Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neņemot vērā dārgo elektrību un kvalificēta darbaspēka trūkumu, pareizu lēmumu pieņemšanas gadījumā rūpniecībai ir iespēja kļūt par galveno ekonomiskās izaugsmes virzītāju Latvijā

Bieži vien izskan viedoklis par to, ka ražošana Latvijā ir mirusi, atsaucoties uz Liepājas metalurga apstāšanos, cukura ražošanas niecīgajām izredzēm un Latvijas šprotu netikšanu Krievijas tirgū. Tomēr tieši rūpniecībai nākamo gadu gaitā ir iespēja kļūt par nozari, kura noteiks ekonomiskās izaugsmes tempus valstī. Šajā gadījumā runa ir tieši par saražotās produkcijas eksportu, mazāk par realizāciju vietējā tirgū. Ar iekšējo tirgu Latvijā ir pašvaki, jo, lai arī iedzīvotāju rokā naudas masa kļūst lielāka, pašu iedzīvotāju kļūst mazāk, līdz ar to kopējais vajadzību apmērs naudas izteiksmē ir tendēts sarukt.

Protams, ir atsevišķi segmenti, piemēram, nekustamā īpašuma tirgus, kur izaugsmei ir potenciāls. Turklāt, ņemot vērā samērā mazo parādsaistību apmēru pret ekonomiku un aizvien novecojošo dzīvojamo fondu, šis potenciāls šķiet visai liels. Tomēr, tā kā iepriekšējā finanšu krīze ir iemācījusi necerēt uz brīnumiem, tad nekustamā īpašuma tirgus attīstību lielākoties veicinās iedzīvotāju pārliecība par to, vai materiālās situācijas uzlabojumam ir turpinājums. Turklāt vērts piebilst, ka Latvijā ir ļoti liels zemo algu saņēmēju īpatsvars, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes darba tirgus pētījumu gada otrajā ceturksnī neto darba samaksu līdz 450 eiro saņēma 45,1% strādājošo. Ir skaidrs, ka šiem iedzīvotājiem ir visai mazas iespējas ar patēriņu veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi, kur nu vēl iesaistīties nekustamā īpašuma tirgus aktivitātēs.

Ņemot vērā situāciju pašreizējā ekonomikas konjunktūrā, ražošana līdzīgi kā pirmajos pēckrīzes gados var kļūt par ekonomiskās izaugsmes stūrakmeni. Priekšnosacījumi tam ir, neraugoties uz sarežģījumiem ārējos tirgos, kas ir saistīti ar problēmām Krievijā un britu vēlmi izstāties no Eiropas Savienības, grūtībām aizpildīt darbavietas, dārgo elektrību, vietējā lobija trūkumu iepirkumos un nodokļu avansa maksājumiem, kas izņem naudu no ražošanas. Tādēļ 5,6% vērts produkcijas izlaides kāpums gada izteiksmē septembrī (gada deviņos mēnešos 3,6%) uz pašreizējās tirgus konjunktūras fona ir vērtējams kā ļoti veiksmīgs sniegums, turklāt norāda uz rūpnieku spēju izdzīvot visai sarežģītos apstākļos.

Tādēļ iespējamā situācijas uzlabošanās Eiropas ekonomikā, par ko zināmā mērā vedina domāt visai veiksmīgie kokapstrādes nozares ražošanas rādītāji (deviņos mēnešos pieaugums gada izteiksmē 7,6%), liek domāt, ka ražošanas izaugsmes tempiem nākamgad būs iespēja palielināties vēl vairāk.

Tomēr tirgus situācija ir visa svaidīga, un arī valsts pārvaldei būtu jānāk talkā ražošanas nozīmes nostiprināšanai tautsaimniecībā, pamazām atsakoties no nodokļa avansa maksājumiem, iekasējot naudu, tiklīdz produkcija nokļuvusi aiz rūpnīcas vārtiem, kā arī beidzot sakārtojot jau krietni laika ziņā aizkavējušos reinvestētās peļņas neaplikšanu ar uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN), savukārt pašiem uzņēmējiem būtu vairāk jāpievēršas samērā plašā UIN atvieglojuma klāsta izmantošanai, kas šobrīd skar arī investīciju jomu.

Komentāri

Pievienot komentāru