Jaunākais izdevums

Jebkādas ziņas par izejvielu cenu pieaugumu pēdējos mēnešos kļuvušas jau teju apnicīgas. Tiesa gan, tās tāpat turpina durties acīs. Piemēram, Financial Times ziņojis, ka 2021. gada janvārī litija karbonāta, kas ir nepieciešams bateriju ražošanā, cena bijusi aptuveni 9,6 tūkst. ASV dolāru par tonnu.

Savukārt šā janvāra beigās tā bija pārsniegusi jau 50 tūkst. ASV dolāru atzīmi par tonnu. Faktiski ievērojams deficīts draud tām lietām, kas nepieciešamas Rietumvalstu grandiozajiem enerģijas transformācijas plāniem.

Attiecīgi tas liek domāt, ka šo plānu cena kļūs arvien augstāka. The Wall Street Journal (WSJ) apkopotie dati liecina, ka litija jonu akumulatoru gadījumā to cena kopš 2010. gada ir sarukusi par 90% līdz aptuveni 130 ASV dolāriem uz kilovatstundu. WSJ rēķina, ka maģiskā robeža, kad elektroauto var ekonomiskā ziņā konkurēt ar tradicionālajiem iekšdedzes dzinēja spēkratiem, esot 100 ASV dolāri uz kilovatstundu.

Daudzi paredzējuši, ka šo robežu baterijām izdosies sasniegt dažu tuvāko gadu laikā. Tiesa gan, WSJ secina, ka šis mērķis, ņemot vērā bateriju metālu deficītu, var būt arī attālāks. Tiek izcelts, ka šādām baterijām arī nepieciešamais kobalts gada laikā ir sadārdzinājies par 120% un niķeļa sulfāts – par 55%. Pieprasījums bez piedāvājuma Pamatā šāds cenu pieaugums seko lielajam pieprasījumam un pieņēmumiem par šāda milzīga pieprasījuma noturību nākotnē.

Lielākā daļa no ASV un Eiropas autoražotājiem pēdējos gados ziņojuši par pārslēgšanos prom no tradicionālo auto ražošanas uz elektrisko spēkratu ražošanu. Attiecīgi ātri vien pieprasījums pēc bateriju metāliem ir pārsniedzis to piedāvājumu. Tāpat arī Ķīna, kurā notiek būtiska daļa bateriju un to detaļu ražošanas, būtiski kāpinājusi pati savas elektroauto industrijas apmērus. Galu galā – tieši šī valsts šobrīd var lepoties ar lielāko elektroauto tirgu pasaulē.

Visu rakstu lasiet 15.februāra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas pārvades sistēmas operators "Litgrid" pirmdien pieslēdzis tīklam pirmo eksperimentālo viena megavata bateriju, sperot soli uz enerģijas uzkrāšanas iekārtu sistēmas izveidi.

Tam būs liela nozīme valsts turpmākās enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā un energosistēmas sinhronizācijā ar pārējās Eiropas tīklu.

Kā norādījis "Litgrid" vadītājs Roks Masjulis, šī baterija ir pirmais pilotprojekts Baltijas valstīs, kura gaitā uzņēmuma speciālisti testēs tās darbību pārvades tīklā reālajos energosistēmas darba apstākļos un pētīs tās sniegtās iespējas.

"Tā ir pirmā baterija, kas palīdzēs mums iemācīties labāk pārvaldīt savus tīklus, stabilizēt frekvences, kontrolēt spriegumus un citus tehniskos parametrus un iegūt vajadzīgo pieredzi," ceremonijā Viļņas transformatoru apakšstacijā uzsvēris Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Plešs: Zaļais kurss ir vitāla nepieciešamība Eiropas enerģētiskajai neatkarībai

Db.lv, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs un ministrijas (VARAM) pārstāvji šodien piedalās Eiropas Savienības (ES) Vides ministru padomes sanāksmē, kurā lems un pārrunās prioritātes vides jomā - virzību uz klimatneitrālu ekonomiku, ilgtspējīgu resursu izmantošanu, pāreju uz aprites ekonomiku un jautājumus, kas nodrošina rūpes par vidi, informē VARAM.

Padomes sanāksmē tiks turpinātas diskusijas par 2021.gada 14.jūlijā publicēto tiesību aktu priekšlikumu pakotni "Gatavi mērķrādītājam 55%" jeb "Fitfor 55". VARAM uzskata, ka līdz šim paveikts nozīmīgs darbs tehniskā līmenī, lai izskatītu tiesību aktu priekšlikumus un virzītos uz kompromisiem. Tomēr joprojām ir virkne politisku un tehnisku jautājumu, pie kuriem darbs ir jāturpina, lai sasniegtu iezīmēto mērķi - panākt, ka ES līdz 2050.gadam kļūst klimatneitrāla. ES tiesību akti ir jāpielāgo, lai zaļo pārkārtošanos padarītu par realitāti.

"Sadarbībā ar partneriem Eiropas Savienībā ir jāsper arvien ambiciozāki soļi, lai kāpinātu atjaunojamo energoresursu jaudas, celtu energoefektivitāti visās tautsaimniecības nozarēs un virzītos prom no fosilā kurināmā izmantošanas gan mājsaimniecībās, gan komercsektorā. Jau iepriekš esmu teicis, ka Zaļais kurss ir vitāla nepieciešamība, un šobrīd, kad kā Latvija, tā visa Eiropa tiecas sekmēt enerģētisko neatkarību no trešajām valstīm, reaģējot uz Krievijas izvērsto karu Ukrainā, virzība uz ilgtspējīgiem risinājumiem ir ne vien attīstības, bet arī drošības garants," komentē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas tehnoloģiju uzņēmums Anodox Energy Systems ir paziņojis par ienākšanu Latvijā un iecerējis Rīgas ostas teritorijā attīstīt elektroautomašīnu bateriju ražotni.

Kopējais investīciju apjoms pirmajā posmā sasniegs 50 miljonus eiro kā arī tiks izveidotas līdz 300 jaunas darba vietas.

Paredzams, ka pirmā rūpnīca Rīgas ostas teritorijā sāks darboties 2022. gada decembrī, bet pēc tam tiks izveidota arī otra rūpnīca, kurā tiks izmantota šobrīd pasaulē populārā LFP (Litija dzelzs fosfātu akumulators) tehnoloģija.

“Latvijas uzņēmēji ir daļa no autoražošanas vērtību ķēdes Eiropā. Tādi uzņēmumi kā Bucher Municipal, LEAX Rēzekne, LAS-1 kompānija, LEAX Baltix, Dinex Latvia, EMJ Metāls, SFM Latvia, Metaro, Defence Partnership Latvia un LANOS ražotie produkti ir daudzās pasaules labākajās automašīnās. Mūsu mērķis ir papildināt šo produktu klāstu un panākt lai Latvijā notiktu arī automašīnu komplektācija. Šāds projekts nostiprinās Latvijas pozīcijas mašīnbūves nozarē, piedāvājot ne vien modernākos tehnoloģiskos risinājumus un augsti apmaksātas darba vietas, bet arī paplašinot sadarbību ar globāliem spēlētājiem un eksporta tirgiem. Vienlaikus tas nozīmē arī daudz straujāku visas mašīnbūves nozares un ar to saistīto uzņēmumu attīstību, jo tiks veicināta gan produktivitāte, gan zināšanu ietilpīgu preču un pakalpojumu eksports tādā veidā padarot Latvijas sabiedrību bagātāku un drošāku. Tāpēc svarīgi ir turpināt “zaļā koridora” principu prioritārajiem investīciju projektiem, lai paātrinātu arī automašīnu komplektācijas sertifikācijas procesu,” komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Iepirkšanās paradumu maiņa: ko izvēlas šodienas pircējs?

Anda Daliņa, NielsenIQ Latvia mazumtirdzniecības pakalpojumu vadītāja; Uģis Začs, “StrongPoint” klientu servisa vadītājs, 15.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības nozare vienmēr ir sinhroni līdzdarbojusies pircēju iepirkšanās paradumiem, kurus, savukārt, ietekmē dažādi ārējie notikumi un apstākļi. Pēdējo gadu laikā ir notikuši daudzi negaidīti pavērsieni, kas ir ietekmējuši sabiedrības noskaņojumu un veidu, kā tiek veikti ikdienas pirkumi.

Pandēmijas radītie ierobežojumi un Krievijas izraisītais karš Ukrainā ir “sašūpojis” gan ekonomiku, gan arī mazumtirdzniecības nozari, kā arī licis pircējiem pārdomāt savus tēriņus un pielāgot iepirkšanās paradumus.

Latvija – atlaižu kultūras eksperti

Baltijā Dzeltenas vai sarkanas, lielāka izmēra, ar uzrakstu treknrakstā – tā izskatās tipiskas preču cenu zīmes, kuras liela daļa pircēju ar acīm vienmēr sameklē, veicot savus ikdienas pirkumus. Pēc Strategic Planner Global apkopotajiem datiem gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju (48 %) izvēlas preces, kurām ir atlaide, tādējādi ierindojot Latviju un tās atlaižu kultūru trešajā vietā starp visām 28 Eiropas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības mikroģeneratoru uzstādīšanai ir augoša tendence - ja pagājušajā gadā visa gada garumā uzstādīti 461 mikroģenerators, tad šogad septembra sākumā uzstādīti jau 663 mikroģeneratori, atklāja AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Viņš atzīmēja, ka šis segments attīstās strauji, un "Sadales tīkls" saprot, ka tas nākotnē ir gan uzņēmuma kā sistēmas izaicinājums, gan arīdzan tarifu izaicinājums.

Jansons norādīja, ka pārliecinoši populārākais mikroģenerācijas veids Latvijā ir saules paneļi, kas no kopumā esošajiem apmēram 1700 mikroģeneratoriem veido 99,99%.

"Mikroģenerācija ir domāta pašpatēriņam. Gan mikroģenerācijas biznesa modelis, gan veselais saprāts vedina uz domu: lai kādi būtu tarifi, lai kāda būtu elektroenerģijas cena, ar pašpatēriņu mēs būsim trāpījuši mērķī. Ja mēs grasāmies saražoto enerģiju nodot tālāk tīklā, tad šeit uzreiz rodas jautājums gan par cenu, gan tīkla kapacitāti," sacīja Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi augstu vērtē Apple ierīces, pateicoties to kvalitātei, drošībai un vienkāršai IT pārvaldībai. Uzņēmumiem, kam nepieciešami īpaši jaudīgi datori, pagājušajā nedēļā Apple atklāja ilgi gaidītu jaunumu - jauno 14 collu un 16 collu MacBook Pro. Visi MacBook lietotāji darba vajadzībām gūs labumu no šīm jaunajām funkcijām - jauni, īpaši spēcīgi procesori, vēl skaidrāki displeji, bagātīga savienojamība un kamera, kas piemērota aktuālajām prasībām. Lūk, galvenās izmaiņas, kas palīdzēs jums strādāt vēl produktīvāk.

1. Jaunās Apple mikroshēmas

Kopā ar jaunāko MacBook Pro Apple piedāvā vēl ātrākas datoru mikroshēmas - M1 Pro un M1 Max gatavas tikt galā ar resursietilpīgākajiem uzdevumiem.

M1 Pro ir līdz pat 70% jaudīgāka par Apple pirmo M1 mikroshēmu. Šo jaudu nodrošina līdz pat 10 kodolu video karte un līdz pat 16 kodolu video karte. Jaunā mikroshēma arī atbalsta līdz pat 32 GB mikroshēmas RAM un datu pārneses ātrumu līdz pat 200 GB/sekundē.

Vēl jaudīgākā M1 Max mikroshēma dubulto datu pārneses ātrumu līdz 400 GB/s un atbalsta līdz pat 64 GB RAM. Ar līdz pat 32 kodoliem attēlu apstrādei, standarta M1 mikroshēmas veiktspēja ir četras reizes spēcīgāka nekā Nvidia GeForce 3080 mikroshēmai, kas atrodama īpaši jaudīgos spēļu klēpjdatoros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotājs “Virši” uzpildes stacijā Brocēnos uzstādījis saules paneļus, kas pārvērtīs saules starojumu elektroenerģijā.

Kopējā pirmās “Virši” saules elektrostācijas jauda ir gandrīz 20 kW, tādējādi, saules paneļiem dienas vidū sasniedzot maksimālo ražību, tiks nosegts viss stacijas elektroenerģijas patēriņš.

Atbalstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, tuvākajā nākotnē “Virši” plāno ieguldīt saules enerģijas apgūšanā un pakāpeniski aprīkot ar saules paneļiem vairākas citas tīkla stacijas. Uzņēmuma aprēķini liecina, ka saules elektrostaciju uzstādīšana vismaz pusē “Virši” stacijās nodrošinās ap 0,5 MW lielu jaudu.

““Virši” degvielas uzpildes stacijas ir izcila vieta saules enerģijas izmantošanai, jo mūsu stacijās elektroenerģijas patēriņš ir stabils visu diennakti, kā arī varēsim nodrošināt tiešās piegādes sava iekšējā tīkla ietvaros no saules paneļiem līdz elektroauto lādētājiem. Tas nozīmē, ka lielu daļu no klientu elektroauto uzlādes elektroenerģijas garantēsim pilnībā no atjaunīgajiem energoresuriem. Tāpēc “Virši” Brocēnos ir pirmā, bet nebūt ne pēdējā mūsu stacija, kas spēs sevi nodrošināt ar šo atjaunojamo un ilgtspējīgo enerģijas avotu. Mums ir skaidra vīzija un plāns saules enerģijas risinājumu aktīvai ieviešanai arī 2022. gadā,” uzsver Jānis Bethers, “Virši” biznesa attīstības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augstās elektrības cenas lauksaimniekus mudina to ražot pašiem

Armanda Vilciņa, 16.11.2021

Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecība nav nodalāma no tautsaimniecības, kā arī valsts mērķiem un sabiedrības interesēm, tāpēc arī šai nozarei ir jādomā par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus (AER).

To DB norāda bioenerģijas tehnoloģiju instalācijas uzņēmuma Host Latvia ģenerāldirektore Irina Krasta. Arī Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš piekrīt – lauksaimniekiem ir jādomā par energoefektivitāti un AER izmantošanu, bez tam augstās elektroenerģijas cenas ir labs iemesls, lai to sāktu darīt jau tagad.

Liels potenciāls biometānam

Pašlaik lauksaimnieku interese par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto AER, ir patiešām liela, atzīmē I. Krasta. “Tas vairs nav jaunums, ka ilgtspējīga enerģētika, kuras pamatā ir AER izmantošana, ir objektīva nepieciešamība, kas pieprasa spert konkrētus soļus jau šodien.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi finansējumu 9,9 miljonu eiro apmērā Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājam "Kaamos". Finansējums paredzēts dzīvojamo māju projekta "Moho Park" būvniecībai Mežaparkā, kur kopumā plānots ieguldīt 15 miljonus eiro.

Projekts paredz divas 12 stāvu ēkas ar 154 dzīvokļiem, un plānots, ka pirmos dzīvokļus pircēji saņems 2023. gada sākumā. Šis ir otrais Kaamos projekts Rīgā, ko finansē SEB banka.

"Moho Park"(mo-ho – modern homes) ir jauns dzīvojamo māju projekts Mežaparkā, kura celtniecība tika uzsākta šī gada vasarā.

Projektā energoefektivitāti nodrošinās uz jumta izvietotās saules baterijas, logi ar trīskāršo stiklu, siltās grīdas apkure, kā arī ventilācija ar rekuperāciju, kas būs katrā dzīvoklī. Iedzīvotājiem būs pieejama arī elektroauto uzlāde.

""Moho Park" Kaamos grupai ir nozīmīgs projekts, jo šīs ēkas atbilst visiem nākotnes pieprasījuma standartiem. Arvien vairāk tiek likts uzsvars uz emisiju samazināšanu gan ēkas būvniecības laikā, gan arī pēc tam – ēkas lietošanas laikā," komentē "Kaamos" vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā pandēmijā izdzīvojušam uzņēmējam nesabrukt zem Eiropas zaļā kursa

Māris Simanovičs AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs, 09.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas vārdu gada kopsavilkumos lokām jau otro reizi. Kaut arī esam daudzmaz pielāgojušies, Covid-19 turpina apēnot uzņēmējdarbības ikdienu un biznesa rādītājus, un nešķiet, ka tuvākajā laikā kaut kas mainīsies.

Taču Covid-19, lai arī rada zināmas grūtības, nebūt nav Latvijas ražotāju konkurētspējas lielākais bieds tuvāko gadu griezumā: īstais izaicinājums uzglūn pavisam no citas puses – ir pienācis pēdējais brīdis, lai valstiskā mērogā sakārtotu ar CO2 izmešu samazināšanu saistītos jautājumus.

Teikt, ka “Eco Baltia” uzņēmumi būtu īpaši cietuši pandēmijas dēļ, nebūtu godīgi pret citiem Latvijas uzņēmumiem. Grūtāk atkritumu šķirošanas un pārstrādes nozarei klājās 2020. gadā, bet mums izdevās ļoti veiksmīgi sagrupēties, un šogad viennozīmīgi esam uzķēruši atkritumu pārstrādes “vilni” un uz tā visu gadu “sērfojuši”, attīstot jaudas, uzlabojot kvalitātes prasības un veiksmīgi izejot vairāku lielo zīmolu sertifikāciju un audita procedūru. Taču, protams, arī šajā nozarē, tāpat kā jebkurā uzņēmējdarbības jomā, Covid-19 pandēmija ir kā raķete bez stabilizatoriem, un katra jauna tās kustība izraisa atbilstošu viļņošanos globālajos tīklos. Ar to šis gads iesākās, ar to turpinājās, un pagaidām nav nekādu indikāciju, ka nākamais būs mierīgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārkārtējā situācija Latvijā turpināsies līdz februāra beigām

LETA, 05.01.2022

Valdība plāno noteikt prasību publiskās vietās obligāti lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus. Pašlaik iedzīvotāji drīkst izmantot arī vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 omikrona paveida izplatības dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju pagarinās līdz 28.februārim, otrdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pašreiz spēkā esošais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paredz, ka tā ir spēkā līdz 11.janvārim. Vēl pirms gadumijas Veselības ministrija (VM) izteica aicinājumu ārkārtējo situāciju pagarināt par vismaz trim vai četrām nedēļām, bet tagad koalīcijas partijas vienojušās to pagarināt līdz pat februāra beigām.

Premjers skaidroja, ka valstī pamatā paliks spēkā pašlaik noteiktie ierobežojumi, tomēr tiks pastiprinātas prasības saistībā ar masku valkāšanu, vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņu, kā arī tiks paplašināta testēšana.

Valdība plāno noteikt prasību publiskās vietās obligāti lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus. Pašlaik iedzīvotāji drīkst izmantot arī vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rīgas osta un uzņēmumi turpinās investēt zaļajā enerģijā un viedajās tehnoloģijās

Db.lv, 06.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinoties viedo tehnoloģiju un zaļās enerģijas nozīmi un ietekmi uz tautsaimniecības un biznesa procesiem, gan Rīgas ostas uzņēmumi, gan Rīgas brīvostas pārvalde pauž gatavību turpināt attīstīt un investēt zaļās enerģijas, viedo tehnoloģiju un IT projektos.

Energoefektivitāte, ostas procesu automatizācija un kravu aprites ātrums ir vieni no būtiskākajiem šodienas jautājumiem, kas tieši ietekmē un nākotnē vēl vairāk ietekmēs Rīgas ostas piedāvājumu un konkurētspēju. Ostas digitālo tehnoloģiju un IT risinājumu projektu īstenošanai šajā gadā Rīgas brīvostas pārvalde plāno investēt turpat miljonu eiro.

“Katram Rīgas ostā strādājošam stividoram un uzņēmumam, kas ostā darbojas, būs jākļūst efektīvākam no enerģijas patēriņa viedokļa, jāspēj būt zaļākam un jāspēj atlicināt investīcijas zaļajām tehnoloģijām. Šo virzienu mēs ostas attīstībā esam stingri iezīmējuši. Otrs būtisks virziens – digitalizācija, lai mēs spētu iet kopsolī ar šodienas transporta un loģistikas attīstības tendencēm un virzieniem pasaulē,” akcentē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas tirdzniecības uzņēmums Latvijā Neste Latvija turpina “zaļās” jeb atjaunojamās elektrības izmantošanu sava 76 degvielas uzpildes staciju plašā tīkla, produktu uzglabāšanas termināla Rīgā un piecu pašapkalpošanās koncepta veikalu Easy Deli nodrošināšanai sadarbībā ar Elektrum.

Jau pērn Neste Latvija uzsāka iegādāties atjaunojamo elektrību Latvijā un gada laikā patērējusi 2,5 GWh. Šī gada Neste Latvija plānos uzsākt plašāku atjaunojamās enerģijas ražošanu, izmantojot vēja turbīnas un saules paneļus, ko plānots uzstādīt uz degvielas uzpildes staciju un Easy Deli veikalu jumtiem.

“Jau otro gadu pēc kārtas esam pilnībā pārslēgušies tikai uz atjaunojamās elektrības izmantošanu savā darbībā Latvijā. Tas iet roku rokā un izpildes ziņā pat apsteidz Neste korporācijas apņemšanos līdz 2023. gadam visā pasaulē pilnībā pāriet uz 100% “zaļās” elektrības izmantošanu, un līdz 2035. gadam sasniegt oglekļa neitrālu ražošanu,” komentē Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Liepājas Universitātes izveidota mobilā uzlādes stacija – viedais parka sols, uz kura iespējams apsēsties un uzlādēt savu mobilo ierīci jebkurā diennakts laikā.

Solā iebūvētā uzlādes stacija darbojas uz saules paneļiem. Tam ir četras USB uzlādes izejas un iestrādāta uzlāde bezvadu režīmā. Tāpat drīzumā plānots uzstādīt bezmaksas bezvadu internetu, kas darbotos divu metru rādiusā no sola.

Šobrīd Liepājas pašvaldība solu uzstādījusi testa režīmā uz laiku līdz sešiem mēnešiem, lai pārbaudītu tehnoloģijas darbību, iedzīvotāju atsaucību un izvērtētu šādu solu iegādi nākotnē.

Testēšanas periodā būs pieejama tikai uzlādes funkcija un drīzumā arī bezvadu internets, taču pilnās komplektācijas viedajiem soliem ir arī smoga sensors, skaļruņi un izgaismojums. Bez atkārtotas uzlādes sols spēj darboties 120 stundas, tas var strādāt arī mīnus 50 grādos, tāpēc būs piemērots lietošanai arī ziemā. Šāda sola izmantošana ir videi draudzīga un zaļa tehnoloģija, kas sekmēs CO2 samazināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #7

DB, 15.02.2022

Dalies ar šo rakstu

Birokrātisko procesu slogs finanšu, būvniecības un migrācijas jomā un fokusēta atbalsta trūkums enerģētikā var kļūt par kritisku konkurētspēju bremzējošu faktoru kopumu, kas noved pie eksporta tirgu zaudējuma 2022. gadā.

Kādēļ tā, intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 15.februāra numurā lasi:

Statistika. Preču izlaide eiro seko enerģijas un materiālu inflācijai.

Tēma. Biznesa vidē atgriezies optimisms, bet trūkst darbinieku - Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju aptauja (PwC Baltic CEO Survey 2022).

Spēles noteikumi. Eiropas cīņa ar čaulas kompānijām atbalsosies arī Latvijā. Papildus maksāt 20% lielo ienākuma nodokli varētu nākties nekustamā un intelektuālā īpašuma, kā arī holdingkompānijām, kurām ir mazāk par pieciem darbiniekiem un ir daudz ārpakalpojumu sniedzēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot ilgtspējīgas attīstības iniciatīvas un turpinot investīcijas energoefektīvos projektos, pārtikas mazumtirdzniecības tīkls ELVI tuvāko mēnešu laikā investēs vairāk nekā pusmiljonu eiro un uzstādīs saules baterijas elektroenerģijas ražošanai lielākajos tīkla veikalos.

Plānots, ka projekta pirmajā kārtā ar solārajām iekārtām tiks aprīkoti vismaz 10% no visiem tīkla veikaliem.

“Saules paneļu uzstādīšana elektroenerģijas ražošanai ir nākamais solis ilgtspējīgas attīstības veicināšanā – iepriekšējos gados daudzi veikali ir aprīkoti ar siltumatguves tehnoloģijām un energoefektīvām tirdzniecības iekārtām, kas ir ļāvis saimniekot atbildīgi pret apkārtējo vidi un optimizēt ar tirdzniecības procesu saistītās izmaksas. Saules paneļu uzstādīšana elektroenerģijas ieguvei ir turpinājums šīm iniciatīvām, kas vēl vairāk mazinās veikalu atkarību no ārējiem faktoriem, ļaujot strādāt energoefektīvi,” saka SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Komentāri

Pievienot komentāru