DB Viedoklis

DB viedoklis: Termiņuzturēšanās atļauju «burkāns» industrializācijai

Māris Ķirsons, DB žurnālists, 10.02.2014

Jaunākais izdevums

Politiķiem jāmeklē «burkāni» nospraustās industrializācijas īstenošanai, te lieti noderētu valsts politika trešo valstu investorus vedināt ieguldīt tieši rūpniecībā

Latvija pirms kāda laika izvirzīja ambiciozu mērķi – līdz 2020. gadam rūpniecības īpatsvaram IKP jāpieaug līdz 20%. Pērnruden arī Eiropas Komisija nāca klajā ar tieši tādu pašu iniciatīvu, bet jau visā ES. Tomēr viens ir noteikt jaukus un saulainus mērķus, bet pavisam kas cits – tos iedzīvināt. Turklāt ar lozungiem un uzrunām vien nekas nebūs līdzēts, ir vajadzīgi būtiski «burkāni» šādiem ieguldījumiem. Diemžēl pašlaik par 2014.–2020. gada ES struktūrfondu programmām runāt vēl nav iespējams, turklāt akcentu maiņa tajās, kā arī investīciju sliekšņa vairāk nekā divkārša pacelšana no 3 milj. Ls pērn līdz 7,1 milj. Ls šogad ieguldītājiem, lai tie varētu pretendēt uz 25% atlaidi no sākotnējiem ieguldījumiem līdz 35 milj. Ls, daudziem ražotājiem nebūt neveicina vēlmi investēt. Vēl gan no 2007.–2013. gada ES struktūrfondu atbalsta programmas ir atlikusi viena – pēdējā – augstas pievienotās vērtības investīciju kārta, kurā būšot pieejami vismaz 41,5 milj. eiro.

Industrializācijas kontekstā tiek locīts atbalsts inovācijām ražotājiem nepieciešamās infrastruktūras izveidei, zinātnei un pētniecībai, tomēr kā neizmantots instruments ir termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) trešo valstu investoriem. Nekustamā īpašuma pirkums Latvijā par noteiktu summu apmaiņā pret TUA saņemšanu ir glābis ne vienu vien šāda projekta attīstītāju, kreditētāju un arī īpašnieku. Šo «burkānu» taču varētu vēl vairāk izmantot tieši industrializācijas kontekstā. Var teikt, ka pašlaik jau tā ir, tomēr SIA BDO Tax pētījums liecina, ka gan ziemeļu, gan dienvidu kaimiņi TUA ir gatavi piešķirt pat par divas reizes mazākām investīcijām uzņēmumos nekā Latvijā. Apzināti vai ne, bet Latvija ir noteikusi augstāku latiņu investoriem uzņēmumos, tātad izdevīgākā situācijā noteikti ir Lietuva un Igaunija, ja vien investoram, kurš vēlas TUA, nav īpašas mīlestības pret Latviju vai arī kāds sentiments, kas kā magnēts pievelk tieši uz mūsu valsti. Par vienotu Baltijas nostāju – politiku pret investoriem, kuriem interesētu TUA – nav vērts pat sapņot, jo konkurējam taču.

Tas pats pētījums liecina, ka tādas valstis kā Spānija un Portugāle trešo valstu investoriem, kuri vēlas TUA, prasa vismaz viena milj. eiro ieguldījumu. Nu ko – varam jau prasīt arī mēs, tikai vai tas palīdzēs sasniegt izvirzīto saulaino mērķi – 20% no IKP 2020. gadā? Valda uzskats, ka tas ir utopisks – reāli nesasniedzams mērķis, jo normālos apstākļos (kad pārējās jomas nesarūk un arī uzrāda pieaugumu) tas nozīmē ne vienas vien pašreizējās ražotnes paplašināšanu, jaunu ražotņu izveidi, augstākas pievienotās vērtības produktus utt. Ja nebūs reālas valsts rīcības programmas un jo īpaši «burkānu», tad tā arī būs. Protams, līdz 2020. gadam var nomainīties ne viena vien politiķu «paaudze» un teicienu – «klausieties uz maniem vārdiem, bet neskatieties uz maniem darbiem» uz pēdējiem īsti attiecināt nevarēs un tie visu vainu novels uz iepriekšējiem, un otrādi. Reāli?! Pazīstams meldiņš?!

Pašlaik politiķi Saeimā TUA jautājumu vairāk «dreijā» saistībā ar nekustamo īpašumu pirkšanu – slieksni, kvotām un pat valsts nodevām, kaut arī šķiet, ka kontekstā vairāk uzmanības būtu jāpievērš tieši trešo valstu investoru ieinteresēšanai ieguldīt naudu ražošanā Latvijā. Varbūt pat vērts ir apsvērt ideju par diferencētu investīciju slieksni, turklāt vislabvēlīgākos nosacījumus izvirzot investoriem tajās ražošanas nozarēs, kuras Latvijā jau politiski esam pasludinājuši par visvērtīgākajām? Ar to vien, visticamāk, nepietiks, taču tāpēc jau nevajag mest plinti krūmos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeima atbalsta apjomīgus Imigrācijas likuma grozījumus; vairākus rosinājumus noraida

LETA, 17.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, tajā pašā laikā vairāki priekšlikumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu.

Atbalstīts priekšlikums piešķirt Ministru kabinetam (MK) tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem.

Ierobežojumi attiektos uz visu vai kādas konkrētas trešās valsts pilsoņiem, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātajos priekšlikumos.

Deputātu atbalstītie grozījumi paredz, ka MK, izvērtējot termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu valstī vai koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, izdod noteikumus, kuros nosaka ierobežojumus atļauju izsniegšanai konkrētos gadījumos. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju grozījumi ļaus noteikt ierobežojumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rosina pārtraukt atkārtotu TUA izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem

LETA, 18.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 2023.gada 30.jūnijam pārtraukt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, turklāt piedāvātais regulējums ietekmēs darba devēju iespējas turpināt darba attiecības ar viesstrādniekiem no abām kaimiņvalstīm.

Patlaban grozījumi ir nosūtīti saskaņošanai ar Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības un Tieslietu ministrijām. Saskaņošanas termiņš ir nākamās nedēļas sākums. Pēc tam grozījumi būs jāskata valdībai un Saeimai.

Patlaban Imigrācijas likuma pārejas noteikumi paredz ierobežojumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas.

Grozījumi paredz izslēgt normu, kas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, kuri pieņēmuši citas valsts pilsonību, nenoteica prasību pierādīt valsts valodas zināšanas un regulārus iztikas līdzekļus. Ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, kļūstot par citas valsts pilsoni, vēlēsies turpināt uzturēties Latvijā, viņš varēs pieprasīt Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu pierādot atbilstošas valsts valodas zināšanas un regulārus un pietiekamus finanšu līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nav iespējams aizpildīt brīvās vakances ar vietējo iedzīvotāju darba spēka resursu

Tā uzskata iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Kā dzīvo Iekšlietu ministrija, kādas rūpes ir ugunsdzēsējiem, policistiem, robežsargiem, kāda ir kopējā drošības politika un cik daudz iekšlietu resors būs atbildīgs par jaunajām naudas atmazgāšanas prasībām, kas vēl nesen veidoja likumu grozījumu kalnus Saeimā, - to visu Dienas Bizness jautāja S. Ģirģenam.

Fragments no intervijas

«Satversmē ir pateikts, ka Latvijas suverēnā vara pieder Latvijas tautai, tātad cilvēkiem. Manā uztverē, darbs valdībā to arī nozīmē - aizstāvēt valsts un tautas intereses, katru dienu meklēt konkrētus risinājumus, kas uzlabotu Latvijas iedzīvotāju materiālo labklājību, cienīgus dzīvus apstākļus un to neatņemamo sastāvdaļu – drošību un taisnīgumu,» bez garām ievadrunām savu sapratni par darbu Dienas Biznesam izskaidroja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā plānoti grozījumi attiecībā uz ieguldījumu formu atbilstoši riska kapitāla nozares praksei, proti – ļaujot kvalificēties jaunuzņēmumiem, kuri ieguldījumus savu biznesa ideju attīstīšanai saņēmuši konvertējamā aizdevuma veidā vai ar daļu emisijas uzcenojumu

Tāpat plānoti grozījumi, kas ļautu likuma normas un kvalifikācijas kritērijus piemērot Latvijas startup ekosistēmas niansēm un atšķiras no pasaules prakses, informē Kristaps Soms, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors. Vienlaikus plānots uzsākt diskusijas par iespējamu kvalificēto riska kapitāla investoru saraksta paplašināšanu. Parlamentā likuma precizējumi varētu tikt skatīti septembrī.

«Lai izvairītos no vidēju ienākumu slazda, Latvijā ir jāveido jauns inovatīvas ekonomikas modelis. Lai to sasniegtu, jāpanāk augsts inovāciju izaugsmes tempts. Secīgi viens no Ekonomikas ministrijas mērķiem ir panākt, lai Latvija būtu izvēle nr. 1 Baltijā strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu jeb jaunuzņēmumu vidē,» saka K. Soms. Pērnā gada rudenī pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas Ministru kabinets nolēma no 2017. gada 1. janvāra izveidot īpašu atbalsta modeli jaunuzņēmumiem. Tā ietvaros tika izstrādāts, apstiprināts un stājās spēkā Baltijas valstīs pirmais Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums. Tajā ir noteikta jaunuzņēmuma definīcija un tā pazīmes, atbalsta programmas, pieteikšanās kārtība minētajām atbalsta programmām, nosacījumi, kas ir un kā tiek piesaistīti kvalificēti riska kapitāla investori, jaunuzņēmumu atbalsta programmu uzraudzības kārtība, kā arī komersanta pienākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Atvieglos nosacījumus augsti kvalificētu speciālistu piesaistei no ārvalstīm

Dienas Bizness, 28.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautsaimniecības padome 28. jūnija sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājumu atvieglot nosacījumus augsti kvalificētu speciālistu piesaistei no ārvalstīm atsevišķās profesijās, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļa.

«Augsti kvalificētu speciālistu trūkums, kas šobrīd vērojams virknē uzņēmumu, īpaši apstrādes rūpniecības un IKT nozarēs, ierobežo Latvijas ekonomikas izaugsmi, uzņēmumu produktivitātes pieaugumu un investīciju piesaisti, un līdz ar to arī labi apmaksātu darba vietu veidošanos.Lai šo problēmu risinātu īstermiņā, Ekonomikas ministrija izstrādājusi un šobrīd dažādos forumos diskutē par sarakstu ar profesijām, kurās šobrīd vērojams būtisks darbaspēka trūkums un kurās varētu piesaistīt ārvalstu speciālistus, piemērojot atvieglotus nosacījumus,» skaidro ministrijā.

Profesiju saraksts tiek veidots, uzrunājot Latvijas darba devējus un darba devēju asociācijas ar lūgumu sniegt to rīcībā esošo informāciju par darba spēka iztrūkumu konkrētās profesijās, kā arī izmantojot EM rīcībā esošos datus par prognozēto darba spēka trūkumu, identificējot profesijas, kurās darba devēji jau šobrīd saskaras ar darbaspēka iztrūkumu un prognozējot, kurās profesijās tuvākajā nākotnē sagaidāms būtisks darbaspēka trūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma darījumu krēslas zona – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija

Paulis Iļjenkovs, Finanšu izlūkošanas dienesta Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs, 04.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēdz teikt: mans nams – mana stiprā pils, bet ne vienmēr tas ir neieņemams cietoksnis, un bieži vien pats īpašnieks labprātīgi atver vārtus cilvēkiem ar netīriem nodomiem. 2021. gadā ar tiesas spriedumu par noziedzīgi iegūtiem ir atzīti 32 nekustamie īpašumi.

Seši no tiem atgriezti cietušajiem, 26 – konfiscēti par labu valstij. Tā kā Latvijas likumdošana paredz, ka katrs var brīvi izvēlēties, kādā formātā un veidā sagatavot darījuma dokumentus nekustamo īpašumu darījumiem, faktiski Latvijā ir iespējams iegādāties nekustamo īpašumu, nevienam Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam nepārbaudot, vai darījumā nenotiek naudas atmazgāšana.

Pašdarbība darījumos ar nekustamo īpašumu rada ne tikai krāpšanas, bet arī naudas atmazgāšanas jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku. Naudas atmazgāšana – tā ir negodīgā ceļā iegūtu līdzekļu un mantas pārnešana citās vērtībās, lai tos padarītu šķietami legālus. Nekustamais īpašums jau izsenis ir bijis ļoti ērts naudas atmazgāšanas veids. Lai šādus riskus novērstu, bankām, notāriem, advokātiem un finanšu iestādēm ir pienākums uzraudzīt savu klientu darbības, pārliecināties par darījuma ekonomisko pamatojumu un pārbaudīt tajā iesaistīto līdzekļu izcelsmi. Problēma ir tā, ka Latvijā nav obligāti jāvēršas pie kādas no šīm institūcijām, lai īstenotu darījumu – pietiek ar pašrocīgi sastādītu un parakstītu līgumu. Tāpēc var gadīties, ka ne banka, ne advokāts, ne notārs nav iesaistīts darījumā un maksājums notiek, piemēram, starp divām Krievijas bankām, jo viens draugs pārdod otram savu vasarnīcu. Tādā gadījumā Latvijas finanšu iestādēm pat nav iespējas pārbaudīt līdzekļu izcelsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

11 mežizstrādes uzņēmumi par vienošanos iepirkumā saņem 70 tūkstošu eiro sodu

Žanete Hāka, 31.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) nolēmusi sodīt 11 uzņēmumus, kas ar vienu vai vairākiem konkurentiem bija saskaņojuši savus piedāvājumus AS Latvijas valsts meži kokmateriālu sagatavošanas iepirkumam.

Uzņēmumiem kopumā piemērots naudas sods 70 tūkstošu eiro eiro apmērā.

Izmeklēšanas ietvaros KP konstatēja, ka 2014.gadā AS Latvijas valsts meži izsludinātajā iepirkumā par kokmateriālu sagatavošanu un pievešanu līdz ceļam bojātu koku cirtēs piedalījās arī 11 uzņēmumi, kas savus piedāvājumus bija saskaņojuši ar vienu vai vairākiem konkurentiem, tādējādi veidojot četras kartelizētu piedāvājumu grupas. Ar informāciju par savu dalību iepirkumā bija apmainījušies šādi uzņēmumi: SIA Amils ar SIA Oga G; SIA RT Kadiķi ar SIA AN Priede; SIA Eko burkāns ar SIA Davos, SIA Riveros un SIA Consultation Office; SIA Roluks ar SIA LK Forest un IK LUUX.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kontroles dienesta vadītājs: Bankas ļoti aktīvi ziņo par aizdomīgiem darījumiem

LETA, 29.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā darbojošās bankas ļoti aktīvi ziņo Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (Kontroles dienestam) par klientu veiktiem aizdomīgiem darījumiem, kas varētu būt saistīti ar naudas atmazgāšanu, intervijā Latvijas Radio pastāstīja ilggadējais dienesta vadītājs Viesturs Burkāns.

Viņš informēja, ka pagājušajā gadā dienests kopumā saņēmis 17 113 ziņojumus no ļoti dažādiem subjektiem, un, kā jau katru gadu, 70-80% šo ziņojumu sniegušas tieši bankas. Līdz ar to banku aktivitāte ir uzskatāma par ļoti augstu, komentēja Burkāns.

Kontroles dienesta vadītājs atzīmēja, ka valsts ar likumu arī pilnvarojusi bankas veikt līdzekļu iesaldēšanu, ja tām rodas aizdomas, ka šie līdzekļi varētu būt iegūti noziedzīgā ceļā. «Šeit atkal jāsaka, ka bankas ir ļoti, ļoti aktīvas. Piemēram, pagājušajā gadā ne bez banku līdzdalības, bet ar ciešu banku sadarbību Kontroles dienests izdeva 243 rīkojumus un kopsummā mēs iesaldējām 21,6 miljonus eiro, kas ir liela naudas summa,» norādīja Burkāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeima pieņem Imigrācijas likuma grozījumus par atkārtotu uzturēšanās atļauju ārzemniekiem

Žanete Hāka, 09.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 9.jūnijā, otrreiz caurlūkoja Imigrācijas likuma grozījumus saistībā ar iepriekš parlamentā atbalstīto normu, kas paredz 5 tūkstošu eiro iemaksu valsts budžetā, ārzemniekam atkārtoti pieprasot uzturēšanās atļauju, informē Saeimas Preses dienests.

Saeima 21.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma izmaiņas, cita starpā nosakot 5 tūkstošu eiro iemaksu valsts budžetā gadījumos, kad ārzemnieks atkārtoti pieprasa uzturēšanās atļauju saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi, ieguldījumiem kapitālsabiedrībās, banku kapitālā un valsts vērtspapīru pirkšanu. Savukārt Valsts prezidents likuma grozījumus atdeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, norādot uz nepilnībām likumprojekta pamattekstā un pārejas noteikumos.

Deputāti šodien noteica, ka ārzemniekam, pirmo reizi atjaunojot termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi un ieguldījumiem banku subordinētajā kapitālā, iemaksa 5 tūkstošu eiro apmērā valsts budžetā nebūs jāveic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas šodien pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 250 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma minimālo vērtību, par kura iegādi var iegūt termiņuzturēšanās atļauju, atstās ļoti būtisku un nelāgu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu, norāda Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

«Mazākas bažas ir par nekustamā īpašuma tirgu, jo tirgus ne to vien ir piedzīvojis un adaptēsies. Daudz lielākas bažas ir par nelāgo fiskālo ietekmi uz budžetu nodokļu ieņēmumu veidā, ko sajutīsim diezgan drīz, un būs jārunā par jostu savilkšanu,» sacīja Šīns.

Viņš norādīja, ka termiņuzturēšanās atļauju programmas tiešais un netiešais pienesums aptuveni viena miljarda eiro apmērā arī valsts budžetu palielināja par simtiem miljonu eiro.

«Gribētos redzēt, kas to kompensēs, - eksporta tirgi patlaban ir vāji, ģeopolitiskās situācijas dēļ saimnieciskā aktivitāte samazināsies, ar bankas patlaban ir daudz tālāk no reālas tautsaimniecības kreditēšanas atsākšanas,» skaidroja Šīns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu studenti var strādāt 20 darba stundas nedēļā, bet studiju brīvlaikā – 40 stundas nedēļā

To paredz Saeimā akceptētie grozījumi Imigrācijas likumā.

Saeimas informācija liecina, ka pētniekam piešķirta neierobežota piekļuve darba tirgum, tādējādi radot labvēlīgākus nosacījumus augstas kvalifikācijas ārzemju zinātnieku piesaistei, savukārt studentiem atstāts spēkā 20 darba stundu nedēļā ierobežojums. Šis ierobežojums atcelts studiju brīvlaikā, dodot iespēju vasaras periodā strādāt 40 stundas nedēļā. Līdz šim studentiem un pētniekiem, kas Latvijā ieradās mobilitātes programmu ietvaros, bija dota piekļuve darba tirgum 20 stundas nedēļā vai pētniecības darbam, kā arī darbam akadēmiskā personāla statusā, pamatojoties uz citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegtu termiņuzturēšanās atļauju vai ilgtermiņa vīzu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programma, kas ļauj ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, ir nevis jāslēdz kā neproduktīva, bet jāuzlabo, jo tā ir iespēja valsts budžetam piesaistīt papildus līdzekļus.

Tā uzskata Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA), kas piekrīt premjera Krišjāņa Kariņa viedoklim, ka pašreizējā veidolā šī programma sevi ir izdzīvojusi, tomēr piedāvā nevis atteikties no tās pavisam, bet gan to restartēt, konsultējoties ar nozares ekspertiem.

Atgādinām, ka 11.marta valdības sēdē premjers izteicās, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršana par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā Latvijā ir jāizbeidz. Viņaprāt, piesaistītās ārvalstu investīcijas, kas saistītas ar ārvalstnieku ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, esot neproduktīvas: "Tā ir atblāzma no agrākās politikas, tostarp tās ir naudas tranzīta politikas pēdējās atliekas. Mēs no tā tiksim prom. Šī programma sevi ir izsmēlusi".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globalizācija un jaunuzņēmumu kultūras attīstība veicina to, ka uzņēmēji strādā no visdažādākajām vietām pasaulē, un valsts pievilcība un atvērtība var būt iemesls izvēlēties vienu vai otru vietu.

Viens no mehānismiem, kas veicina valsts pievilcību, ir termiņuzturēšanās atļaujas jeb t.s. startup vīzas. Kopš 2017. gada marta ārzemnieks var saņemt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ja tas plāno radīt vai attīstīt inovatīvu produktu. 2. novembrī bija izsniegtas deviņas startup vīzas, viena no tām ir anulēta, bet neviena nav atteikta, informē Ģirts Pommers, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Personāla vadības un sabiedrisko attiecību departamenta direktora vietnieks.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

TUA saņēmēji 5000 eiro iemaksu par atkārtotas atļaujas pieprasīšanu varēs veikt pa daļām

LETA, 13.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) pieprasīšanas gadījumā 5000 eiro maksājumu valsts budžetā varēs veikt arī pa daļām, paredz šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Imigrācijas likumā.

Turpmāk nosacījums par iemaksu valsts budžetā 5000 eiro apmērā atkārtotas TUA pieprasīšanas gadījumā tiks attiecināts uz visiem saņēmējiem, kuri tās ir saņēmuši par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, kapitālsabiedrībās un banku pakārtotajās saistībās.

Pērn 6.jūnijā Imigrācijas likumā tika noteikts, ka ārzemniekiem, kuri ir saņēmuši TUA par ieguldījumiem kapitālsabiedrībā, iegādājoties nekustamo īpašumu, vai ieguldot banku pakārtotajās saistībās un iegādājoties bezprocentu valsts vērtspapīrus, atkārtoti pieprasot un saņemot TUA, jāveic vienreizējs maksājums valsts budžetā 5000 eiro apmērā.

Vienlaikus tika noteikts, ka šis nosacījums netiek piemērots tiem TUA saņēmējiem, kuri to saņēmuši saskaņā ar iepriekš spēkā esošajām Imigrācijas likuma redakcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzturēšanās atļauju izsniegšanā arvien saglabājas neskaidrības – varētu mainīties Imigrācijas likuma grozījumu spēkā stāšanās termiņš, arī ieceri par valdības pilnvaru paplašināšanu nozarē saista tikai ar politiskiem mērķiem.

Lai arī koalīcija jau vienojusies par jaunu priekšlikumu piešķirt valdībai tiesības uz laiku apturēt termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu trešo valstu pilsoņiem, pilnībā vēl nav pabeigts darbs pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai nodotajiem Imigrācijas likuma grozījumiem. Atbildīgā komisija darbu gandrīz noslēgusi, nolemjot, ka izmaiņas stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī, taču šis termiņš nesaskan ar politiķu iepriekš lemto un var mainīties. «Šāds termiņš ir par ilgu, tā ir vilkšana garumā,» DB saka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš (Reformu partija).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas centrālo institūciju pamatīgais spiediens uz dalībvalstu ekonomikām ar monetārās politikas instrumentiem nav adekvāts. Reformu aizmetņi valstīs gan ļauj cerēt, ka tas nebeigsies «kā parasti».

DB viedopkli var lasīt, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pusotra mēneša laikā TUA pret nekustamā īpašuma iegādi pieprasīta vien trīs reizes

LETA, 15.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 1.septembra, kad stājās spēkā stingrāki nosacījumi termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanai pret nekustamā īpašuma iegādi, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) saņēmusi vien trīs šādus pieteikumus, trešdien Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas sēdē pastāstīja PMLP direktors Vilnis Jēkabsons.

Visi trīs pieteikumi vēl tiek vērtēti, jo PMLP gaida atzinumus no tiesībsargājošajām instancēm. Šajos gadījumos pa vienam nekustamajam īpašumam ir iegādāts Rīgā, Jūrmalā un Ādažos. Viens no tiem ir maksājis apmēram 640 000 eiro, norādīja Jēkabsons, atgādinot, ka termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanas gadījumā valsts budžetā ir jāiemaksā 5% no pirkuma summas.

Pieci pieteikumi ir saņemti par ieguldījumu banku subordinētajā kapitālā, un saistībā ar četrām personām ir pieņemts pozitīvs lēmums, piešķirot tām TUA identifikācijas kartes. Katra no šīm personām valstij iemaksu fondā ir samaksājusi 25 000 eiro, kā to paredz jaunā kārtība. Arī piektajā gadījumā pieņemts pozitīvs lēmums, bet attiecīgā persona nav vēl veikusi 25 000 eiro samaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildība par OIK skandālu primāri jāuzņemas tiem ministriem un valsts sekretāriem, kas strādāja Godmaņa un Kalvīša valdībā, to intervijā DB pauda bijušais ekonomikas ministrs, tagad jaundibinātās partijas Kustība Par! valdes priekšsēdētāja Daniels Pavļuts.

Viņš atzīmē, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas radīšanā savu vainu viņš neredz, jo no pirmās dienas ministra amatā mēģinājis atļauju izsniegšanu apturēt.

Fragments no intervijas

Kā kopumā vērtējat šobrīd izveidojušos situāciju saistībā ar OIK?

To, ka OIK slogs kļūs nepanesams, es prognozēju jau 2012. gada sākumā, kas bija burtiski mēnesi vai divus pēc manas nonākšanas ekonomikas ministra amatā. Es aizgāju uz valdību ar, manuprāt, pirmo visaptverošo ziņojumu par to, kādas būs OIK izmaksas. Lielie likumi un Ministru kabineta (MK) noteikumi, balstoties uz kuriem vēlāk izsniegtas atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas ražošanas atļaujas, pamatā pieņemti Godmaņa un Kalvīša valdības laikā. Mēs neatradām, ka toreiz, pieņemot lēmumus, veiktas nopietnas analīzes, kādas sekas tas ilgtermiņā atstās uz Latvijas tautsaimniecību. Līdz ar to, jau uzsākot darbu ministra amatā, man bija pilnīgi skaidrs, ka OIK ir bumba ar laika degli. Tieši tāpēc es ķēros klāt pie moratorija – sākām novembrī un februārī, gājām uz valdību ar priekšlikumu pilnībā slēgt jaunu atļauju izsniegšanu. Pagāja ilgs laiks, kamēr mēs šo priekšlikumu dabūjām cauri. Lēmumu slēgt jaunu atļauju izsniegšanu valdība pieņēma tikai 2012. gada augustā, balstoties uz mūsu prognozēm, ka tās būs miljardiem lielas izmaksas, kas būtiski samazinās Latvijas uzņēmēju konkurētspēju un radīs tālākus nabadzības riskus Latvijas sabiedrības sociāli un materiāli neaizsargātākajai daļai. Augustā šo moratoriju pielēma, taču pat tad tika nolemts, ka MK noteikumi stājas spēkā nevis ar publicēšanas brīdi Latvijas Vēstnesī, bet iedeva laiku vēl līdz septembrim. Pa šo laiku tad arī saskrēja tas papīra atļauju vilnis, ko mums ar Juri Pūci piedēvē. Atļaujas nevarēja neizsniegt, jo likums to paredzēja. Ierēdnis nevar neizsniegt atļauju, ja likums paredz, ka viņam tā ir jāizsniedz. Pēc tam gan mēs veicām veselu virkni pasākumu, kas bija saistīti gan ar atļauju atcelšanu, gan ar stingrāku prasību noteikšanu par būvniecību, par lietderīgās enerģijas izmantošanu un daudzām citām lietām, kas ļāva gan mūsu laikā, gan pēc tam faktiski teju visas no šīm izsniegtajām atļaujām vienkārši likvidēt. Absolūti lielākā daļa no tām netika realizēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No TUA negūto investīciju apjoms līdz 2019.gadam varētu veidot 300 miljonus eiro

LETA, 13.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No termiņuzturēšanās atļauju investīciju programmās izsniegšanas krituma negūto investīciju apjoms no 2015.gada līdz 2019.gadam varētu veidot 300 miljonus eiro, liecina iepriekš veidotās prognozes.

Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Jānis Salmiņš Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē norādīja, ka saskaņā ar 2013.gada aprēķiniem šī summa varētu veidot 300 miljonus eiro.

Pēc sēdes aģentūrai LETA Salmiņš skaidroja, ka runa ir par investīcijām, ko būtu iespējams gūt no 2015.gada līdz 2019.gadam jeb aptuveni 60 miljoni eiro gadā.

Šo jautājumu komisijas sēdē aktualizēja deputāts Kārlis Seržants (ZZS), taujājot, vai EM ir nojauta, cik lieli līdzekļi netika gūti, samazinoties termiņuzturēšanās atļauju pieprasījumam. No tālākajām diskusijām komisijā izrietēja, ka iespēja attiecīgai summai ieplūst Latvijā jāvērtē kā prognoze, kas varēja arī nepiepildīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nerezidenti no Krievijas joprojām interesējas par nekustamo īpašumu Latvijā

Helmuts Medinieks, 14.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī brīža situācija nekustamo īpašumu tirgū būtiski atšķiras no laika pirms termiņuzturēšanās atļauju iegūšanas procesa apgrūtināšanas 2014. gadā. Taču pieprasījums pēc nekustamā īpašuma no nerezidentiem joprojām pastāv.

Nerezidenti joprojām izvēlas savu kapitālu investēt nekustamajā īpašumā Latvijā, taču ir jūtami mainījies šādu pircēju noskaņojums.

Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kas garantē lielāku drošību un nodrošina augstākus tiesiskuma standartus, zemāku korupcijas līmeni. Lai gan tiesiskuma problēmas un korupcijas riski pastāv arī pie mums, uz ko norāda arī Moneyval ziņojums, tomēr Latvijas bankas ir uzticamākas un valdība paredzamāka nekā tas ir, piemēram, Krievijā, kur naudas uzglabāšana bankās ir samērā riskanta. Esam ģeogrāfiski tuvu Maskavai un pie mums teju visi pakalpojumi ir pieejami krievu valodā. Latvija arī šodien tiek vērtēta kā visai uzticama, ērti sasniedzama valsts bez komunikācijas barjerām. Neizbēgami, ģeopolitiskā situācija ir radījusi saspīlējumus, taču nerezidenti, redzot politisko situāciju Krievijā, vēlas savu kapitālu glabāt arī ārpus tās, Eiropas Savienībā. Līdz ar to nekustamā īpašuma iegāde tik tuvajā Latvijā, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts, šķiet ļoti simpātiska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts budžetu TUA nodevas papildinājušas par 29 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere, 28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien, 28.novembrī atbalstīja Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu Par Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 3., 28., 29., 30. un 31. punktā paredzēto noteikumu īstenošanas gaitu un rezultātiem, kurā sniegta informācija par izsniegto termiņuzturēšanās atļauju dinamiku pēdējos 7 gados, informē Iekšlietu ministrijā.

Ziņojumā secināts, ka investīciju programma pozitīvu efektu deva krīzes laikā, kad ļāva mazināt ārvalstu kapitāla cikliskās svārstības. Savukārt ekonomiskajai situācijai stabilizējoties, kā arī programmas nosacījumiem kļūstot stingrākiem, šī instrumenta nozīme ārvalstu kapitāla piesaistē ir mazinājusies.

Ziņojums ietver detalizētu informāciju par katru termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņemšanas veidu, kas ir ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā, investīcijas nekustamajos īpašumos, finanšu investīcijas kredītiestādē un valsts vērtspapīru iegāde.

Ziņojumā analizēta ar TUA saistīto ārvalstu investīciju loma kopējās ārvalstu investīcijās, kā arī atspoguļots ārvalstu investoru sadalījums pēc valstiskās piederības un norādīts ar TUA saņēmējiem saistīto uzņēmumu nomaksāto nodokļu apmērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Investora valstiskā piederība nav svarīga

Līva Melbārzde, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja potenciālais investors ir veiksmīgs un godīgs uzņēmējs, kāpēc lai viņš brīva kapitāla plūsmas ietvaros nevarētu izvēlēties strādāt Latvijā- Eiropas Savienībā?

Šādu tematu intervijā DB aktualizē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, piebilstot, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programmai varētu ieviest papildu regulējumu un kritērijus investoriem no trešajām valstīm. Taču, ja šāds investors- nerezidents vēlētos ieguldīt Latvijā, izmantojot TUA programmu, un te uzbūvēt lielus daudzdzīvokļu namus, tad tas būtu ļoti pozitīvi skatāms, jo veicinātu mājokļu pieejamību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

No ārzemju investoriem reizēm var dzirdēt, ka viņiem ir skaidrs, ka igauņi Baltijā ir IT centrs, lietuvieši atkal intensīvi piedāvā sevi ražotnēm un fintech sektoram, bet par Latviju nereti skaidra priekšstata nav. Cik, jūsuprāt, LIAA līdz šim ir labi tikusi galā ar saviem pienākumiem investīciju piesaistē?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru