DB Viedoklis

Db viedoklis: Tieši garāmgājējs vislabāk zina, kādu likumu valstī vajag

Dienas Bizness, 13.08.2012

Jaunākais izdevums

Tas, ka situācija saistībā ar autoratlīdzību nodevu sistēmu Latvijā ne tuvu nav normāla, pirms vairākiem mēnešiem tika oficiāli atzīts, uzdodot Kultūras ministrijai izstrādāt korektu tiesisko regulējumu šai problēmai.

Varētu atkal ilgi un pamatīgi diskutēt par to, kādam vajadzētu būt šim regulējumam. Proti, jautājums ir par to, vai ir pareizi katram iedzīvotājam likt maksāt autoratlīdzību, iegādājoties, piemēram, jaunu datoru, un tādējādi automātiski uzskatīt viņu par zagli, kurš noteikti centīsies nokopēt kādu autordarbu, par to nesamaksājot. Un tas nekas, ka daļa datoru lietotāju pat īsti nezina, ka kaut kas tāds ir iespējams. Tomēr šoreiz runa ir par jau pieminētās Kultūras ministrijas aktivitātēm, mēģinot risināt tai uzticēto jautājumu.

Piemēram, pagājušajā nedēļā ar šīs ministrijas svētību ir uzsākta iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu iedzīvotāju paradumus, kopējot autordarbus, plānojot aptaujāt 1000 cilvēkus, un tam tērējot tieši tikpat latu. Pirmkārt, uzreiz jāteic, ka Kultūras ministrija ir izcēlusies teju ar paraugstundu darba produktivitātes jomā. Tik ilgā laika periodā izdomāt, ka vajadzētu sarīkot aptauju - tas ir «vareni».

Otrkārt, nez, cik objektīvus datus var iegūt, aptaujājot vienu tūkstoti iedzīvotāju apmēram divu miljonu cilvēku valstī. It īpaši jau, ņemot vērā, ka zināmai daļai cilvēku tiešām nav skaidrības par jēdzienu «datu nesējs» vai «MP3» patieso nozīmi.

Un, treškārt... Diez vai ir iespējams runāt par nopietnu pieeju dokumentu izstrādei, ja viedoklis par to potenciālo saturu ir jāprasa cilvēkiem uz ielas. Tiesiskajam regulējumam jeb likumam, kas nosaka, cik, kam un kādā veidā jāmaksā, ir jābūt juridiski korektam, nevis jāizpatīk garāmgājēju vēlmēm. Taču, ja reiz Kultūras ministrija ir nolēmusi īstenot sava veida revolūciju normatīvo aktu izstrādes jomā un tos gatavot atbilstoši 1000 iedzīvotāju sniegto atbilžu datiem, varbūt šo darba metodi vajadzētu pārņemt arī Finanšu ministrijai, kas arī varētu pretimnācējiem pajautāt - vai jūs vēlaties, lai iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamais minimums tiktu palielināts, jau sākot ar nākamo gadu?! Vai varbūt valstij piederošā a/s Latvenergo šādi varētu veidot savu tarifu politiku, tādējādi faktiski vienā dienā kļūstot par visvairāk mīlēto kompāniju tautas acīs. Visticamāk, Finanšu ministrijas un Latvenergo pārstāvji tūlīt teiks, ka tas ir absurds, un taisnība jau vien būs. Taču tas nekādā gadījumā nav lielāks absurds par paradumu prasīšanu pretimnācējiem, izstrādājot tiesisko regulējumu saistībā ar autordarbu izmantošanas atlīdzības jautājumu.

Nenoliedzami, šādās situācijās ir jākonsultējas ar speciālistiem, jāņem vērā citu valstu pieredze, to sabalansējot ar vietējo reālo situāciju, vienlaikus tomēr nenonākot līdz absurdam. Vienkārši sakot, nav izslēgts, ka Kultūras ministrijas vadība jūtas dziļi nelaimīga, ka tieši tai ir tikusi šīs problēmas risināšana, un tagad vienkārši mēģina novilcināt laiku, īstenojot vien kūsājoša darba imitāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima vēlēs prezidentu. Lai arī kā, vienmēr ir bijuši divi jautājumi – kādu prezidentu gribam un kādu mums vajag? Tas, ko gribam, nav tas, ko vajag, un kas ir svarīgāk – tautas griba vai valsts intereses?

Par to, ko gribam. Sauc, kuru uzvārdu vēlies, puse Latvijas iedzīvotāju kandidātu noraida. Ja kandidāts ar kādu darbu sabiedrībā pazīstams, tad noteikti ir tā puse, kas saka, ka darbs nekam neder, bet, ja pilsonis neko ievērības cienīgu nav paveicis, tad vispār nav viedokļa, un arī tas ir slikti. Nereti spriedelējumi ļaudis noved pie atziņas, ka gribas tautas vēlētu prezidentu. Tad gan būs labi! Diemžēl izvēles veids nemaina tautas alkas pēc vienības.

Mēs paši nezinām, kādu prezidentu mums vajag, ja notiks mūsdienu karš.

Alkst latvieši vienības ideāla – vadoņa un visu priekšstāvja, tomēr diktatoru Kārli gribēt nedrīkst. Tādēļ tautas gribēts prezidents ir tāds Baltais tēvs, kurš, baltu bārdu vai gludu pazodi brucinādams, saka visiem, kā ir pareizi, bet pie varas tieši netiek laists. Atcerieties mūsu prezidentus un ievērosiet, ka labā tautas atmiņā ir tie, kuri zināja teikt, kā ir pareizi, bet tie, kuri nezināja, kas paši ir, izpelnījušies vien izsmieklu. Ar prezidentiem Latvijā dažkārt neveicas. Nav viedā vīra amatā, un gaida tauta nākamo, prezidenta krēslam piedodama grēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar AERODIUM Technologies un AERODIUM valdes priekšsēdētāju Ivaru Beitānu

Lelde Petrāne, 15.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ivars Beitāns, SIA AERODIUM Technologies un SIA AERODIUM valdes priekšsēdētājs.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

1.Viens no pasaules līderiem vertikālo vēja tuneļu tehnoloģijās.

2.Vienīgais uzņēmums pasaulē, kas ar panākumiem izstrādā profesionālu vēja tuneļu tehnoloģiju šovbiznesam.

3.Vienīgais savas nozares uzņēmums, kas kvalificējies un sadarbojas ar pasaules lielāko izklaides industrijas kompāniju Disneyland.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Es šo uzņēmumu radīju pirms 10 gadiem. Mūsu attīstība vēl arvien notiek tik strauji un dinamiski, projekti ir tik izaicinoši un aizraujoši, ka šajā uzņēmumā ir ļoti interesanti strādāt. Uzņēmuma attīstība sniedz iespēju profesionāli izaugt un attīstīties arī pašam personīgi. Šis bizness ļauj komunicēt ar ļoti ietekmīgiem un iedvesmojošiem cilvēkiem visā pasaulē: Šeihiem, slavenībām, militāriem ģenerāļiem, valstu vadītājiem, biznesa haizivīm, šovbiznesa producentiem, izgudrotājiem un inovatoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Dienas tēma: Priekšrocība - cena

Sandris Točs, speciāli DB, 28.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu klienti Latvijas bankām uzticēsies, ja būs normāla tiesu sistēma. Tiekot galā ar likumu piemērošanas problēmām, finanšu pakalpojumus varēsim eksportēt arī uz rietumiem, jo mums ir galvenā konkurences priekšrcība - cena

Tā intervijā saka Norvik bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.

Vai vēlēšanās iegādāties banku Eiropas Savienībā saistījās ar likuma ievērošanas un lielākas stabilitātes vidi?

Esmu uzaudzis Sibīrijā, un kopš bērnības Rīga vienmēr man ir saistījusies ar ārzemēm un Eiropu. Arī tagad uzskatu, ka Latvija ir lieliska vieta, kur dzīvot un veidot biznesu. Tā ir valsts ar lielām konkurences priekšrocībām. Es patiesi uzskatu, ka te tik tiešām augstā līmenī strādā finanšu regulators, par ko daudzas valstis varētu Latviju apskaust. To pašu var teikt par daudzām valsts iestādēm. Norvik banka pagājušajā gadā visu peļņu novirzīja rezervju veidošanai, taču, neskatoties uz to, pagājušajā gadā mēs nodokļos samaksājām 6,5 miljonus eiro, un šogad esam samaksājuši jau 2,5 miljonus eiro. Man par to ir atnākusi pateicības vēstule no Valsts iņēmumu dienesta, kuru es pārtulkošu angļu valodā un parādīšu saviem bērniem. Joprojām uzskatu, ka Latvija ir pievilcīga vieta un tās finanšu sektoram ir ļoti labas perspektīvas. Runājot par investīcijām, nez kāpēc joprojām domā galvenokārt ražošanu, rūpniecību. Jāsaprot, ka tehnoloģiskās attīstības līmenis ir tik augsts, ka tādām valstīm kā Latvija nav jātiecas iekļūt industriālajā jomā. Masu ražošanā uzvar zemo izmaksu modeļi, diemžēl ar lētu darbaspēku un sliktu ekoloģiju. Tāpēc sacensties ar Ķīnu un Dienvidaustrumāziju nav jēgas. Bet sacensties ar augsti tehnoloģisko rūpniecību arī nav iespējams, jo to bāze tiek būvēta gadsimtu garumā. Latvijai ir jākonkurē pakalpojumu jomā. Tas, ka Latvijai ir finanšu sektors, kas nodrošina gan vietējās vajadzības, gan sniedz finanšu pakalpojumu eksportu, ir labākais, kas var būt, no pašas valsts interešu viedokļa raugoties. Latvijas bankas austrumos vienmēr ir pozicionējušas sevi kā Eiropas bankas, kas runā jūsu valodā, domājot ar to krievu valodu. Šī ziņa ļoti labi darbojas gan Kazahstānā, gan Ukrainā. Tā ir milzīga Latvijas banku konkurences priekšrocība. Finanšu sektors neprasa milzu ieguldījumus, tas neprasa kosmiskus varoņdarbus, tas Latvijā augs normālā lietu kārtībā, vienkārši attīstoties ekonomikai un eksportam. Latvijai ir ļoti veicies, ka tās finanšu sektoram kādā brīdī ir izdevies ieņemt šo nišu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Saldo tēma

Lielāku efektu dotu samērīga nodokļu politika

Dienas Bizness, 26.03.2013

Esam pārāk jauni kā valsts kopumā, tādēļ šobrīd tā īsti nemaz nav iespējams izstrādāt perfektu nodokļu likumu, kurš varētu darboties ilglaicīgi un bez izmaiņām -S.Ādmine

Dienas Mediji arhīvs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«2012. gads grāmatvežiem bijis mierīgāks, salīdzinot ar 2011. gadu, jo šogad likumdošanas izmaiņu bijis mazāk. Tomēr aizvien paliek daudz neskaidrību un atšķirīgu viedokļu, kuru precizēšana prasa tik dārgo laiku. To sarunā ar Saldo atzīst kompānijas Hoe-global property solution» galvenā grāmatvede Sanita Ādmine.

«Ja atceramies 2011. gadu, kad mūs pārsteidza virkne kārtējo nodokļu likumdošanas izmaiņu, šogad grāmatvežiem jau bija vieglāk strādāt, jo izmaiņu daudzums bija krietni mazāks. Paradoksāli, taču mūsdienās pat grāmatvedis ar trīs gadu stāžu faktiski ir kā iesācējs, jo nodokļu likumdošanā un grāmatvedību reglamentējošajos tiesību aktos ir tik daudz un bieži, ka grāmatvedim ārkārtīgi rūpīgi jāseko visai informācijas plūsmai un jāpatur prātā, kas ir mainījies,» norāda Sanita Ādmine piebilstot, ka pretējā gadījumā uzņēmumam var rasties problēmas gada beigās vai sagaidot kārtējo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaudi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmējs Uļmans par «Bunkus shēmām»

Lato Lapsa, pietiek.com, 01.06.2018

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Biznes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Jau pirms diviem gadiem portāls pietiek.com skaidroja M. Bunkus saistību ar «netīrajām» lietām maksātnespējas procesos. Lai labāk izprastu M. Bunkus profesionālo darbību, Dienas Bizness publicē pietiek.com sarunu ar Mono grupas ilggadējo īpašnieku, uzņēmēju Mihailu Uļmanu.

Ir divas lielas problēmas. Viena ir skaidrie vai ne tik skaidrie sakari ar acīmredzamu ieinteresētību starp izpildvaras un valsts administratīvām struktūrām.

Ir maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš ir arī advokāts, kurš izmanto juridiskos absurdus, izmanto caurumus likumos un izmanto to, ka viņa brālis ir augsta Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona.

Ja kādam uzņēmumam ir parāds VID, tad konkrēts cilvēks atnāk pie šāda administratora un piedāvā: piemēram, tev ir parāds VID 800 tūkstoši, tu man maksā 200 tūkstošus, es tev visu nokārtoju, un visi apmierināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar optikas salonu tīkla Metropole īpašnieku Jāni Kossoviču

Lelde Petrāne, 12.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild optikas salonu tīkla Metropole īpašnieks Jānis Kossovičs. «Uzņēmums, kas balstās uz ģimenes vērtībām. Īsts ģimenes uzņēmums. Uzņēmumus, kas balstās uz cilvēcīgajām vērtībām. Biznesu rada un veido cilvēki, ar kuriem strādāju,» tā savu uzņēmumu raksturo J. Kossovičs. 23 optikas saloni Metropole izvietojušies 18 Latvijas pilsētās.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ukrainas opozīcija: Likums par amnestiju pieņemts, pārkāpjot konstitūciju

LETA--UNIAN, 31.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas parlaments likumu par amnestiju pieņēmis, pārkāpjot konstitūcijas normas, teikts ceturtdien izplatītajā opozīcijas frakciju līderu Arsēnija Jaceņuka, Vitālija Kļičko un Oļega Tjagņiboka kopīgajā paziņojumā.

«29.janvārī Reģionu partija Viktora Janukoviča vadībā atkal ķērās pie tiešas šantāžas, klajas krāpšanas un falsifikācijām, Ukrainas Augstākajā radā pieņemot likumprojektus,» teikts paziņojumā. «Praktiski pēc tā paša scenārija kā skandalozajā balsošanā 16.janvārī ar piespiešanas, spiediena, falsifikāciju un krāpšanās palīdzību «reģionāļi», komunisti un daži ārpusfrakciju deputāti pieņēma tā dēvēto likumu par amnestiju numur 4021-3 jeb, pareizāk sakot, «likumu par ķīlniekiem».»

«Laikā, kad notika balsošana par šo likumu, tika fiksēti masveidīgi pogu spaidīšanas gadījumi, tas ir, balsošana ar svešām kartītēm, ar ko tika pārkāpta Ukrainas konstitūcijas prasība, ka ir nepieciešama tautas deputātu personīga balsošana,» norāda opozīcijas līderi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 valdes priekšsēdētāju Viesturu Tīli

Lelde Petrāne, 19.12.2014

«Matemātika man vienmēr ir bijusi pašsaprotama lieta, kas arī tagad palīdz. Arī ģeometrija kā sastāvdaļa,» – tā Viesturs, kas arī pats ir strādājis par elektrotehnikas un matemātikas skolotāju Rīgas 3. vidusskolā.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle. Šobrīd BT 1 tuvojas 20 gadu pastāvēšanas slieksnim.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā?

Jo es to nodibināju, sākumā vienpersoniski. Ir vēl pāris uzņēmuma dibinātāju, kas šobrīd strādā BT 1. Galvenais, ka šoreiz viss saskan! Darbs aizpilda visu manu dzīvi – tas ir gan hobijs, gan ikdiena. Man darbs nav apgrūtinājums. Tas sagādā baudu!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoaudits ir ceļš uz peļņu, nevis formāla atskaite

Jānis Goldbergs, 30.09.2019

Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta profesore Andra Blumberga.

FOTO: Elīna Karaseva/RTU

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība izvirza aizvien jaunas energoefektivitātes prasības, un Latvijai ir Ministru kabineta noteikumi, kas uzņēmējiem prasa veikt energoauditus.

Uzņēmēji iesniedz atskaites, bet dažkārt tās ir formālas un energoefektivitātes panākumi ir niecīgi.Kāpēc tā? Kādi cēloņi? Kas jādara? Par to Dienas Bizness iztaujāja Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta profesori Andru Blumbergu.

Fragments no intervijas

Kāpēc energoefektivitātes uzlabojumi uzņēmumos nenotiek vai arī notiek formāli? Kur ir sākums – tā ir likumdošanas vaina?

Problēma ir daudzslāņaina. Pirmais slānis parādījās līdz ar tiem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteica, ka uzņēmumiem, kuru patēriņš ir virs 500 MWh gadā, ir vai nu jāveic energoaudits, vai jāievieš energopārvaldības sistēma. Abi šie pasākumi ir apļveida darbība, proti, novērtē, saproti, pilnveido un atkal novērtē. Sasniedzot viena gada mērķus, var nospraust nākamos un tā turpināt attīstīties, jo energopārvaldības sistēma to paredz. Ideja sākotnēji bija ļoti laba, bet problēma radās ieviešanā. Ir Ministru kabineta noteikumi, ir noteikts sods par to nepildīšanu, un galarezultātā process tiek uztverts formāli kā kārtējā atskaite Valsts ieņēmumu dienestam vai kādai citai institūcijai. Noteikumi par energoefektivitāti uzņēmējiem nokrita kā sniegs uz galvas!

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētāju Jāni Boktu

Lelde Petrāne, 02.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. «Jau 30 gadus apkalpojam ES augstāko torni, bet kopumā apkalpojamo torņu un mastu augstums ir teju 4km. Esam vieni no 4. varas (mediji) pieejamības ikvienam Latvijas iedzīvotājiem garantiem, kā pierādījums tam ir 1991.gada barikādes pie TV torņa, kas bija un ir simbolisks elements Latvijas neatkarības atjaunošanai. Darām ļoti daudz labu lietu, ko neredz plašas auditorijas, piemēram LVRTC bija viens no tiem, kas līdzdarbojās drošas kibervides nodoršinašanā Latvijas prezidentūras EK laikā,» par savu darbavietu stāsta J. Bokta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar 4finance izpilddirektoru Tomu Jurjevu

Lelde Petrāne, 01.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS 4finance izpilddirektors Toms Jurjevs.

Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Esam Latvijas FinTech veiksmes stāsts - no start-up līdz starptautiskam uzņēmumam, kas darbojas 15 pasaules valstīs, nodarbinot tuvu pie 2000 darbiniekiem, to esam sasnieguši 8 gadu laikā.

Mums ļoti patīk dzīvnieki, tādēļ atbalstām Latvijas dzīvnieku patversmes.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk dinamika, kad lietas nestāv uz vietas. Dinamika ir gan šajā uzņēmumā, gan šajā nozarē. Tiešsaistes kreditēšana Latvijā ir salīdzinoši jauna nozare, tai ir mazāk kā 10 gadi. Man ir bijusi iespēja būt visos uzņēmuma attīstības posmos - no pirmsākumiem, kad bija jāpērk vislētākās pildspalvas, jo citām vienkārši nebija naudas, līdz globālam uzņēmumam, kas darbojas vairākos kontinentos. Ir bijuši gan kāpumi, gan kritumi, straujš karuselis, bet tieši tas ir interesanti. Nav vienveidības un garlaicības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Drošas braukšanas skolas jauno vadītāju Jāni Vanku

Lelde Petrāne, 29.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Drošas braukšanas skola vadītājs Jānis Vanks. «Uzņēmumu ir radījuši entuziasti, kam patīk strādāt gan ar auto, gan cilvēkiem. Bieži iesaistāmies un arī paši īstenojam satiksmes drošībai veltītus sociālos projektus,» par savu darbavietu stāsta J. Vanks.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Viss, kas saistīts ar automašīnām un braukšanu, ir mana sirds lieta. Šajā nozarē vēl ir daudz darāmā. Jāstrādā, lai valstī mazinātu ceļu satiksmes negadījumu un tajos cietušo skaitu. Tas ir izaicinājums, un man patīk izaicinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Nissan oficiālā pārstāvja Latvijā Norde vadītāju Daini Bremzi

Lelde Petrāne, 05.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Norde vadītājs Dainis Bremze. Norde ir uzņēmums ar 100% privātu kapitālu. Īpašnieki - Dainis, Didzis un Gints Bremzes. Norde uzsākusi visa autocentra totālu rekonstrukciju, nepārtraucot ikdienas darbu, lai no 1. aprīļa sāktu strādāt pēc Nissan jaunā pasaules koncepta. «Tās būs lielas un ļoti modernas, tehnoloģijām piesātinātas un vizuālas pārmaiņas gan pircējiem, gan servisa apmeklētājiem,» sola D. Bremze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas iedzīvotāju finanšu zināšanas esot viduvējas

Lelde Petrāne, 11.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi Latvijā noteikts sabiedrības Finanšu IQ, kas rāda, ka Latvijas sabiedrības zināšanas finanšu jomā ir viduvējas jeb 173 no 300 iespējamiem punktiem.

Savukārt katra ceturtā aptaujātā finanšu zināšanu līmeni var vērtēt kā vāju, liecina Nordea bankas un pētījumu centra SKDS veiktais Latvijas sabiedrības finanšu zināšanu jeb Finanšu IQ novērtējums.

Lai celtu vispārējo Latvijas iedzīvotāju finanšu izglītības līmeni, Nordea banka radījusi Finanšu izglītības programmu.

«Izstrādājot finanšu zināšanu programmu, mums bija svarīgi balstīties uz stingriem pamatiem, skaidri apzinoties patieso ainu finanšu zināšanu jomā Latvijā. Tieši tāpēc mēs veicām pirmo Latvijas Finanšu IQ mērījumu, kas parādīja, ka iedzīvotājiem ir samērā lieli zināšanu robi tādās ar finanšu jomu saistītās tēmās kā kredīti, pensijas, uzkrājumi un ieguldījumi. Savukārt nedaudz labāka izpratne un zināšanas ir par finanšu plānošanu un pārvaldību. Apzinoties, ka esošais iedzīvotāju finanšu zināšanu novērtējums ir stipri viduvējs, par Nordea finanšu izglītības programmas mērķi esam izvirzījuši turpmāko piecu gadu laikā celt Latvijas sabiedrības Finanšu IQ no līdzšinējiem 173 punktiem līdz vismaz 220 punktiem,» norāda Jana Strogonova, Nordea bankas Privātpersonu apkalpošanas departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētāju Mareku Mamaju

Lelde Petrāne, 24.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Mareks Mamajs, AS Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētājs. «Mēs noteikti varam palepoties ar to, ka AS Būvuzņēmums Restaurators šobrīd ir ne tikai vecākais un štata restauratoru ziņā lielākais, bet arī tradīcijām bagātākais mākslinieciskās restaurācijas uzņēmums Latvijā. Iespējams, ka mēs pat esam vienīgie, kas tā droši var teikt, ka strādājam kopš 1951.gada. Un tie nav tikai tukši vārdi vien. Piemēram, nozarē pazīstamais restaurācijas darbu vadītājs un mūsu kolēģis Valdis Uzariņš pagājušā gada nogalē nosvinēja 40 gadu jubileju, kopš viņš strādā šajā uzņēmumā. Manuprāt, tas ir rādītājs,» norāda M. Mamajs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Turpinās Grūtupa iesākto

Andrejs Vaivars, BNS, 
speciāli DB, 26.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl pirms bija aprāvusies advokāta Andra Grūtupa dzīve, viņa biroju jau kādu laiku de facto vadīja Viktors Tihonovs. Pēc Grūtupa aiziešanas aizsaulē tika nomainīta arī plāksnīte pie biroja durvīm, un viņa birojs pilnīgi oficiāli kļuva par Tihonova biroju.

Jūsu vadītā advokātu biroja darbu šobrīd var iedalīt divās daļās – pirms un pēc Andra Grūtupa. Vai pašreiz biroja darbā ir jūtamas kādas izmaiņas?

Var piekrist, ka no formālās puses viens posms ir noslēdzies, bet otrs iesācies, jo Grūtupa kunga biroja vairs nav, bet vai ir notikušas kādas kardinālas izmaiņas? Ceru, ka nē! Vismaz saistībā ar darba apjomu un lietu sarežģītību ceru, ka izmaiņas uz slikto pusi nebūs. Reāli es vadīju biroju jau kādu laiku pirms šī nelāgā notikuma. Mūsu prioritāte bija un būs civiltiesības. Tagad gan cenšamies paņemt arī kādu interesantu krimināllietu, un pēdējo gadu laikā apgriezienus uzņēmis arī darbs ar administratīvajām lietām, bet pamatdarbs vienmēr ir bijis civillietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadītāju un vecāko partneri Evu Berlaus

Lelde Petrāne, 11.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadītāja un vecākā partnere Eva Berlaus.

Šogad E. Berlaus svin 20 gadus kopš karjeras sākuma, kad kā LU Juridiskās fakultātes studente viņa kļuva par Rīgas dārzu un parku juristi un galvenokārt risināja darba tiesību problēmas. Šobrīd viņa par saviem galvenajiem izaicinājumiem nozarē saskata pavisam citus jautājumus – start-up likumdošanas izveidošanu un Komerclikuma reformēšanu.

Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā, nozarē?

Ļoti vienkārši – tāpēc, ka man patīk advokāta darbs. Tajā vienlīdz labi noder gan loģiskā domāšana un spēja analizēt faktus un notikumus, gan arī mana radošā puse – spēja improvizēt. Šajā darbā ir iespēja reāli ietekmēt Latvijā notiekošo, piemēram, palīdzot klientam izveidot labu un pelnošu uzņēmumu vai arī strādājot pie kāda likuma reformas. Turklāt, ņemot vērā Sorainen uzkrāto pieredzi, mums ir iespēja strādāt pie pašām sarežģītākajām lietām, kas, protams, ir liels gods, bet – kas vēl svarīgāk – nekad neļauj mums apstāties savā attīstībā. Nokļūstot Sorainen vadošās partneres amatā, papildu advokāta darbam man ir vajadzējis apgūt daudzas jaunas lietas, tāpēc rutīna tā arī nekad nav iestājusies, lai gan šajā profesijā esmu jau divdesmit gadu. Tas man ir ļoti būtiski. Lai gan jāatzīst, ka mans ceļš uz profesiju sākās ar pavisam citām domām – uzsākot mācības LU Juridiskajā fakultātē, detektīvfilmu iespaidā vairāk domāju par izmeklētājas darbu. Tomēr studiju prakse parādīja, ka realitāte ir ļoti tālu no filmās redzētā. Ar krimināltiesībām saistītā vide ir ļoti pesimistiska, un profesionāļi, kas strādā šajā nozarē, nav paši pozitīvākie cilvēki pasaulē. Sapratu, ka tas nav domāts man.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pomers: Rīgas lidostai jāatīstās straujāk nekā kaimiņiem

Egons Mudulis, 10.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: bistroStockPot cer drīzumā piedāvāt savu garšvielu līniju

Anda Asere, 28.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

StockPot turpina iepriecināt asu ēdienu cienītājus, neaizmirstot par veģetāriešiem un vegāniem; drīzumā cer piedāvāt savu garšvielu līniju.

Biznesu pirms divarpus gadiem Linda un Ričards Džonsoni sāka divatā. Toreiz Ričards DB uzsvēra, ka algos darbiniekus vien tad, kad varēs to finansiāli atļauties. Tagad uzņēmumā bez Ričarda un Lindas strādā vēl četri pilna laika darbinieki.

Uzņēmums savā komandā izvēlas neprofesionāļus. «Nevēlos algot kādu šefpavāru, gribu, lai darbinieki strādātu mūsu stilā, lai ēdiens garšotu tā, kā pie mums ierasts, nevis taptu pēc kāda cita recepšu grāmatas,» saka Ričards, vienlaikus atzīstot, ka šāda pieeja biznesam prasa daudz darba, lai cilvēkus apmācītu.

Būs garšvielas

Pusdienlaikā StockPot vienmēr ir rinda. Kāds ir noslēpums, ka te vienmēr ir cilvēki? Ričards nosmej, ka tas tik tiešām ir noslēpums. Viņš uzskata, ka liela nozīme ir pareizajai vietai– šis bistro atrodas pie vecās Ģertrūdes baznīcas, apkārt ir daudz biroju. «Mēs apskatījām daudzas vietas, līdz izvēlējāmies šo,» piebilst Linda. Viņas vīrs uzsver, ka kvalitātei jābūt noturīgai, tā nevar mainīties dienu no dienas, ēdienam vienmēr jābūt vienādi labam. Turklāt šajā biznesā ārkārtīgi liela nozīme ir higiēnai – rokas jāmazgā visu laiku – gan pēc viena produktu veida sagriešanas, gan pēc klienta šķīvja aiznešanas utt.

Komentāri

Pievienot komentāru