DB Viedoklis

DB viedoklis: Tālāk par labas gribas paziņojumiem netiekam

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 20.07.2015

Jaunākais izdevums

Var jau skaļi aplaudēt par to, ka ēnu ekonomika drīz ies mazumā, tomēr realitātē par to nekas neliecina

No nākamā gada nebanku kreditētājiem un līzinga devējiem Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs jāziņo par tādiem kredīta un līzinga ņēmējiem, kuru mēneša maksājumi pārsniedz 360 eiro vai gada maksājumi – 4320 eiro. Šim valdības lēmumam vismaz formāli pamatā ir cēls mērķis – piefiksēt tos, kuru ikmēneša tēriņi un dzīves līmenis ievērojami pārsniedz konkrētā cilvēka oficiālos ienākumus, tādējādi dodot pamatu aizdomām, ka šī persona darbojas ēnu ekonomikā. Tomēr prieki par to, ka ēnu ekonomika Latvijā tāpēc beidzot ies mazumā, varētu būt īsi.

Reāla situācija: automašīna vai kāds cits apjomīgs pirkums nereti tiek iegādāts ģimenes, nevis vienas atsevišķas personas vajadzībām. Līdz ar to, pat ja līzinga ņēmējs ir Pēteris vai Anna, ikmēneša maksājumus mēdz segt vairāki ģimenes locekļi kopā un tādējādi nav pamata uzskatīt, ka Pētera vai Annas visai lielie kredīta vai līzinga maksājumi tiek segti no nelegāli iegūtiem līdzekļiem. Tas nozīmē, ka nodokļu administrācijai katrs šāds gadījums būtu jāskata individuāli, kas varētu prasīt ļoti lielu darbu, ņemot vērā, ka cilvēkiem ir dažādas attiecību formas un ģimenes modeļi. Protams, var jau tāpēc krietni palielināt VID darbinieku aparātu, bet ir visai apšaubāmi, ka iegūtais rezultāts segtu kaut vai tikai šīs ierēdņu armijas izmaksas.

Vēl viens aspekts – par maksājumiem, kas pārsniedz attiecīgi 360 vai 4320 eiro, ir jāziņo tikai tad, ja šie maksājumi tiek pārsniegti pie viena konkrēta kredīta vai līzinga devēja. Tas nozīmē, ka persona mierīgi var aizņemties, teiksim, no pieciem ātro kredītu devējiem, kuriem kopā mēnesī maksāt 500 eiro, un tomēr nebūt to personu sarakstā, par kurām tiek noziņots Valsts ieņēmumu dienestam. No tā varam secināt, ka ēnu ekonomikas ķērāju tīkls joprojām ir ar lieliem caurumiem, caur kuriem tie, kas to gribēs, izspruks, un viss turpināsies tāpat kā līdz šim.

Tas viss liek aizdomāties par to, ko gan ir vērtas šādas deklaratīvas apņemšanās, kas mēdz tikt izpušķotas ar pompozām PR kampaņām, lai demonstrētu centīgu darbošanos. Tomēr patiesais ieguvums no tām ir visai niecīgs, ja vispār ir. Toties uzņēmējiem ir radīts papildu administratīvais slogs, birokrātiskais aparāts paliek vēl lielāks un gulstas uz nodokļu maksātāju pleciem. Savukārt, ja runājam par patieso stāvokli mūsu valstī, nāk prātā bankas Citadele darbinieka nesen sacītais Rietumu radio, ka kredītu izsniegšanā tiekot ņemti vērā arī cilvēka neoficiālie ienākumi. Tiesa, jau nākamajā dienā banka steidzās precizēt, ka ar to noteikti neesot domāti nelegālie ienākumi. Secinājumus katrs var izdarīt pats, vien jāpiebilst, ka vēl nesen bankas Citadele lielākais īpašnieks bija Latvijas valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā A. Deglava pārvada slēgšanu, no ceturtdienas, 25.aprīļa, Rīgas satiksme ir izstrādājusi izmaiņas 11., 22. trolejbusa un 3., 6., 13., 47., 50., 51. un 52. autobusa maršrutiem.

11.trolejbusa maršruts – slēgts. Mēneša biļetes, kas iegādātas minētajam maršrutam, var izmantot 13.trolejbusa maršrutā bez reģistrācijas.

22.trolejbusa maršruts virzienā uz Centrālo staciju brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem brauc pa maršrutu līdz Avotu ielai, tālāk pa Avotu ielu, J.Asara ielu, Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

3. un 6.autobusa maršruts virzienā uz Daugavgrīvu, Abrenes ielu brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu, Pērnavas ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem, Dreiliņiem brauc pa maršrutu līdz Pērnavas ielai, tālāk pa Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var jau skaļi aplaudēt par to, ka ēnu ekonomika drīz ies mazumā, tomēr realitātē par to nekas neliecina

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Saukāns: esam piedzīvojuši decentralizācijas fiasko

Sandris Točs, 23.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas būvniecībā nepieciešami mērķi, standarts un stratēģija, pretējā gadījumā mēs turpināsim «lāpīties»

To intervijā DB saka RBSSKALS padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns.

Kvalitāte un drošība būvniecībā, sacīsim - pirms 10 gadiem un tagad - pieaugusi vai samazinājusies?

Vispārējam mieram, bet ne vairāk, kā vidējā klimata temperatūra, gribētos teikt, ka tā, protams, ir pieaugusi. Nav desmit gadus stāvēts uz vietas un nekas nedarīts kopumā. Ar to es domāju ne tikai drošību būvlaukumā un uzraudzību, kas šobrīd ir tēma numur viens. Ir pieaugusi kvalitāte sadarbībā starp visiem nozarē iesaistītajiem dalībniekiem. Starp būvnieku un pasūtītāju. Starp būvnieku un apakšuzņēmēju. Starp pasūtītāju un projektētāju. Starp apbūves ieceres izveidotāju un pašvaldībām. Sadarbības kvalitāte ir pieaugusi ar plus zīmi. Bet vai pietiekami? Noteikti nē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kučinskis par Rimšēviča lietu: «Likmes uz šo lietu ir ļoti augstas.»

LETA, 21.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Premjers pilnībā paļaujas uz KNAB un Ģenerālprokuratūru, kas uzsver, ka kukuļņemšanas lietai pret Latvijas Bankas vadītāju ir pamats.

Premjers Māris Kučinskis (ZZS) pilnībā paļaujas uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Ģenerālprokuratūru, kas uzsver, ka kukuļņemšanas lietai pret Latvijas Bankas vadītāju Ilmāru Rimšēviču ir pamats un tā tiks novesta līdz tiesai.

Man ir uzticība Latvijas drošības iestādēm, šorīt telekanālā LNT paziņoja politiķis un piebilda: «Likmes uz šo lietu ir ļoti augstas.»

Kučinskis atkārtoti aicināja nodalīt kā savstarpēji nesaistītus vairākus aktuālos procesus, proti, KNAB izteiktajām apsūdzībām Rimšēvičam par kukuļņemšanu nav nekāda sakara ar pašlaik Latvijā strādājošām bankām un līdz ar to šis process nekādi nav saistīts ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») paziņojumiem par pārkāpumiem «ABLV Bank» un šīs bankas vadības iespējami veiktu kukuļdošanu šo pārkāpumu piesegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Konkursā meklē SPRK vadītāju un četrus padomes locekļus

Žanete Hāka, 17.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija izsludinājusi konkursu uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāja un četriem padomes locekļu amatiem, informē EM.

Pretendenti dalībai konkursā var pieteikties EM līdz 2016. gada 5. janvārim. SPRK priekšsēdētāja un viena padomes locekļa amata pienākumu izpilde tiks uzsākta pēc 2016. gada 25. februāra, savukārt trīs padomes locekļu amata pienākumu izpilde tiks uzsākta pēc 2016. gada 2. jūlija, kad beigsies pilnvaru termiņš esošajiem padomes locekļiem.

SPRK priekšsēdētāja amata pretendentam izvirzītas šādas prasības - Latvijas Republikas pilsonība; augstākā izglītība ekonomikā, vadības zinībās, finanšu vai tiesību zinātņu jomā (doktora zinātniskais grāds tiks uzskatīts par priekšrocību); administratīvā darba pieredze un/vai vadības pieredze kādā no regulējamām nozarēm ne mazāk kā 3 gadi; starptautiska mācību un/vai darba pieredze tiks uzskatīta par priekšrocību; izpratne un labas zināšanas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jautājumiem un attīstības tendencēm, zinātniskās publikācijas regulēšanas jautājumos tiks uzskatīta par priekšrocību; zināšanas, izpratne un spēja orientēties regulējamo nozaru normatīvo aktu jomā; zināšanas komercdarbības valsts atbalsta kontroles jautājumos; teicamas latviešu un ļoti labas angļu valodas zināšanas gan rakstiski, gan mutiski;citu Eiropas Savienības oficiālo valodu zināšanas tiks uzskatītas par priekšrocību; vadības, organizēšanas un stratēģiskās plānošanas prasmes; prasme teorētiskās zināšanas pielietot praksē, prezentēt, argumentēt un aizstāvēt viedokli par kompetencē esošiem jautājumiem; labas analītiskās spējas; augsta atbildības sajūta un labas komunikācijas prasmes; kā arī atbilstība likumam Par valsts noslēpumu amata pienākumu pildīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieradumus mainīt ir grūti, tie mainās lēni – šajā procesā var palīdzēt ekonomiskais pamatojums

Tā teic vides eksperte un Ekodizaina kompetences centra vadītāja Jana Simanovska.

Lai dzīvotu videi draudzīgāk, viņa iesaka sākt ar mazumiņu – uz veikalu iet ar savu maisiņu, plastmasas pudelēs pildīta ūdens vietā dzert krāna ūdeni, kā arī vismaz kādu no pārtikas produktiem izvēlēties bioloģiski sertificētu. Viņa iestājas pret zaļmaldināšanu un iesaka ražotājiem un arī tirgotājiem būt atbildīgākiem savos apgalvojumos un neizmantot zaļo krāsu kā pircēju pievilinātāju. Vairāk par to, kā iespējams būt videi draudzīgākiem, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Dzīve mainās, kad piedzimst bērni

Laura Mazbērziņa, 05.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās māmiņas Aiga Ose un Kristīne Māla apvieno ideju ar drosmi, izveidojot zīmolu BuBuu; nu jau nedaudz vairāk kā gadu viņas piedāvā Latvijā šūtus sausos bumbu baseinus bērniem.

Aiga un Kristīne pievērsās savai uzņēmējdarbībai līdz ar bērniņu piedzimšanu. Viņas uzskata, ka, piedzimstot bērnam, ikkatras ģimenes un it īpaši jaunās māmiņas ikdiena piedzīvo lielas pārmaiņas, kuru ietvaros bieži vien paveras jauns skats uz lietām, rodas jaunas idejas un varbūt savā ziņā ir vairāk iemeslu sevi pierādīt, kā dēļ vēl vairāk censties. Zīmols BuBuu izveidots 2017. gada decembrī. Viss aizsākās, kad abas māmiņas kopīgi devās uz bērnu ballīti, kura risinājās bumbu istabā. Apspriežot idejas, kā neizmērojamo bērnu prieku, spēlējoties bumbās, «pārnest» uz mājām, un izpētot tirgū piedāvāto izvēli bumbu baseinu variācijām, abas secinājušas, ka būtu nepieciešams rast labāku risinājumu savām meitām. «BuBuu Baseini nebija radīti ar nodomu, ka tas būs milzīgs bizness, tā ir mūsu aizraušanās un sirdslieta. Redzot prieku mūsu bērnu acīs, nospriedām, kāpēc gan neiepriecināt vēl arī citus bērnus», stāsta māmiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņojumu par gatavību sadarbībai ar Ķīnu netrūkst, bet reālus panākumus vēl tikai gaidām

Gan bijušie, gan esošie mūsu valsts politiķi, ierēdņi un valsts kapitāla uzņēmumu vadītāji nekad tā īsti nav kautrējušies izplatīt skaļus paziņojumus par to, cik ļoti mēs vēlētos sadarboties ar Ķīnu, kāpināt savstarpējo tirdzniecības apjomu vai arī investēt viens otra valstī. Tāpat šoreiz saistībā ar premjeres Laimdotas Straujumas vizīti tālajā austrumu zemē valsts pārstāvji nav laiduši šādu iespēju garām.

Par to, ka Latvija ir gatava kļūt par aktīvu Ķīnas Jaunā zīda ceļa iniciatīvas dalībnieku, koordinējot transporta un loģistikas jomu Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formātā 16+1, vizītes laikā atkārtoja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Savukārt ministru prezidente bija pateicīga par to, ka Latvijai uzticēts izveidot loģistikas koordinācijas sekretariātu, ko plānots atklāt 2016. gada pavasarī, kad Rīgā notiks 16+1 formāta par transporta nozari atbildīgo ministru sanāksme. Nevar noliegt, ka vizītes laikā notikušās politiķu, ierēdņu un uzņēmēju tikšanās ar Ķīnas partneriem ir laba lieta. Taču jautājums ir par tā visa efektivitāti tautsaimniecības ieguvuma kategorijās. Proti, pionieru sauklis «vienmēr gatavs» transporta nozarē ir skanējis gan attiecībā uz jaunu vilcienu iepirkumu, gan AirBaltic stratēģiskā investora atrašanu, bet rezultāta kā nav, tā nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Investīciju vide atgādina Lidl «būvlaukumu»

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 02.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieta ir, bet tālāk par runām par koku izciršanu netiek – konkrētu aprišu vācu ķēdes Lidl lielveikalu ienākšanai Rīgā pagaidām nemaz nav. Līdzīga aina paveras ārzemju investīciju vidē Latvijā kopumā – vieta un iespējas tā kā būtu, bet faktiski – klusums. Tālāk par nelielu pieaugumu netiekam. Labā ziņa – investīciju apjoms neslīd lejā. Sliktā ziņa – pieaugums ir neliels. Pārdomu vērta ziņa – investīciju apjoma pieaugumu veido arī tā dēvētais no Krievijas bēgošais kapitāls (plašāk – 31.07. DB).

Interesanta sakritība vai varbūt kopsakarība ir gandrīz 300 miljonus eiro vērtais fakts – divu gadu laikā Krievija ievērojami palielinājusi ieguldījumus mūsu zemē no aptuveni 486 miljoniem eiro 2015. gadā līdz vairāk nekā 765 miljoniem eiro pašlaik. Turklāt pieauguma kupris sācis augt tieši laikā, kad ir spēkā ģeopolitiskās sankcijas starp Eiropas Savienību un Krieviju. Rietumu pēriens Krievijai par Ukrainas valstiskuma graušanu var būt un tikpat labi var nebūt tieši saistīts ar krievu ieguldījuma pieaugumu Latvijā, bez kura par kopējās ainas pozitīvu tendenci runāt nevarētu. Zināmā mērā tas apliecina to, ka Latvijas kā tilta loma starp Rietumiem un Krieviju ir aktuāla, neskatoties uz ģeopolitikas kolīzijām, un biznesa iespējām un ekonomikai tas drīzāk ir labs signāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Jaunais degvielas tirgotājs KOOL Latvija neplāno būt «agresīvs izlecējs»

LETA, 25.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot alternatīvo ieguldījumu fonda finansējumu 1,5 miljonu eiro apmērā, radīts jaunuzņēmums degvielas mazumtirdzniecībā - SIA KOOL Latvija, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Sandis Šteins.

Pirmo KOOL degvielas uzpildes staciju tuvākajā laikā paredzēts atklāt Augšlīgatnē.

«Ideja radās janvāra pirmajās dienās 2016.gadā. Tā vairāk sākumā bija par mazumtirdzniecības veikalu, tā saucamo «convenience store». Ļoti maza izmēra, kur iekšā vienlaikus var atrasties četri cilvēki. Bijām domājuši par jūras konteineru - izgriezt sienas, ielikt stiklus un to eksponēt kā alternatīvu lielākajiem spēlētājiem Latvijā attiecībā uz šāda koncepta maziem veikaliem,» klāstīja Šteins.

Pēc viņa teiktā, secinot, ka dabūt mazus zemes gabalus, kādi vajadzīgi šāda rakstura produktam, ir grūti, ideja «apauga» līdz degvielas mazumtirdzniecībai. «Sākām skatīties, kur konkrēti mēs varētu nolikt koncepta veikalu, un tad sapratām, ka jaunam spēlētājam ienākt un dabūt mazus zemes gabalus, kādi vajadzīgi šāda rakstura produktam, ir grūti. Tad apaudzējām šo projektu nedaudz lielāku, jo arī zemes gabali, kas tika piedāvāti, bija lielāki. Izdomājām, kāpēc nepielikt klāt sūkni degvielai. (..) Kopumā ideja bija mazumtirdzniecības veikals, un ideja lēnām apauga ar papildu lietām, izejot no realizācijai pieejamajiem zemes gabaliem. Protams, ārpus Rīgas arī cena ir cita un realizēt projektu uz šādiem zemes gabaliem ir vienkāršāk,» skaidroja uzņēmuma valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimnieki: Šis gads nelabvēlīgu apstākļu ziņā pārspēj visus iepriekšējos

Žanete Hāka, 18.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pagājušā gada vasara bija salīdzinoši nelabvēlīga lauksaimniecībai, tad šogad ir pārspēta visu iepriekšējo gadu kopsumma, komentē lauksaimnieki.

Kas šobrīd notiek piena un gaļas lopkopības, graudkopības, dārzeņu un ogu saimniecībās, komentē biedrības Zemnieku saeima vadība un biedri reģionos.

Biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un z/s Robežnieki saimniece Ieva Alpa-Eizenberga, Salacgrīvas novads: «Mūsu saimniecībā labību esam nokūluši, bet ar ziemāju sēju ir ļoti skumji. Šobrīd ir iesēti rudzi un ziemas rapši, bet pie ziemas kviešu sējas netiekam pārāk mitrās augsnes dēļ. Kaimiņu saimniecībām ir kā ir – lielākoties graudus kuļ ar 22% mitrumu un uz augšu, un vidzemnieki vidēji ir nokūluši 50% -70%​ labības laukus. Likumsakarīgi – arī pārējiem lauksaimniekiem kavējas ziemāju sēja. Ar ziemāju sēju lauksaimnieki riskēs​, bet nav variantu. Šogad daudzām saimniecībām ir​ slikta kvalitāte kukurūzai – maza un nekvalitatīva, mūsu saimniecība izvēlējās kukurūzu ar īsāku attīstības posmu, tādēļ atkal ir paveicies, vienīgi ar novākšanu būs problēmas lietainā laika dēļ​. Piena lopkopībā saimnieki līdz gada beigām plāno norēķināties ar krīzes laika atliktajiem ​kredītmaksājumiem​. Piena iepirkuma cena ir laba – 0,34-0,36 eiro/kg.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar viesnīcas un restorāna Aparjods vadītāju Edmundu Siksni

Lelde Petrāne, 22.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Edmunds Siksne, viesnīcas un restorāna Aparjods īpašnieks.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Kvalitāte, uzņēmuma darbības ilgums, darbinieki. Grūti teikt, vai unikāls, bet īpašs gan. Tas ir mūsu ģimenes «butiks», mūsu otrās mājas, kur domājam par katru sīkumu – sākot no latvju zīmēm uz slēģiem un beidzot ar niedru jumtiem.

Ēdienkarte mūsu uzņēmumā gan ir unikāla – tajā ir vairāk nekā 27 pamatēdieni. Kad pienācis laiks mainīt ēdienkarti, mēs to papildinām. Mūsu restorānam ir īpašs pastāvīgo klientu loks, kas vēlas no virtuves tieši to pašu, ko pirms 5 gadiem. Pavāriem nav tas vieglākais darbs, jo jāspēj pagatavot visu, kas iekļauts ēdienkartē. Kā arī rūpēs par klientu neveidojam tā saucamos «slēgtos vakarus» – jā, esam gatavi sagatavot grupai vakariņas, uzklāt viesību galdu, bet ar noteikumu, ka ikviens viesis var nākt restorānā un paēst. Tās ir rūpes par klientiem, lai nav tā, ka klients atbrauc un katru trešo sestdienas vakaru slēgts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien nolēma atjaunot nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu, kā arī uzdeva valsts dzelzceļa uzņēmumam «Lietuvos geležinkeliai» pārsūdzēt Eiropas Komisijas (EK) noteikto gandrīz 28 miljonu eiro sodu par šī dzelzceļa posma nojaukšanu, lai panāktu naudassoda atcelšanu vai summas samazināšanu.

Papildināta 1., pievienota 2.un 3.rindkopa

«Nolemts uzdot «Lietuvos geležinkeliai» vērsties [tiesā], lai atceltu vai samazinātu sodu. Bet saistībā ar [dzelzceļa] posma uz Reņģi funkcionēšanas atjaunošanu - pirmām kārtām, «Lietuvos geležinkeliai» ir jāsagatavo projekts, jāsaskaņo tas ar Eiropas Komisiju, bet valdībai ir jāizlemj, kur ņemt finanses,» pēc Lietuvas valdības sēdes žurnālistiem Viļņā teica satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Viņš uzsvēra, ka Lietuvai esot argumenti par labu soda atcelšanai vai tā iespējamai samazināšanai.

EK 2.oktobrī paziņoja, ka nosaka Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam «Lietuvos geležinkeliai» nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu, nojaucot šo sliežu ceļa posmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs citādi nonāk pie darba un atpūtas līdzsvara jautājumiem, bet ir svarīgi negaidīt, līdz nokļūstat slimnīcā, vai citas galējības. Pirmām kārtām ir jāsaprot, ka jūsu darba prioritātes izriet no jūsu dzīves prioritātēm. Darbs nav visa jūsu dzīve.

Precīzāk, tā būtu pareizi. Tas nozīmē, ka vispirms ir svarīgi pareizi noteikt dzīves prioritātes. Stratēģiski domājošiem cilvēkiem dienas plāni nerodas paši par sevi, bet izriet no galvenajām vērtībām dzīvē.

Biznesa portāls Db.lv sadarbībā ar autori Olgu Kazaku publicē fragmentu no nesen iznākušās “Pirmās PR grāmatas”, kas būs noderīgs visiem, kuri saskaras ar laika trūkuma problēmu.

Formulējiet dzīves galvenās prioritātes. Ne vairāk par trim. Trīs pašreizējās savas dzīves vissvarīgākās jomas, virzienus vai izpausmes. Piemēram, darbs, attiecības, attīstība. Pēc tam katram blokam formulējiet vispārīgo mērķi. Varbūt tas būs viens visiem blokiem. Tad katrā blokā ierakstiet neatliekamākos uzdevumus, ko gribat paveikt noteiktā laikposmā. Piemēram, līdz gada beigām. Tas ir ļoti svarīgi, jo bez konkrēta termiņa to vairs nevar nosaukt par plānu, tas drīzāk ir sapnis — kaut kas, par ko ir patīkami domāt, ko var bezgalīgi atlikt, bet kas nav obligāti jāīsteno.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ASV tehnoloģiju milžu akciju cenas aug pirms peļņas paziņojumiem, naftas cenas kāpj

LETA/AFP, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV tehnoloģiju milžu akciju cenas pirmdien pieauga pirms šonedēļ gaidāmiem augsto tehnoloģiju uzņēmumu paziņojumiem par to peļņu, savukārt naftas cenu kāpumu veicināja satraukums par naftas piegādēm no Tuvo Austrumu reģiona.

Eiropas biržu indeksi un Volstrītas indekss «Dow Jones Industrial Average» demonstrēja nelielu pieaugumu, bet cits Volstrītas indekss «Nasdaq Composite» palielinājās par 0,7% pirms gaidāmajiem «Amazon», «Facebook» un «Google» paziņojumiem par to peļņu.

Naftas cenas pieauga, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar mērenu kāpumu, turpinoties saspīlējumam Persijas līča rajonā, kur Irāna kopš pagājušās nedēļas ir aizturējusi Lielbritānijas tankkuģi.

Turpinoties 2.ceturkšņa peļņas paziņojumu sezonai, «kompānijas līdz šim pārspēj zemās cerības, un ar to var pietikt, lai novērstu peļņas recesiju», komentēja Markets.com analītiķis Nīls Vilsons.

«Līdz nedēļas beigām mēs uzzināsim vairāk par korporatīvās Amerikas stāvokli,» viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Intervija: Imigrācijai ir jābūt selektīvai

Sandris Točs, speciāli DB, 03.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imigrācijai jābūt vērstai uz to, lai mums būtu tautsaimniecībai nepieciešamais darbaspēks nevis pabalstu meklētāji

Tā intervijā atzīst LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

Eiropas Savienībā tikušo nelegālo bēgļu uzņemšana Latvijā – vai tas ir neizbēgami?

Ceru, ka tas nav neizbēgami, un šis ir brīdis valsts vēsturē, kad daudz kas atkarīgs no konkrētu cilvēku teikšanas un politiskās gribas. Es domāju, no mūsu, Latvijas, puses. Var iet kopā ar plūsmu un rīkoties «kā mums pateiks». Un var izskaidrot, kāpēc Latvijai nebūtu pareizi to darīt. Uzskatu, ka Latvijai lēmums uzņemt nelegālos imigrantus nebūtu pareizs.

Vai šīs nelegālo imigrantu uzņemšanas kvotas ES dalībvalstīm netiks padarītas obligātas?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šķēpmetēja ar Latviju sirdī un stipru, pat krampjainu apziņu, ka spēj pārrakstīt pasaules rekordu savā disciplīnā

Tāda ir Diāna Dadzīte, kura trīs ar pusi profesionālās paralimpiskās vieglatlētes karjeras gados Latvijai sagādājusi ne vienu vien saviļņojuma brīdi, kad pasaules sporta arēnās skan Latvijas himna. Sarunā ar Diānu var apjaust, cik spēcīga patriotisma dzirksts spēj virzīt sportistu uz lieliem mērķiem, kuru sasniegšanā soli pa solim jāpārvar dažādi fiziskie un emocionālie šķēršļi, domās jāpārlec pāri barjerai, kuru nepietiekamā finansējuma dēļ uzliek valsts, zem kuras karoga jāpiedalās starptautiskās sacensībās.

Fragments no intervijas, kas publicēta 30. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Valsts apaļās jubilejas svinības jau noritējušas. Ar kādām sajūtām tu svinēji šo dienu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: No malas biznesam ir jāizskatās vieglam

Monta Glumane, 21.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola Twinkle Twinkle stāsts aizsācies pirms trīs gadiem ar pirmo radīto mugursomu bērniem. Šodien to papildina citi produkti.

Video skatāms raksta beigās!

«Pirmo somu uzšuvu savai krustmeitai, kurai tuvojās dzimšanas diena. Labi, ka tā bija pēc pusgada un lēnām varēju kaut ko taisīt. Savējiem vienmēr ir gribējies izveidot kaut ko tiešām īpašu. Kā jau visu mūsdienās, ieliku to Instagram, bija diezgan liela atsaucība. Domāju, kāpēc nepamēģināt turpināt, jo, ja nepamēģināšu, tad jau nekas nenotiks. Palēnām auga pieprasījums. Sākumā gan bija grūtāk, kamēr sasniegts brīdis, kad cilvēki zīmolu atpazīst. Visu laiku ir jārada kaut kas jauns, lai cilvēkiem patiktu,» zīmola pirmsākumos dalās liepājniece Zane Sitenkova. Biznesa sākšanai viņa ieguldījusi tikai personīgos līdzekļus. Investīciju apjoms nebija liels, jo nebija nepieciešamas milzīgas ražošanas iekārtas. «Bija jāiegādājas šujmašīnas, bet nav kā citos biznesos, ka nevari sākt darbību bez nekā. Šajā gadījumā varēja iepirkt audumus nelielos apjomos un pēc tam attīstīties. Principā 90% nopelnītā tiek investēti, iepirkti materiāli. Ja iztērētu to, kas nopelnīts, nekādu jaunumu vairs nebūtu,» pārdomās dalās Z. Sitenkova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korporatīvo pasākumu un svinību viesiem bieži vien ir maldīgs priekšstats, ka viss norit bez aizķeršanās, bet tas ir mīts.

Lai cik profesionāli pasākums būtu izplānots, vienmēr var notikt neiespējamais – sākot no skudru populācijas un beidzot ar situāciju, kad pasākuma galvenā organizatore pašā atbildīgākajā brīdī iesprūst labierīcībās.

Vairāki pasākumu organizatori dalījās ar saviem pieredzes stāstiem par likstām, misēkļiem un katastrofām, kas notikušas vai veiksmīgā kārtā tika novērstas pasākumu laikā.

Inese Lukaševska, aģentūras Luka dibinātāja:

Pasākumu organizatoram ir jāsaprot, ka, lai cik augstas klases profesionālis viņš būtu, vienmēr pastāv tā saucamie force majeure jeb ārkārtas neparedzamie apstākļi, kas var pilnībā apdraudēt pasākumu gaitu. Piemēram, mums ir bijis, ka zālājā, kurā paredzēts ekskluzīvs pasākums, pēdējā naktī uzrodas skudru populācija. Būtiski ņemt vērā, ka pasūtītājiem vienmēr var rasties vēlme pēdējā brīdī ko mainīt, piemēram, mums ir bijis gadījums, kad pēdējā naktī paprasa nobetonēt 50 metru celiņu no telts līdz jūras krastam, kā iemeslu minot nevēlēšanos sasmērēt ar smiltīm kurpes. Mums ir bijušas prasības pat izpūst lietus mākoņus. Pasākuma organizatoru uzdevums ir izvērtēt vēlmju adekvātumu un spēju to nodrošināt, lai tas nekaitētu pašam pasūtītājam, attiecīgi piedāvājot labāko alternatīvo risinājumu.Mums ir jāspēj prognozēt neprognozējamo – laika apstākļus, spējot nodrošināties pret tiem neatkarīgi no sezonalitātes. Jāsaprot, ka situācijās, kad pasākums notiek ārā, laika apstākļi ne tikai ietekmē tehnisko nodrošinājumu, vizuālo noformējumu, bet arī viesu vēlmi apmeklēt vai neapmeklēt kādu pasākumu. Jāspēj paredzēt cilvēku noskaņojumu un no tā izrietošo darbību vai bezdarbību, proti, būt pārāk pārdrošiem vai gluži pretēji – kūtriem, neiesaistoties nekādās darbībās. Tomēr nav iespējams paredzēt jautājumus, kas ietilpst force majeure kategorijā. Ne vienmēr var paredzēt cilvēku rīcību, un pat pēc 20 darba gadiem šajā lauciņā pārsteigumu netrūkts. Tāpat ir grūti paredzēt uzvedību, piemēram, zvēru vai putnu, ja tādus ir paredzēts iesaistīt pasākumos. Piemēram, mums ir bijis pasākums, kurā līgavas tērpu kolekcijas laikā bija paredzēts, ka virs podiuma lidos balti baloži, kuri skates beigās skaisti nosēžas modelēm uz rokām. Mums par prieku baloži visu izdarīja mēģinājuma laikā, taču varēja būt arī citādi. Toreiz gan dizainere uzstāja, ka baložiem skatē ir jābūt un sliktākajā gadījumā katram viesim tiktu uzšūts jauns uzvalks vai tērps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu jaunuzņēmums Gamechanger Audio izstādē ASV prezentējis savu pirmo produktu PLUS Pedal.

Saskaņā ar uzņēmuma sniegto informāciju ģitāras pedālis nonācis vairāku atpazīstamu mūziķu redzeslokā, starp viņiem - britu rokgrupas Pink Floyd līderis Rodžers Voterss (Roger Waters) un grupas Red Hot Chili Peppers ģitārists Jošs Klinghofers(Josh Klinghoffer).

Uzņēmums nesen atgriezies no Nešvilas, ASV, kur piedalījies mūzikas instrumentu izstādē National Association of Music Merchants.

Ideju mežs: Jēkabpilī top akustiskie paneļi Eiropas zālēm

Lampu pastiprinātāja Dimd izstrādātāji: Mums gribas dzīvot Latvijā

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar optikas salonu tīkla Metropole īpašnieku Jāni Kossoviču

Lelde Petrāne, 12.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild optikas salonu tīkla Metropole īpašnieks Jānis Kossovičs. «Uzņēmums, kas balstās uz ģimenes vērtībām. Īsts ģimenes uzņēmums. Uzņēmumus, kas balstās uz cilvēcīgajām vērtībām. Biznesu rada un veido cilvēki, ar kuriem strādāju,» tā savu uzņēmumu raksturo J. Kossovičs. 23 optikas saloni Metropole izvietojušies 18 Latvijas pilsētās.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā novirzes tilta tehniskā stāvokļa atzinumā, uz nenoteiktu laiku tiks slēgta sabiedriskā transporta pār Brasas tiltu. Līdz ar to 11.tramvaja kustība ir slēgta un tā vietā izveidots 11T autobuss, kurš kursēs pār tiltam līdzās izveidoto pārbrauktuvi, noskaidroja aģentūra LETA.

Uz Brasas tilta jau ilgstoši notiek remontdarbi un pēdējos mēnešus kustību pār to bija atļauta tikai sabiedriskajam transportam un operatīvajiem transportlīdzekļiem.

Tomēr, kā aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domes Satiksmes departamentā, veicot tilta tehniskā stāvokļa monitoringu, fiksēti "nobīdījumi tehniskajos mērījumos", un saskaņā ar līgumu tilts tiks slēgts līdz padziļinātas informācijas noskaidrošanai.

11T autobusa maršruts būs "Ausekļa iela - Mežaparks". Izmaiņas noteiktas arī 9.autobusa maršrutā.

11T maršruta autobuss kursēs no tramvaja pieturvietas "Ausekļa iela", tālāk pa Ausekļa ielu, Elizabetes ielu, Kronvalda bulvāri, Krišjāņa Valdemāra ielu, Raiņa bulvāri, Brīvības bulvāri, Brīvības ielu, Cēsu ielu, Tallinas ielu, Miera ielu, Kluso ielu, pāri pagaidu dzelzceļa pārbrauktuvei pie Brasas dzelzceļa stacijas, Gaujas ielu, Kokneses prospektu, Meža prospektu līdz 9.maršruta autobusa galapunktam "Mežaparks".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DNB banka un Deloitte Latvija skaidro, kādu ietekmi uzņēmumu ikdienā atstās jaunā nodokļu reforma.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas

Iedzīvotāju ienākuma nodoklī būtiskākā būs likmes maiņa kapitāla ienākumiem. Patlaban ir vairākas likmes - 10 un 15 %. 10 % banka ietur no depozīta procentiem, arī uz dividenžu izmaksu fiziskām personām. 15 % jāmaksā, piemēram, atsavinot nekustamo īpašumu, ja tas pieder fiziskai personai. Abas šīs likmes, domājams, tiks paceltas līdz 20 % vai pat tiks piemērota tā pati diferencētā likme, kas algas ienākumam. Savukārt algota darba ienākumiem piemērojamās likmes šobrīd tiek aktīvi apspriestas. Sākotnējais piedāvājums paredzēja ieviest 20% likmi visiem ienākumiem, bet šobrīd jau tiek runāts par diferencētām likmēm: 20% piemērojot tikai pirmajiem 20 tūkstošiem EUR gada ienākuma, pēc tam - 23% likme līdz 55 tūkstošiem EUR gadā un 31% likme ienākumam, kas pārsniedz 55 tūkstošus gadā. Pirms brīža NTSP jau izskanēja versija, ka augšējā likme varētu būt pat 33.5% apmērā, tā daļēji saglabājot vai asimilējot solidaritātes nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru