilometriem stundā brauca ar 148 kilometriem stundā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Satiksmes organizēšanai nepietiek ar spēju bruģī ieskrūvēt stabiņu

Guntars Gūte, Diena, 31.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ašeradens: KPV LV pārstāvjiem nav vienota viedokļa par valdības veidošanu

LETA, 24.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas «KPV LV» politiķiem Artusam Kaimiņam, Aldim Gobzemam un Atim Zakatistovam nav vienota viedokļa par valdības veidošanu, tāpēc nav skaidrs, ko «KPV LV» ir gatava piedāvāt, pauda partiju apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķis Arvils Ašeradens.

Kā ziņots, Kaimiņš JV politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

Ašeradens pastāstīja, ka Kaimiņš ar šo vēstījumu vēl nav vērsies pie partijām, tāpēc ir grūti to komentēt. «Turklāt nav skaidrs, ko «KPV LV» piedāvā pretī. No vienas puses ir tas, ko saka Kaimiņa kungs, no otras puses - Gobzema kungs. Un pavisam atšķirīga komunikācija mums ir ar frakcijas vadītāju, un Zakatistova kungam ir pavisam atšķirīgs viedoklis no abiem iepriekšminētajiem,» pauda Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Kaimiņš piedāvā Kariņam neņemt valdībā ministru amatos jau pabijušos politiķus no «vecajām varas partijām»

LETA, 24.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«KPV LV» valdes loceklis Artuss Kaimiņš apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā «KPV LV» pārstāvi Aldi Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

«Ierosinu Krišjānim Kariņam kā potenciālam šī brīža premjera amata kandidātam izsvītrot no iespējamā Ministru kabineta locekļu saraksta Aldi Gobzemu no partijas «KPV LV», bet no vecajām varas partijām - visas tās personas, kas ir jau bijuši ministri vai augstas valsts amatpersonas,» teikts Kaimiņa paziņojumā.

Saeimas deputāts tādējādi cerot «likvidēt veco, netīro politiku», lai tiktu galā ar obligātā iepirkuma komponentes radītajām problēmām, īstenotu administratīvi teritoriālo reformu, kā arī sakārtotu nodokļu sistēmu. «Šos darbus var īstenot tikai ar jaunu un tīru politiku, kā arī jaunu un godīgu Ministru kabineta locekļu sastāvu,» uzskata Kaimiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuva nenoraida Rail Baltica vilcienu braukšanas ātruma divkāršošanu

LETA, 30.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva nenoraida Eiropas Komisijas (EK) virzīto ideju, ka vilciena līnijas Rail Baltica posmā starp Kauņu un Lietuvas robežu ar Poliju vajadzētu dubultot vilcienu braukšanas ātrumu, lai tas sasniegtu 240 kilometrus stundā, tomēr Lietuvas puse uzskata, ka prioritātei vajadzētu būt nevis ātrumam, bet dzelzceļa savienojuma izveidei starp Baltijas valstīm.

Lietuvas satiksmes ministra vietnieks Arijands Šļups intervijā ziņu aģentūrai BNS sacīja, ka vilcienu braukšanas ātrumu nākotnē jebkurā brīdī var palielināt.

Lietuva nenoraida ideju par vilcienu braukšanas ātruma palielināšanu pa Eiropas standarta platuma sliežu ceļu posmā starp Kauņu un Lietuvas robežu ar Poliju, tomēr neuzskata to par prioritāti, viņš teica.

Baltijas valstu izveidotajam kopuzņēmumam Rail Baltica projekta īstenošanai RB Rail tuvākajā laikā vajadzētu izsludināt konkursu par pētījuma iepirkumu. Šajā pētījumā būs jāanalizē veidi, kā palielināt braukšanas ātrumu šajā posmā, informēja amatpersona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās dienās panākts ievērojams progress attiecībā uz jaunās koalīcijas darba virzieniem un vienošanās par atbildības jomu sadali, 14.novembrī pēc tikšanās ar "Jaunās vienotības" (JV) līderi, Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) pavēstīja Valsts prezidents Egils Levits un apliecināja arī Kariņš.

Papildus jau Kariņa piedāvātajam risinājumam pie Nacionālās apvienības (NA) pārraudzībā gaidāmās Aizsardzības ministrijas tiks izveidots ministra biedra postenis, ko ieņemtu "Apvienotā saraksta" pārstāvis. Ministra biedra konkrētie uzdevumi un to apjoms tiks laika gaitā precizēts - visticamāk, tie būšot saistīti ar to, kā militāra apdraudējuma gadījumā plaša sabiedrība tiek iesaistīta militāri civilajā aizsardzībā, skaidroja JV politiķis.

Otra vienošanās paredz, ka vides bloks pamatā paliks Reģionālās attīstības un digitālo lietu ministrijā, pastāstīja Kariņš. Savukārt Klimata departaments pāries uz jauno Klimata un enerģētikas ministriju. Starp partijām vēl būs diskusijas, kuri departamenti tai būtu jāpārņem, lai jaunā ministrija varētu pilnvērtīgi strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu, gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 27% - no 18,0761 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 22,9503 eiro par MWh bez PVN.

Tajā pašā laikā lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 20% - līdz 8,9199 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 17% - līdz 8,57 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 18% - līdz 5,8542 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 36% - līdz 3,9134 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 132 778 800,1 līdz 210 760 000 kWh, tarifu plānots palielināt par 5% - līdz 1,4665 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 210 760 000,1 līdz 1 353 800 000 kWh, tarifu plānots palielināt 2,1 reizi - līdz 1,9771 eiro par MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no "KPV LV" uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā "par" balsoja kopumā 56 deputāti, bet "pret" - 35 parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, viens "KPV LV" deputāts, "Jaunās vienotības", NA, Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai/Par!" frakciju deputāti. Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņa", gandrīz visi "KPV LV" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja "pret".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildības sadalījuma piedāvājumā "Jaunajai vienotībai" (JV) valdībā pienāktos Klimata un enerģētikas ministrija, "Apvienotajam sarakstam" (AS) - Reģionālās attīstības ministrija kopā ar atbildību par digitalizācijas jomu, bet Nacionālajai apvienībai (NA) - Satiksmes ministrija, paredz Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) izteiktais piedāvājums sadarbības partneriem.

JV paredzēts ieņemt septiņus amatus valdībā - Ministru prezidenta, finanšu ministra, ārlietu ministra, izglītības un zinātnes ministra, tieslietu ministra, klimata un enerģētikas ministra un labklājības ministra amatus.

AS pienāktos jau pašlaik ieņemtais Saeimas priekšsēdētāja amats un vēl četri amati valdībā - iekšlietu ministra, zemkopības ministra, veselības ministra un reģionālās attīstības ministra amats kopā ar atbildību par digitalizācijas jomu.

Nacionālajai apvienībai paredzēts ieņemt četrus ministra posteņus - aizsardzības ministra, kultūras ministra, satiksmes ministra un ekonomikas ministra amatus.

Piektdien, 4.novembrī, paredzēta trīs partiju tikšanās, lai apspriestu AS un NA redzējumu par šo piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Tallinas šosejas posmā pie Ādažiem paredzētas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes drošības uzlabošanai 13 kilometrus garā Tallinas šosejas posmā pie Ādažiem paredzētas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas, liecina VAS "Latvijas valsts ceļi" informācija.

Tallinas šosejas posmā no divlīmeņu krustojuma ar Vidzemes šoseju līdz Pulksteņezeram katru gadu notiek vairāki ceļu satiksmes negadījumi, tai skaitā ar bojāgājušajiem, šajā posmā ir vairāki tā saucamie "melnie punkti".

Lielākā daļa ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem šajā posmā notiek frontālu sadursmju dēļ. Lai uzlabotu satiksmes drošību un mazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu, ir izstrādāts satiksmes organizācijas izmaiņu projekts, ko plānots realizēt līdz šī gada beigām. LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns informēja, ka šajos 13 kilometros ir seši tā dēvētie melnie punkti. Salīdzinājumam kopā uz 1650 kilometriem valsts galveno autoceļu ir 48 melnie punkti. Pēdējos gados satiksmes intensitāte šajā posmā pieaugusi līdz vairāk nekā 27 000 automašīnām diennaktī, lai gan ceļš projektēts ar caurlaidību līdz 20 000 automašīnām diennaktī. Zaļaiskalns norādīja, ka pērn šajā posmā notikuši 42 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bijuši pieci bojāgājušie, no tiem četri - frontālās sadursmēs. "Galvenais satiksmes organizācijas izmaiņu mērķis ir novērst frontālo sadursmju iespēju apdzīšanas manevra laikā, vai veicot kreisos pagriezienus," uzsvēra Zaļaiskalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai būtu nepieciešami 90 miljoni eiro gadā būtiskai satiksmes drošības uzlabošanai, secināts starptautiskās auditorkompānijas "Price Waterhouse Coopers" veiktajā pētījumā.

Kompānija ir veikusi pētījumu par Ceļu satiksmes drošības plāna 2017.-2020.gada gala ietekmes izvērtējumu.

Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē skaidroja, ka pētījuma rezultātā iegūti četri iespējamie rīcības scenāriji attiecībā uz satiksmes drošību. A jeb nulles scenārijs, kurā nekādi papildu pasākumi nav paredzēti. B jeb minimālais scenārijs - bez finansējuma, C jeb optimālais un D jeb maksimālais, kas paredz plašu plānu ar finansēm.

Auditorkompānijas pārstāvis Egils Trumpe skaidroja, ka pētījums veikts šā gada otrajā ceturksnī un pētījumā īstenošanā izmantota pieeja "Droša sistēma", proti, droša vide, drošs transportlīdzeklis un drošs satiksmes dalībnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamās valdības iespējamais sastāvs ir skaidrs par 90%, joprojām gan saglabājoties neskaidrībai, kurš ieņems veselības ministra amatu.

Topošajā Krišjāņa Kariņa (JV) otrajā valdībā partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) plāno virzīt Arvilu Ašeradenu finanšu ministra, Edgaru Rinkēviču ārlietu minnistra, Inesi Lībiņu-Egneri tieslietu ministra, Andu Čakšu izglītības un zinātnes, Raimondu Čudaru klimata un enerģētikas ministra un Eviku Siliņu labklājības ministra amatiem.

Vēl lēmumi saistībā ar JV kandidātu izvirzīšanu jāpieņem partijas "Vienotība" domei un JV kopsapulcei.

Nacionālā apvienība (NA) ekonomikas ministra amatam izvirzījusi Ilzi Indriksoni, aizsardzības ministra amatam - Ināru Mūrnieci, kultūras ministra amatam - Nauri Puntuli, satiksmes ministra amatam - Jāni Vitenbergu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad savus ministru amata kandidātus otrdien paziņoja arī partiju apvienība "Apvienotais saraksts" (AS), oficiāli kļuvis zināms Krišjāņa Kariņa (JV) otrās valdības iespējamais sastāvs.

Topošajā valdībā partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) plāno virzīt Arvilu Ašeradenu finanšu ministra, Edgaru Rinkēviču ārlietu ministra, Inesi Lībiņu-Egneri tieslietu ministra, Andu Čakšu izglītības un zinātnes, Raimondu Čudaru klimata un enerģētikas ministra un Eviku Siliņu labklājības ministra amatiem.

Vēl lēmumi saistībā ar JV kandidātu izvirzīšanu jāpieņem partijas "Vienotība" domei un JV kopsapulcei.

Nacionālā apvienība (NA) ekonomikas ministra amatam izvirzījusi Ilzi Indriksoni, aizsardzības ministra amatam - Ināru Mūrnieci, kultūras ministra amatam - Nauri Puntuli, bet satiksmes ministra amatam - Jāni Vitenbergu.

Savukārt AS veselības ministra amatam izvirzījis Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektores Līgas Meņģelsones kandidatūru, zemkopības ministra amatam - Didzi Šmitu, iekšlietu ministra postenim - Māri Kučinski, bet vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam - Māri Sprindžuku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Par ātruma pārsniegšanu no 51 līdz 60 kilometriem stundā vairs netiks atņemta autovadītāja apliecība

LETA, 02.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk par ātruma pārsniegšanu no 51 līdz 60 kilometriem stundā netiks atņemtas tiesības, bet ierobežota to lietošana, paredz šodien valdībā apstiprinātie grozījumi Ceļu satiksmes likumā.

SM skaidro, ka likumprojekta «Grozījumi Ceļu satiksmes likumā» mērķis ir nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību uz ceļiem, kā arī atturēt personas no pārkāpumu izdarīšanas šajā jomā. Likumprojekts paredz noteikt administratīvos pārkāpumus ceļu satiksmes jomā, par tiem piemērojamos sodus un institūciju kompetenci sodu piemērošanā.

Lai īstenotu nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikāciju, SM izstrādājusi likumprojektu, kas papildina Ceļu satiksmes likumu ar nodaļu, kurā ir iekļauti ceļu satiksmes nozarē paredzētie administratīvie pārkāpumi un noteiktas kompetentās institūcijas, kurām būs piekritīgs administratīvo pārkāpuma process.

Kompetence administratīvo pārkāpumu procesa veikšanai ceļu satiksmes jomā atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam ir saglabāta Valsts policijai, Valsts robežsardzei, pašvaldības policijai, pašvaldības Transporta kontroles dienestam un pašvaldības administratīvajai komisijai un apakškomisijai. Katra no minētajām institūcijām realizē tām normatīvajos aktos noteiktās kontroles un uzraudzības funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#AS «Gaso» vērsies SPRK, iesniedzot jaunu dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projektu.

AS «Latvijas gāze» meitasuzņēmums AS «Gaso» vērsies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), iesniedzot jaunu dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projektu, kas paredz samazināt dabasgāzes sadales cenu par 18-46% vairāk nekā 95% no dabasgāzes lietotājiem, aģentūru LETA informēja «Gaso» pārstāvji.

Projektā vienlaikus paredzēts ieviest fiksētu maksu par pieslēgumu atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei neatkarīgi no dabasgāzes patēriņa apjoma.

«Mūsu piedāvātais sadales sistēmas pakalpojuma tarifu projekts ir rūpīgi izsvērts un pārdomāts solis, kas jāveic, lai pielāgotos jaunajai situācijai dabasgāzes tirgū un varētu nodrošināt noteikto dabasgāzes tīkla drošības standartu ievērošanu. Gāzes infrastruktūras drošība skar visus patērētājus, tāpēc nepieciešams atjaunot un uzturēt gāzes sadales tīklu, lai līdz minimumam samazinātu bīstamu situāciju rašanās iespējas,» uzsvēra «Gaso» valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien veselības ministra amatā ievēlēja Saeimas deputātu Danielu Pavļutu (AP).

Par partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakcijas vadītāja Pavļuta iecelšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, 13 balsoja pret, savukārt 32 parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda pārliecību, ka Pavļuts visādos veidos ir gatavs sākt darbu veselības ministra amatā. Tiekoties ar Pavļutu, Kariņš noskaidrojis, ka topošā ministra prioritātes saskan ar premjera viedokli - valstij jāmeklē iespējas būt proaktīvākai un kā galveno prioritāti izvirzīt skaidru un ātru vakcinācijas procesu. Tāpat ministram labi jākomunicē ar savu ministriju, nozari un skaidri jāpauž, jāaizstāv un jāskaidro viedoklis plašākai sabiedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien ir parakstījis rīkojumu par veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) atbrīvošanu no amata un Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra, Arta Pabrika (AP) iecelšanu par veselības ministra pienākumu izpildītāju uz laiku, kamēr Saeimā tiks apstiprināts jauns veselības ministrs.

Premjera birojā aģentūru LETA informēja, ka Ministru prezidents pirms rīkojuma parakstīšanas sazinājās ar Viņķeli, pasakoties viņai un viņas komandai par līdzšinējo darbu.

Tāpat Ministru prezidents ir informējis Pabriku, ka, ņemot vērā līdzšinējo praksi un viņa kā ministra lielo pieredzi, nozīmēs viņu par veselības ministra vietas izpildītāju uz laiku līdz jauna ministra apstiprināšanai amatā.

Ministru prezidenta rīkojums stājas spēkā no tā parakstīšanas brīža.

Pabriks aģentūrai LETA teica, ka vakar viņam bijusi saruna ar premjeru un šorīt bijusi otra sazināšanās ar Kariņu.

Vakar Pabriks premjeram izskaidrojis iemeslus, kāpēc nevēlas uzņemties veselības ministra pienākumus, jo uzskata, ka šādā krīzes situācijā galvenā prioritāte ir nodrošināt iedzīvotāju vakcināciju 24/7 režīmā. Šāda tipa koordināciju vislabāk var īstenot premjers, jo tas prasa dažādu institūciju savstarpējo sadarbību, uzskata Pabriks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ sākoties intensīvākai valdības koalīcijas veidošanas sarunu fāzei, kad jau jāpanāk vienošanās par konkrētiem darbiem un amatiem valdībā un Saeimā, pamazām iezīmējas iespējamais amatu sadalījums jeb tā skelets, tomēr nopietnākās diskusijas vēl tikai priekšā, liecina apkopotā publiski izskanējusī un kuluāros pārrunātā informācija.

Vairākuma koalīciju 14.Saeimā gatavojas veidot "Jaunā vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), lielāko amatu skaitu atbilstoši proporcionalitātes principam atvēlot JV. Jaunajā parlamentā JV ieguvusi 26 mandātus, AS - 15, NA - 13, tātad koalīcijai būtu 54 balsis.

JV ieguvusi teju tik pat daudz mandātu kā abi pārējie partneri kopā. JV kā vēlēšanu uzvarētājai paredzēts uzticēt valdības vadīšanu, kas, ņemot vērā līdzšinējo praksi, nozīmētu, ka partija nevar pretendēt arī uz Saeimas priekšsēdētāja amatu, un tas pienāktos otro lielāko balsu skaitu saņēmušajai koalīcijas partijai - šoreiz AS.

Ministru portfeļos būs smagi izaicinājumi 

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?...

Ja pieņem, ka, ieskaitot premjera un Saeimas priekšsēdētāja krēslu un jaunveidojamo klimata ministra amatu, koalīcijai jāsadala 16 augstākie amati, JV varētu pretendēt uz septiņiem, AS - uz pieciem, bet NA - uz četriem posteņiem. Papildus gan vēl parasti tiek vērtēts amatu sadalījums Saeimas komisijās un dažās citās pozīcijās.

Pagaidām oficiāli nav spriests par personālijām, kas dažādus amatus varētu ieņemt, un iespējamas visdažādākās kombinācijas, tomēr arī šajā ziņā ir vairāki favorīti.

Ministru prezidenta amatu jaunajā valdībā varētu saglabāt Krišjānis Kariņš (JV), un gandrīz neviens nešaubās, ka ārlietu ministra pienākumus turpinās pildīt ilggadējais ārlietu resora vadītājs Edgars Rinkēvičs (JV). Labus vārdus par Rinkēviča līdzšinējo darbu jau izteicis arī Valsts prezidents Egils Levits.

Arī finanšu ministra amats tradicionāli pienākas Ministru prezidenta partijai, un patlaban par reālāko kandidātu uz to tiek uzskatīts apvienību JV veidojošās partijas "Vienotība" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Kā otra kandidāte uz šo amatu tiek minēta JV politiķe Evika Siliņa.

Viņas vārds tiek piesaukts arī saistībā ar citu ministriju vadību, piemēram, Iekšlietu ministrijas (IeM). Tiesa, kā reālāka kandidāte uz iekšlietu ministres amatu gan kuluāru sarunās tiek minēta pašreizējā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Kā tikai ceturto lielāko balsu skaitu vēlēšanās saņēmusī partija NA vairs neplāno pretendēt uz Saeimas priekšsēža amatu, tādēļ Mūrniece tiek uzlūkota kā kandidāte uz kādu no tā dēvētajām spēka ministrijām.

Šo tā dēvēto spēka ministriju - Iekšlietu, Aizsardzības un Tieslietu - sadalījumā būtu jāparedz līdzsvars koalīcijas partneru starpā, tādēļ militārā resora vadībā tiek prognozēts bijušais šī amata ieņēmējs Raimonds Bergmanis (AS).

Iepriekš bija izskanējis, ka parlamenta spīkera amatu teorētiski varētu piedāvāt Inesei Lībiņai-Egnerei (JV), tomēr, kā jau minēts, lai nodrošinātu balansu starp partneriem, divus no trim valsts augstākajiem politiskajiem amatiem diez vai uzticēs vienai partijai. Līdz ar to Lībiņa-Egnerei drīzāk varētu pavērties iespējas ieņemt trešās "spēka ministrijas" vadītājas jeb tieslietu ministres amatu.

Savukārt kā Saeimas priekšsēdētāju partneri redz ekspremjeru Māri Kučinski (AS). Neoficiāli ticis pieļauts, ka uz šo amatu varētu apsvērt arī Edvarda Smiltēna (AS) kandidatūru, tomēr tas tiek uzskatīts par mazticamu variantu, ņemot vērā Smiltēna sarežģītās vēsturiskās attiecības ar JV.

Neoficiāli tikusi minēta iespēja, ka Mūrniece varētu kļūt arī par aizsardzības ministri, Bergmanis varētu ieņemt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja amatu, bet Kučinskis pretendētu uz iekšlietu ministra amatu. Tad mainītos arī politiskais aprēķins par to, kam pienāktos Saeimas priekšsēdētāja amats, taču šī tiek uzskatīta par mazticamu versiju.

To, ka Mūrniece varētu ieņemt kādu no "spēka ministriju" amatiem, intervijā laikrakstam "Diena" šonedēļ paudis arī viens no NA līderiem, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu, ko atbilstoši JV piedāvājumam varētu pārveidot par reģionālās attīstības un digitālo lietu ministra posteni, patlaban politikas aizkulisēs prognozē tagadējam Ādažu novada domes priekšsēdētājam Mārim Sprindžukam (AS). Kā labklājības ministra amata kandidāte tiek uzlūkota bijusī veselības ministre Anda Čakša (JV), bet kultūras ministra amatā varētu palikt Nauris Puntulis (NA).

JV varētu pretendēt arī uz izglītības un zinātnes ministra amatu, un šī amata kontekstā arī tiek minēts Ašeradens, jo viņš 13.Saeimā vadīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Tādā gadījumā finanšu ministra amatu, kā jau minēts, varētu ieņemt Siliņa.

Pagaidām neviens no partneriem ne publiski, ne neoficiāli nav izrādījis interesi par Veselības ministriju.

Vislielākā neskaidrība ir par tā dēvētā saimnieciskā bloka ministriju sadalījumu. Tajā ietilpst Satiksmes ministrija (SM), Zemkopības ministrija (AM), Ekonomikas ministrija (EM) un potenciāli jaunveidojamā Enerģētikas un klimata jeb zaļā kursa ministrija.

Neoficiāli izskanējis, ka Kariņš vairs nevēlas strādāt kopā valdībā ar NA pārstāvi, tagadējo zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, kurš nepiedalījās vēlēšanās. Līdzīgi JV jau paziņojusi, ka ministra amatu nevarēs ieņemt to pārstāvošais tagadējais finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai kļūtu par 14.Saeimas deputātu.

Ja par satiksmes jomu būtu atbildīgs AS, tad kā iespējamie reālākie pretendenti uz šo amatu tiek minēti Saeimā ievēlētais uzņēmējs Andris Kulbergs un bijušais Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, Latvijas Zaļās partijas līderis Edgars Tavars.

EM vadību, iespējams, varētu saglabāt arī pašreizējā ministre Ilze Indriksone (NA), bet kā jauno enerģētikas un klimata ministru daudzi min pašreizējo Ministru prezidenta biroja vadītāju Jāni Patmalnieku (JV), kurš tagad saņēmis vēlētāju uzticību un ticis ievēlēts parlamentā.

Kā ziņots, pēc trīs sarunu kārtām JV ir piedāvājusi NA un AS parakstīt sadarbības memorandu par koalīcijas veidošanas principiem. Trešdien JV tiksies gan ar NA, gan AS pārstāvjiem. Tiek pausta cerība memorandu parakstīt vai nu jau trešdien vai ceturtdien, 27.oktobrī.

Sadarbības memorands paredz politisko spēku gatavību uzņemties atbildību par valsts attīstību un tautas labklājību un vienošanos par valdības izveidošanas pamatprincipiem un kopīgi izvirzītajiem mērķiem - valsts drošības stiprināšanu, ekonomikas izaugsmi un sociāli taisnīgas, iekļaujošas sabiedrības attīstību, norādīja JV pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierinājusi kāda autovadītāja prasību pret Rīgas domes Satiksmes departamentu, piedzenot no pašvaldības kompensāciju par nenorobežotā bedrē sabojātu riteņa disku un riepu, noskaidroja aģentūra LETA.

Autovadītājs 2016.gada 14.februāra vakarā, braucot ar savu automašīnu pa Valdemāra ielu, pie Rīgas 49.vidusskolas sajutis stipru triecienu pa spēkrata labās puses riteņiem un konstatējis, ka ir iebraucis uz ceļa esošā aptuveni desmit centimetrus dziļā bedrē ar asām šķautnēm, kas acīmredzami bija radušās, izzāģējot asfaltu ap notekūdeņu savākšanas akas vāku. «Šajā vietā nekas neliecināja par to, ka uz ceļa notiek remontdarbi, un bedre, kurā es iebraucu, nebija nekādā veidā norobežota,» aģentūrai LETA apgalvoja autovadītājs.

Uzreiz pēc iebraukšanas bedrē mašīnai sākusi vibrēt stūre, kas, pēc autovadītāja domām, «nepārprotami liecināja par transportlīdzekļa ritošajai daļai nodarītiem bojājumiem pat tad, ja tie sākotnēji nav acīmredzami». Autovadītājs apstājies ceļa malā, telefoniski paziņojis par bedri Rīgas Pašvaldības policijai un izsaucis Valsts policiju, kas ieradusies un fiksējusi notikušo ceļu satiksmes negadījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai turpinātu satiksmes datu ievākšanu arī aktīvajā gājēju un velobraucēju sezonā, līdz šā gada 1.septembrim pagarinās A. Čaka ielas pagaidu velojoslu eksperimentu, nolēma Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti.

A.Čaka ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Ērgļu ielai pagaidu velojoslu eksperiments turpināsies līdz šī gada 1. septembrim. Tostarp līdz šā gada 15. jūnijam Satiksmes departamentam komitejai jāiesniedz starpziņojums, savukārt līdz 1. augustam jāizstrādā risinājumi par satiksmes un ielas telpas organizācijas izmaiņām Marijas un A. Čaka ielā (kā arī tai pieguļošajām ielām – Kr. Barona un Avotu ielai), kas ļautu nodrošināt sabiedriskā transporta prioritāti.

"Departamenta un satiksmes ekspertu galvenais uzdevums patlaban ir atrast risinājumu tam, lai A. Čaka ielā varētu salāgot divas svarīgākās prioritātes satiksmes organizācijā – sabiedrisko transportu un velotransportu. Satiksmes organizācija A. Čaka ielā ir jāskata plašākā areālā, ietverot arī pieguļošās ielas, kā, piemēram, Kr. Barona ielu un Avotu ielu. Tas būs liels izaicinājums līdz vasaras beigām, bet mēs cieši sekosim līdzi katra posma norisei un darbu progresam" sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru