DB Viedoklis

DB viedoklis: «Solīt sola…» jeb Partiju kauja par vēlētājiem sākusies

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 08.08.2014

Jaunākais izdevums

Centrālajā vēlēšanu komisijā uz 12. Saeimas vēlēšanām iesniegti 13 deputātu kandidātu saraksti, kuriem pievienota arī konkrētā politiskā spēka 4000 zīmju programma jeb labo apņemšanos un solījumu apkopojums. Atmetot biznesam mazāk svarīgo liriku un tukšmuldēšanu pozitīvisma saukļu stilā, bez kā neiztiek praktiski neviena priekšvēlēšanu programma, savu uzmanību vērsu uz deputātu kandidātu solījumiem ekonomikas, lielākoties nodokļu, jomā.

Piemēram, sociāldemokrātiskā partija Saskaņa sola ieviest biznesa ilgi sapņoto uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) nulles likmi nesadalītai vai reinvestētai peļņai. Pēc būtības tas ir Igaunijas modelis, vienlaikus solot palielināt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) dividendēm. Kā apliecina DB publicētais BDO Tax pētījums, šāds regulējums atbilst vispārējai Eiropas tendencei. Vēl šī partija apliecina vēlmi veicināt pašvaldību ieinteresētību darba vietu radīšanā, novirzot tām daļu UIN. Ņemot vērā, ka Saskaņa kopā ar Gods kalpot Rīgai ir pie varas Latvijas galvaspilsētā, Rīga tādējādi varētu cerēt uz papildu ienākumiem. Tomēr nevajag aizmirst – lai arī daudziem vadošiem uzņēmumiem juridiskā adrese ir reģistrēta Rīgā, piemēram, a/s Latvenergo, ievērojama to ienākumu daļa tiek gūta citos Latvijas reģionos, piemēram, tur, kur atrodas Latvenergo piederošās HES. Saskaņa apsola arī diferencēt IIN, gan neminot konkrētas likmes. Interesants ir arī nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojums minimālai deklarētās dzīvesvietas platībai, kā arī nodoklis luksusa precēm un mantojuma nodoklis lieliem mantojumiem, taču arī šajos gadījumos trūkst detalizēta atskaites punkta. Toties ir konkrēta apņemšanās samazināt PVN veselīgajai pārtikai līdz 5%. Kaut ko līdzīgu, lai arī ar mazāku konkrētību sola arī No sirds Latvijai, toties tā sauktajai Sudrabas partijai ir pāris piedāvājumu, kas varētu uzrunāt plašas tautas masas, piemēram, tautas vēlēta prezidenta institūta izveide, kā arī personiskas politiķu un valsts ierēdņu atbildības ieviešana. Salīdzinājumam Vienoti Latvijai, kas pulcējusi vairākus vairāk vai mazāk populārus ekspolitiķus, rosina pārtikai noteikt 12% PVN likmi, necelt mikronodokļa likmi, ieviest kapitāla nodokli 20% apmērā, bet likvidēt UIN reinvestētai peļņai. Turpretim Latvijas attīstībai, kas tautā pazīstama arī kā Repšes partija, sola necelt nodokļus tuvākos četrus gadus un reinvestētai peļņai ieviest 0% likmi, kā arī samazināt darbaspēka nodokļus par 9%. Līdzīgi arī Reģionu apvienība sola samazinātu PVN pārtikai, nemainīgu mikronodokļa likmi 9% apmērā, kā arī interesantu jauninājumu – ikgadējo transporta līdzekļa nodevu, kuru transporta līdzekļa vadītājs maksātu tikai par laiku, kad reāli lieto transportlīdzekli.

Salīdzinot ar minēto partiju piedāvājumu, Vienotības programma čum un mudž no tādām frāzēm kā «veicināsim, piedāvāsim, nostiprināsim, paplašināsim», tomēr bez jebkādas konkrētības. Netiek solīta ne nodokļu paaugstināšana, ne pazemināšana, vien vidēji zems nodokļu slogs, kas, visticamāk, nozīmē līdzšinējā kursa turpināšanu. ZZS savā programmā iekļāvusi vairākus spilgtus punktus, piemēram, «iestāsimies pret bankas Citadele neizdevīgu pārdošanu». Vai ar to būtu jāsaprot, ka pašlaik valdībā esošai ZZS būtu aizdomas, ka Citadele tiek tirgota neizdevīgi? ZZS sola arī sekmēt Liepājas metalurga darbības atjaunošanu, vien nepasakot – kā? Savukārt Nacionālās apvienības piedāvājums vēlētājiem vismaz ekonomikas sadaļā paradoksālā kārtā vairākos punktos ir krietni tuvāks Saskaņas nekā, piemēram, Vienotības vai ZZS solījumiem. Ja neskaita ārzemniekiem nosakāmos ierobežojumus, nacionāļi tāpat kā Saskaņa sola IIN ieviest progresīvo principu, pašapdzīvotiem īpašumiem zemāku nodokli, turklāt vēl piemaksas pensijai atkarībā no bērnu skaita – kaut ko tādu nepiedāvā pat līdzšinējais bērnu atbalsta politikas līderis Ainars Šlesers. Rezumējot jāatzīst, ka pie varas neesošo spēku solījumi ir drošāki un konkrētāki nekā varas partijām. Atliek tikai cerēt, ka šie solījumi tiks arī reāli pildīti, ja pēc 4. oktobra vēlēšanām varas maiņa tomēr notiktu, nevis ka tie uzrakstīti tik krāšņi tikai vēlētāju dullināšanai, jo to autori reālai varas pārņemšanai patiesībā nemaz negatavojas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajā vēlēšanu komisijā uz 12. Saeimas vēlēšanām iesniegti 13 deputātu kandidātu saraksti, kuriem pievienota arī konkrētā politiskā spēka 4000 zīmju programma jeb labo apņemšanos un solījumu apkopojums

DB viedokli var lasīt, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

100 000 Ņujorkas vēlētāju nosūtīti kļūdaini noformēti biļeteni balsošanai pa pastu

LETA--AP, 30.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Balsošana pa pastu gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās ir sākusies neveiksmīgi Ņujorkā, kur gandrīz 100 tūkstoši vēlētāju ir saņēmuši biļetenus atpakaļ sūtāmās aploksnēs, uz kurām ir uzdrukāti nepareizi viņu vārdi un adreses.

Šādi kļūdaini noformēti biļeteni, kas nosūtīti vēlētājiem Bruklinā, var novest pie to atzīšanas par nederīgiem, ja vēlētāji ar savu vārdu parakstīsies uz aploksnēm, uz kurām uzdrukāts cits vārds.

Ņujorkas pilsētas Vēlēšanu padome vainoja šajā problēmā kompāniju "Phoenix Graphics", kas nolīgta šo biļetenu nodrukāšanā un izsūtīšanā vēlētājiem.

Kļūdaini noformētie biļeteni aprobežojas ar vienu drukas partiju, kas nosūtīta vēlētājiem Bruklinā, otrdienas sēdē paziņoja Vēlēšanu padomes direktors Maikls Raiens. Viņš tajā nepateica, cik daudz biļetenu nodrukāts, bet ziņu vietnei "Gothamist" izpauda, ka kļūdas bijušas 99 477 biļetenos.

Visi vēlētāji, kas saņēmuši kļūdainos biļetenus, saņems jaunus pirms 3.novembra vēlēšanām, un izmaksas segs nolīgtais uzņēmums, sacīja Raeins.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Koalīcijas padome ir leģitīms sadarbības formāts

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no topošās valdības zināmiem klupšanas akmeņiem ir tā sauktās Sadarbības padomes, kas aizvietotu Koalīcijas padomi, izveide, pret kuru iebilst KPV LV. Šī partija vienmēr ir uzsvērusi, ka Koalīcijas padome ir visa ļaunuma sakne un antikonstitucionāls veidojums. Tajā pašā laikā konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars jau 2015. gadā tvītoja: «Koalīcijas padome ir gandrīz visās ES valstīs. Ir sanācis papētīt. Un to uzskata par normālu.»

Jāteic, ka Latvijā Koalīcijas padome ir tikusi dēmonizēta, lai gan tas ir normāls partiju sadarbības formāts. KPV LV politiķi vienmēr uzsver, ka visi strīdīgie jautājumi ir jāizdiskutē Ministru kabineta slēgtajās sēdēs. Taču visos gadījumos tas nav iespējams, jo ministriem gluži vienkārši var nebūt mandāta runāt visas partijas vārdā par stratēģiskiem jautājumiem. Piemēram, teritoriālā reforma, par kuru noteikti būs diskusijas. Tā būs politiska izšķiršanās, par kuru jāvienojas partijām, to nevar izdarīt ministri valdības sēdē. Iespējams, būs jautājumi, kuros nepieciešami kompromisi. Atkal – ministriem var nebūt mandāta tos pieņemt. Ir stratēģiskas lietas, par kurām atbild politiķi – partiju līderi. Un ir nepieciešams formāts, kurā tie izrunājas un vienojas par konceptuāliem problēmjautājumiem. Var būt situācija, – kādas partijas ministram ir savs redzējums par nozares attīstību, piemēram, mazo lauku skolu likteni, kas ir pretrunā ar citas partijas programmatiskajiem uzstādījumiem. Šādas domstarpības partiju līmenī nevar atrisināt valdības sēdē. Tam ir nepieciešams cits formāts, kur tiekas partiju līderi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Mariupoles centrā atsākusies šaušana

Gunta Kursiša, 10.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas austrumu daļas pilsētā Mariupolē, kur piektdien kauja starp separātistiem un Ukrainas karavīriem prasīja vairāku cilvēku dzīvības, atkal dzirdams šāvienu un sprādzienu troksnis, ziņo pilsētas medijs 0629.

Virs pilsētas pašvaldības ēkas, kas vakarnakt aizdegās, atkal ceļas dūmu mākonis.

Db.lv jau ziņoja, ka 9. maijā Mariupolē piektdien aizvadīta asiņaina kauja starp Ukrainas pretterorisma karavīriem un prokrieviskajiem separātistu kaujiniekiem. Apšaudēs kopumā miruši vismaz septiņi cilvēki, bet ievainoti – 39 cilvēki, ziņo Ukrainas varasiestādes. Apšaudes, izmantojot automātiskos ieročus sākušās jau piektdienas rītā, un kauja turpinājās līdz naktij. Sadursmes iemesls bija Iekšlietu ministrijas pārvaldes ēka, ko bija ieņēmuši bruņoti separātisti ar dažu vietējo likumsargu atbalstu. To mēģināja atbrīvot Ukrainas drošības dienesta spēki. Neilgi pirms pusnakts 9. maijā izcēlās ugunsgrēks Mariupoles domes ēkā. Zināms, ka ugunsnelaime sākusies ēkas augšējos stāvos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperte: Partiju solījumi nodokļu jomā izsauc šermuļus

Anna Medne - Biznesa augstskolas Turība docētāja,nodokļu eksperte, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no jomām, par kuru sabiedrībā bieži izskan neapmierinātība, ir nodokļu sistēma. Tuvojoties vēlēšanām, arī partiju pārstāvji nodokļu jomā sola daudz un dažādus uzlabojumus. Šogad lielākā partiju uzmanība pievērsta nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), taču jāsaka, ka daļa priekšvēlēšanu solījumu attiecībā uz nodokļiem izsauc šermuļus.

Izpētot to, ko savās 4000 zīmju programmas partijas sola uzlabot nodokļu jomā, var secināt, ka solījumi ir ļoti atšķirīgi. Liela daļa solījumu skar NĪN – vieni sola lielu atlaidi, citi – atcelt NĪN vienīgajam īpašumam. Varētu teikt, ka attiecībā uz NĪN partijas sacenšas vairāksolīšanā, saprotot, ka tā gandrīz ikvienam vēlētājam ir jūtīga tēma. Īpašums ir ļoti būtiska lieta mūsu dzīvēs, un partiju programmu veidotāji to apzinās. Tas, ko viņi neapzinās vai izliekas nesaprotam, ir fakts, ka tieši NĪN lielā daļā pašvaldību veido budžeta pamatu. Partijas sola atcelt NĪN vienīgajam īpašumam, bet nepiedāvā nevienu alternatīvu, ka tiks aizlāpīts budžeta robs, ko šāds lēmums radītu. Šis solījums uzskatāms par reālu tikai tad, ja politiķi nāks klajā ar konkrētiem risinājumiem pašvaldību budžeta sabalansēšanai. Vēl partijas aizmirst piebilst, ka pašvaldības jau šobrīd var lemt par atlaižu piešķiršanu NĪN.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā gaidāmā divsimtgade kopš vienas no pasaules vēsturē visizdaudzinātākajām kaujām izraisījusi Vaterlo mazpilsētā drudžainu gatavošanos šīm svinībām, tās iedzīvotājiem cerot, ka tagad miegainajai Briseles priekšpilsētai izdosies «atgūt» savu nosaukumu, kas vairāk tiek asociēts ar vienu no Londonas dzelzceļa stacijām vai tiltiem, vai pat ar zviedru popgrupas ABBA dziesmu.

Kādreizējais zemkopju ciematiņš, kas atrodas 25 kilometrus uz dienvidiem no Briseles un kurā šobrīd mīt 30 000 iedzīvotāju, pasaules vēsturē iegājis kā vieta, kur norisinājās pēdējā izcilā Francijas karavadoņa un imperatora Napoleona kauja, pēc kuras mūža nogali viņam nācās aizvadīt vientuļā nometinājumā nemīlīgajā Svētās Helēnas salā.

Taču, tuvojoties jūnija otrajā pusē gaidāmajām grandiozajām svinībām, no katra pilsētiņas veikala skatloga uz garāmgājējiem noraugās daudzi baltos zirdziņos sasēduši mazi Napoleoniņi vai imperatora ģīmetnes, kurās viņš attēlots tradicionālajā trīsstūrenē.

Pēc gadiem ilgas relatīvas aizmirstības Vaterlo, šķiet, beidzot iegūs Eiropā aizvien populārākā vēsturiskā tūrisma iecienīta galamērķa statusu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Doņeckas centrā līst asinis

Gunta Kursiša, 28.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrumukrainas pilsētas Doņeckas centrā, kur vakar tika iznīcināti vismaz simts bruņoti kaujinieki, kas bija ieņēmuši lidostu, trešdien notiek apšaude. Tiek izmantoti arī ložmetēji, vēsta informācija sociālajos tīklos.

Apšaudes notiek pilsētas Kijevas un Vorošilovskomas rajonā.

«Īsāk sakot – kauja notiek visā Kijevas rajonā. Traumatoloģija, Ukrainas drošības dienests, lidosta, ogļu raktuves – visur notiek apšaudes,» liecina ieraksts mikroblogošanas vietnē Twitter.

Tāpat tiek ziņots, ka virs Ukrainas Drošības dienesta ēkas riņķo lidmašīna, kuru mēģina apšaudīt no lielkalibra ložmetējiem. To savā Twitter ierakstā apstiprina BBC žurnāliste Olga Ivšina. «Riņķo lidmašīna. Kaut kur pie Drošības dienesta ēkas darbojas lielkalibra ložmetēji. Šķiet, ka šauj debesīs,» teikts viņas ierakstā Twitter.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot 12.Saeimā ievēlēto partiju pausto nostāju un rīcību sadarbības veidošanas procesā Saeimas un valdības darbam, kā arī noslēdzot sarunu posmu ar visu Saeimā ievēlēto partiju pārstāvjiem, Valsts prezidents Andris Bērziņš atbalsta partijas Vienotība, Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK pausto gatavību uzņemties nākamās valdības veidošanu un pieteikt kopīgi izvirzītu kandidāti Laimdotu Straujumu nākamā Ministru prezidenta amatam, informē Valsts prezidenta kanceles Preses dienests.

Valsts prezidents aicina partijas iespējami īsākā laikā vienoties par pamatuzdevumiem jaunajai valdībai, kā arī tās sastāvu, par prioritāru izvirzot ministru kandidātu iepriekšējo profesionālo pieredzi jomās, kas būs vitāli nozīmīgas Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015. gada pirmajā pusgadā.

Tiekoties ar partiju pārstāvjiem, A. Bērziņš ir uzsvēris, ka neatliekami risināmie un Latvijas nākotnei stratēģiski nozīmīgākie jautājumi ir saistīti ar valsts fiskālo un nodokļu politiku, drošību, kā arī enerģētikas politiku ne tikai energodrošības, bet arī visas tautsaimniecības konkurētspējas skatījumā. Tie ir cieši saistīti ar iedzīvotāju dzīves līmeņa izmaiņām un iespēju samazināt joprojām notiekošo emigrāciju, kas ir bīstama tendence Latvijas valsts nākotnei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdien Latvijā notiek 12. Saeimas vēlēšanas - 4. oktobra rītā plkst.7.00 durvis vēruši vēlēšanu iecirkņi.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) preses pārstāve Kristīne Bērziņa informē, ka Latvijā kopumā ir 954 vēlēšanu iecirkņi, no kuriem viens organizē balsošanu vēlētājiem ieslodzījuma vietā, savukārt ārvalstīs – 41 valstī izvietoti 98 vēlēšanu iecirkņi.

Vēlēšanu iecirkņi sestdien ir atvērti no plkst. 7.00 līdz 20.00 pēc vietējā laika.

CVK atgādina - balsošanas dokuments Saeimas vēlēšanās ir Latvijas pilsoņa pase, kurā izdarāma atzīme – spiedogs – par dalību vēlēšanās. Savukārt vēlētājiem, kuriem nav derīgas pases, bet ir tikai personas apliecība, lai piedalītos vēlēšanās līdz 3.oktobrim bija jāizņem vēlētāja apliecība. Vēlētāja apliecību varēja saņemt bez maksas tajā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā, kur izsniegta vēlētāja personas apliecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis tuvāko dienu laikā neiesaistīties valdības veidošanas procesā, tādējādi respektējot partiju pausto vēlmi turpināt konsultācijas, informē Valsts prezidenta kancelejā.

Šonedēļ Vējonis tikās ar Saeimā ievēlēto partiju frakciju vadītājiem, lai runātu par turpmāko valdības veidošanas procesu.

Kancelejā norādīja, ka tikšanos laikā Rīgas pilī vairāku politisko partiju frakciju vadītāji pauda gatavību savstarpēji vienoties par atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam.

«Vējonis respektēs politisko partiju pausto vēlmi tuvākajās dienās turpināt konsultācijas, lai savstarpēji vienotos par atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam,» uzsvēra kancelejā.

Konkrēts laika rāmis partiju konsultācijām nav dots.

Kā ziņots, partiju apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) pārstāvis Artis Pabriks otrdien paziņoja, ka vairs nepretendē uz Ministru prezidenta amatu. AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pauda, ka neuzstās uz premjera amata kandidātu no savas partijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Eiropas Parlamentā nelemj par skolotāju algām

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņa par lielākām skolotāju algām, protesti pret nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanu, jauniešu bezdarba mazināšana, konkurences radīšana dabasgāzes tirgū – tie visi ir labi zināmi politiķu solījumi pirms Latvijas Saeimas vēlēšanām.

Šajā pavasarī tie izskan ar jaunu sparu, tikai šoreiz pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Tādējādi vēlētājiem tiek jauktas galvas, jo iekšpolitiskā dienaskārtība tiek piedēvēta Eiropai. Līdz ar to vēlētājiem, kuri domā, kam atdot savu balsi EP vēlēšanās, ir skaidri jāpasaka: Eiropas kompetencē nav nedz Latvijas nodokļu jautājumi, nedz veselības aprūpe un skolotāju algas. Arī jauniešu bezdarbs Latvijā netiks risināts EP. Ja Latvijas iedzīvotāji vēlas saprast, par kādiem jautājumiem spriež eiroparlamentārieši un kādu ieguldījumu tur varētu dot Latvijas pārstāvji, ir vērts ieskatīties EP Latvijas biroja mājaslapā, lai gūtu priekšstatu, kā norit darbs EP un par ko lemj parlamentārieši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Asiņainā kaujā starp Ukrainas karavīriem un separātistiem vismaz septiņi bojāgājušie

Gunta Kursiša, 10.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrumukrainas pilsētā Mariupolē piektdien aizvadīta asiņaina kauja starp Ukrainas pretterorisma karavīriem un prokrieviskajiem separātistu kaujiniekiem. Apšaudēs kopumā miruši vismaz septiņi cilvēki, bet ievainoti – 39 cilvēki, ziņo Ukrainas varasiestādes.

Apšaudes, izmantojot automātiskos ieročus sākušās jau piektdienas rītā, un kauja turpinājās līdz naktij. Sadursmes iemesls bija Iekšlietu ministrijas pārvaldes ēka, ko bija ieņēmuši bruņoti separātisti ar dažu vietējo likumsargu atbalstu. To mēģināja atbrīvot Ukrainas drošības dienesta spēki.

Neilgi pirms pusnakts 9. maijā izcēlās ugunsgrēks Mariupoles domes ēkā. Zināms, ka ugunsnelaime sākusies ēkas augšējos stāvos.

Jau piektdien pa dienu Maripoles ielās tika novērota bruņutehnika ar Ukrainas karogiem. Izskanējušas ziņas arī par papildu «zaļo cilvēciņu» sūtīšanu uz Mariupoli no Doņeckas, radot bažas, ka Maripole kļūs par kaujas epicentru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Topošā valdība deklarācijā grib iekļaut solījumu likvidēt plānoto divu grozu sistēmu veselības aprūpē

LETA, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā valdības deklarācijā tiek piedāvāts iekļaut solījumu likvidēt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos, kas pērn tika noteikta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu, liecina aģentūras LETA rīcībā nonākušās ministru amata kandidātu vadītajās darba grupās apkopotās idejas valdības deklarācijai.

Idejas valdības deklarācijai vēl vērtēs Finanšu ministrija, jo starp tām ir arī daudzi finansiāli ietilpīgi pasākumi. Līdz ar to paredzams, ka deklarācijas melnraksts būs gatavs nākamnedēļ.

Veselības jomā valdības deklarācijā tiek piedāvāts iekļaut solījumu noteikt pierādījumos balstītu vienotu valsts apmaksāto pakalpojumu grozu, kas tiek obligāti nodrošināts visiem Latvijas rezidentiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem un dzīvesvietas.

«Mēs uzskatām, ka tiesības laikus saņemt veselības aprūpi ir vienas no cilvēktiesībām. Mūsu mērķis ir universāla veselības apdrošināšanas sistēma, kas tiek finansēta no dažādiem avotiem un pieejama katram Latvijas rezidentam neatkarīgi no viņa rocības un dzīvesvietas,» paudusi darba grupa, kas valdības deklarācijai izstrādāja priekšlikumus veselības aprūpes jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes ieņēmumi pārsniedz plānoto, PVN ieņēmumi nedaudz atpaliek

Zane Atlāce-Bistere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu

Db.lv, 10.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju atbalstu - 26,24% - saņēmusi «Jaunā Vienotība», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.

Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas «Saskaņa», par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNK) - 16,4% vēlētāju.

Apvienību «Attīstībai/Par!» (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju «Latvijas Krievu savienība» (LKS) - 6,24% balsstiesīgo.

Attiecīgi JV, «Saskaņa» un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.

EP vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34% vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu Apvienība - 4,98%, Jaunā konservatīvā partija - 4,35%, bet «Progresīvie» - 2,9%. Atbalstu zem 1% saņēma «KPV LV» - 0,92%, «Latviešu Nacionālisti» - 0,67%, «Centra partija» - 0,49%, «Atmoda» - 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,19%, «Jaunā Saskaņa» - 0,18%, bet Rīcības partija - 0,17%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vajag savākt tikai dažus nodevējus un valdība būs gatava! Tāds būtībā ir sabiedriskās televīzijas ziņu saturs gada pēdējās nedēļās, kad izrādījās, ka Jaunupa-Rišeljē bīdītajai Kariņa valdībai trūkst balsis Saeimā.

Tieši to nozīmē apgalvojumi, ka JV vadītu valdību ir iespējams izveidot, panākot KPV LV sašķelšanu, kas katru dienu uzstājīgi skanēja valsts televīzijā un radio.

Kādēļ par visas sabiedrības līdzekļiem uzturētais sabiedriskais medijs atklāti lobē konkrētu valdības izveides variantu? Kādēļ sabiedrisko mediju neuztrauc ne nodevība, ne korupcijas riski, kad runa ir par variantu «50 plus no KPV LV atšķeltie»? Jo uz kāda pamata cer sašķelt KPV LV? Ar kādu motivāciju jaunā spēka deputāti var atbalstīt vecās Vienotības valdību?

Realitāte ir ļoti vienkārša- Strīķes rīcībā esot «mapīte», kuras dēļ Kaimiņš ir spiests «gulties zem Annas»

Runā, ka motivāciju Jurašs ar Kaimiņu saņemot no Meroni. Pārējie? Kādam esot piedāvāts amats, ja atbalstīs Vienotības valdību. Taču arī amats var būt kukulis. Tāds tas ir gadījumā, ja amats ir maksa par neētisku rīcību, kuras rezultātā tiek pieņemti tādi valsts varas lēmumi, kas dod materiālu izdevīgumu 1) kukuļa, proti, amata saņēmējam, kurš par amatu pārdod savu balsi 2) kukuļa devējiem, kuri iegūst tādu Saeimas lēmumu, kurš bez kukuļa – amata piesolīšanas – nebūtu iespējams. Tātad sanāk, ka mūsu valsts sabiedriskā televīzija, kas mudina sašķelt KPV LV, būtībā mudina uz korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Neievēlēt atsēdētājus un zelta kalnu tīkotājus

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 12.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām ir vien 100 dienas, kuru laikā ikvienam vēlētājam jātiek skaidrībā par savām simpātijām. Tradicionāli gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vēlētāju aktivitāte EP vēlēšanās ir krietni zemāka nekā Saeimas un pašvaldību vēlēšanās.

Sak, Brisele tālu, mūsu dzīvi tā neietekmē, EP deputāti tāpat tur neko nedara, vien saņem milzīgas algas. Tas, ka EP deputāta atalgojums tiešām ir ļoti pievilcīgs, ir pilnīga taisnīga. Taču tas, ka deputāti tur neko nedara, vien «atsēž» savu laiku, gan patiesībai neatbilst. Viss ir atkarīgs no konkrētā deputāta, cik aktīvi viņš piedalās parlamenta darbā, vai ir spējīgs tīkloties, vai ir pietiekama kompetence un prasme aizstāvēt Latvijas intereses. Protams, var būt indivīdi, kuri piecu gadu laikā tā arī tribīnē neuzkāpj un neviena likumprojekta izstrādē un debatēs nepiedalās. Tāpēc tā ir mūsu, vēlētāju, atbildība šādus atsēdētājus parlamentā neievēlēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cilvēki vēlēšanu iecirkņos rindā gaida pat stundu

Db.lv/LETA, 02.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

12.Saeimas vēlēšanu iecirknī Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā trešdienas, 1.oktobra, vakarā bija izveidojusies apmēram 120 cilvēku rinda. Šie cilvēki vēlējās nodot glabāšanā savu vēlēšanu balsi, novēroja aģentūra LETA.

Par pilsoņu aktivitāti pārsteigumu pauž gan balsotāji, gan vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Daina Gulbiņa. Lai nodotu savu balsi glabāšanā, vēlētājiem rindā nākas stāvēt 45 minūtes līdz vienai stundai. Aptaujātie vēlētāji pauda, ka viņiem rindā jāstāv apmēram stunda vai nedaudz ilgāk.

Gulbiņa norādīja, ka atšķirībā no ierastās balsošanas balss nodošana glabāšanā aizņem ilgāku laiku. Viņa pauda savu subjektīvo viedokli, ka vēlētāju aktivitāti ir ietekmējusi ģeopolitiskā situācija un situācija valstī. Gulbiņa pieļāva, ka, ņemot vērā šo pieredzi, nākamajās Saeimas vēlēšanās varētu palielināt darbinieku skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiroparlamenta (EP) vēlēšanu rezultāti un iepriekš EP nepārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sejas Ivetas Grigules ievēlēšana ir pierādījums tam, ka plika un vienkārša reklāma vēl strādā, savukārt Einara Repšes partijas Latvijas attīstībai izgāšanās parāda, ka pārāk apjomīga un ilgi, stratēģiski gatavota reklāmas kampaņa ne vienmēr vainagojas ar rezultātu. Liela nozīme ir arī personāžu reputācijai, biznesa portālam Nozare.lv atzina aptaujātie reklāmas nozares speciālisti.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ēriks Stendzenieks norādīja, ka visur redzamā Grigules seja un pēc tam sekojošais rezultāts ir laba ziņa reklāmas nozares pārstāvjiem, jo tas nozīmē, ka obligāti nav nepieciešamas nopietnas informatīvi izglītojošas kampaņas, plika reklāma ar saukli, kas īsti neizsaka neko, vēl strādā, un to nākotnē varētu izmantot arī citi. Tajā pat laikā liela nozīme ir arī partiju personāžiem.

Šeit kā neveiksmīgu piemēru Stendzenieks min Repšes pārstāvētās partijas Latvijas attīstībai neveiksmi. Lai gan šī politiskā spēka kampaņa bija ilgstoša, apjomīga, ar lieliem ieguldījumiem, tomēr gala rezultātā Eiroparlamenta vēlēšanās tā cieta neveiksmi. Stendzenieks skaidro, ka partijas mērķauditorija bija ekonomiski aktīvi iedzīvotāji, uzņēmēji un citi, tomēr tās popularitāti bojājis pats Repše, kura reputācija un tēls ne visiem ir tīkams. Tāpat Latvijas attīstībai kampaņas stratēģija sākta gatavot jau pirms diviem gadiem, taču pa šādu laiku posmu daudz kas mainās, norāda Stendzenieks. Viņš komentē, ka «Repšes kuģis bija par lielu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodokļu solījumu izpildē no brīvas interpretācijas līdz konkrētībai

Māris Ķirsons, 27.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politisko partiju priekšvēlēšanu programmās nodokļu problemātika ir bijusi vienmēr, kaut arī atšķirīgi politiskie spēki pielietojuši atšķirīgu metodiku, proti, vieni bijuši ļoti konkrēti, nosaucot likmes, citi atspoguļojuši mērķi

Šogad aizsāktā Latvijas nodokļu sistēmas reforma ir pielīdzināma 1993.–1995. gados īstenotajām radikālajām pārmaiņām. Pagaidām par jaunieviestajām pārmaiņām ir pāragri izdarīt secinājumus. Interesanti, ka vairāki uzrunātie atteicās vērtēt Saeimā ievēlēto politisko partiju 4000 zīmju vēlēšanu programmu, jo «tās esot stipri tālu no skaudrās realitātes», «tam nav jēgas», turklāt dzīve nestāvot uz vietas, līdz ar to arī nodokļu jomai esot jāpielāgojas. Turklāt šogad uzsāktās nodokļu sistēmas pārmaiņas ir notikušas, kaut arī tās nebūt neesot minētas partiju programmās.

Slidena lieta

«Par nodokļu likmēm, to taisnīgumu politiķi vienmēr atceras pirms vēlēšanām, bet ar solīto pildīšanu visādi ir bijis,» uz lūgumu novērtēt politisko partiju piedāvājumu iepriekšējās parlamenta vēlēšanās atbild nodokļu eksperts Ainis Dābols. Viņš uzskata, ka nodokļi ir svarīga un sāpīga tēma gan vēlētājiem – iedzīvotājiem –, gan arī uzņēmējiem. «Ir partijas, kuras savās 4000 zīmju programmās raksta konkrēti. Ir citas, kuras nekādus skaitļus nenorāda, bet tikai nosauc principu, ar kuru katrs var saprast visu, ko vēlas, tādējādi izvairoties no «lamatām», kurās varētu iekrist pirms nākamajām vēlēšanām, jo vēlētāji vai konkurentu partiju pārstāvji varētu «painteresēties» par to, kā tad veicies ar solītā izpildi. Tas īpaši attiecas uz tām partijām, kuras bijušas vai joprojām ir pie varas,» skaidro A. Dābols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta - Pretterorisma operācijā Doņeckā nogalināti vairāk nekā simts separātisti; morgi pārpildīti

Gunta Kursiša, 27.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Doņeckas Starptautiskajā lidostā nogalināto separātistu skaits ir pārsniezis simtu, un atsevišķi avoti vēsta par diviem simtiem nogalināto. Sociālajos tīklos tiek ziņots, ka Doņeckas morgi ir pārpildīti.

Viens no morgiem ziņo par vismaz 45 nogalinātiem separātistiem. Fotogrāfijas no morga ievietota arī šī raksta galerijā. Brīdinām, ka attēlos redzami vardarbīgā nāvē miruši cilvēki!

Teroristi ir sagrābuši morgu Kaļiņinas slimnīcā. ziņo Novosti Donbasa.

Pilsētas mērs paziņojis, ka sadursmju laikā miruši vismaz divi civiliedzīvotāji.

Armija paziņojusi, ka savā kontrolē gatava atgūt arī citus teroristu pārņemtus punktus. Naktī uz otrdienu kauja izcēlusies arī uz Ukrainas-Krievijas robežas, kur bruņoti kaujinieki no Krievijas puses ieradušies ar automātiskajiem ieročiem un granātām.

Db.lv jau rakstīja, ka naktī uz pirmdienu bruņoti teroristi pārņēma kontroli Doņeckas lidostā. Kijeva uz Doņeckas lidostu nosūtīja savus armijas spēkus, ieskaitot helikopterus un iznīcinātājus. Vispirms tika raidīti brīdinājuma šāvieni, kuriem atbildē sekoja šāvieni no separātistu puses, incidentam pāraugot apšaudē. Aculiecinieki ziņoja, ka pirmdien jau pa dienu virs lidostas pacēlies melnu dūmu mākonis. Galerijā augstāk varat aplūkot fotogrāfijas, kas netālu no lidostas iemūžinātas pirmdien. Attēlos redzami prokrieviskie kaujinieki un Ukrainas militārā tehnika virs lidostas.

Komentāri

Pievienot komentāru