DB Viedoklis

DB viedoklis: Šausmīgas beigas vai nebeidzamas šausmas?

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 12.02.2015

Jaunākais izdevums

Grieķijas gadījums parāda, ka problēmu beidzot jāsāk saukt īstajā vārdā. Ir jāizlemj vai nu par labu eirozonas sakārtošanai, vai kraham ilgtermiņā.

Grieķija ar eirozonas partneriem ir uzsākusi spēlīti, kurš pamirkšķinās pirmais. Grieķijas valdība cenšas visiem spēkiem radīt «pareizo» noskaņojumu gan ar pusoficiālām runām par to, ka varētu saņemt nepieciešamo finanšu palīdzību no citām lielvarām, piemēram, no Krievijas un Ķīnas, gan piedraudot, ka pēc Grieķijas izstāšanās eirozona varētu sabrukt kā kāršu namiņš. Tomēr jāsaka, ka Grieķija šajā pokerā neatrodas spēka pozīcijā. Izstājoties no eirozonas, šīs valsts bankrots ir praktiski neizbēgams, turklāt iespēja eirozonu vēl tālāk ar kaut kādām prasībām šantažēt saruktu līdz nullei.

Neskatoties uz Grieķijas un eirozonas partneru brīžam asajiem izteikumiem, ir nomanāms, ka neviena no pusēm nav īsti ieinteresēta tajā, lai Grieķija eirozonu tiešām pamestu. Piemēram, ECB gan piedraudēja, ka vairs neizsniegs Grieķijai svaigu naudu pret šīs valsts obligācijām, tomēr, paredzot to, ka Grieķijai tas nozīmētu ļoti drīzu likviditātes problēmu 60 miljardu eiro apmērā, necēla veto pret to, ka avārijas situācijā Grieķijas Centrālā banka tomēr varētu saņemt tā saukto ārkārtas likviditātes atbalstu tieši 60 miljardu eiro apmērā. Praktiski tas nozīmē – lai arī vienas durvis Grieķijai ir aizvērtas, vēdlodziņš tomēr ir palicis vaļā. Uz līdzīgiem pamatiem noris arī dialogs starp Atēnām un Briseli un, lai gan Eiropas Komisija ir paudusi nostāju, ka Grieķijai savas saistības ir jāpilda un aizdevumi norakstīti netiks, kas starp citu, nebūtu arī pašas Grieķijas interesēs, jo tādējādi tā starptautiskajos finanšu tirgos uz daudziem gadiem zaudētu jebkuru uzticamību, tomēr zināmi kompromisi un panākšana pretim ir iespējama, uz ko arī vienā vai otrā formā, visticamāk, tiks iziets.

Taču kompromisi šajā gadījumā nebūt nav vienkārši, jo jebkura nozīmīga pretimnākšana Grieķijai var izraisīt ķēdes reakciju citās krīzes skartajās eirozonas valstīs. Tāpat aktualitāti nezaudē arī jautājums par to, vai šāda neizlēmīga mīņāšanās problēmu patiesībā nepadziļinās? Grieķijai jau ir bijuši vairāki defolti, un tagadējās problēmas sakne ir tā, ka Grieķija tika uzņemta eirozonā, lai gan faktiski neatbilda tās kritērijiem. Kā to pierāda arī pašreizējā situācija, vienotā valūta eiro tādās valstīs kā Grieķija nefunkcionē. Tur valda pilnīgi cita domāšana un pieeja lietām nekā ES ekonomikas dzinējvalstī Vācijā, kas liek dziļi apšaubīt to, ka tik atšķirīgām ekonomikām vispār var būt kopīga valūta. Grieķiem būtu jāmācās dzīvot ar saviem ienākumiem, līdz ar to esošās problēmas risinājums būtu bankrots, izstāšanās no eirozonas, par to saņemot zināmu starta kapitālu. Jāsaka, ka situāciju vienkāršāku nepadara arī aktuālā ģeopolitiskā situācija – Rietumi ar Krieviju konfliktē, savukārt Krievijai ar Balkānu valstīm, tostarp Grieķiju, ir senas, gana draudzīgas attiecības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas gadījums parāda, ka problēmu beidzot jāsāk saukt īstajā vārdā. Ir jāizlemj vai nu par labu eirozonas sakārtošanai, vai kraham ilgtermiņā.

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai naidnieki dreb!

Jūsu labvēlis – Mārcis Bendiks - Bermudiskā trijstūrī starp Ķekavu–Iecavu–Baldoni 2018. gada maijā, 11.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, šai laikā, kad joprojām gaidām turpmāko attīstību spriegajā banku un baņķieru seriālā, vēlos paust atbalstu stingrākajiem cīnītājiem par mūsu valsts interesēm. Šobrīd tāds neapšaubāmi ir Krišjānis Kariņš, izcils naidnieku iebiedēšanas speciālists.

Nelielam atgādinājumam. Ļembasts mūsu šiverīgajā banku vidē sākās februāra vidū, kad dienas gaismu ieraudzīja amerikāņu Fin-CEN dokumenta projekts, kurā tika uzskaitīts lēvenis AB LV grēku. Pārkāpumu un noziegumu saraksts iznāktu iespaidīgs, iztrūktu tikai mazgadīgo pavešana netiklībā. Pēc pāris dienām pasākumā iesaistījās KNAB, kam sekoja visu pušu iznācieni medijos, citam citu vainojot sazvērestībā. Uz šī fona jau pilnīgi loģiska izskatījās ķengura noķeršana Iecavas puses sniegos zvērīgā spelgonī, kā arī 200 kg smaga seifa pazušana no kādas privātmājas Langstiņos.

Neapgrūtināšu lasītājus ar visu to dumību hronoloģiju, ar kuru vairākas nedēļas mūs priecēja finanšu ministre un tās piebasētāji – kaut kādi mistiski nerezidentu procenti, kas vienu dienu bija 40%, tad pēc nedēļas 20%, un tad nostabilizējās uz 5%. Skaidrība un droša stratēģija spaiņiem neizmērojama. Vērotājiem ar kaitīgi piekasīgu atmiņu gan būs palicis prātā, kā mūsu finanšu dižeksperti kādreiz Kipras gadījumā stāstīja, ka nerezidentu naudas lielais postīgums ir apstāklī, ka tā var pēkšņi aizplūst un radīt lielus zaudējumus iezemiešiem. Šī dogma izrādījās mūsu varonīgajai dzimtenei nepiemērota: paši izmēzīsim tos nerezidentus, un mums nekādus zaudējumus tas nenesīšot. Nu ja, kā tad citādi, loģiski bez gala. No liekas naudas tikai posts vien ir, tautas gudrība viedi māca: kas bez biksēm, tas bez bēdām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēstule redakcijai: Laika maiņas laiku lokos

Cerībā uz Jūsu atbalstu šai svarīgajā jautājumā, Jūsu labvēlis – Mārcis Bendiks Bermudiskā trijstūrī starp Ķekavu – Iecavu – Baldoni, 2018. gada augustā, 20.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, vēlētos pievienot savu balsi atkal uzsāktajai pulksteņu grozīšanas diskusijai. Tas ir labi, ka sabiedrības dienas kārtībā atgriežas labi pazīstama tēma, ar kuru saskaras ikkatrs viens. Arī Saeimā garākās diskusijas ir ne tik daudz par svarīgākajiem jautājumiem, bet gan par tiem, par kuriem vairumam deputātu ir kāda nekāda saprašana. Vistrakāk mēdz iet ar Medību likumu un Satiksmes noteikumiem, tur katram ir viedoklis. Labi gan, ka futbola komentēšana nav likumdevēja kompetencē.

Protams, ziņu virsraksti par jaunumu – ka Latvijai būtu sava nostāja pulksteņa grozīšanas lietā – bija ierasti maldinoši. No ziņotā izriet, ka principiālā un stingrā Latvijas nostāja ir diezgan prasts «odobrjams», atbalsts kopīgai ES lemšanai un neļaut šo lemt nacionālā līmenī. Nenoliedzami loģiski, bet tomēr atšķiras no mūsu Atmodas laika pacēluma, kad atteikšanās no Maskavas laika bija turpat vai himnas un Satversmes atjaunošanas līmeņa jautājums. Toreiz ar tam laikam negaidītu aicinājumu pēc neatkarības laika joslas nozīmē startēja pazīstamais tautfrontietis un komunists Andrejs Cīrulis, kura vadītā Padomju Jaunatne sāka publicēt vēstules par to, ka dažiem lasītājiem no rīta tomēr aumež grūti piecelties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas latviešu uzņēmēju virtuālajā saietā aktualizēs pārmaiņas

Db.lv, 18.05.2021

Normandijas menedžmenta un biznesa skolas profesors un Mākslīgā intelekta programmas direktors, kā arī transformējošās līderības konsultants Agnis Stibe.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20. maijā jau trešo reizi norisināsies Eiropas uzņēmēju un uzņēmīgo cilvēku tīklošanās pasākums, kurā aicināts piedalīties jebkurš interesents.

Šoreiz plānota ļoti aktuāla tēma – pārmaiņas. Kā tās ietekmē katru no mums, kā izdzīvot uzņēmumiem un ne tikai izdzīvot, bet izmantot pārmaiņas savā labā?

Jau ierasts, ka ikkatra biedrības “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai" (#esiLV) virtuālā saieta pievienotā vērtība ir lektori, kas stāsta par uzņēmējiem nozīmīgām tēmām. Šoreiz ar pieredzi dalīsies un ar priekšlasījumu “Pārmaiņas ir uzņēmumu jaunais draugs” uzstāsies Normandijas menedžmenta un biznesa skolas profesors un Mākslīgā intelekta programmas direktors, kā arī transformējošās līderības konsultants Agnis Stibe, kas šobrīd dzīvo Parīzē.

A.Stibe ir četrkārtējs TEDx runātājs, Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta pārliecinošas pilsētvides pētniecības nozares dibinātājs, sadarbojas ar daudziem uzņēmumiem un organizācijām. "Pārmaiņas notiek visu laiku, visiem un vienmēr. Filozofi saka – nekas nav tik pastāvīgs kā pārmaiņas. Un, ja tas ir kaut kas, kas vienmēr ir, tad mums labāk ar to ir labi sadzīvot," tāda ir prof. A.Stibes pārliecība un vienkāršā valodā ar uzskatāmiem piemēriem viņš to rāda un māca arī citiem. Viņš regulāri dažādās valstīs sniedz priekšlasījumus un meistarklases par transformācijas un pārmaiņu tēmu un nozīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Apšaudē Lasvegasā vairāk nekā 50 nogalinātie, vismaz 100 ievainotie

LETA, 02.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pilsētā Lasvegasā svētdienas vakarā (pirmdien pēc Latvijas laika) apšaudē brīvdabas kantrimūzikas festivālā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki un vairāk nekā 400 cilvēki pēc apšaudes nogādāti slimnīcās, bet uzbrucējs, acīmredzot, nošāvies, paziņojusi policija un vēsta mediji.

Lasvegasas policijas sniegtā jaunākā informācija liecina, ka slimnīcās pēc apšaudes nogādāti aptuveni 406 cilvēki. Taču vēl nav skaidrs, vai šo cilvēku vidū minēti arī tie ievainotie, kas vēlāk slimnīcās tika pasludināti par mirušiem.

Iepriekš policija ziņoja, ka ievainoti aptuveni 200 cilvēki.

Uzbrucējs atklāja uguni no automātiskā ieroča uz festivāla "Route 91 Harvest" apmeklētājiem no līdzās esošās viesnīcas "Mandalay Bay Hotel and Casino". Brīdī, kad sākās apšaude, uzstājās dziedātājs Džeisons Aldīns.

Uz festivālu bija ieradušies apmēram 40 000 apmeklētāji, pūlī izcēlās panika un daudzi metās bēgt.

Jaunākā informācija liecina, ka uzbrucējs pats atņēma sev dzīvību, pirms policisti sasniedza viesnīcas "Mandalay Bay Hotel and Casino" 32.stāvu, no kurienes viņš šāva uz festivāla apmeklētājiem, paziņoja Lasvegasas policijas priekšnieks Džozefs Lombardo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 52,321 miljona eiro apmērā, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā laika periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publiskotie dati.

Pērn banku sektora kopējā peļņa bija 150,375 miljoni eiro, tostarp pirmajā ceturksnī banku sektora peļņa veidoja 17,438 miljonus eiro.

2021.gada marta beigās banku sektora kopējais aktīvu apmērs bija 25,43 miljardus eiro, kas ir par 4,7% jeb 1,134 miljardiem eiro vairāk nekā 2020.gada beigās, kad banku sektora kopējais aktīvu apmērs veidoja 24,296 miljardus eiro.

Banku sektora kopējais kredītportfelis 2021.gada marta beigās bija 20,792 miljardu eiro apmērā, kas ir par 5,6% jeb 1,102 miljardiem eiro vairāk nekā 2020.gada beigās. Tai skaitā iekšzemes klientiem izsniegto aizdevumu apmērs šogad marta beigās veidoja 17,572 miljardus eiro, kas ir par 3% jeb 509,316 miljoniem eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dragi: Bez kvantitatīvās stimulēšanas ECB vairs nav daudz iespēju cīņā ar deflāciju

LETA--AFP, 14.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) bez valstu obligāciju iegādēm vairs nav daudz citu iespēju, lai eirozonā cīnītos ar deflāciju, trešdien paziņoja bankas prezidents Mario Dragi.

«Visi ECB valdes locekļi ir apņēmušies īstenot mūsu pilnvaras,» intervijā laikrakstam Die Zeit norāda Dragi, atbildot uz jautājumu par bankas plāniem īstenot valdību obligāciju iegādes programmu jeb tā dēvētos kvantitatīvās stimulēšanas pasākumus.

«Protams, pastāv atšķirīgi uzskati, kā mēs to varam panākt. Taču nav tā, it kā mums būtu nebeidzamas iespējas,» saka Dragi.

Analītiķi prognozē, ka ECB tās nākamajā sanāksmē 22.janvārī paziņos par kvantitatīvās stimulēšanas pasākumu īstenošanu.

Šo pasākumu gaitā ievērojamā apjomā tiek iegādātas valstu parādsaistības, un šāda veida stimulēšanu jau izvēlējušās centrālās bankas vairākās valstīs savu ekonomiku atbalstīšanai, taču ECB līdz šim no tās ir atturējusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 151,543 miljonu eiro apmērā, kas ir par 80,5% vairāk nekā 2019.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publiskotie dati.

2019.gadā banku sektora kopējā peļņa bija 83,935 miljoni eiro.

Pagājušā gada beigās banku sektora kopējais aktīvu apmērs bija 24,318 miljardi eiro, kas ir par 8,4% jeb 1,893 miljardiem eiro vairāk nekā 2019.gada beigās, kad banku sektora kopējais aktīvu apmērs veidoja 22,425 miljardus eiro.

Zaudējumi pērn piecām bankām  

Latvijā pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, ar zaudējumiem strādājušas piecas bankas,...

Noguldījumos bankas 2020.gada beigās bija piesaistījušas 20,519 miljardus eiro, kas ir par 10,1% jeb 1,877 miljardiem eiro vairāk nekā 2019.gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientu noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2019.gada beigām palielinājies par 19,1% jeb 2,677 miljardiem eiro, gada beigās sasniedzot 16,669 miljardus eiro.

Iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu apmērs palielinājies par 12,8% jeb 965,647 miljoniem eiro, gada beigās sasniedzot 8,534 miljardus eiro, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrību noguldījumu apmērs audzis par 17,4% jeb 826,822 miljoniem eiro, sasniedzot 5,589 miljardus eiro.

Savukārt banku sektora kopējais kredītportfelis 2020.gada beigās bija 19,707 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,7% jeb 334,996 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientiem izsniegto aizdevumu apmērs 2020.gada beigās veidoja 17,08 miljardus eiro, kas ir par 1,9% jeb 326,56 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā gada beigās.

Iekšzemes mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu apmērs pagājušā gada beigās veidoja 5,23 miljardus eiro, kas ir par 0,5% jeb 23,676 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada beigās, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu apmērs veidoja 5,65 miljardus eiro, kas ir samazinājums par 5,5% jeb 330,243 miljoniem eiro.

FKTK dati arī liecina, ka banku sektorā pieaugusi tirgus koncentrācija. Piecu lielāko banku tirgus daļa aktīvos 2020.gada beigās bija 88,37% (2019.gada beigās - 86,03%), kredītos - 90,08% (89,23%), bet noguldījumos - 89,97% (88,07%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors šogad deviņos mēnešos strādāja ar peļņu 106,254 miljonu eiro apmērā, kas ir par 15,7% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publiskotie dati.

2020.gada septembra beigās banku sektora kopējais aktīvu apmērs bija 23,649 miljardi eiro, kas ir par 5,5% jeb 1,224 miljardiem eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās, kad banku sektora kopējais aktīvu apmērs veidoja 22,425 miljardus eiro.

Noguldījumos bankas septembra beigās bija piesaistījušas 19,844 miljardus eiro, kas ir par 6,4% jeb 1,201 miljardu eiro vairāk nekā 2019.gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientu noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar pagājušā gada beigām palielinājies par 12,1% jeb 1,687 miljardiem eiro, septembra beigās sasniedzot 15,679 miljardus eiro.

Iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu apmērs palielinājies par 6,5% jeb 495,086 miljoniem eiro, septembra beigās sasniedzot 8,063 miljardus eiro, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrību noguldījumu apmērs audzis par 5,6% jeb 265,742 miljoniem eiro, sasniedzot 5,028 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad savstarpējo aizdevumu platforma ieviesīs Mintos konta numuru, kas ļaus to izmantot kā jebkuru bankas konta numuru; ar laiku pakalpojumu klāstam pievienosies arī Mintos maksājumu karte

«Esam stadijā, kad paplašinām savu pakalpojumu klāstu, lai pilnībā apkalpotu mūsu klientu. Ir ielikti labi pamati tam, lai uzbūvētu tiešām nozīmīgu finanšu tehnoloģiju uzņēmumu no Latvijas,» saka Mārtiņš Šulte, savstarpējo aizdevumu platformas Mintos līdzdibinātājs un vadītājs.

Līdz šim platformā finansēti aizdevumi 2,2 miljardu eiro apmērā, un paredzams, ka septembrī šī summa sasniegs trīs miljardus eiro. 2018. gadu Mintos uzsāka ar 43,5 tūkstošiem investoru, bet decembra beigās to skaits sasniedza jau 98,5 tūkstošus. 2017. gadā 1,6 miljonos jaunu aizdevumu tika investēti 322 miljoni eiro, bet 2018. gadā 4,8 miljonos jaunu aizdevumu tika ieguldīti 1,044 miljardi eiro. Uzņēmuma ieņēmumi 2018. gadā sasniedza 4,6 miljonus eiro, kas ir divreiz vairāk nekā 2017. gadā, kad ieņēmumi bija 2,1 miljona eiro apmērā. Pagājušais gads tika noslēgts ar neto peļņu 13 tūkstošu eiro apmērā un 59 cilvēku komandu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas lielāko banku trijniekā iekļuvusi Rietumu banka, SEB banku nobīdot uz ceturto vietu

LETA, 08.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aktīviem lielāko banku trijniekā Latvijā iekļuvusi Rietumu banka, nobīdot SEB banku uz ceturto vietu.

Rietumu bankas aktīvi pirmā ceturkšņa beigās bija 3,788 miljardi eiro. Ceturkšņa laikā aktīvu apmērs audzis par 5,6%, bet gada laikā - par 22,7%, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotā statistika.

Savukārt SEB bankas aktīvi šogad pirmā ceturkšņa beigās bija 3,663 miljardi eiro. Ceturkšņa laikā aktīvu apmērs sarucis par 0,6%, bet gada laikā ir 3,9% samazinājums.

Pēc aktīviem lielākā banka Latvijā ir Swedbank. Tās aktīvu apjoms šogad marta beigās bija 5,015 miljardi eiro. Ceturkšņa aikā aktīvu apmērs samazinājies par 3,5%, bet salīdzinājumā ar pirmā ceturkšņa beigām pērn tas audzis par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pērnās vasaras, kad Autotransporta direkcijā (ATD) izveidots Taksometru vadītāju reģistrs, tajā reģistrējušies teju 6000 šoferu, bet mašīnas reģistrētas 30 reizes mazāk, apgalvo ATD

«Licenču kartīšu skaits, kas komersantiem tiek izsniegtas uz katru vieglo automobili, ir aptuveni 30 reizes mazāks nekā reģistrēto autovadītāju skaits. Tas norāda uz nepieciešamību pastiprināt kontroles pasākumus. Jau no 1. septembra visām tīmekļa vietnēm, ar kuru starpniecību var izsaukt pārvadājumu pakalpojumu, būs jābūt reģistrētām vienotā reģistrā,» Dienas Biznesu informēja ATD sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

Dienas Bizness jau iepriekš rakstījis, ka ne visas vieglās automašīnas, kas pārvadā pasažierus, mūsu valstī ir uzskatāmas par taksometriem. Īstos taksometrus no citiem pasažieru pārvadātājiem iespējams atšķirt pēc numuriem. Taksometriem numuri ir dzelteni, bet pasažieru pārvadātājiem balti. Reāli pasažierim tas neko neizsaka, jo visi viņu ir gatavi aizvest līdz galamērķim par kaut kādu samaksu. Atšķirības ir izveidojušās birokrātiskajās cīņās par nodevu ieņēmumiem, precīzāk – pašvaldībām arī no kaut kā jādzīvo. Proti, vēsturiskajiem taksometriem licences izsniedz plānošanas reģioni un republikas nozīmes pilsētas. Taksometrus, kas ir taksometri ne tikai pēc savas eksistences jēgas, bet arī pēc likuma burta, stingrāk pieskata. Piemēram, uz taksometriem noteikti ir jābūt pazīšanās zīmēm, gaismas kontrolsignāliem, jābūt īpašai taksometra numurzīmei, kas ir dzeltena. Arī licencēšana ir skarbāka – ir jāsaņem licence uzņēmumam un licence mašīnai katrā plānošanas reģionā vai republikas nozīmes pilsētā, kurā tiek veikti pārvadājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas ekonomika nākamgad augs straujāk, bet arī nevienmērīgāk

Žanete Hāka, 30.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņas ir visaptverošākais ekonomiskās situācijas raksturotājs, taču tās nav perfekts mērinstruments, norāda DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Šeit nav runa par to, vai IKP pietiekami ņem ietekmi uz vides un sociālo kapitālu, kas svarīgi un populāri globālo diskusiju temati. IKP izmaiņas kļūs arvien mazāk informatīvas tieši par Latvijas tautsaimniecībā notiekošo, jo mūsu ekonomikā runāt par vidējo kļūst arvien grūtāk.

Vidējais pieauguma temps turpmākajos gados arvien mazāk raksturos to, kas notiek dažādās Latvijas ekonomiku veidojošajās daļās — reģionos un nozarēs.

Arvien krasāk nodalīsies veiksmīgie attīstības centri un pārējā teritorija. Ar attīstības centriem šeit pirmkārt ir domāta Rīga, bet ne tikai tā. Arī nozaru likteņstāsti būs ļoti atšķirīgi. Augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksports baros strauju finanšu starpniecības, informācijas un sakaru, biznesa pakalpojumu attīstību. 2015.gada pirmajos deviņos mēnešos

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēstule redakcijai: Tautas gudrību - reputācijas sardzē!

Jūsu labvēlis – Mārcis Bendiks Bermudiskā trijstūrī starp Ķekavu – Iecavu – Baldoni, 2018. gada augustā, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija,atļaujiet man paust savu atbalstu visiem tiem pašaizliedzīgajiem cilvēkiem, kas nerimtīgajā cīniņā par mūsu valsts reputācijas atjaunošanu nebaidās ne no kā. Pat ne no riska izskatīties pēc tādiem, kas paši šo reputāciju tā drusciņ piešķiebj.

Tai dramatiskajā laikā, kad mūs no posta glāba Mīļais Lāčuks, formāli pazīstams kā Valdis Dombrovskis, valsts reputācija bija iebraukusi tikpat kā pilnīgā tā kā drusku riska zonā. Atgādināšu, paša premjera kundzes un premjera padomnieces kunga biznesa kredītiņu neveiksmīgais liktenis varēja pabojāt cienījamo ģimeņu naktsmieru un – ak šausmas! – pat valsts reputāciju. Kredīti iefasējās portfelītī un pārceļoja uz citu banciņu. Cik un kurš tieši uz to nopelnīja, bet kurš – ietaupīja, palika smalki iekūņots. Mūsu mīļā Brūnā Lācīša cīņu biedris Pelēkais Vilciņš toreiz Finanšu ministrijas vārdiem pauda: «Atbildot uz Jūsu jautājumu par VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka komercdaļas paketi, kurā ir nekustamo īpašumu attīstītāju aizdevumi, informējam, ka, atbilstoši starp VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka un AS Rietumu banka noslēgtajam uzņēmuma pārejas līgumam, līgumā ietvertie nosacījumi ir komercnoslēpums un nav atklājami bez Rietumu bankas piekrišanas,» – un draudi novērsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, droši vien nav liels noslēpums, ka krietnu daļu sava darba mūža esmu bijis profesionāls fotogrāfs. Tajos laikos importa frāze say cheese nebija pazīstama, bildējamās grupas uzmanību ierastā kārtā piesaistīja ar izsaucienu, kurā tika blēdīgi apsolīta putniņa izlidošana.

Daļa publikas tiešām pasmaidīja, slēdzis noklikšķēja, un dzīve turpinājās. Neviens nekad man nav jautājis, kāpēc putniņš nav izlidojis.

Pārlaidusi asinskrāsas pilnmēness aptumsuma šausmas, Saeima mums beidzot dāvājusi jaunu, spraunu valdību. Nu varbūt ne pavisam pilnīgi jaunu, bet tādu refurbished – daļa detaļu jaunas, daļa vecas, bet lietojamas, un beigu beigās iznāk lētāk. Un šī rifērbišētā valdība uzreiz un zibenīgi ķeras pie vingrinājuma ar uzmanību, tūlīt izlidos. Sarakstā uz izlidošanu bez lielas slēpšanās tiek apspriestas pašas augstākās prokuratūras, policijas un KNAB amatpersonas.

Arī uzreiz un zibenīgi sākas nākošo Valsts prezidenta kandidatūru apspriešana, jo pašreizējais Saulvedis Varaidotis uz otru termiņu netiek apspriests pat joka pēc, tātad izlidos jau šovasar. Un pirmie reālie izlidotāji ar 44. numura zābaka nospiedumu uz muguras lejasdaļas jau pamet nozīmīgu valsts dienestu vadību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Himalayan International" mēnesī saražo trīs tonnas suņu graužamsiera, no kā lielāko daļu eksportē.

Graužamsiers tiek ražots no biezpiena, ko apstrādā un trīs mēnešus kaltē, kā rezultātā rodas ļoti ciets produkts. "Tas ir gan kolosāls proteīna avots, gan palīdz uzlabot zobu kvalitāti – ir tāda sajūta it kā ka sunim mute būtu mazgāta ar zobu birsti," teic Aija Parlagreko, SIA "Himalayan International" līdzīpašniece.

Uzņēmums ražo arī barības piedevu, ko kā pulveri uzkaisīt suņu ēdienam, piemēram, kucēniem, barojošām mammām vai ļoti izvēlīgiem astaiņiem, kā arī uzpūsto graužamsieru jeb popkornu suņiem. A. Parlagreko teic, ka ieplānoti arī citi produkti.

Vienīgo izejvielu – biezpienu – uzņēmums iepērk no kaimiņos esošā uzņēmuma "Preiļu siers". "Mums ir izveidojusies fantastiska sadarbība. Esam izmēģinājuši arī citu uzņēmumu biezpienu, bet tieši tāds, kāds mums patīk, sanāk tikai no šī," saka A. Parlagreko. Lai saražotu tonnu graužamsiera, uzņēmums apstrādā apmēram trīsreiz vairāk biezpiena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnālistika ir daļa no problēmas – cinisma izplatības, un tai ir jābūt arī daļai no risinājuma. Turklāt, to darot, var arī nopelnīt.

Tā sarunā ar db.lv saka vadošs Dānijas žurnālists un Orhūsas universitātes Konstruktīvo ziņu institūta (Constructive Institute) dibinātājs Ulriks Hāgerups (Ulrik Haagerup). Rīgā viņš viesojās ikgadējā augsta līmeņa drošības konferencē Riga Conference 2018.

«Mēs esam filtrs starp realitāti un sabiedrības uztveri par realitāti. Iznākums žurnālistikas kultūrai, kas fokusējas uz to, kas nedarbojas, uz konfliktiem, uz dramatisko un ekstrēmo, ir sabiedrības uzskats, ka tā arī ir realitāte,» saka U. Hāgerups. «Iznākumā sabiedrības ir izbijušās, lai gan vairumā Rietumeiropas valstu, un es domāju, ka arī pie jums, piemēram, noziedzības līmenis krītas. Viņi jūtas aizvien nedrošāki, lai gan tam nav iemesla. Diez vai Latvijā cilvēki zina, ka visā cilvēces vēsturē karos bojāgājušo iedzīvotāju daudzums nekad agrāk nav bijis tik zems, kā patlaban. Un tas – par spīti Sīrijai.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pēdējām lietavām ir kļuvis skaidrs, ka Latgalē lielu daļu šī gada ražas vairs nebūs iespējams saglābt, aģentūrai LETA pastāstīja Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods (ZZS).

«Novākt nevar ne vien tos laukus, kas ir zem ūdens, bet arī daudzus citus, jo zeme ir tā piesūkusies ar ūdeni, ka tehnika tajos nevar iebraukt un slīkst. Graudi ir sadīguši un pat, ja tos izdosies novākt, diez vai tos varēs izmantot pat lopbarībai. Zemnieki, savā starpā pārrunājot situāciju, atzīst, ka esot tāda interesanta sajūta, jo nevajagot vairs ne pļaut, ne art, ne sēt…,» stāstīja Vaivods.

Tā kā uz laukiem nevar tikt, tos nav iespējams nedz apart, nedz arī apsēt. Tas savukārt nozīmē, ka arī nākamais gads zemniekiem būs smags. Dažas saimniecības lopu barošanai jau sākušas izmantot ziemas krājumus un nav īsti skaidrs, ar ko lopi tiks baroti ziemā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Filmu un animācijas studija no Liepājas "Sense Media" sadarbībā ar "Helio Media" ir uzsākusi darbu pie jauna Latvijas animācijas komēdijseriāla "Blinkijs" pilotsērijas izstrādes.

Pilotsērijas izmaksas ir 21 tūkstotis eiro, tostarp stāsta un tēlu radīšanai, zīmēšanai, animēšanai, mūzikai u.c.

"Esam patīkami satraukti par šo projektu, jo veidot saturu bērniem un jauniešiem ir liela atbildība," komentēja filmu un animācijas studijas "Sense Media" līdzīpašnieks un producents Egils Šusts.

"Šis būs stāsts par to, kā veidojas savstarpējās attiecības starp animācijas tēliem, kā tiek risinātas problēmas un kā ikdienišķas situācijas izskatās no malas. Blinkijs ir suns, kurš vēlas palikt netraucēts, gulšņāt uz sava iemīļotā dīvāna un skatīties nebeidzamās ziepju operas, taču diemžēl tas viņam nav iespējams, jo viņa saimnieks Brendons pastāvīgi iekuļas nepatikšanās un Blinkijam nākas iziet no savas komforta zonas, lai viņu glābtu," seriāla vadmotīvu ieskicēja "Blinkijs" režisors Juris Lisovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 7.maijā, Latvijas modes un dizaina zīmols ZIB* atklāj savu jauno apğērbu kolekciju Brokastis ar vasaru, informē uzņēmumā.

Jaunās vasaras kolekcijas piedāvājumā ir dažādas kleitas, svārki, topi, tunikas, vasaras džemperi un reitūži. Īpaši plašā izvēlē pieejamas garās kleitas. Kolekcijas apģērbus rotā oriģinālas ZIB* dizaineru zīmētas apdrukas.

Kolekcijas Brokastis ar vasaru stāsts ir par vēlajiem un laiskajiem rītiem, kurus varam nesteidzīgi baudīt siltā rīta saulē. Dziļi ievelkot elpu, sajust dienas nebeidzamās iespējas. Tiek izjusts katrs kumoss - tikko plūktas zemenes, avenes ar pienu, tropisko augļu kokteilis vai smalka augļu kūciņa ar putukrējumu. Jo Brokastis ar vasaru kūst uz mēles un atmodina tevī vasaru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules vadošie piena ražotāji koriģē globālo piena cenu ar mazāku produkcijas izsolīto apjomu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Septembra vidus globālajā piena produktu izsolē (Global Dairy Trade), ko rīko pasaulē lielākais piensaimnieku kooperatīvs Jaunzēlandes Fronterra, uzrādījis cenas pieaugumu jau trešo izsoli pēc kārtas, kas jau ļauj runāt par tendenci.

Ietekmē pat grieķi

Iepriekš DB rakstīja (05.08.) par šovasar piedzīvoto pamatīgo globālās piena cenas kritumu, kas nu licis pasaulē lielākajam ražotājam ķerties pie regulējošas politikas. Jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, piena preču cenas šai lauksaimniecības industrijai globāli nozīmīgajā ekonomikā ir kritušās par 23,1%, bet pret šo periodu pērn pat vēl vairāk – par 47,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ķīmijas bizness: Steidz aizpildīt nišas

Raivis Bahšteins, 03.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noturētos nozares viļņa galotnē, pašlīmējošo un polimēru materiālu uzņēmums WMT Baltic attīstās pa stundām, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Pētām, ko vēl neviens neražo, kā trūkst. Kāpēc to nesākt darīt tieši mums?» stāsta WMT Baltic attīstības projektu vadītājs Māris Dubra un direktore Taive Buceniece. Savā jomā uzņēmums ir pionieris ne tikai Baltijā, pieļauj uzņēmuma vadība. «Kad sākām strādāt ar apjoma jeb doming tipa (tehnoloģija, ar kuru piešķir trīsdimensiju efektu divdimensiju virsmām – DB) uzlīmēm, negaidījām reakciju, ka gada laikā būs interese no 40 valstīm visos kontinentos, izņemot Austrāliju, nevis tikai no Eiropas, ar ko mēs bijām rēķinājušies,» stāsta M. Dubra.

Kravas auto trīs dienās

WMT Baltic 1998. gadā dibināts kā tirdzniecības uzņēmums, kas reklāmas materiālus un tehnoloģijas vietējā tirgū tikai piegādāja. Pēcāk radās iecere izmēģināt roku ražošanā, tāpēc iegādāta zeme Rīgā, Pļavnieku nomalē, kur tapa biroja ēka ar noliktavu. «Tolaik bija pietiekami, tagad sāk pietrūkt vietas. Zeme atļauj šeit attīstīties, bet tas ir investīciju jautājums,» norāda M. Dubra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Twitter liedz ASV izlūkdienestiem izmantot tā analītikas pakalpojumu

LETA, 09.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikroblogu vietne Twitter liegusi ASV izlūkdienestiem piekļuvi tās pakalpojumam, kas sociālajā medijā izskata ierakstus reālajā laikā un jau agrāk ir apliecinājis sevi kā noderīgs rīks cīņā ar terorismu, vēsta laikraksts Wall Street Journal (WSJ).

Twitter grib izvairīties no tāda iespaida radīšanas, it kā tas būtu pārlieku draudzīgs ar izlūkdienestiem, atsaucoties uz ASV izlūkdienesta augsta ranga amatpersonu, vēsta laikraksts.

Mikroblogu vietnei pieder aptuveni 5% daļu uzņēmumā Dataminr, kas izmanto algoritmus un lokācijas instrumentus, lai tvītu publicēšanā atklātu sakarības.

Tas ir jaudīgs instruments, lai no tvitera nebeidzamās runu straumes iegūtu noderīgu informāciju.

Dataminr ir vienīgais uzņēmums, kuram Twitter ļauj piekļūt visai publisko tvītu straumei reālajā laikā un pārdot to klientiem, norāda WSJ.

Dataminr vadītāji izlūkdienestiem nesen paziņojuši, ka Twitter nevēlas, lai uzņēmums turpina sniegt tiem pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru