DB Viedoklis

Db viedoklis: Valdība pielej eļļu starptautisko nemieru uzkurinātajām cenām

Db redakcija, 24.02.2011

Jaunākais izdevums

Nemieri Ēģiptē joprojām tā īsti nav rimušies, lai gan tās prezidents Hosni Mubaraks ir atkāpies. Bahreinā bruņotu konfliktu dēļ tiek atcelta F1 sporta sacensību šā gada sezonas atklāšana, Lībijas mūžīgais revolucionārs Muamars Kadafi šonedēļ apgalvojis, ka nekur prom neies un mirs mocekļa nāvē, lai gan šīs valsts ielās notiekošais jādēvē par plaša mēroga bandītismu…

Protams, minētās valstis ir reģionā, kas atrodas krietni tālu no Latvijas, tomēr mēs nevaram ignorēt to, kas tur notiek. Savulaik jau bija prātvēderi, kas apgalvoja, ka krīze ASV Latviju neskar, jo abas šīs valstis taču ir tik ļoti tālu viena no otras. Nācās gan pārliecināties, ka dzīvojam vienotā ekonomiskajā telpā un šī krīze mūs skar joprojām. Diemžēl līdzīgi ir ar nosauktajām arābu apdzīvotajām teritorijām.

Redz, tās visas ir naftas ieguves valstis, un nemieri tajās negatīvi ietekmē gan naftas, gan arī degvielas cenas pasaulē. Par to katrs var pārliecināties, iebraucot kādā no degvielas uzpildes stacijām, lai uzpildītu savu auto – tās cena jau krietni ir pārsniegusi 80 santīmu robežu. Protams, Latvijas spēkos nav pārtraukt nemierus Lībijā vai ieviest demokrātiju Ēģiptē. Tomēr būtu tikai normāli, ja mūsu valdības līmenī tiktu nopietni sekots līdzi ārvalstīs notiekošajam, tā izdarītu secinājumus un pieņemtu attiecīgus lēmumus. Diemžēl izskatās, ka Valda Dombrovska (Vienotība) valdība dzīvo savā savrupajā pasaulē, kur galvenā nozīme ir finanšu tabulām ar svarīgāko mērķi – budžeta konsolidāciju.

Apzinoties, ka savulaik šī valsts no Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Komisijas ir aizņēmusies vairākus miljardus latu, ir skaidrs, ka šobrīd ir jāpilda prasība par budžeta konsolidāciju. Tomēr nav saprātīgi laikā, kad visā pasaulē, tostarp Latvijā, degvielas cenas strauji iet augšup, pieņemt lēmumu par akcīzes nodokļa palielināšanu benzīnam. Uzņēmēji jau ir pauduši, ka rezultāts šādai politikai varētu būt piecu santīmu pieaugums jau tā astronomiskajai benzīna cenai uz katru litru. Faktiski sanāk, ka to, ko Kadafi ar savu neprātu paveic Lībijā, Latvijas valdība vēl vairāk paspilgtina, ceļot nodokļus. Tas ir vēl viens solis uz to, lai liktu patērētājiem izvēlēties starp nelegālo degvielu «no mašīnas» vai «no kuģa»...

Nav nekāds noslïpums, ka šī nav pēdējā reize, kad Latvijai ir jākonsolidē valsts budžets – nākamgad tas būs jādara atkal. Šajā kontekstā jāatgādina ekspertu atziņas, ka izdevumu slogs pēc šīs budžeta papildu konsolidācijas sasniegs savu kritisko robežu. Proti, ienākumu apjoms, pirktspējas līmenis nepieaug, un nekas neliecina, ka tuvākajā laikā varētu pieaugt, neraugoties uz premjera optimistiskajiem paziņojumiem, ka bezdarbs jau drīzumā varētu samazināties, savukārt izdevumu daļu patērētājiem valdība palielina, neraugoties ne uz kādiem argumentiem. Un šeit rodas loģisks jautājums, uz kuru vismaz līdz šim nav izdevies sadzirdēt kaut cik sakarīgu atbildi – no kuras kabatas iedzīvotājiem un uzņēmumiem ņemt naudu, lai maksātu tās cenas, kas jau ir un vēl tiks uzskrūvētas ar valdības lēmumu palīdzību?!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā smērē, tā brauc jeb kāpēc smēreļļu apsaimniekošanā diez ko tālu netiekam

Kaspars Zakulis, “Latvijas Zaļā punkta” direktors, 18.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoserviss ir viena no vietām, kur ikdienā rodas dažādi bīstamie atkritumi, tostarp smēreļļas. Diemžēl tās ne vienmēr tiek atbilstoši apsaimniekotas. Ar lielu varbūtību var apgalvot, ka ir gadījumi, kad izlietotās motoreļļas un citas līdzīgas vielas turpat servisos tiek sadedzinātas vietējā apkures sistēmā, tādējādi indējot gaisu un vidi.

Protams, ne jau visos autoservisos un ne tikai autoservisos, taču tie veido lielu motoreļļu (ne)apsaimniekošanas tirgus daļu. Normatīvie akti paredz – no visām pārdotajām smēreļļām atpakaļ jāsavāc 45%. Taču būtu jāparedz arī atbildība uzņēmumiem, kas šīs eļļas izmanto, paredzot pierādīt šo atkritumu apsaimniekošanas prasību izpildi.

Gan ikdienas sadzīvē mājsaimniecībās, gan ražošanā, dažādās industriālās jomās un autotransporta nozarē neiztikt bez smēreļļām. Tās tiek izmantotas visvisādām vajadzībām: motoru eļļošanai, gludas zobratu saskares pārvadu darbības nodrošināšanai, transformatoru, hidraulisku mehānismu un industriālu robotu darbināšanai – bez smēreļļām neiztiek neviens motors vai mehānisms, kura detaļas rīvējas viena gar otru. Saskaņā ar oficiālo statistiku Latvijā katru gadu tirgū tiek laistas ap 15 000 tonnu dažādu smēreļļu, tai skaitā motoreļļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Vides pārvalde izsniegusi kompānijai "Enefit Power" izmantot degakmens eļļu dabasgāzes vietā karstā ūdens ražošanā Narvas siltumapgādei.

Reģionālā siltumapgādes kompānija "Narva Soojusvorgu" degakmens eļļu kā kurināmo izmanto jau no piektdienas. Pēc Vides pārvaldes lēmuma "Enefit Power" var izmantot degakmens eļļu spēkstacijas "Balti" 11.blokā, kurā saražoto enerģiju tālāk izmanto “Narva Soojusvorgu”.

Vienlaikus "Enefit Power" uzstāj, ka siltumenerģijas tarifs Narvas iedzīvotājiem nemainīsies, jo to ir apstiprinājusi Konkurences padome.

Vides pārvaldes atļauja arī nozīmē, ka Narvas siltumapgāde ir nodrošināta ar kurināmo nākamajai apkures sezonai.

Narvā izsludina ārkārtējo situāciju saistībā ar dabasgāzes piegādēm 

Igaunijas trešā lielākā pilsēta Narva piektdien izsludināja ārkārtējo situāciju, lai dabasgāzes...

Jau vēstīts, ka jūlija sākumā Igaunijas trešā lielākā pilsēta Narva izsludināja ārkārtējo situāciju, lai dabasgāzes izmantošanu siltuma ražošanā varētu aizstāt ar lielāku piesārņojumu veidojošiem enerģijas avotiem.

Pilsētā siltumapgādi nodrošinošā uzņēmuma "Enefit Power" izsludinātais dabasgāzes iepirkuma konkurss šonedēļ beidzās bez rezultāta, jo nepieteicās neviens potenciālais piegādātājs.

Ārkārtējās situācijas izsludināšana nozīmēja, ka pašvaldība varēja lūgt Vides departamentu ļaut izmantot citus enerģijas avotus, piemēram, degakmens eļļu siltuma ražošanā.

Igaunijas enerģētikas grupas "Eesti Energia" meitasuzņēmums pieteikumā Vides pārvaldei lūdza atļaut neievērot piesārņojuma izmešu ierobežojumus un izmantot degakmens eļļu dabasgāzes vietā. "Enefit Power" plāno no 16.jūlija līdz 2023.gada beigām izmantot līdz 14 893 tonnām degakmens eļļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ādažu Čipsu» cepšana eļļā notiek notiek 145 - 170 grādu temperatūrā atkarībā no receptes, šķēlītes biezuma un cepšanās laika. Šobrīd «Ādažu Čipsi» izmanto gan palmu eļļu, gan saulespuķu eļļu, gan palmu eļļas un saulespuķu eļļas sajaukumu. Taču līdz šā gada beigām «Ādažu Čipsi» ieviesīs izmaiņas ražošanas procesā un kartupeļu čipsu ražošanā izmantos vairs tikai saulespuķu eļļu, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmumā.

Saskaņā ar Orkla grupas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» 2018. gada laikā plāno pilnībā pāriet uz saulespuķu eļļas izmantošanu kartupeļu čipsu ražošanā. Jau kopš 2015. gada uzņēmums ir sācis pakāpenisku palmu eļļas aizvietošanu, palmu eļļu aizstājot ar saulespuķu eļļu. Pašlaik izmantojamā proporcija ir 1:3. Iemesli šādai pārejai ir palmu eļļas ieguves process un tā ietekme uz apkārtējo vidi.

«Ādažu Čipsu» kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražošana tiek veikta saskaņā ar augstākajiem Orkla grupas kvalitātes standartiem, kas produkciju padara konkurētspējīgāku ne tikai Latvijā, bet arī eksporta tirgos.

SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» ir pirmā čipsu ražotne Baltijā, kas jau 25 gadus veiksmīgi strādā kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu segmentā. Latvijā produkcija ir atpazīstama ar zīmolu «Ādažu Čipsi», bet ārpus Latvijas – «Taffel». Galvenie ārvalstu tirgi ir Lietuva, Zviedrija, Mongolija, Baltkrievija, Krievija, Igaunija, Dānija, Somija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Indonēzija no ceturtdienas aizliegusi palmu eļļas eksportu, baidoties, ka šī produkta trūkums un augošās cenas var izraisīt spriedzi sabiedrībā.

Indonēzijā, kas ir pasaulē lielākā palmu eļļas ražotāja, cilvēkiem vairākās pilsētās nākas stundām gaidīt rindā pie izplatīšanas centriem, lai iegādātos palmu eļļu par subsidētām cenām.

Bažījoties par sociālās spriedzes, Indonēzijas varasiestādes cenšas nodrošināt palmu eļļas piegādes, un trešdien negaidīti nolēma, ka embargo attieksies uz visām eļļām, ne tikai pārtikā izmantojamajām.

Indonēzijas prezidents Džoko Vidodo paziņojis, ka valsts 270 miljonu iedzīvotāju apgādāšana ar palmu eļļu ir valdības lielākā prioritāte.

"Kā pasaulē lielākajam palmu eļļas ražotājam ir ironiski, ka mums ir grūtības iegūt cepamo eļļu," atzina prezidents.

Indonēzija saražotā palmu eļļa sastāda aptuveni 60% no visas pasaules kopprodukcijas, un vienu trešdaļu patērē tās vietējais tirgus. Pārējais tiek eksportēts uz Indiju, Ķīnu, Eiropas Savienību (ES), Pakistānu un citām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšēji protestēju, lasot šobrīd populārāko romānu Vara, kurā prezidentam Vējonim, šķiet, atbilstošais Vājonis, ir attēlots kā stulbenis, par kuru ievērojami stulbāki ir tikai viņa padomnieki. Man likās – nav īsti labi tik ļoti izsmiet cilvēku, lai kāds viņš nebūtu.

Vējoņa lēmums arī otro reizi neapžēlot mūsdienu Latvijas disidentu Ansi Ataolu Bērziņu pierāda, ka Varas autoram laikam būs taisnība. Šodienas Valsts prezidents diemžēl ir tieši tāds «vājonis», kā attēlots Indriķa Latvieša reālistiskajā romānā. Negudrs un bezprincipiāls – īsts šodienas «politiskās elites» priekšstāvis un simbols. Neapžēlojot 13. janvāra nemieru dalībnieku Ansi Ataolu Bērziņu, prezidents Vējonis patiesībā neapžēlo pats sevi un valdošo koalīciju – varas partijas, kurām, visticamāk, pēc šīm vēlēšanām būs jānoiet no politiskās skatuves kopā ar visu Vējoni.

Bet viena maza iespēja atkal bija. Tikai fantastiska atrautība no savas tautas un augstprātība pret cilvēkiem, kuru prezidents viņš ir, neļāva to saskatīt. Nepietiek ākstīties ar «laikam jāierauj!» un stostīšanos Dziesmu svētkos, lai būtu kā «parastā tauta», ja sen vairs tāds neesi. Apžēlojot Ansi Ataolu Bērziņu, Valsts prezidents dotu mazu, gaišu cerību vismaz pirms vēlēšanām, ka valsts vara Latvijā šad tad var būt arī taisnīga. Redziet, tad būtu – tomēr apžēloja Bērziņu. Varbūt ir kaut ko sapratuši. Varbūt sirdsapziņa ir ierunājusies. Bet nē. Vara tautai atkal parāda, ka ir principā netaisnīga. Bezsirdīgi, nepamatoti un negodīgi. Pie varas esošie, iespējams, domā, ka, neapžēlojot nemieru dalībnieku Bērziņu, viņi iebiedē citus potenciālos nemieru dalībniekus nākotnē. Un tā ir drošāk un mierīgāk – prezidentam Vējonim (ar padomniekiem), OIK mafijai (ar valdību) un maksātnespējas administratoriem (ar Saeimu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jums ir auto, tātad periodiski būs nepieciešamība pēc autodaļām. Var iet uz tuvāko veikalu

vai arī pašam atrast nepieciešamo auto rezerves daļu. Nevienā veikalā uz pasaules navpieejams pilnīgi viss. Tātad skatāmies interneta veikalā, kuru princips ir piedāvāt labākorisinājumu no dažādiem piegādātājiem un dažādām valstīm.

autoSKAN rekomendē sākt ar piedāvājumu izpēti.

Iegādājoties auto detaļas un arī motoreļļas, ielūkojieties vairākās interneta vietnēs.Atšķirīgs būs piedāvājums, cenas, atrašanās vieta (ja vēlaties izņemt preci pats) un vietnes darbības ātrums, rezerves daļu meklēšanas ērtums, sadaļu izkārtojums un vienkārši, vai interneta veikals šķiet simpātisks, vai ne pārāk.

Jums ir ne tikai jānopērk pareizās auto detaļas par iespējami pieņemamāko cenu, bet arījāpārliecinās, ka pastāv atgriešanas politika un garantijas nosacījumi. Ja auto rezerves daļasun piederumi kāda iemesla dēļ ir bojāti, Jums ir jābūt iespējai tos atdot atpakaļ vai nodot tosgarantijas remontā. Ja ir gadījusies kļūda un internetā ir nopirktas nepareizās rezerves daļas,Jums ir jābūt opcijai tās samainīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Intervija: Mūsu Lāči Baltijā un Austrālijā

Zanda Zablovska, 14.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salinātā rudzu maize ir Latvijas lepnums, un, globāli skatoties, no daudzām mūsu maizes šķirnēm ir tapuši atvasinājumi citās valstīs

To intervijā DB norāda maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja Lāči saimnieks Normunds Skauģis. Viņš stāsta par to, ka maizes cena bija jāpaaugstina jau pērn, taču konkurence neļauj to darīt, turklāt Lāču plānos esot Austrālijas pievienošana eksporta tirgiem un veikalu tīkla paplašināšana.

Aptuveni pirms gada Lāči sāka ražot konfektes. Vai tam ir plānotā atdeve?

Mēs uz to neskatījāmies kā uz milzīgu biznesa projektu, jo mums šajā jomā ir daudz jāmācās, jāsaprot, kā strādā tirgus. Projektu aizsākām, jo mums pašiem ļoti garšo šokolāde un ir daudz ideju, ko vēlamies pircējam piedāvāt. Kāpēc to nedarīt?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izstrādā tehnoloģiju zivju eļļas ieguvei no ražošanas atkritumiem

Monta Glumane, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādā tehnoloģiju, kas zivju barošanai nepieciešanās eļļas ieguvei ļautu izmantot ražošanas blakusproduktus un atkritumus.

Zinātnieki norāda, ka tādā veidā būtu iespējams iegūt augstvērtīgāku zivju barību, kurā ir nepieciešamā omega-3 taukskābes, līdz ar to patērētāji uzturā saņemtu vērtīgākus zivju produktus. Jauno tehnoloģiju iecerēts komercializēt.

«Pieaugot cilvēku skaitam pasaulē, palielinās pieprasījums pēc pārtikas produktiem. Zivju resursi savvaļā ir ierobežoti, tāpēc attīstās akvakultūra – zivju, čaulgliemju un ūdensaugu audzēšana ir viens no visstraujāk augošajiem pārtikas ieguves veidiem. Akvakultūra gan arī ietekmē savvaļas zivju resursus, proti, nebrīvē augošu zivju barībai nepieciešamo zivju eļļu un miltus izgatavo no savvaļā nozvejotām mazvērtīgām zivīm,» pastāstīja Krišs Spalviņš, RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) pētnieks, doktorantūras students.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas pašvaldība ļaus uzņēmumam veikt lietotu industriālo eļļu reģenerāciju Katlakalna ielā

Lelde Petrāne, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti ceturtdien atbalstīja lēmumprojektu, ar kuru uzņēmumam SIA LatMedTur tiek dota atļauja sākt jaunu darbību - lietotu industriālo eļļu reģenerāciju Katlakalna ielā 11 k-5.

Uzņēmums plāno veikt nolietoto industriālo eļļu reģenerāciju un reģenerēto eļļu iepakošanu mazākos tilpumos. Tiek plānots, ka iekārtas jauda ļaus reģenerēt nolietotās eļļas līdz 200 litriem stundā ar kopēju apjomu līdz 300 tonnām gadā. Nolietotās eļļas kā izejvielas tiks iepirktas no uzņēmumiem, kas savām iekārtām izmanto industriālās eļļas (transformatoru, hidrauliskās, reduktoru un citas industriālās eļļas). Reģenerētā eļļa tiks iepakota plastmasas kannās. Atkritumi, kas veidosies eļļas reģenerācijas procesā, tiks sašķiroti, novietoti atsevišķos konteineros un nodoti licencētiem bīstamo atkritumu pārstrādātājiem.

Tā kā SIA LatMedTur plānotā darbība - lietotu industriālo eļļu reģenerācija, ir uzskatāma par bīstamo atkritumu pārstādi, uzņēmumam ir nepieciešama B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja. Savukārt, lai Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde to varētu izsniegt, nepieciešams lēmums no Rīgas domes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i., 08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skujkoku konstrukciju materiālu ražotāji sastapušies ar būtisku izstrādājumu pieprasījuma un līdz ar to arī cenu kritumu Eiropas un Āzijas tirgos, savukārt to ražošanai nepieciešamos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāja spiesti iegādāties par labo laiku cenām, kā rezultātā zaudēta konkurētspēja un tiek zvanīti trauksmes zvani, cerot uz ministru un valdības iesaisti situācijas normalizēšanai.

Stāvokli vēl skarbāku padara fakts, ka citās Latvijas zāģētās produkcijas ražotāju konkurentvalstīs to pašu izejvielu – skujkoku zāģbaļķi - varot iegādāties par būtiski zemākām (pat par 40%) cenām, nekā tos atbilstoši noslēgtajiem līgumiem piegādājot AS Latvijas Valsts meži (LVM). Rezultātā uzņēmumi cenšas superdārgos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāju mežiem jaukt ar lētākajiem, kas iegādāti no privātmežu īpašniekiem, un vai tos importēt no Skandināvijas. Vienlaikus par šo problēmu apspriedes tiek rīkotas ne tikai nozares uzņēmēju organizācijās, bet nu jau arī citā līmenī, jo pagājušajā nedēļā par šo jautājumu sprieda arī Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kamerā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku objektīvu iemeslu dēļ ziemas riepu iegāde šosezon ir sasniegusi klientiem draudzīgāko brīdi, jo tik lēti «ziemas apavi» vēl nav bijuši

Iemesls tam ir gan naftas produktu lejupslīdošā cena, kas ietekmē arī riepu ražošanas izmaksas, gan pieaugošā konkurence starp pašmāju tradicionālajiem riepu servisa centriem un interneta veikaliem. SIA Atlas Riepas pārdošanas un mārketinga vadītājs Jānis Purvītis norāda, ka šodien autoīpašniekiem ir milzīga izvēle, kur un par kādām naudām tikt pie ziemas riepām. «Specializētie riepu servisa centri konkurē ne tikai savā starpā, bet arī ar interneta veikaliem un pat lielveikalu ķēdēm. Cits jautājums, cik kvalitatīvas un ilgspēlējošas būs šīs lielveikalos nopērkamās riepas, taču viens no būtiskākajiem pirkšanas kritērijiem ir cena, un vismaz daļai pircēju tas ir galvenais arguments,» viņš pauž.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Šā gada ekonomikas prioritāte - produktivitāte

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijas ekonomikas izaugsme nedaudz palēnināsies – līdz 3,2%, tomēr būs virs vidējā Eiropas Savienības rādītāja, apgalvo ekonomisti.

Tās, protams, ir labas ziņas, taču nedrīkst pievērt acis uz iespējamiem riskiem. Starp ārējiem riskiem vispirms jāmin ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās eksporta tirgos, tirdzniecības tarifu kari starp ASV un ES un ASV un Ķīnu. Eļļu ugunij vēl pielej Brexit, kas, ļoti iespējams, būs bez vienošanās.

No pašmāju draudiem visspēcīgākā negatīvā ietekme varētu būt atkārtotam negatīvam Moneyval ziņojumam, un Latvijai jādara viss, kas tās spēkos, lai izpildītu savus mājasdarbus. Nopietni izaicinājumi ir darbaspēka trūkums un zema produktivitāte. Tomēr negribu aizrauties ar apokaliptisku ainu zīmēšanu, jo tam vismaz pagaidām nav pamata. Gluži otrādi, arī šis būs izaugsmes, nevis recesijas gads. Taču uzņēmējiem ir jādomā, kā kāpināt darba ražīgumu, investējot jaunās tehnoloģijās un optimizējot procesus. Tas ļaus vieglāk sadzīvot ar darbaroku trūkumu un spiedienu uz algām. Faktiski – tieši produktivitātes nemitīga audzēšana ir mūsu uzņēmēju šā brīža galvenais uzdevums. Tiesa, tas prasa investīcijas un to, ka privāto investīciju ekonomikā, īpaši rūpniecībā, ir pārāk maz, vietnē makroekonomika.lv savos rakstos regulāri norāda Latvijas Bankas ekonomisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki internetu arvien biežāk lieto viedtālrunī, kas pielej eļļu diskusiju ugunī par to, vai mobilais internets spēj aizstāt fiksēto, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fiksētā interneta piedāvātāji norāda, ka mobilais internets ir papildu, nevis pamatizvēle, savukārt mobilā interneta nodrošinātāji uzsver, ka tas stāv plecu pie pleca tradicionālajam internetam, un ir daļa klientu, kuri fiksētā pieslēguma vietā izvēlas mobilo. Tiesa, ieraudzīt objektīvu ainu pašlaik ir faktiski neiespējami – konkurences apstākļos uzņēmumi datus atklāj skopi.

Ar mobilo nepietiek

«Cilvēkiem ir svarīga piekļuve informācijai un savām lietojumprogrammām neatkarīgi no izmantotās ierīces vai interneta pieslēguma veida. Līdz ar mobilo internetu patērētājiem parādās vairāk izvēles iespēju interneta pakalpojumiem, bet fiksētā interneta lietošanas apjomu tas neietekmē – mobilais internets vairāk ir papildu iespēja, nevis pamatizvēle. Tas ir ērts, piemēram, esot ceļā. Tomēr, atgriežoties mājās vai citur, kur ir fiksētais internets, cilvēks parasti arī savu mobilo ierīci pārslēdz uz fiksēto internetu, jo tas parasti ir ātrāks, stabilāks un lētāks. Mobilais internets ir alternatīva arī tādos gadījumos, kad fiksēto internetu ierīkot nav iespējams vai arī tas ir ļoti dārgi. Tad jārēķinās ar mobilā interneta pakalpojuma augstāku cenu kopumā un, iespējams, kādiem apjoma limitiem,» saka Elizabete Podinska, Baltcom mārketinga vadītāja. Pēc viņas teiktā, mobilais internets vismaz šobrīd ir ievērojami dārgāks un, ņemot vērā tehnoloģiju attīstībai un tīkla pārklājuma izveidošanai nepieciešamās milzīgās investīcijas, mobilā interneta pakalpojumu cenu samazinājums tuvākajā laikā esot maz ticams. Pieredze liecinot, ka aktīvāko tehnoloģiju lietotāju vēlmes pēc datu pārraides un darbības ātruma vienmēr pārsniedzot tehnoloģiju sniegtās iespējas neatkarīgi no tā, cik ātri tās attīstās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējās Saeimas lēmums par minimālās algas paaugstināšanu par 24% un pēc jaunās Saeimas vēlēšanām valstij piederošo kapitālsabiedrību AS Augstsprieguma tīkls un AS Sadales tīkls iesniegtie būtiska pieauguma tarifu projekti Latvijā spēcinās inflāciju, graus konkurētspēju un samazinās iedzīvotāju ar mazākiem ienākumiem pirktspēju.

Tādu ainu redz vairāki DB aptaujātie. Daudzi jūtas pārsteigti, ka situācijā, kad Latvijā pat oficiālā inflācija ir tuvu 22% – vairāk nekā divas reizes augstāka nekā vidēji eirozonā –, valsts vara cenšas nevis ierobežot inflāciju vai vismaz slāpēt tās izaugsmi, bet gan tieši pretēji – pielej eļļu cenu pieauguma ugunskurā. Vienlaikus skanēja retorisks jautājums – kurās citās valstīs bez Latvijas vēl valdības veic darbības, kas stimulē inflāciju.

Jau vēstīts, ka valstij Finanšu ministrijas personā piederošā AS Augstsprieguma tīkls vēlas no nākamā gada 1. marta palielināt tarifus 4,3 līdz 4,9 reizes, bet valstij Ekonomikas ministrijas personā piederošā AS Sadales tīkls – par 75% no 1. jūlija, bet korekcija arī no 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: «Es domāju lielas domas, kur tie kungi naudu ņem»*

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 21.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Latvijā tiek pareizi izlietoti iekasētie nodokļi? Septembrī tikai 15% saka jā, bet 74% - nē. Turklāt 34% saka stingru nē. Tā pavisam nesen tvītoja lielākās socioloģisko aptauju veicējas – SKDS – direktors Arnis Kaktiņš.

Šķiet, respondentu atbildes vairāk pasaka par iedzīvotāju attieksmi pret valsts varu, nevis par faktisko situāciju ar nodokļu izlietojumu. Un tajā valsts vara var vainot tikai pati sevi. Ja paskatās uz faktisko nodokļu izlietojumu, kas izpaužas kā valsts budžeta izdevumi, tad šā gada 8,9 miljardus vērtā budžeta sadalījumā lauvas tiesa jeb 35,1% aizgāja sociālajām vajadzībām. Otra lielākā pozīcija – ekonomiskā darbība – veido ap 20%.

Vēl ir, protams, izglītība, veselības aprūpe, aizsardzība, ārlietas utt. Ar ko iekasēto nodokļu izlietojumā ir neapmierināti iedzīvotāji? Pats vienkāršākais skaidrojums ir dusmas par nepietiekamo valsts nodrošināto pakalpojumu apjomu, īpaši jau veselības aprūpē. Sak, mēs maksājam nodokļus, bet pie ārsta rindā jāgaida vairāki mēneši. Vai tiešām nevar atvēlēt vairāk? Tāpat - vai tiešām nevar vairāk naudas iedot pensijām? Protams, finansējuma palielinājums veselības aprūpei ir nepieciešams kā ēst, taču jāsaprot, ka vismaz tuvākajā laikā iekasēto nodokļu apjoms nebūs tik liels, lai rindas un kompensējamo zāļu kvotas izzustu pavisam. Līdz ar to šajos gadījumos cilvēki ir drīzāk neapmierināti nevis ar naudas izlietojumu, bet ar to, ka tas vairākās jomās ir nepietiekams. Te gan katrs var paraudzīties arī uz sevi, vai ir visus nodokļus godīgi samaksājis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Redzot pēdējā laika publiski pieejamos statistikas un dažādu pētījumu datus, kā arī dzirdot valdības pārstāvju paziņojumus, ka ekonomiskā situācija valstī arvien vairāk uzlabojas, kļūst skaidrs, ka šajā stāstā kaut kas «neiet kopā». Proti…

Jau tagad ir skaidrs, ka parādu summa par aizvadītajā sezonā saņemto siltumenerģiju Rīgā vien ir ap 12 milj. Ls, bet attiecībā uz valsti kopumā tiek prognozēts, ka šis skaitlis varētu sasniegt 100 milj. Ls. Centrālā statistikas pārvalde ir izpētījusi, ka aptuveni 40% valsts iedzīvotāju mēnesī saņem līdz 200 Ls, bet pašvaldības atklāti sūdzas, ka lauku rajonos iedzīvotāju pirktspēja krītas. Plus vēl katru mēnesi jau atkal var sekot līdzi tam, cik lielā mērā ir palielinājusies inflācija.

Uz šī fona rodas jautājums - diez, uz kā rēķina tad aug, atveseļojas Latvijas ekonomika? Par kādu krīzes pārvarēšanu periodiski tiek runāts televīzijas sižetos, kuros ataino valdības darbu? Tā taču ir akcioma, ka valsts tautsaimniecība var pieaugt uz iekšējā patēriņa rēķina. Savukārt, ja patēriņš krītas, par ekonomikas kāpumu runāt ir stipri vien naivi. It īpaši situācijā, kad tieši ar valsts rokām tiek veicināts, lai patērētāju kabatās būtu pēc iespējas mazāk līdzekļu, ko atstāt veikalos, kafejnīcās utt. Jau gari un plaši ir klāstīts par dažādu nodokļu likmēm, kas aug tādā tempā, ka reizēm grūti izsekot līdzi, ieskaitot elektrības nodokli, kas gan gaumīgi ir nosaukts par objektīvi ekonomiski pamatotiem a/s Latvenergo tarifiem. Savukārt mirkli vēlāk plašsaziņas līdzekļos jālasa informācija, ka jaunie tarifi tiek piemēroti jau brīdī, kad tiem vēl nav nekāda pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs trešais akadēmiķis sastopas ar nemieru, bailēm un stresu, atverot savu e-pastu pirmdienas rītā; iespējams, šis nepatīkamais satraukums skar cilvēkus arī citās nozarēs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tā secinājuši Tallinas Tehnoloģiju universitātes pētnieki, kuri pirms vairākiem gadiem novēroja, ka kolēģus pirmdienu rītos pirms e-pasta kastītes atvēršanas vieno nemiers, tāpēc viņiem radās interese izpētīt šo tēmu. Pētījums sākts 2009. gadā un noritēja trīs ar pusi gadus. Secināts, ka aptuveni trešdaļa akadēmiskā personāla cieš no pirmdienas rīta e-pasta sindroma. «Darbs pēdējās dekādēs ir dramatiski mainījies, un šīs izmaiņas ir izjaukušas robežas starp darba un brīvo laiku. Darbs vairs nav saistīts tikai ar konkrētu vietu un laiku. Augstas prasības akadēmiķiem liek vienmēr būt gataviem tiešsaistē reaģēt, atbildēt, strādāt. Pieņemu, ka tas ir ietekmējis mūs visus, taču mūsu mērķgrupa bija akadēmiķi universitātēs,» saka Merle Lehmusa (Merle Lõhmus), Tallinas Tehnoloģiju universitātes lektore Industriālās psiholoģijas departamentā. Lai gan pētījumā analizēts tikai akadēmiskais personāls, iespējams, pirmdienas rīta e-pasta stress attiecas uz visdažādāko profesiju pārstāvjiem. «Nav korekti kaut ko teikt par citām mērķgrupām, kas nav pētītas, bet mans personīgais viedoklis ir tāds, ka nemiers un bailes ir diezgan līdzīgi arī citās nozarēs,» teic M. Lehmusa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Starp Latviju un Igauniju auto tirdzniecības un reģistrēšanas jomā nav «bezdibenis»

Māris Ķirsons, 29.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automašīnu tirdzniecībā, reģistrācijas kārtībā, kā arī nodokļu politikā starp abām kaimiņvalstīm pašlaik ir lielas atšķirības, kas visai drīz varētu sākt samazināties

To intervijā DB stāsta Igaunijas lietotu auto tirdzniecības kompānijas Carweb.eu (iepriekš Mobile.ee) īpašnieks Silvers Havamā (Silver Havamaa). Pērn OU Moneklar realizējis vairāk nekā 1500 auto. Eiropas Savienībai nav iekšējo valstu robežu, tāpēc nodokļu nemaksāšanas jautājumu var risināt tikai pie auto reģistrācijas un veicot iesniegto pircēja datu pārbaudi, atzīst S. Havamā.

Ar ko atšķiras auto tirgus Igaunijā un Latvijā?

Gan Latvija, gan Igaunija ir ES dalībvalstis kopš 2004. gada 1. maija, tām ir kopīga robeža un pierobeža, kur dzīvojošie bieži vien cenšas izmantot kaimiņvalsts radītās priekšrocības. Piemēram, pašlaik Igaunijas iedzīvotāji regulāri dodas iepirkt alu un citus alkoholiskos dzērienus uz Latviju un līdztekus tam pielej arī pilnas bākas ar degvielu, jo pie mums ir lielāks akcīzes nodoklis gan alkoholam, gan degvielai. Latvija no 2018. gada arī nolēmusi paaugstināt akcīzes nodokli gan degvielai, gan alkoholam, taču šī nodokļa likmes tik un tā būs zemākās, nekā Igaunijā. Tas ir tikai viens piemērs, kas netieši skar arī auto īpašniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2011. gada sākuma Tuvie austrumi ir piedzīvojuši vairākus protestu viļņus. Tunisijā un Ēģiptē tika gāzti autoritārie valstu līderi, turklāt tagad pieaug spēkā arī nemieri Alžīrijā, Bahreinā, Irānā un Jemenā. Šie notikumi atstāj lielu iespaidu uz valstu ekonomisko situāciju, pasaules akciju tirgiem, liek baidīties par islāma fundamentālistu ietekmes palielināšanos un atsaucas uz naftas cenām.

Nemieru vilni aizsāka Tunisija, kur iedzīvotāji bija neapmierināti ar augsto korupcijas līmeni, vārda brīvības ierobežojumiem, bezdarbu un prezidenta Bena Ali autoritāro valdīšanas stilu. Pēc vairāku nedēļu (2010. gada decembris – 2011. gada janvāris) ilgiem protestiem prezidents bija spiests atkāpties. Notikumus Tunisijā dažkārt arī dēvē par Wikileaks revolūciju, jo tieši no tās tunisieši uzzināja par augsto korupcijas līmeni valstī.

Visdramatiskākie notikumi risinājās Ēģiptē, kur ielās izgāja pat miljons cilvēku, lai pieprasītu 30 gadus valdījušā prezidenta Hosni Mubaraka tūlītēju atkāpšanos un ārkārtas stāvokļa atcelšanu. Ēģipte tiek uzskatīta par ietekmīgāko arābu valsti, tāpēc šeit notiekošajam sekoja līdzi visa pasaule. Protesti iesākās 2011. gada 25. janvārī un ilga 18 dienas. Tie beidzās ar Hosni Mubaraka atkāpšanos un varas nodošanu armijai. Protestu laikā pasaules akciju tirgi piedzīvoja kritumus, palielinājās naftas cena un spēcīgi tika ietekmēta Ēģiptes ekonomika, liekot baidīties par investīciju aizplūšanu no valsts. Valsts varas transformācijas apstākļos rodas arī pamatotas bažas, ka pie varas varētu nonākt radikālā Musulmaņu Brālība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik spēcīga būs noturība pret procentu likmju un inflācijas kāpumu?

Dainis Gašpuitis, SEB ekonomists, 15.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata „Nordic Outlook” atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu.

Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti COVID-19 pandēmijas laikā, tostarp, izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība. IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.

Kamēr turpinās būtiskas problēmas saistībā ar inflāciju, energoapgādi un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, situācija būs sarežģīta. Pārkarsušie darba tirgi un joprojām augstā inflācija ir bijuši vieni no iemesliem, kāpēc ASV Federālo rezervju sistēma (The Federal Reserve – Fed) pēdējā laikā vairākkārt ir pievīlusi tirgus, norādot, ka cīņa pret inflāciju joprojām ir tās galvenā prioritāte. Spēcīgi ASV ražošanas un nodarbinātības dati tādējādi tikai palielina nenoteiktību par to, cik Fed ir jāpaaugstina galvenā procentu likme, lai nodrošinātu pietiekamu ekonomikas atdzišanu. Eiropā dabasgāzes cenas pēdējā laikā ir būtiski samazinājušās. Taču tās, visticamāk, šoziem atkal pieaugs un saglabāsies augstā līmenī ilgu laiku. Turklāt Krievija var turpināt izmantot enerģijas kārti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Kā top?: smalcinātas linsēklas Iecavniekā

Gunta Kursiša, 28.03.2014

Pavasaris ir laiks, kad palielinās linsēklu produktu tirdzniecības un līdz ar to arī ražošanas apjomi. Cilvēki cenšas ēst veselīgāk, daudzi ievēro gavēni. Tas savukārt runā par labu Iecavniekam, kas ražo linsēklu produktus. Šoreiz rubrikā Kā top? piedāvājam ielūkoties linsēklu eļļas spiešanas procesā, kā arī smalcinātu linsēklu sagatavošanas gaitā!

Attēlā aplūkojamas attīrītas linsēklas, kas ir gatavas spiešanai.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī ražotājs SIA Iecavnieks&Co plašāk pazīstams ar rapšu eļļu ražošanu, lielāko daļu eksporta veido kāda cita - linsēklu - eļļa. Tieši pavasarī pieaug linsēklu produktu tirdzniecības apjomi, un lielā mērā tam jāpateicas kaimņiem lietuviešiem, kā arī latgaliešiem, kuri ilgu gadu laikā izkopuši linsēklu produktu gatavošanas tradīcijas, kā arī pavasarī ievēro gavēni.

Tuvojoties vasarai, cilvēki cenšas ēst veselīgāk, atteikties no «smagiem» un sātīgiem ēdieniem, tādējādi arī audzējot linsēklu produktu pārdošanas apjomus. Db.lv šoreiz piedāvā galerijā aplūkot, kā Zemgales uzņēmumā SIA Iecavnieks&Co (turpmāk tekstā - Iecavnieks) tiek spiesta linsēklu eļļa, kā arī - kā tiek ražots otrs no linsēklām iegūstamais produkts - smalcinātas linsēklas.

Linu audzēšana kādreiz bija izplatīta Latgalē, kur tos audzēja šķiedras dēļ, lai vēlāk izgatavotu linu audumu. Tāpat kopš izseniem laikiem Latgalē pārtikā izplatīta bija linsēklu eļļa, savukārt Latvijas vidienē, kur atrodas arī uzņēmums Iecavnieks, lini un linsēklas kādu brīdi bija «piemirstas». «Cilvēkiem bija priekšstats, ka linus var izaudzēt tikai Latgalē,» smejas Iecavnieka tirdzniecības vadītāja Ineta Gulbe, taču tagad atkal apliecināts, ka lini Latvijas apstākļos augot ļoti labi arī citos novados. Linsēklu audzēšanā Iecavnieka komanda pieredzi guvusi, apmeklējot citus graudaugu audzētājus Eiropā, piemēram, Čehijā un Francijā. Eksperimentos meklēta Latvijas apstākļiem piemērotākā linsēklu šķirne. Pašlaik Iecavnieks iepērk linu sēklu ārpus Latvijas pašu vajadzībām, kā arī tirgo to vietējiem, Latvijas zemniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot īstenot ilgtspējas stratēģiju, "Orkla Latvija" no 2020. gada sākuma "Ādažu Čipsu" ražotnē izmanto tikai saulespuķu eļļu. Jau kopš 2019. gada sākuma "Ādažu Čipsu" kartupeļu čipsi tiek ražoti, izmantojot tikai saulespuķu eļļu, bet šā gada sākumā ir pilnībā paveikta pāreja uz saulespuķu eļļas izmantošanu arī sāļo uzkodu ražošanā.

Kā ziņots iepriekš, uzņēmuma ilgtspējas attīstības stratēģija paredz pakāpenisku visu "Orkla Latvija" zīmolu produktu sortimenta pāreju no palmu eļļas uz atbildīgi iegūtu palmu eļļu vai citām augu eļļām līdz 2021. gadam.

"Ar atbildību domājam par mūsu produktu attīstību ilgtspējas jomā. Mēs lepojamies, ka rūpīgi plānotais un vadītais darbs kopš 2015. gada ir vainagojies panākumiem un esam pilnībā atteikušies no palmu eļļas izmantošanas "Ādažu Čipsu" ražotnē. Pārejas process bija pakāpenisks, jo ikvienas pārmaiņas produktu receptūrās prasa laiku. Mums ir svarīgi radīt ilgtspējīgus produktus, kuru pilnveidotās receptūras saglabā augstāko kvalitāti un nemainīgi labu garšu, kas ir tik ļoti svarīga mūsu produkcijas cienītājiem. Esam gandarīti, ka tagad varam piedāvāt visus mūsu čipsus un sāļās uzkodas bez palmu eļļas," uzsver "Orkla Latvija" komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Komentāri

Pievienot komentāru