DB viedoklis: Vācija uzspļauj pārējiem 

Prasība ārvalstu uzņēmumiem maksāt minimālo algu – 8,50 eiro/stundā (bruto) – saviem šoferiem pat par tranzīta pārvadājumiem mazinās citu valstu uzņēmumu konkurētspēju

Egons Mudulis, DB žurnālists, 19.1.2015

Egons Mudulis

Foto: no DB arhīva

Vācijas likums, kas stājas spēkā no šā gada 1. janvāra, par minimālās algas likmes piemērošanu attiecināms uz visiem darbiniekiem, kas tiek nodarbināti Vācijas teritorijā, neatkarīgi no darba devēja uzņēmuma reģistrācijas valsts. Tādējādi arī transporta sektorā darba alga par katru darbinieka nostrādāto stundu Vācijas teritorijā ir aprēķināma saskaņā ar minēto likumu, norādīts Vācijas vēstniecības Latvijā neoficiālajā šī normatīvā akta tulkojumā. Likums ietver arī prasību pirms autopārvadājumu uzsākšanas Vācijas teritorijā par to pa faksu paziņot Federālajai finanšu direkcijai, kā arī nosūtīt vācu valodā aizpildītu paziņojumu–apliecinājumu par uzņēmuma gatavību ievērot prasības par minimālo darba atalgojumu, kā arī pēc Vācijas muitas dienestu pieprasījuma sniegt nepieciešamos dokumentus vācu valodā. Sods par noteikumu neievērošanu var sasniegt pusmiljonu eiro. To visu par bezprecedenta administratīvo slogu, kas apdraudēs brīvu preču kustību, jau nosaukusi Starptautiskā autopārvadājumu savienība (IRU).

Līdz ar pārvadājumu samazināšanos Krievijas virzienā Austrumeiropas valstu uzņēmumi meklē darbu vecajā Eiropā, tādējādi atņemot to arī vācu pārvadātājiem. Lai aizsargātu savu iekšējo tirgu, minimālās algas attiecināšanu uz transporta pārvadājumiem varētu saprast, ja vien tas netiktu piemērots tranzītam. Ar to, vai vācu likums atbilst ES normatīvajiem aktiem, nāksies tikt skaidrībā Eiropas Komisijai (EK), jo ne tikai Latvijas pārvadātāji ir nepatīkami pārsteigti par pēkšņo jaunievedumu.

Nu uzņēmēji ir nostādīti izvēles priekšā – bailēs no milzīgā soda Vācijā nerādīties, kamēr nav skaidrs, kā jaunās prasības izpildīt, vai arī pašiem zvanīt uz Vāciju, lai par visu tiktu skaidrībā. Latvijas ministrijas neņemas skaidrot, kas vācu likumā īsti domāts. Arī Autotransporta direkcija un asociācija Latvijas auto nespēj atbildēt uz komersantu jautājumiem. Gala rezultātā vieni turpina braukt, nekomentējot, kā sokas ar prasību ievērošanu, citi nebrauc, bet vēl kāds domā, ka izdevīgāk reģistrēt uzņēmumu Vācijā.

Tieši par šo variantu Satiksmes, Labklājības, Ārlietu, Tieslietu un Finanšu ministrijām vajadzētu satraukties. Jo, pat uzspļaujot citiem, vācieši var kļūt par ieguvējiem, kamēr EK tiek skaidrībā, cik tas viss ir likumīgi. Pagaidām problēma ir tā, ka nav neviena, kas uzņēmējiem līdz galam izskaidrotu, vai, piemēram, komandējuma naudu var ietvert šajos 8,5 eiro. Faktiski jau tālbraucēji uz rokas saņemot tik, cik vācieši prasa uz papīra. Taču, ja pie komandējuma naudas jāpieskaita nodokļi, tad zemo frakts likmju dēļ nekāds bizness vairs nesanākšot.

Tevi varētu interesēt

Ietekmīgas valsts iestādes direktora amatā iecelts cilvēks, kam velkas līdzi kriminālprocesa «aste»
...

Pēc tam, kad Latvijas uzņēmēji nulles nodokļa ieviešanu 
uzņēmumu reinvestētajai peļņai...

Ar skaistām runām var audzēt tikai politisko kapitālu, taču uzņēmējdarbībai ir jānodrošina...

Straujais naftas cenu kritums palielinājis bažas par deflācijas spirāles iegriešanos pasaules...

Latvijai ES prezidentūras laikā vajadzētu censties nevis būt vislabākajam «čomam»,...

Nepalaid garām

Akciju sabiedrība "Meridian Trade Bank" 22. janvārī ir mainījusi nosaukumu uz "Industra...

Tiesvedību un to radīto sarežģījumu dēļ Lielupes apkaimē slēgtais restorāns "36.līnija" atsācis...

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis...

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...