DB Viedoklis

Db viedoklis: Vien vēlmju saraksts pagalam čābīga studenta līmenī

Dienas Bizness, 15.10.2012

Jaunākais izdevums

Sen to plānu daudzināja, nu to plānu ieraudzīja... Tā, pārfrāzējot sen zināmu sentenci, var teikt par vairākus mēnešus dienaskārtībā Latvijā esošo Nacionālās attīstības plānu (NAP).

Runa ir par dokumentu, kura sagatavošanai tika izveidota speciāla institūcija premjera pārziņā, sapulcināti daži desmiti ekspertu, kā arī rīkotas neskaitāmas apspriešanas. Vēl tikai jāpiebilst, ka NAP tūlīt ir jātiek apstiprinātam valdībā, jo termiņiem šajā jomā ir jābūt saskaņā ar ES nākamā finanšu perioda akceptēšanu.

Gan šā dokumenta nosaukums, gan arī piesaistītie resursi tā īstenošanai varētu likt domāt, ka Latvijā beidzot ir tapusi stratēģija, kurai atbilstoši soli pa solim būtu realizējama mūsu valsts tautsaimniecība turpmākos septiņus gadus. Respektīvi, būtu tikai loģiski, ja NAP tiktu veidots kā dokuments ar konkrētu mērķi un soļiem, kā to sasniegt noteiktā periodā, katrai ailītei pretī norādot, cik tas izmaksās un no kurienes tiks ņemta nauda. Realitātē jaunais NAP un tā izveides gaita diemžēl vairāk atgādina slinka studenta taktiku, mēģinot izšļūkt cauri sesijai. Proti, visu semestri ir darīts kaut kas, beigās viss sastampāts vienā papīru blāķī, ko pēdējā brīdī mēģina izgrūst cauri eksaminētāju komisijai cerībā, ka tur visi jau ir steidzīgi, noguruši, bet daļai jau vispār viss ir «pie lampiņas». Jaunais NAP ir nevis stratēģisks dokuments, bet gan vēlmju saraksta un deklaratīvu paziņojumu kopums, kas brīžiem atgādina vienas otras politiskās partijas priekšvēlēšanu programmu. Jāatgādina, ka savulaik Latvijā bija partija, kas ievēlēšanas gadījumā Rīgas domē solīja radīt 50 tūkstošus jaunu darbavietu. Arī NAP kontekstā ir dzirdami par šo dokumentu atbildīgo amatpersonu sapņu atreferējumi, ka, to realizējot, Latvijā atgriezīšoties 25% no visiem aizbraucējiem.

Ne mazāk inetresants ir fakts, ka par NAP izstrādi atbildīgā Pārresoru koordinācijas centra šefs Mārtiņš Krieviņš skaidri pasaka - NAP realizācijai būs nepieciešami 3 līdz 4 miljardi latu, bet ministrijas cenšas tajā iekļaut savas vēlmes, kuru kopējā summa ir krietni vien lielāka. Redzot šo kopainu, jāteic, ka vēl tikai trūkst finanšu ministra, kurš pieceltos un pateiktu, ka vairāk par vienu miljardu latu tāpat neviens šā plāna realizācijai nedabūs.

Bieži ir dzirdētas atziņas, ka veiksmīgai tautsaimniecības attīstībai būtu nepieciešams valsts budžetu izstrādāt nevis vienam, bet trīs gadiem. Acīmredzot ir pēdējais laiks vismaz šajā jomā pāriet no vārdiem uz darbiem. Tas būtu daudz efektīvāk, jo vismaz valsts budžetus Latvijā ir ierasts pildīt. Savukārt attiecībā uz dažādiem plāniem, stratēģijām un tamlīdzīgiem dokumentiem mums tā īsti nekad nav veicies. Jā, daudz kas ir sarakstīts, ir sasmērētas lielas papīru kaudzes, turklāt ar frāzēm, kurām grūti nepiekrist, bet rezultātā tas viss ir izmantots faktiski tikai tāpēc, lai būtu, ko noglabāt arhīvā. Ar nožēlu jāatzīst, ka NAP, kam vajadzēja kļūt par praktisku valsts attīstības stratēģiju, arī, visticamāk, ir gaidāms paātrinātās arhivēšanas un noputēšanas scenārijs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažas augstskolas, iespējams, uz studentu rēķina papildus nopelna, uz laiku «pieturot» studentam pienākošos naudu.

DB redakcijā vērsās kāda topošā studenta vecāki, paužot neizpratni par privātās augstskolas noteikto kārtību tam, kad tiek atmaksāts studenta veiktais avanss jeb tā studiju maksas daļa, kas nosedz pirmos studiju mēnešus. Tā kā ģimene nav tik bagāta, lai par studijām samaksātu vairāk nekā 1000 Ls gadā, students plāno pieteikties arī valsts galvotā kredīta saņemšanai. Tos šogad izsniedz SEB banka.

Lai augstskolai samaksātu tās prasītos vairāk nekā 300 Ls, ģimenei nācās aizņemties šo summu. Tos var atgūt, bankai piešķirot un pārskaitot augstskolai studiju kredītu. Tomēr liels bija pārsteigums par augstskolas teikto, ka savu avansu ģimene varēs dabūt vien nākamā gada februārī, kas ir 6–7 mēneši pēc avansa veikšanas un pāris mēneši pēc tam, kad banka varētu būt ieskaitījusi kredītu, kas segs samaksu par pirmo semestri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Zobārstniecības fakultāte pirmsklīniskajā apmācībā sākusi izmantot 18 speciālas apmācību video kameras, informē RSU.

Tās, piestiprinātas pie studenta galvas, ļaus filmēt un ierakstīt zobārstniecības studentu veikto manipulāciju procesu, tādējādi palīdzot gan vietējiem, gan ārvalstu studentiem ātrāk un vēl izcilāk apgūt nepieciešamās profesionālās iemaņas.

Nodarbību laikā katra studenta individuālais darbs tiks saglabāts video failā. Pēc nodarbības students saņems pieeju savam personīgajam video materiālam, lai kopīgi ar pasniedzēju vai individuāli varētu analizēt darba procesu – pareizās un attīstāmās darbības.

Jaunā metode ar video kamerām ļaus apmācības procesā vēl vairāk pievērst uzmanību sīkām detaļām, kas ir ļoti svarīgas zobārsta profesijā, kur katra kustība ārstēšanas procesā ir ar īpašu nozīmi un jāveic ar absolūtu precizitāti. Uzlabojamo darbību analīze būs jauns mācīšanas un mācīšanās veids, kurš mūsdienu tehnoloģiju pasaulē no studentu puses tiek uztverts ar sajūsmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu dzīves ir piepildītas ar nebeidzamām kārdinājumu un iespēju jūrām, kurās mēs bieži atrodamies iekšējā cīņā ar to daļu no sevis, ko varētu nosaukt par "iekšējo kāmīti". Šis neapmierinātais grauzējs mūsu prātos nepārtraukti meklē vairāk — jaunāko tehnoloģiju, lielāku mājokli, augstāku stāvokli darbā. Šāda nebeidzama ilgošanās var viegli novirzīt mūsu uzmanību un enerģiju no pašreizējā brīža un tā, kas mums jau ir, tādējādi radot apburto loku, kurā mēs esam pastāvīgā neapmierinātības un meklējumu stāvoklī. Bet kā mēs varam apmācīt sevi atbrīvoties no šīs iekšējās balss, kas mudina mūs nepārtraukti gribēt vairāk un vairāk? Apzināšanās un mērķtiecīga pieeja savu vēlmju pārvaldīšanai var būt atslēga, kā panākt iekšējo mieru un apmierinātību ar to, kas mums jau ir. Izpētot dažādas stratēģijas, kā apmācīt un nomierināt savu iekšējo "kāmīti", mēs varam atklāt ceļu uz dzīvi, kas piepildīta ar lielāku apmierinātību, mazāk materiālām vajadzībām un dziļāku pateicību par ikdienas dzīves brīnumiem.

Atrodiet pamata cēloni

Pirmais solis, lai apturētu savu iekšējo "kāmīti", ir saprast, kāpēc tas vispār pastāv. Bieži vien mūsu vēlmes izriet no dziļākām emocionālām vajadzībām vai sabiedrības spiediena. Varbūt jūs meklējat atzinību, cenšaties turēt līdzi saviem vienaudžiem vai mēģināt aizpildīt emocionālu tukšumu? Pārdomājot šos jautājumus, tas var palīdzēt atklāt jūsu sajūtu pamatcēloņus.

Praktizējiet apzinātību un pateicību

Apzinātība māca mums dzīvot tagadnē un novērtēt to, kas mums pašlaik ir. Praktizējot apzinātību, jūs varat novērot savas domas un vēlmes, saprotot, ka tās ir īslaicīgas un nenosaka jūsu būtību. Pateicība iet roku rokā ar apzinātību. Sāciet rakstīt pateicības žurnālu un regulāri pierakstiet lietas, par kurām jūtaties pateicīgs. Šī prakse pārorientē jūsu uzmanību no tā, kas trūkst, uz jau esošo pārpilnību jūsu dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Covid-19 sertifikāta uzrādīšanai derēs arī autovadītāja, studenta vai pensionāra apliecība

LETA, 17.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas ļaus Covid-19 sertifikātu uzrādīt arī kopā ar transportlīdzekļa vadītāja, skolēna, studenta vai pensionāra apliecību.

Grozījumi vēl jāizsludina Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Pieņemts deputātu Mārtiņa Šteina (AP), Jura Pūces (AP), Raivja Dzintara (NA), Jura Juraša (JKP) un Ainara Latkovska (JV) priekšlikums likumā noteikt, ka līdz ar Covid-19 sertifikātu jāuzrāda viens no šādiem dokumentu veidiem - personu apliecinošs dokuments, transportlīdzekļa vadītāja apliecība, skolēna, studenta, pensionāra vai izdienas pensijas saņēmēja apliecība.

Atbildīgajā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā 16.decembri izskanēja iespēja vēlāk janvārī veikt likuma grozījumus, lai nepieciešamības gadījumā papildinātu valsts izsniegto dokumentu loku, kurus varētu uzrādīt kopā ar Covid-19 sertifikātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bijušais LU rektors: izglītības kvalitāte mums ir čābīga

Andrejs Vaivars, 13.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai sakarā ar to, ka mūsu pirktspēja ir zema, un nevaram atļauties nopirkt kvalitatīvu produktu, visa mūsu augstākā izglītība ir čābīga? Lielā mērā tā ir, intervijā Dienas Biznesam atzīst Latvijas Universitātes rektors Ivars Lācis.

Viņš norāda, ka, lai situāciju saistībā ar augstākās izglītības kvalitāti Latvijā uzlabotu, ir jāmainās daudz dažādiem aspektiem, kā vienu no svarīgākajiem minot atbildīgu valsts pasūtījumu, kura izveidē būtu jāmazina Augstākās izglītības padomes (AIP) loma.

«Mums ir jāpieņem kādus sešus vai septiņus gadus marinēts jauns Augstākās izglītības likums, kurš n reizes jau gandrīz nonācis tik tālu, ka kaut kas varētu arī notikt. Šajā likumā AIP ir paredzēta pavisam cita loma, cita vieta. Manuprāt, visa veida padomēm ir bišķiņ jāminimizē teikšana, turklāt visās jomās. Ir tomēr vajadzīga personāla atbildība par lietām. Rektors ir atbildīgs par to, kā augstskola funkcionē. Ja kāds kaut ko salaiž dēlī, ir zināma persona, no kā prasīt. Tagad iedomājamies, ka kaut ko salaiž dēlī AIP... Nu un tad?! Vai tad ķersimies pie Saeimas, kas par to padomi balsoja? Nav algoritma! Personu mēs vienmēr varam paņemt «pie dziesmas», bet ne padomi. Skaidrs, ka, nosakot pasūtījumu, šai padomei atvēlētā loma ir pārāk liela,» tā I. Lācis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Valsts budžetam pieiet kā veikalam – ar iepirkumu sarakstu

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 10.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministriju pieprasījumi nākamā gada budžetam pārsniedz 1,1 miljardu eiro, neraugoties uz to, ka fiskālā telpa ir negatīva. Tas nozīmē, ka plānotais budžeta deficīts ir lielāks par to, ko mums atļauj fiskālās disciplīnas noteikumi.

Tas, ka fiskālā telpa ir negatīva, pilnīgi noteikti nav noslēpums nevienam no ministriem. Tādēļ var tikai apbrīnot katru gadu atkārtojošos farsu, kad ministriju pieprasījumi vairākkārtīgi pārsniedz budžeta iespējas un ministri tikai bezpalīdzīgi blisina acis un stāsta, cik visi pieprasījumi ir svarīgi.

Vērotājam no malas nav īsti skaidrs, vai šie pieprasījumi, kurus izpildīt ir nereāli, veidoti pēc principa: ja nu tomēr izdodas piķi dabūt, vai arī tas darīts, lai neviens nevarētu pārmest, ka nauda nav prasīta. Jebkurā gadījumā iznākums ir skumji smieklīgs – labi apzinoties, ka brīvas naudas budžetā nav un plānotais deficīts ir lielāks par pieļaujamo, ministrijas iesniedz nereālus pieprasījumus, lai Ministru prezidents un Finanšu ministrija tiek galā. Tā teikt, kāpēc man būt tam ļaunajam, kas nepaprasa naudu, labāk lai sliktā ir Finanšu ministrija, kura tad pasaka, ka naudas nav. Šāda stratēģija nešķiet pareiza no vairākiem viedokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lato Lapsa: Prognozēju, ka nākamajā Miljonārā būs ļoti nopietnas pārmaiņas

Jānis Goldbergs, 03.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Ļoti iesaku iegādāties un nolikt drošā vietā tieši šo Miljonāra izdevumu, jo prognozēju, ka nākamajā tajā būs ļoti nopietnas pārmaiņas. Un ne tāpēc, ka gaidāmas milzīgas izmaiņas Latvijas bagātāko cilvēku uzņēmējdarbībā, bet tāpēc, ka pirmoreiz būs publiski pieejami visi akciju sabiedrību akcionāru saraksti, kas līdz šim no sabiedrības bija slēpti”.

Tā sola Dienas Biznesa (DB) speciālizdevuma Miljonārs veidotājs, žurnālists un publicists Lato Lapsa. Jau 27. gadu publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, kas DB abonentiem pieejams bez maksas. Gadu gaitā mainās gan metodikas bagātāko cilvēku noteikšanai, gan arī sarakstu papildina jaunas sadaļas. Vairāk par to sarunā ar L.Lapsu.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts žurnālā Miljonārs 

Jau 27. gadu tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts. Un...

27 gadi ir pamatīgs laiks! Kāds izdevums bija sākumā un ar ko atšķiras šodien?

Jā, šis ir divdesmit septītais gads, kaut, protams, tas produkts, kas nāca klajā pirms divdesmit septiņiem gadiem un saucās vienkārši Simt Latvijas miljonāru saraksts, ir kaut kas nesalīdzināmi cits nekā tagadējais izdevuma Miljonārs saturs. Kā, teiksim, poršs pirms divdesmit septiņiem gadiem un poršs šodien. Jau piekto gadu pēc kārtas vienā izdevumā atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.

Jau iepriekš esi Dienas Biznesam atklājis, ka laiku pa laikam kaut kas mainās Latvijas miljonāru atlases metodikā. Proti, faktiski iespējams, ka miljonāru ir krietni vairāk, bet redzam tikai tos, uz kuriem norāda dati. Vai šogad ir kādas izmaiņas miljonāru noteikšanā?

Protams, šie ir tikai pirmie simtnieki - kā redzams, pašlaik apakšējā robeža iekļūšanai Latvijas turīgāko cilvēku pirmajā simtniekā ir nedaudz virs 10 miljoniem eiro. Katram sarakstam ir sava metodika, un tie visi top ciešā sadarbībā ar Lursoft datu bāzēm. Latvijas simt bagātāko uzņēmēju saraksts jau tradicionāli izveidots, summējot to pašu kapitāla daļu, kas katrā no konkrēta uzņēmēja kompānijām ir attiecināma tieši uz viņa kapitāldaļām.100 lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat 100 lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.100 lielāko dividenžu saņēmēju saraksts, balstoties uz ikvienam pieejamiem un pārbaudāmiem Lursoft datiem, rāda pavisam konkrētas summas, ko pilnīgi konkrēti cilvēki izņēmuši no sava biznesa, lai ieguldītu tajā atpakaļ vai izmantotu citiem nolūkiem atbilstoši paši savām vēlmēm. Savukārt patieso labuma guvēju sarakstā uzskaitīti simt patiesie labuma guvēji, uz kuriem attiecināms lielākais Latvijā reģistrēto uzņēmumu (to, kuri ir iesnieguši labuma guvēju sarakstus) kopējais peļņas (pēc nodokļu nomaksas) apjoms.

Kādas ir būtiskākās izmaiņas Latvijas pelnošāko cilvēku sarakstos, un ar ko tas saistāms?

Tas nu gan katram lasītājam būtu jāpēta pašam - šis ir unikāls datu apkopojums, un katrs atbilstoši savai uztverei un vajadzībām var izdarīt secinājumus tieši sev.Taču to gan varu teikt, ka ļoti iesaku iegādāties un nolikt drošā vietā tieši šo Miljonāra izdevumu, jo prognozēju, ka nākamgad tajā būs ļoti nopietnas pārmaiņas. Un ne tāpēc, ka gaidāmas milzīgas izmaiņas Latvijas bagātāko cilvēku uzņēmējdarbībā, bet tāpēc, ka pirmoreiz būs publiski pieejami visi akciju sabiedrību akcionāru saraksti, kas līdz šim no sabiedrības bija slēpti. Tas daudz ko mainīs, un jaunumi būs pietiekami iespaidīgi.

Kādēļ Latvijā vēl aizvien nav miljardieru, kā tas ir Lietuvā?

Ceru, ka man nav taisnība, pieļaujot, ka tam ir pietiekami liels sakars ar to, ka vidusmēra latvietis pēc savas mentalitātes ir darba ņēmējs, nevis uzņēmējs.

Ir kādi uzvārdi pelnošo sarakstā, kurus vēlētos īpaši izcelt par viņu pienesumu tautsaimniecībai?

Jau atkal tas pats – nevienam neko priekšā neteikšu. Katram cilvēkam šajos sarakstos ir klāt apraksts – ne tikai plikas summas, bet arī uzņēmumu nosaukumi, to darbības jomas un rezultāti. Atkārtošos – šie ir unikāli datu apkopojumi, kuri ikvienam lasītājam var sniegt individuālus vērtīgus secinājumus.

Lielākie zaudētāji - to ir daudz, kāpēc un kā izskatās nākotne? Zaudējumi vēl prognozējami, un vai tie, kuri iekļūst pelnītāju sarakstā uz zaudētāju rēķina, ir veco smagsvaru vērti? Proti, Latvijas 100 bagātāko cilvēku kapitāla summa aug vai tomēr samazinās?

Katrā no sarakstiem ir atrodami simt vārdi un uzvārdi, sniedzot vispilnīgāko iespējamo pārskatu par Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības lielāko panākumu guvējiem un arī lielākajiem neveiksminiekiem. Vienmēr būs zaudētāji, vienmēr būs ieguvēji, un uzņēmējdarbības īpatnība ir tā, ka apjomīga peļņa vienā gadā var mīties ar iespaidīgiem zaudējumiem jau nākamajā - arī to uzskatāmi parāda un pierāda Miljonāra saraksti.

Žurnālu Miljonārs meklē lielākajās mazumtirdzniecības vietās Latvijā!

Digitāli Miljonārs pieejams arī šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Piegriež ideālo Eiropas uzvalku

Egons Mudulis, 12.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2030. gadam Eiropas transpota tīkla (TEN-T) projektiem nepieciešami 700 miljardi eiro; finansējuma avoti – neskaidri, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvija saviem infrastruktūras attīstības projektiem sarēķinājusi 5,55 miljardus eiro.

Vēlamības izteiksmē

2014. gada laikā Eiropas Komisijas (EK) pasūtītie deviņu TEN-T pamattīkla koridoru pētījumos uzskaitītie (simtiem) projekti vairāk ir vēlmju saraksts, kuru apmierināšana radītu pilnīgu transporta infrastruktūru, DB norāda aptaujātie eksperti. Pētījumos gan nav nekā unikāli jauna, lielā mērā tie ir iesaistīto pušu, tostarp valstu, sniegtās informācijas apkopojums, norāda transporta eksperts Tālis Linkaits. Tas ir vajadzību apkopojums, lai transporta koridori spīdētu un laistītos, bet dzīvē šāda ideāla situācija nav iespējama, un līdzekļi tādos apjomos nebūs atrodami. Tas ir vēlmju saraksts, ko paredz izveidot TEN-T regula, nosakot prioritāros koridorus, kas jāattīsta ātrāk nekā cita infrastruktūra, piekrīt Satiksmes ministrijas (SM) Tranzītpolitikas departamenta direktors Andris Maldups. Tas nozīmē, ka ne visi projekti tiks realizēti, jo diezin vai valsts varēs tos atļauties. Tā kā skaidri finansējuma avoti visiem projektiem nav paredzēti, pētījums drīzāk kalpos kā informatīvs apkopojums par koridoru efektīvai darbībai nepieciešamajām investīcijām, piebilst SM valsts sekretāra vietniece Ilze Aleksandroviča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā kapitālsabiedrībās nevar saskatīt saistību starp samaksas lielumu un atbildību par paveikto, iespējams, algu maksā par kaut ko citu

Lai cik tūkstošus pelnītu valsts pārstāvji, ar valsts kapitālsabiedrību uzraudzīšanu tiem īsti neveicas, taču parasti atbildību par sliktu pieskatīšanu no viņiem neprasa. Pēdējais uzskatāmais piemērs ir VAS Latvijas pasts valdes «atkāpšanās» no amata. Trešās Valda Dombrovska (Vienotība) valdības un bezpartejiskā satiksmes ministra Aivja Roņa laikā valdē un pēc tam satiksmes ministra Anrija Matīsa (Vienotība) laikā valsts kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja amatā nokļuvušais Arnis Salnājs pēkšņi izrādījies pagalam nepiemērots pasta kompānijas vadīšanai. Kamēr satiksmes nozari kūrēja Vienotība, tikmēr jurists Salnājs bija gana labs. Viņš saglabāja savu krēslu, kaut arī pats parūpējās par skandāliem, tostarp priekšvēlēšanu laikā pārcentīgi sargājot Solvitas Āboltiņas labo slavu, proti, apturot viņai netīkamas informācijas izplatīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kur rast līdzekļus veselības aprūpes finansējuma palielināšanai? Varianti ir

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija nav unikāla tajā ziņā, ka vēlmju un vajadzību ir vairāk nekā budžeta iespēju. Nevienai nozarei nepietiek līdzekļu, bet veselības aprūpes finansējums mūsu valstī ir kritiski zems. To būs nepieciešams palielināt arī bez Covid-19, jautājums tikai, kur rast šos brīnumlīdzekļus. Un varianti ir.

Ik pa laikam dzirdam sabiedrības pārmetumus, ka nav skaidrs, kur paliek nomaksātie nodokļi un kā veidojas valsts, tajā skaitā arī veselības budžets. Patiesi budžeta veidošanas procesu Latvijā tāpat kā citās valstīs vienkāršiem vārdiem izskaidrot ir grūti. Piekrītu viedoklim, ka laba pārskata, kur, cik, kam tiek tērēts, mums īsti nav. Arī tad, kad Saeima pieņem budžetu, ir sarežģīti atrast pareizās lapaspuses, lai varētu saprast lielos ciparus.

Ja Latvijas gadījumā finansējums veselības aprūpei ir ap 4% no iekšzemes kopprodukta, kas ir viens no zemākajiem Eiropā, tad jautājums, cik no tiem 4% veido algas, kāds ir investīciju apmērs. Neatkarīgi no tā, cik procenti no iekšzemes kopprodukta patlaban tiek atvēlēti veselības aprūpei, pie jebkādiem aprēķiniem tas finansējums ir dramatiski zems. Jā, nozares finansējums sasniedza miljardu eiro, taču būs nepieciešams rast vēl mazliet vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pētniece: Saraksts ar Latvijai nevēlamiem Baltkrievijas pilsoņiem ir rūpīgi izsvērts un izskatīts

LETA, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko dēla Viktora Lukašenko iekļaušana Latvijai nevēlamo personu sarakstā liecina, ka saraksts ir rūpīgi izsvērts un izskatīts, tādu viedokli pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Beāte Livdanska.

Livdanskas ieskatā, saraksts veidots, ņemot vērā amatpersonu atbildību par represijām, kas tiek vērstas pret civiliedzīvotājiem, gan arī par dalību neleģitīmajās prezidenta vēlēšanās.

Tāpat pētniece akcentēja, ka saraksts dod skaidru signālu, ka Latvija, līdzās Lietuvai un Igaunijai neatbalsta situāciju, kāda pēc prezidenta vēlēšanām 9.augustā ir izveidojusies Baltkrievijā. Tas ir simbolisks un politisks žests, lai parādītu, kāda ir Latvijas nostāja un, ka tā neatbalsta Lukašenko režīmu, neleģitīmās vēlēšanas un politieslodzīto aizturēšanu, norādīja pētniece.

To, kādas varētu būt Latvijas un Baltkrievijas turpmākās ekonomiskās attiecības, rādīs laiks un Baltkrievijas valdības turpmākā rīcība, norādīja pētniece, uzsverot, ka tad, kad tika paziņoti oficiālie rezultāti un situācija Baltkrievijā attīstījās, Latvija bija piesardzīga savā nostājā, bet atvērta politiskā dialoga veidošanai arī pa diplomātiskajiem kanāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Klajā nāks jaunais Latvijas bagātāko cilvēku, pelnītāju, zaudētāju, dividenžu saņēmēju TOP 100: šoreiz īpaši dramatiskas pārmaiņas

DB, 03.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 4. oktobrī klajā nāks izdevums Miljonārs - 100 Latvijas turīgākie cilvēki: vienā izdevumā būs atrodami četri Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai būtiski saraksti – reizē ar Latvijas bagātākajiem cilvēkiem arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju un arī lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju simtnieki.

Vispirms jauno izdevumu, ko jau tradicionāli sagatavojuši Lato Lapsa un Kristīne Bormane sadarbībā ar Lursoft un korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars ekspertiem, saņems laikraksta Dienas Bizness abonenti, savukārt nākamnedēļ tas nonāks arī mazumtirdzniecībā.

Pats galvenais ir Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts

100 lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat 100 lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tikai DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī joprojām baņķieri

Dienas Bizness, 19.10.2017

SIA Izdevniecība Dienas bizness valdes priekšsēdētājs Jānis Maršāns, laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde, Miljonāru topa autors Lato Lapsa

Foto: Matīss Markovskis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 19. oktobrī, nācis klajā žurnāls Miljonārs.100 Latvijas lielākie pelnītāji (autori: Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB). Nu jau vairāk nekā desmit gadus neiztrūkstoši miljonāru saraksta galvgalī ir abi ABLV bankas īpašnieki - šā gada Latvijas 100 bagātāko saraksta pirmajā vietā ierindots Oļegs Fiļs, bet otrajā - Ernests Bernis.

O. Fiļa bagātība tiek lēsta 315 miljonu eiro apmērā (kāpums par 5 miljoniem eiro, salīdzinot ar pagājušo gadu), savukārt, E. Berņa - 312 miljoni eiro (kāpums par 5 miljoniem eiro).

Miljonāru topu 19. oktobrī abonenti saņem bez maksas, no 23. oktobra tas būs nopērkams lielākajās tirdzniecības vietās.

Neiztrūkstoši ABLV bankas īpašniekiem sarakstā seko trešais baņķieris, kuram pieder būtiska pakete citā «nerezidentu bankā». Topa trešajā vietā atrodas Leonids Esterkins, kura bagātības apmērs ir 226 miljoni eiro (kritums par 24 miljoniem eiro).

Nu jau otro gadu pēc kārtas ceturtais bagātākais cilvēks Latvijā ir komunikāciju tehnoloģiju uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš (162 miljoni eiro, kāpums par 12 miljoniem eiro). Neiztrūkstoši miljonāru pirmajā piecniekā ir otrs Rietumu bankas līdzīpašnieks Arkādijs Suharenko (116 miljoni eiro, kritums par 12 miljoniem eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc balsu saskaitīšanas vairāk nekā pusē vēlēšanu iecirkņu Rīgā būtisks pārsvars pār pārējiem partijām ir apvienotajam "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" sarakstam, liecina Centrālās vēlēšanas komisijas dati.

Pēc rezultātu apkopošanas 82 no 158 iecirkņiem attiecīgais politiskais spēks saņēmis 52,50% balsu, kas ļautu Nilam Ušakovam nosargāt Rīgas mēra amatu.

Tālāk seko Latvijas Reģionu apvienības un "Latvijas attīstībai" apvienotais saraksts, kas pagaidām ieguvis 13,19% balsu, Jaunā konservatīvā partija - 12,72%, "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK - 8,98%, un "Vienotība" - 6,02%.

Pārējās partijas pašlaik nav pārvarējušas 5% barjeru, kā pirmajai aiz svītras paliekot Zaļo un zemnieku savienībai ar 3,24% vēlētāju atbalstu.

Kā ziņots, aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas un Rīgas Stradiņa universitātes pie iecirkņiem veiktās vēlētāju aptaujas rezultāti liecināja, ka partiju "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" apvienotais saraksts varētu būt zaudējis vairākumu Rīgas domē, jo par Nila Ušakova un Andra Amerika vadīto partiju apvienību nobalsojuši 42,9% aptaujāto vēlētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēji: jābūt skaidrībai par NAP ieviešanas pasākumiem

Elīna Pankovska, 22.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā uzņēmēji ir apmierināti ar to, ka ir tapis Nacionālās attīstības plāns 2014.-2020.gadam (NAP). Tomēr piebilst, ka plānam ir jāparāda bilde, kāda Latvija izskatīsies, piemēram, pēc gadiem piecpadsmit, jo kamēr šādas bildes nav, tas esot tikai kārtējais vēlmju saraksts.

Augstskolas Turība un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Aigars Rostovskis Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā atzīmēja, ka plānā ir jārunā par Latvijas konkurētspēju dažādās jomās, proti, gan nodokļu politikā, gan izglītībā, gan arī jāvērtē kā strādā politiķi un valdība.

Arī Eco Baltia dibinātājs Viesturs Tamužs norāda, ka ir apmierināts ar izstrādāto plānu, un bijis pārsteigts, ka tik īsā laikā izstrādāts tik kvalitatīvs dokuments. Savukārt telekomunikāciju iekārtu ražošanas uzņēmuma SAF Tehnika mārketinga viceprezidents Jānis Ennītis bilda, ka pagaidām neesot īsti skaidrs, kas šo dokumentu nepārvērtīs par kārtējo vēlmju sarakstu, jo neesot atbildes, kas šādu iespējamību novērsīs. Tomēr viens no svarīgākajiem uzdevumiem valdībai būtu panākt, lai, piemēram, visi uzņēmēji sekotu šim plānam un virzītos uz mērķi. J. Ennītis arī piebilst, ka vēl viena neskaidrība esot par to, kur tiks ņemti līdzekļi plāna realizācijai, kā arī, cik lieli līdzekļi būs nepieciešami.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Neticami atklāta un skarba motivācijas vēstule sajūsmina Volstrītu

Gunta Kursiša, 16.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa Volstrītas uzņēmumiem sūtīto prakses pieteikuma vēstuļu ir pārdrošas un liecina par pilnīgu jomas nepārzināšanu, taču kāds universitātes students izraisījis sajūsmu Volstrītā, uzrakstot ļoti atklātu motivācijas vēstuli, liekot profesionāļiem atzīt to «par labāko vēstuli, ko tie jebkad redzējuši», raksta Business Inider.

«Esmu ļoti ieinteresēts investīciju banku nozarē un vēlētos neko vairāk, kā vien no jums mācīties. Man nemetas slikta dūša no kafijas pienešanas, kurpju spodrināšanas vai drēbju savākšanas no veļas mazgātavas, un es pie jums esmu gatavs strādāt par velti. Godīgi sakot, es vienkārši vēlos atrasties vienā telpā ar industrijas profesionāļiem un iegūt tik daudz zināšanu, cik iespējams,» teikts studenta motivācijas vēstulē.

«Netērēšu jūsu laiku, uzskaitot savus sasniegumus, nosaucot pārspīlētus amata nosaukumus vai pievienojot pāris rindiņas ar «sviestu» par manu līdzšinējo pieredzi un prasmēm, kas lieliski atbilst investīciju banku prakses iziešanai,» raksta jaunietis. «Patiesība ir tā, ka man nav nekādu neticami īpašu prasmju vai ģeniālu īpašību, tomēr man ir teju perfekts GPA (studenta akadēmisko sasniegumu mērs) un vēl varu piedāvāt smagu darbu. Iepriekš esmu izgājis praksi Merril Lynch Ieguldījumu pārvaldes nodaļā, kā arī izgājis kursu par investīciju bankām, ja tas kādi noder,» teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Augstākās izglītības vājākais posms Latvijā ir akadēmiskais personāls

Marika Ģederte, Starptautiskās Kosmetoloģijas koledžas valdes priekšsēdētāja, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas izglītības sistēma pamatskolas un vidusskolas posmā jau tagad piedzīvo fundamentālas pārmaiņas, proti, pāreju uz tā saukto kompetenču jeb lietpratības izglītību. Taču aktuāls ir jautājums, kādas kvalitātes augstāko izglītību saņems Latvijas augstākās izglītības iestādēs studējošie.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, analizējot ekspertu komisiju 2017. gadā sniegtos akreditācijas ziņojumus par 21 Latvijas augstākās izglītības iestādē īstenotām 119 studiju programmām, nonāk pie visai skarbiem secinājumiem gan par studiju, gan mācībspēku kvalitāti. Viņš arī secina, ka augstākās izglītības vājākais posms Latvijā ir akadēmiskais personāls, par pamatu tam minot starptautisko publicitāšu niecīgo skaitu, kā arī nepietiekamas profesionālās kvalifikācijas un prasmes.

Vadot Starptautisko Kosmetoloģijas koledžu (SKK), kurā var iegūt pirmā līmeņa augstāko izglītību veselības aprūpē, ļoti nopietni pētu un analizēju – gan ierakstot, gan vērojot lekcijas –, kā pasniedzēji strādā patlaban un kā darbs varētu tikt uzlabots. Diemžēl jāatzīst, ka pasniedzēji ļoti pretojas pārmaiņām un nevēlas mainīt ieradumus. Piemēram, joprojām ir tādi mācībspēki, kuri vēlas stāvēt pie tāfeles un nolasīt lekciju tā, kā tas darīts gadu desmitiem. Turklāt pieredze, kuru patlaban gūstu «studenta kurpēs» divu prestižu pasaules augstskolu – Hārvardas un Oksfordas – profesionālās mūžizglītības programmās, vienā attālināti, bet otrā klātienē, ļauj saprast, kurā virzienā attīstās mūsdienīga profesionālā augstākā izglītība un ko būtu vērts censties jau tagad ieviest Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Studiju gadi ir viens no dārgākajiem posmiem vecākiem bērnu uzturēšanā; gadā vidēji nepieciešami 7000 eiro

Db.lv, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa iedzīvotāju (29%) apzinās, ka studijas Latvijas augstskolās gadā izmaksā no 1500 eiro līdz 2000 eiro, liecina Swedbank veiktā aptauja.

Vēl ceturtdaļa uzskata, ka izmaksas ir 1000 līdz 1500 eiro gadā, un piektdaļa -, ka vairāk nekā 2000 eiro. Savukārt katrs desmitais ir pārliecināts, ka tās iekļaujas robežās līdz 1000 eiro, bet 14% vecāku par šo jautājumu nav priekšstata. Taču izmaksas par profesijas apgūšanu nebūt nav vienīgās, par ko vecākiem nereti jārūpējas. Papildus mācību maksai, ik mēnesi vēl vismaz 400 eiro būtu nepieciešami studenta ikdienas vajadzību nodrošināšanai, domā vairāk nekā puse aptaujāto. Piektdaļa (22%) ir pārliecināti, ka atsevišķi no vecākiem dzīvojoša studenta iztikai pietiktu ar 300–400 eiro mēnesī, bet 19% - līdz 300 eiro mēnesī.

Zīmīgi, ka arī paši topošie studenti uzskata līdzīgi - ikmēneša izmaksas studiju gados varētu sastādīt sākot no 400 līdz par vairāk nekā 500 eiro mēnesī (47%). Tikai katrs piektais (23%) pieļauj, ka iztikai būtu nepieciešami no 300 līdz 400 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijā atklāti «caurumi» sistēmās, kas portālu klientus atpazīst ar internetbanku palīdzību

Lelde Petrāne, 10.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinas tehnoloģiju universitātē veiktais latviešu studenta Arņa Paršova pētījums liecina, ka gandrīz visos gadījumos klientu atpazīšana caur internetbankām ir nedroša un dažos gadījumos pietiktu pat tikai ar sveša cilvēku vārdu un personas kodu, lai jebkurš piekļūtu tikai konkrētam lietotājam domātajai informācijai, vēstīja raidījums Nekā personīga.

Tas norāda, ka pētījumā minētās nepilnības nekādā veidā neattiecas uz pašu internetbanku drošību. To uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija un komisija apliecināja, ka visas operācijas, kas saistītas ar klientu naudas pārskaitījumiem, ir drošas.

Pēdējos gados Latvijā daudzi portāli ļauj lietot elektroniskos pakalpojumus, klientus atpazīstot ar internetbanku palīdzību. Tas notiek tā. Pie datora piesēžas, pieņemsim, Jānis Bērziņš, atver portālu, lai, piemēram, samaksātu par fotoradara pārkāpumu. Portāls pierasa, lai lietotājs apliecina, ka pa tiešām ir Jānis Bērziņš. Ja Bērziņam ir elektroniskā paraksta vai jaunizdotā ID karte, viņš to var izdarīt uzreiz. Bet lielākajai daļai šādu karšu nav. Tāpēc turpat visi elektronisko pakalpojumu piedāvātāji klientu atpazīšanā sadarbojas ar bankām. Bērziņš bankai apstiprina savu personības īstumu, un bankas nosūta portālam apstiprinājumu, ka tas tiešām ir Bērziņš, un viņš var sākt izmantot portāla pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Tikai ceturtā daļa studentu jūtas profesionāli sagatavoti darba tirgum

Lelde Petrāne, 24.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai ceturtā daļa Latvijas augstskolu bakalaura pēdējo kursu un maģistra studiju studentu jūtas profesionāli sagatavoti darba tirgum. Studenti arī norāda, ka tikai pirmo reizi nonākot darba vidē, apzinās, cik vērtas ir to augstskolā iegūtās zināšanas, liecina aptaujas dati.

Nordea veiktajā aptaujā noskaidrots, ka tikai ceturtā daļa studentu (25%) jūtas pietiekami zinoši un profesionāli sagatavoti darba tirgum, kamēr 38% aptaujāto nav viedokļa par savu sagatavotību darba tirgum. Neziņa lielākoties pastāv bakalaura programmās studējošo vidū (41%), ko var skaidrot ar reālas darba pieredzes vai iepriekšējas prakses trūkumu. Tāpat arī studenti, kas izmantojuši prakses iespēju, jūtas ievērojami nepārliecinātāki par savu gatavību darba tirgum, proti, 43% aptaujāto, kas praktizējušies uzņēmumā sevis izvēlētajā nozarē, atzīst, ka nejūtas pietiekami zinoši un sagatavoti darba tirgum. Līdzīgās domās ir 26% aptaujāto studentu, kas prakses iespējas nav izmantojuši, kamēr – 48% šīs grupas pārstāvju nespēj novērtēt savu atbilstību darba tirgum.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lietuviešu studenta veidoti bērnu ratiņi ar gaisa filtru izpelnās starptautisku atzinību

LETA, 16.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā dizaina konkursā Electrolux Design Lab Helsinkos augstu atzinību izpelnījusies Viļņas Mākslas akadēmijas studenta Dominika Budina piedāvātā ideja - bērnu ratiņi ar gaisa filtru, kas pasargā mazuli no piesārņota gaisa.

Konkursa komisija ne tikai novērtējusi viņa piedāvājuma aktualitāti, bet arī prognozējusi tam komerciālu veiksmi un iespējas nostiprināties pasaules tirgū, raksta Faktai.lt.

Šogad konkursam bija pieteikušies 1500 dalībnieki no 56 pasaules valstīm. Atlasi uz trešo kārtu izturējuši seši no viņiem. 23 gadus vecā lietuviešu studenta darbs ar devīzi Gaisa vairogs ieguvis otro vietu un 6000 eiro prēmiju.

Jautāts par saviem panākumiem, Dominiks atzīst, ka cerējis iekļūt pirmajā simtniekā, bet iespēja piedalīties finālā un godalgotā vieta pārsteigusi arī viņu pašu.

«Man liels prieks par šo uzvaru. Starptautiskais konkurss Electrolux Design Lab ne tikai dod iespējas iepazīstināt pasauli ar savām idejām, bet ļauj arī mācīties, paver radošo brīvību un veicina inovāciju ieviešanu,» viņš sacījis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku kredītdevēju daudzviet reklamētie ātrie kredīti nav vienīgā iespēja īsā laikā aizņemties naudu, jo patēriņa kredītus gatavas piešķirt arī bankas, tiesa gan, skrupulozi vērtējot kredīta prasītāja aizņēmumu vēsturi, ienākumus, vecumu un pat apgādājamo skaitu, raksta laikraksts Diena.

Lai pārliecinātos, ka nebanku aizdevēju piešķirts ātrais kredīts nav vienīgais variants, kā uzlabot finansiālo situāciju, laikraksts pētījis izdomātu kredītņēmēju - studenta, kas saņem darba algu, un pensionāra - iespējas iegūt patēriņa kredītu plaši pazīstamās bankās.

«Izvērtējot klienta maksātspēju, no svara ir dažādi rādītāji, piemēram, kopējo kredītsaistību apmērs pret ienākumiem. Ja rezultāts ir pozitīvs, klientam var piešķirt aizdevumu līdz pusotras algas apmēram,» par iespēju studentam saņemt patēriņa kredītu sacījis Swedbank pārstāvis Dzintars Kalniņš. Kredīta prasītājam jābūt vismaz 21 gadu vecam, ar pozitīvu kredītvēsturi un regulāriem ienākumiem - no 180 latiem mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Kredīta prasītājam jābūt arī bankas klientam un ienākumi jāsaņem šīs bankas kontā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien Jelgavā, J.Čakstes bulvārī pie Mītavas tilta uzstādīta bronzas skulptūra – strūklaka «Jelgavas students», ziņo zz.lv.

2,25 metrus augsto studenta skulptūru uzstādīja tās veidotājs – tēlnieks Kārlis Īle.

Augustu «students» pavadīs, iedzīvojoties Jelgavas pilsētvidē tehniskā pārbaudes laikā. Kad Jelgavā būs atgriezušies studenti un mācību gada sākumu svinēs skolēni, viņu pulkam pievienosies arī «Jelgavas students» - atklāšana notiks 2.septembrī, vēsta pašvaldība.

Kā raksta zz.lv, 6. februārī metu konkursā K.Īles darbu konkursa komisija atzina par piemērotāko skulptūru izvietošanai J.Čakstes bulvārī pie Mītavas tilta. Konkursa nolikums noteica: tēlniecības objekta vizuālajam tēlam jābūt idejiski pamatotam un harmoniski jāiekļaujas J.Čakstes bulvāra telpiskajā vidē, nesot skatītājiem emocionālu vēstījumu. Atbilstoši konkursa nolikumam K.Īle prēmēts ar naudas balvu 1300 latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

RTU Studentu biznesa inkubatorā attīstīs jaunu brīvā laika pavadīšanas iespēju

Dienas Bizness, 09.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna brīvā laika pavadīšanas iespēja grupām, lāzeršķiltavas, kas darbojas ar elektrību un universāla sociālo tīklu Facebook.com un Draugiem.lv sekotāju piesaistes aplikācija maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī vēl septiņas biznesa idejas, kas guvušas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Studentu biznesa inkubatora atbalstu visam 2014. gadam.

Konkursa žūrijas galveno atzinību izpelnījās RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes (DITF) doktoranta Gundara Miezīša ideja «Izbēgt no slazda», kas sniegtu jaunu brīvā laika pavadīšanas iespēju grupām no diviem līdz pieciem cilvēkiem, pārbaudot atjautības, loģiskās domāšanas un pat detektīva spējas. Ideja saņēma «Swedbank» AS atbalstu 700 EUR vērtībā.

Otro vietu ieguva RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes (ETF) maģistranta Klāva Kokina un studenta Jorena Broča biznesa ideja sākt lāzeršķiltavu ražošanu un tirdzniecību. Šis produkts atšķirībā no tirgū esošajām šķiltavām darbojas nevis ar gāzi vai degšķidrumu, bet ar elektrību, ko nodrošina atkārtojami lādējamas akumulators. Ideja saņēma «Swedbank» AS atbalstu 350 EUR vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru