Pasaule ir dzīvojusi ar deflācijas periodiem visu savu mūžu līdz pat 20. gadsimta vidum. Līdz Lielai Depresijai garie inflācijas periodi nomainīja garos deflācijas periodus, bet mūsu galvās (centrālo baņķieru galvās, droši vien) paliek tikai Lielās Depresijas sūrie laiki.

Neliela deflācijā (0-3%) kā tāda nav nekas slikts – tā maz ar ko atšķiras no nelielas tik visiem patīkamās inflācijas. Bez deflācijas nav iedomājama industriālā revolūcija, jauno high-tech industriju bums, ražošanas efektivitātes kāpums. Kāpēc to neviens nepiemin?

Daudzviet sevi pieteiks deflācija 

Vīruss pamatīgi sašķobījis pasaules tautsaimniecību, un ievērojami audzis risks, ka daudzviet...

Problēma ir tāda, ka centrālām bankām, kuru darbība ir balstīta uz monetāristu teorijām un modeļiem, deflācija ir bīstama, jo var novest pie nekontrolētās deflācijas un deflācijas spirāles kaut kāda ārējā šoka gadījumā (kā, piemēram, Covid-19), kur monetārie transmisijas mehānismi jau nestrādā. Sanāk, ka centrālās bankas vienkārši nezinās, ko darīt. Vispār monetārā politika var ietekmēt pieprasījumu īstermiņā (ar vairākiem "bet"), taču knapi var ietekmēt piedāvājumu. Lielās deflācijas laikā ražotājiem grūti izvērtēt situāciju un nākotni, viņi paredz ekonomiskās aktivitātes mazināšanos, peļņas kritumus, izvēlas samazināt ražošanu. Pieprasījuma pusē notiek līdzīga bilde, cilvēki sāk uzkrāt vairāk, mazāk tērēt utt.

Ieguvēji ir tie, kuriem ir uzkrājumi, jo naudas vērtība pieaug. Kā jau minēju, vēsture rāda, ka efektīvie uzņēmumi bez lieliem parādiem, jaunās tehnoloģijas, modernas industrijas var justies diezgan labi. Zaudētāji ir visi pārējie - parādnieki, neefektīvie uzņēmumi un industrijas, kuras nevar pat nedaudz kāpināt vai turēt stabili cenas. Tie būtu fermeri, resursu ieguves kompānijas, naftinieki, šobrīd arī aviokompānijas. Ja viņus visus, protams, neglābj. Taču tagad problēma ir tāda, ka valstis ir uzkrājušas tik daudz parāda, kas deflācijas laikā kļūst dārgāks (diez vai Keins varēja iedomāties, ka parādi būs tik lieli, kad rakstīja par kontrciklisko fiskālo politiku), ka vairākas valstis principā nevar atļauties vēl vairāk palielināt budžeta deficītu un parādu. Taču tas turpina notikt. Līdz kam tas novedīs – grūti teikt. Parasti hiperinflācijas periodi noved pie deflācijas un otrādi. Var pat teikt citādāk – vēsture parāda, ka tādas ekstrēmās lietas kā hiperinflācija vai liela deflācija nenotiek pašas no sevis un ir iespējamas pie vairāku faktoru "mijiedarbības": ilgstošas bezatbildīgas monetārās un fiskālās politikas + ekonomiskais šoks + neveiksme.

Lai, iestājoties deflācijai, veicinātu inflācijas atgriešanos, tikai ar monetāro politiku nepietiks, jo tā ir neefektīva piedāvājuma puses stimulēšana deflācijas laikos. Jāvēršas pie fiskālās politikas un valsts tēriņiem, stimulējot tādējādi arī privātā sektora investīcijas (ar valsts garantijām, tēriņiem, projektiem, utt.). Jautājums, vai jau nav par vēlu? Jā, naudas printēšana ir viens no veidiem, kā var īstermiņā stimulēt pieprasījumu un radīt "bagātības efektu". BET. Bijušais FRS galva – Bens Bernanke skaitījās viens no galvenajiem Lielās Depresijas ekspertiem, taču kāpēc tad nedz ASV, nedz citas attīstītas valstis neturpināja diezgan veiksmīgus 30. gadu Ruzvelta plānus cīņā ar recesiju (pirmkārt, attīrīt ekonomiku no vājiem un neefektīviem uzņēmumiem, fiksēt algas un aizsargāt reālo darbaspēku, mazināt izejvielu ražošanu / importu)? Vismaz daļēji? Un nedara to tagad, turpinot palīdzēt zombiju uzņēmumiem un dalot naudu bez jebkādas idejas? Par šo tēmu, protams, var diskutēt ļoti ilgi, taču mēs nonāksim līdz neefektīvai valsts pārvaldei tik un tā, ko starp citu arī pārmet Džonam Meinardam Keinsam – fiskālā palīdzība, tā saucamais "welfare state" noved pie valsts aparāta palielināšanas, neefektivitātes un korupcijas.

Vēl viena deflācijas problēma starp citu, ir ekstrēmo politisko partiju popularitāte. Nacisti neatnāca kopā ar hiperinflāciju, bet ar deflāciju. Protams monētai ir divas puses – tādi laiki "ražo" arī izcilus politiķus un līderus, kuru mums trūkst.

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām apstiprina, ka Latvijā cenu dinamiku turpina noteikt Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas, norāda Finanšu ministrija (FM).

Patēriņa cenas 2021. gada janvārī samazinājās par 0,5% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Tādējādi ir saglabājusies iepriekšējā gada nogales tendence, kad Latvijā bija fiksēta deflācija. Patēriņa cenu ietekmējošie faktori arī praktiski neizmainījās, un deflācija ir saistīta ar energoresursu cenu kritumu un cenu samazinājumu tajos pakalpojumos, kuri visbūtiskāk cieta no pandēmijas, proti, aviopārvadājumi un izmitināšanas pakalpojumi.

Atšķirībā no pērnā gada patēriņa cenu ietekmējošiem faktoriem, korekcijas cenu izmaiņās šā gada janvārī ieviesa pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kritums par 0,1% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri, ko galvenokārt ietekmēja bāzes efekti. Jāatzīmē, ka pērn pārtikas cenas uzrādīja noturīgu kāpumu visa gada garumā un vidējais pieaugums sastādīja 2,4%. Tomēr pārtikas cenas šā gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 0,4%, kas liecina, ka turpmākajos mēnešos pārtikas cenu devums gada inflācijā varētu izlīdzināties. Kopumā šā gada janvārī preču patēriņa cenu kritums vidēji bija 1,4%, kamēr pakalpojumu cenas vidēji pieauga par 1,5% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri.

Pēc viena mēneša pārtraukuma Latvijā atkal ir atgriezusies neliela deflācija, un augustā patēriņa cenas Latvijā ir sarukušas par 0,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Deflācijas atgriešanās Latvijā gan, visticamāk, būs īslaicīga un ir saistīta ar apkures tarifu samazinājumu Rīgā, taču arī straujš cenu kāpums tuvākajā laikā nav gaidāms, un zema inflācija Latvijā saglabāsies vismaz līdz gada beigām. Pēc manām prognozēm patēriņa cenas Latvijā šogad palielināsies par aptuveni 0,5%, savukārt nākamgad inflācija kļūs straujāka un cenu kāpums varētu atkal pietuvoties 2%.

Zemais inflācijas līmenis Latvijā šobrīd ir saistīts gan ar ārējiem faktoriem un it īpaši naftas cenu relatīvi zemo līmeni, gan ar situāciju darba tirgū. Pēc straujā naftas cenas krituma šī gada martā un aprīlī, naftas cenas pasaulē ir stabilizējušās ap 40 ASV dolāriem par barelu. Reaģējot uz to, iepriekšējos mēnešos Latvijā samazinājās degvielas cenas un šobrīd zemo naftas cenu ietekmi redzam arī siltumenerģijas tarifos.

Patēriņa cenas Latvijā pērnā gada decembrī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, palielinājās par 0,4%, reģistrējot astoto augstāko gada inflācijas līmeni no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, par kurām pieejama informācija, liecina otrdien publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Gada inflācija decembrī reģistrēta 15 valstīs, gada deflācija fiksēta 12 valstīs, bet par Lielbritāniju dati nav pieejami

Lielākā gada inflācija decembrī reģistrēta Beļģijā 1,4%, Maltā - 1,2% un Austrijā - 1.1%.

Tikmēr lielākā deflācija fiksēta Bulgārijā - 0,9%, Rumānijā - 0,7%, Kiprā un Slovēnijā - 0,6%.

Lietuvā decembrī reģistrēta gada deflācija 0,3% apmērā, bet Igaunijā patēriņa cenas gada griezumā sarukušas par 0,2%.

Savukārt eirozonā patēriņa cenas decembrī, salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo mēnesi, pieauga par 0,2%, kas seko 0,1% kāpumam novembrī.

Arī ES patēriņa cenas gada griezumā palielinājušās par 0,2% pēc tam, kad novembrī tās bija pieaugušas par 0,1%.

Patēriņa cenas Latvijā augustā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājušās par 0,5%, tai esot starp 13 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kurās šajā periodā reģistrēta gada deflācija, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Gada deflācija vēl fiksēta Kiprā (-2,9%), Grieķijā (-2,3%), Igaunijā (-1,3%), Īrijā (-1,1%), Beļģijā (-0,9%), Slovēnijā (-0,7%), Spānijā (-0,6%), Itālijā (-0,5%), Horvātijā (-0,4%), Luksemburgā un Portugālē (abās valstīs -0,2%), kā arī Vācijā (-0,1%).

Tikmēr gada inflācija augustā reģistrēta Francijā (0,2%), Nīderlandē un Somijā (abās valstīs 0,3%), Dānijā (0,4%), Bulgārijā (0,6%), Maltā (0,7%), Zviedrijā (1%), Lietuvā (1,2%), Austrijā un Slovākijā (abās valstīs 1,4%), Rumānijā (2,5%), Čehijā (3,5%), Polijā (3,7%) un Ungārijā (4%).

ES vidēji gada inflācija augustā bijusi 0,4%, bet eirozonā fiksēta gada deflācija 0,2% apmērā.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - jūliju - patēriņa cenas augustā gan ES, gan eirozonā samazinājās par 0,4%.

Patēriņa cenas Latvijā oktobrī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājušās par 0,7%, tai esot starp 12 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kurās šajā periodā reģistrēta gada deflācija, liecina publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Gada deflācija vēl fiksēta Grieķijā (-2%), Igaunijā (-1,7%), Īrijā (-1,5%), Kiprā (-1,4%), Spānijā (-0,9%), Portugālē un Itālijā (abās valstīs -0,6%), Slovēnijā un Vācijā (abās valstīs -0,5%), Luksemburgā (-0,4%) un Horvātijā (-0,2%).

Tikmēr gada inflācija oktobrī reģistrēta Francijā (0,1%), Somijā (0,2%), Dānijā (0,3%), Zviedrijā un Beļģijā (abās valstīs 0,4%), Lietuvā (0,5%), Maltā un Bulgārijā (abās valstīs 0,6%), Austrijā (1,1%), Nīderlandē (1,2%), Slovākijā (1,6%), Rumānijā (1,8%), Čehijā (2,9%), Ungārijā (3%) un Polijā (3,8%).

ES vidēji gada inflācija oktobrī bijusi 0,3%, bet eirozonā fiksēta gada deflācija 0,3% apmērā.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - septembri - patēriņa cenas gan ES, gan eirozonā pieaugušas par 0,2%.

Februārī eirozonas gada deflācija samazinājusies no 0,6% līdz 0,3%, liecina Eurostat dati.

Pērn februārī eirozonas inflācija sasniedza 0,7%.

Savukārt Eiropas Savienības reģionā gada deflācija februārī sasniedza 0,2%, salīdzinot ar 0,5% janvārī. Pirms gada inflācija reģionā bija 0,8%.

Februārī deflācija vērojama 20 ES dalībvalstīs. Lielākā deflācija vērojama Grieķijā – 1,9%, Bulgārijā – 1,7% un Lietuvā – 1,5%. Savukārt lielākā inflācija vērojama Zviedrijā – 0,7%, Maltā – 0,6% un Austrijā – 0,5%. Latvijā cenas gada laikā nav mainījušās.

Salīdzinot ar šā gada janvāri, gada inflācija sarukusi sešās dalībvalstīs, palikusi esošajā līmenī – četrās, bet augusi – 17 valstīs.

Pašreizējā deflācija uzņēmējdarbības veikšanai kļūst aizvien nedraudzīgāka, radot bažas arī par valsts kopējo ekonomisko izaugsmi.

Tas, ka cenu pieaugums pasaules akciju tirgos ir straujāks par izaugsmi reālajā ekonomikā, šo procesu sekotājiem ir vispār zināma norma. Daudz interesantāka situācija ir tad, kad ekonomikā ir jūtamas stagnācijas izpausmes, taču vienlaikus noticis visai straujš cenas pieaugums pasaules naftas tirgū. Kopš zemākā punkta šā gada janvāra beigās Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena ir gandrīz divkāršojusies, svārstoties ap 52–53 ASV dolāriem par barelu. Šāds pieaugums ir uzskatāms par visai strauju, ja ņem vērā to, ka šobrīd ir visai maz cerību uz to, ka ekonomiskās izaugsmes tempi un naftas patēriņš pasaulē varētu būtiski pieaugt. Vienlaikus varam teikt, ka ekspertu pirms pāris mēnešiem izvirzītās prognozes par naftas cenu 50–60 dolāri par barelu ir piepildījušās, jo tieši tāds cenu līmenis, viņuprāt, bija atbilstošs gan potenciālajai naftas tirgus, gan pasaules ekonomikas konjunktūrai. Tomēr vienlaikus ir vērojamas pazīmes, kas ekonomikai nesola neko labu.

Norises pasaules preču biržās un darbaspēka sadārdzināšanās Latvijā liek domāt, ka patēriņa cenu pieauguma temps tuvākajos mēnešos varētu paātrināties, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan vēl salīdzinoši nesen pasaules, tostarp Latvijas, ekonomikas attīstību apdraudēja ieslīgšana ilgstošā deflācijā un ar to saistītā naudas plūsmas ātruma samazināšanās, šobrīd situācija ir būtiski mainījusies. Vēl aprīlī un maijā Latvijā bija 0,8% gada deflācija, uzrādot straujāko cenu samazināšanos kopš pagājušās desmitgades beigām, kad pasauli un Latviju vajāja iepriekšējās finanšu krīzes likstas. Savukārt oktobrī patēriņa cenas gada izteiksmē palielinājušās par 1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

SIA Maxima Latvija komercdirektors Viktors Troicins skaidro, ka cenas precēm ir atkarīgas no ļoti daudziem un dažādiem faktoriem – gan laika apstākļiem, kas ietekmē ražu, gan izejvielu un ražošanas izmaksām, gan situācijas biržās, gan piegādes izmaksām un vēl vairākiem faktoriem. Viena no precēm, kam pagājušās sezonas sliktās ražas dēļ pieaugusi cena, ir cukurs. Tiklīdz pasaules preču biržas saņem ziņu par kādas preces deficītu, tā tirgus dalībnieki cenšas strauji palielināt pirkšanas apjomus, tādējādi veicinot cenas palielināšanos, kas atspoguļojas ne tikai biržas tabulās, bet galu galā arī veikalu plauktos. Tas attiecas ne tikai uz cukuru. Šobrīd visu galveno izejvielu cenas neatkarīgi no tā, vai tās ir saistītas ar pārtiku, rūpniecību vai enerģētiku, tiek noteiktas preču biržās un pēc kotāciju rezultātiem, mainās arī tas, cik plaši tiek atvērts iedzīvotāju maks, norēķinoties par kādām precēm un pakalpojumiem. Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš stāsta, ka kopš 2013. gada inflāciju Latvijā pamatā noteica pasaules naftas un pārtikas cenu kritums, kā rezultātā šī gada sākumā Latvijā bija vērojama pat deflācija. «Taču šobrīd naftas un pārtikas cenas pasaulē ir stabilizējušās, un kopš šī gada sākuma, kad naftas un pārtikas cenas nokritās līdz to zemākajam līmenim pēdējo gadu laikā, naftas cenas augušas par aptuveni 50%, savukārt pārtikas cenas par vairāk nekā 10%. Rezultātā inflācija Latvijā sāk pakāpeniski palielināties,» secina tautsaimniecības eksperts.

Lai apdzēstu jaunāko koronavīrusa ugunsgrēku, Latvija un citas Eiropas valstis atkal ir spiestas ierobežot nozares, kas ir atkarīgas no cilvēku spējas satikties un runāt vienam ar otru klātienē.

Tāpēc ir neizbēgama ekonomiskās aktivitātes samazināšanās 4. ceturksnī. Patēriņa cenās šie notikumi daļēji atspoguļojas jau šobrīd, jo pasaules tirgi jau ņem vērā pandēmijas otrā viļņa efektus. Paralēli turpinās arī pavasarī notikušās straujās ekonomikas "atdzišanas" ietekme uz Latvijas darba tirgu un atsevišķu nozaru uzņēmumu cenu politiku.

Tāpēc oktobris bija jau otrais mēnesis, kad cenu līmenis saglabājās nemainīgs attiecībā pret iepriekšējo periodu. Parasti cenas oktobrī aug diezgan strauji, jo šajā laikā mēdz sadārdzināties apģērbs, kā arī pārtika un bezalkoholiskie dzērieni. Pēdējos desmit gados pārtika oktobrī caurmērā sadārdzinājās par 0,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bet apģērbs un apavi - pat par 1,7%. Pēdējie kļuva dārgāki arī šogad (+3,1%), bet pārtika šī gada oktobrī kļuva par 0,1% lētāka. Transports mēneša griezumā kļuva par 1,1% lētāks, bet mājokļa uzturēšana - par 0,3%. Tāpēc deflācija gada griezumā padziļinājās līdz 0,7%. Produktu grupu datos nav redzami nozīmīgi īslaicīgi efekti, kas varētu izzust novembrī un decembrī, tāpēc deflācija varētu vēl padziļināties.

Covid-19 vīrusa uzplūdi pasaules valdībām daudzviet liek lemt par dažādiem ierobežojumiem. Negatīvais ir tas, ka par uzplūdu epicentru kļuvusi Eiropa, kur saslimšanas gadījumu pieaugums ir vislielākais.

Tiesa gan, pozitīvais ir tas, ka mirstība ir mazāka nekā tā bija pavasarī. Lai nu kā – pandēmijas milzīga neskaidrība ir vēl viens trieciens ekonomikai, kas jau drīzumā Eiropā var likt lemt par kādiem papildu stimuliem, kas tautsaimniecības attālinātu no vēl sāpīgākas iegāšanās grāvī.

Piemēram, no Eiropas Centrālās bankas (ECB) līdz gada beigām nu tiek gaidīta tās likviditātes drukāšanās programmas papildināšana vēl par 500 miljardiem eiro, liecina tirgus dalībnieku aptauju rezultāti.

ECB bilances apmērs*

*šogad gaidāms vēl viens straujš ECC aktīvu lēciens Avots: Ecb.europa.eu

Patēriņa cenas Latvijā jūnijā salīdzinājumā ar pagājušā gada sesto mēnesi samazinājušās par 1,1%, un Latvija bijusi starp 10 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kur šajā periodā reģistrēta gada deflācija, liecina piektdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Lielāks patēriņa cenu kritums nekā Latvijā bijis Kiprā (-2,2%), Grieķijā (-1,9%) un Igaunijā (-1,6%).

Vēl gada deflācija fiksēta Slovēnijā (-0,8%), Īrijā (-0,6%), Horvātijā, Itālijā un Luksemburgā (visās trīs valstīs -0,4%), kā arī Spānijā (-0,3%).

Tikmēr gada inflācija fiksēta 17 ES valstīs, no kurām augstākā tā bijusi Polijā (3,8%), Čehijā (3,4%), Ungārijā (2,9%), Rumānijā (2,2%), Slovākijā (1,8%) un Nīderlandē (1,7%).

Lietuvā bijusi 0,9% inflācija.

ES vidēji gada inflācija jūnijā bijusi 0,8%, bet eirozonā veidojusi 0,3%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - maiju - patēriņa cenas jūnijā ES pieaugušas par 0,4%, bet, bet eirozonā - par 0,3%.

Lai gan gada deflācija pozitīvi ietekmē patērētāju pirktspēju un tādējādi veicina tēriņus, tā, visticamāk, ilgi neuzturēsies. Šogad kopumā prognozējam, ka inflācija varētu sasniegt aptuveni 1,1%. Tomēr, tā kā mājsaimniecību elektrības tirgus liberalizācija ir atlikta no šī gada septembra uz vēlāku laiku, gada inflācija varētu būt arī zemāka, uzskata Swedbank ekonomiste Kristilla Skrūzkalne.

Arī SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis izsaka viedokli, ka deflācija, visticamāk, nav uz palikšanu.

Vienlaikus viņš norāda: lai arī patēriņa aktivitāte ir pieaugoša, tā būtisku spiedienu uz inflāciju neveido. No otras puses šādas tendences turpina signalizēt par anēmiskās globālās ekonomikas izaugsmi, kas rezultējas vājā pieprasījumā un pamazām iezogas arī nozaru rādītājos.

Pēc ekonomista domām, lielāko ietekmi turpinās saglabāt pārtikas cenu un energoresursu cenu izmaiņas pasaules izejvielu tirgos, kuras patlaban ir kļuvušas atkarīgas no pasaules centrālo banku monetārajiem stimuliem.

Oktobrī eirozonas inflācija sasniegusi 0,7%, kas ir mazāk nekā septembrī, kad tā bija 1,1%, liecina galīgie Eurostat aprēķini.

Mēneša griezumā eirozonā bija vērojama deflācija 0,1% apmērā

Eiropas Savienībā inflācija oktobrī sasniedza 0,9% un mēneša deflācija bijusi 0,1%.

Oktobrī lielākais cenu kritums bijis Grieķijā – par 1,9%, Bulgārijā – par 1,1% un Kiprā – par 0,5%. Savukārt augstākā inflācija bijusi Igaunijā un Lielbritānijā – 2,2%, kā arī Somijā – 1,7%.

Salīdzinot ar septembri, gada inflācija samazinājusies 23 ES dalībvalstīs, bet pieaugusi četrās.

Zemakais gada vidējais rādītājs bijis Grieķijā, kur deflācija bija 0,4%, Latvijā – 0,3% inflācija un Zviedrijā – 0,5% inflācija.Savukārt augstākā vidējā inflācija bijusi Rumānijā – 3,7%, Igaunijā – 3,5%, Horvātijā un Nīderlandē – 2,9%.

Ekonomiskajai aktivitātei nespējot tikt galā ar deflāciju, naudas drukājamās mašīnas var darboties ar aizvien lielāku spēku

Tādējādi mēs varam aizmirst arī par termiņdepozītu ienesīgumu komercbankās. Lai arī līdz eirozonas kodola labklājībai Latvijai varētu būt mērojams vēl vairāku desmitgažu garš ceļš, attiecībā uz mūsu valsts finansiālo stabilitāti gan viss ir kārtībā un, vismaz raugoties no finanšu tirgus norišu viedokļa, esam gandrīz turpat, kur daudz slavētā Vācija. Protams, arī ar saviem negatīvajiem aspektiem.

Proti, līdzīgi kā finansiāli stabilākajās Rietumeiropas valstīs, arī Latvijā banku depozītu ienesīgums palicis faktiski bez jebkāda ienesīguma un īstermiņa ieguldījumu gadījumā nokrities līdz nullei. Šāds zemo procentu likmju laikmets Latvijā izskatās ierindas iedzīvotāju acīm, savukārt no korporatīvā sektora un valsts finanšu plānošanas viedokļa spektrs ir daudz plašāks un sevī ietver gan būtiskus finansiālus draudus, gan potenciāli lielus ieguvumus. Jautājums, kā uz to skatās.

Vidējās patēriņa cenas martā salīdzinājumā ar februāri būs pieaugušas par 0,5%, tomēr gada griezumā Latvijā pastiprināsies deflācija un patēriņu cenu kritums martā sasniegs 0,8%, liecina bankas Citadele aprēķini.

Būtiskākie faktori, kas noteiks patēriņu cenu izmaiņas martā ir sezonālās cenu svārstības apģērbam un apaviem, un pārtikas produktiem, kā arī tālāks siltumenerģijas cenu samazinājums.

Noslēdzoties ziemas izpārdošanām apģērbu un apavu cenas varētu martā varētu pieaugt par aptuveni 9%, savukārt pārtikas cenu pieaugums martā, visticamāk, nepārsniegs 1%. Vienlaikus pakalpojumu cenu inflācija joprojām saglabāsies vāja, neskatoties uz pieaugošo algu spiedienu.

Pēc tam kad februāra sākumā naftas cenas pasaulē nokritās līdz to zemākajam līmenim kopš 2003. gada, naftas cenas pieaugušas par vairāk nekā 30% un šobrīd svārstās ap 40 USD par barelu. Tā rezultātā martā nedaudz pieauga degvielas cenas arī Latvijā, taču siltumenerģijas cenas turpināja samazināties, jo tās uz pasaules cenu svārstībām reaģē ar deviņu mēnešu nobīdi. Saskaņā ar AS Rīgas Siltums sniegto informāciju, martā apkures tarifi Rīgā samazinājās par 4%, kas nozīmē ka valstī kopumā siltumenerģijas cenas martā varētu samazināties par 2 3%. Atbilstoši AS Latvijas Gāze sniegtajai informācijai dabasgāzes cenas aprīlī varētu paliktu nemainīgas, taču maijā gaidāms to tālāks samazinājums, norāda eksperti.

Latvijā - tāpat kā Apvienotajā Karalistē - šogad jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, inflācijas rādītājs sasniedza 2,6%, kas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū ir viens no lielākajiem, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Augstāka nekā Latvijā un Apvienotajā Karalistē gada inflācija jūlijā bijusi Lietuvā (+4,1%) un Igaunijā (+3,9%).

Kopumā gada inflācija jūlijā reģistrēta 26 ES dalībvalstīs, bet Īrijā un Kiprā fiksēta deflācija - patēriņa cenas šajās valstīs bija par attiecīgi 0,2% un 0,1% mazākas nekā pirms gada.

Apkopotie dati arī liecina, ka gada laikā mazākais patēriņa cenu kāpums bijis Bulgārijā un Somijā (abās valstīs +0,6%), kamēr Francijā gada inflācija bijusi 0,8% apmērā, bet Grieķijā un Rumānijā - 0,9% apmērā.

ES gada inflācija jūlijā bija kopumā 1,5% apmērā, savukārt eirozonā patēriņa cenas jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieaugušas par 1,3%.

Akciju cenas Volstrītā trešdien kritās, bet Eiropas biržās pieauga, savukārt naftas cenas kāpa līdz vairāku mēnešu augstākajiem līmeņiem pēc OPEC valstu naftas ieguves samazināšanas.

Ķīnā jūlijā bijusi gada deflācija 0,3% apmērā, tādējādi Ķīnā deflācija reģistrēta pirmo reizi vairāk nekā divu gadu laikā, savukārt ražotājcenas Ķīnā jūlijā samazinājušās par 4,4%, liecināja valsts statistikas biroja publiskotie dati.

Šie dati seko otrdien publicētiem datiem par Ķīnas eksporta kritumu, kas jūlijā bijis straujāks nekā jūnijā.

Neraugoties uz vājiem Ķīnas ekonomikas datiem, jēlnaftas cenas pieauga un "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 1,6% līdz 87,55 dolāriem par barelu, kas ir augstākais līmenis kopš janvāra. Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieauga par 1,8% līdz 84,40 ASV dolāriem par barelu, kas ir augstākais līmenis kopš 2022.gada novembra.

Novembrī Latvijā jau piekto mēnesi pēc kārtas turpinājās neliela deflācija un salīdzinājumā ar 2019. gada novembri patēriņu cenas Latvijā samazinājās par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Patēriņa cenu kritums pēdējos mēnešos ir tiešā veidā saistīts ar ekonomisko situāciju un COVID-19 krīzes ietekmi. Ekonomikas aktivitāte ir sarukusi, bezdarba līmenis pieaudzis un ienākumi aug lēnāk nekā iepriekšējos gados. Līdzīgi procesi šobrīd notiek arī citās valstīs un novembrī arī eirozonā kopumā patēriņa cenas saruka par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Novembrī salīdzinājumā ar oktobri patēriņa cenas Latvijā saruka par 0,3%, ko visvairāk ietekmēja sezonālās apģērbu un apavu izpārdošanas, kā arī cenu samazinājums atpūtas pasākumiem.

Deflācija Latvijā joprojām pamatā ir saistīta ar ārējiem faktoriem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijā samazinājušās degvielas un siltumenerģijas cenas, savukārt pārtikas cenu inflācija noslīdējusi vien līdz 1,6%. Vienlaikus šobrīd ir redzams, ka COVID-19 otrais vilnis Latvijas ekonomikai vismaz pagaidām ir mazāk sāpīgs, kā pirmais. Un ziņas par iespējamu vakcīnas pieejamību dod cerības uz jūtamāku ekonomikas atkopšanos jau nākošā gada vidū, tādēļ tuvāko dažu mēnešu laikā Latvijā, visticamāk, atgriezīsies inflācija. Piemēram, decembrī par gandrīz 11% pieaugs siltumenerģijas tarifs Rīgā.

Iespējams, maijs ir pēdējais mēnesis šogad, kad novērojām gada deflāciju. Šī brīža deflācija Latvijā ir īstermiņa fenomens, kuru veicināja gan vāja ekonomikas attīstība pasaulē, ko pavadīja daudzmaz stabilas naftas un citu izejvielu cenas un lēnāks patēriņa kāpums daudzās pasaules valstīs, gan zems iekšzemes faktoru spiediens uz cenām, paredzamo situācijas attīstību vērtē Swedbank ekonomiste Kristilla Skrūzkalne.

Pēc viņas domām, izejvielu cenās šī gada laikā nav gaidāms spējš kāpums, tādējādi arī Latvijā pārtikas un degvielas cenas, visticamāk, saglabāsies daudzmaz stabilas. Tas saistāms ar to, ka pārtikas cenu gada izaugsme būs aptuveni 2%, kamēr degvielas cenu kritums svārstīsies arī ap 2% atzīmi, piebilst eksperte.

Viņa vērš uzmanību, ka stabilas patēriņa cenas labvēlīgi ietekmē un turpinās ietekmēt mājsaimniecību tēriņus. Niecīgs cenu pieaugums vai pat kritums kombinācijā ar mērenu algu kāpumu, ienākuma nodokļa samazinājumu un jūlijā gaidāmo atvieglojumu par apgādājamiem pieaugumu, iedzīvotāju maciņos atstās vairāk naudiņas.

Ja salīdzina ar pērnā gada maiju, vairākas preces un pakalpojumi ir kļuvuši krietni lētāki. Tā, piemēram, transporta cenas ir kritušās par 4%, sakaru par 7% un mājokļa iekārtas par 0,7%. Jūlijā plānots arī siltumenerģijas tarifu samazinājums rīdziniekiem, kamēr dabasgāzes tarifi vai nu nemainīsies, vai arī nedaudz saruks, nākotnes cenu virzītājspēkus nosauc K. Skrūzkalne un teic, ka ņemot vērā atlikto gāzes tirgus liberalizāciju, šogad patēriņa cenu pieaugums būs mazāks par bankas aprīļa prognozi 1,1% apmērā.

Daudzviet Eiropā jau deflācija; dažos pasaules reģionos gada inflācija ir tuvu 10, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šīs nedēļas ekonomikas dati apstiprinājuši, ka septembrī gada inflācija eiro monetārajā reģionā bijusi vien dažas iedaļas virs apaļās nulles – pie 0,3% atzīmes, kas ir zemākais līmenis piecu gadu laikā. Līdz ar to finanšu tirgi turpina satraukties par scenāriju, kad viens no pasaules ekonomikai vissvarīgākajiem reģioniem ieslīdēs deflācijā, par ko liek domāt arī faktiski nemitīgā izejvielu cenu samazināšanās. Daži pat Eiropai cenu tendenču ziņā piesauc ko līdzīgu ASV Lielajai depresijai pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu laikā.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) mērķis ir reģiona inflācija 2% apmērā. Tādējādi ir sagaidāms, ka Eiropas galvenie baņķieri turpinās īstenot dažādus nestandarta palīdzības pasākumus tautsaimniecībai, jo ārkārtīgi zemas inflācijas apstākļos tie ir attaisnojami. Nav izslēgts, ka ECB galu galā lems uzpirkt valdību obligācijas, kam gan galvenais opozicionārs ir ietekmīgā Vācija.

Patēriņa cenām Ķīnā janvārī gada griezumā reģistrēts straujākais kritums kopš 2009.gada otrā pusgada, bet ražotāju cenām kritums fiksēts sešpadsmito mēnesi pēc kārtas, liecina valsts statistikas biroja publiskotie dati.

Patēriņa cenas janvārī valstī gada griezumā sarukušas par 0,8%, kas seko 0,3% deflācijai decembrī. Turklāt deflācija reģistrēta ceturto mēnesi pēc kārtas.

Lai arī deflācija liecina, ka preču cenas kļuvušas lētākas, tā rada riskus plašākai ekonomikai, jo patērētāji mēdz atlikt pirkumus cerībā sagaidīt turpmākus cenu kritumus.

Mēneša salīdzinājumā patēriņa cenas valstī janvārī palielinājās par 0,3%, kas seko 0,1% kāpumam decembrī.

Tikmēr ražotāju cenas Ķīnā janvārī gada izteiksmē samazinājušās par 2,5% pēc tam, kad decembrī tās bija sarukušas par 2,7%. Analītiķi bija gaidījuši, ka ražotāju cenas būs par 2,6% mazākas nekā pirms gada.

Sezonālo faktoru un degvielas cenu kāpuma rezultātā, vidējās patēriņa cenas Latvijā aprīlī salīdzinājumā ar martu varētu būt pieaugušas par 0,6%, liecina bankas Citadele aprēķini.

Taču, neskatoties uz šādu cenu kāpumu salīdzinājumā ar martu, gada griezumā aprīlī Latvijā saglabāsies deflācija un patēriņu cenas salīdzinājumā ar pērno gadu būs sarukušas par 0,5%.

Sagaidāms, ka aprīlī patēriņu cenu izmaiņas Latvijā visbūtiskāk būs ietekmējušas degvielas cenas, kas salīdzinājumā ar martu varētu pieaugt par 4-5%.

Degvielas cenu pieaugums Latvijā atspoguļo pasaules naftas cenu izmaiņas, kas šī gada janvārī un februārī uz īsu brīdi noslīdēja zem 30 ASV dolāriem par barelu, taču šobrīd jau svārstās ap 45 dolāriem par barelu. Tas kopumā inflāciju aprīlī Latvijā palielinās par 0,2-0,3 procentpunktiem un nelielu degvielas pieaugumu, visticamāk, varēs vērot arī maijā. Bez degvielas cenām patēriņa cenu kāpumu aprīlī veicinās arī sezonāls apģērbu un apavu, kā arī pārtikas cenu pieaugums, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Pandēmijai eirozonā nu komplektā nāk arī deflācija. Patēriņa cenas monetārajā reģionā septembrī gada skatījumā sarukušas par 0,3%, liecina Eurostat provizoriskie dati. Mēnesi iepriekš eirozonas gada inflācija atradās pie -0,2%.

Visvairāk – par 8,2% - gada skatījuma saplakušas enerģijas cenas. Savukārt pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgās enerģijas, pārtikas, tabakas un alkohola cenas, eirozonā septembrī atradās pie 0,2%.

Avots: Tradingeconomics.com

Kopumā – reģionam pietuvojusies deflācijas problēma. No modernajām ekonomikas teorijām izriet, ka ilgstošāka cenu krituma apstākļos uzņēmēji un patērētāji sāk gaidīt, ka cenas samazināsies vēl tālāk, un tiek atlikti gan pirkumi, gan investīcijas. Tas galu galā noved pie vēl zemākām cenām, mazākas uzņēmumu peļņas, preču un pakalpojumu pārprodukcijas, algu samazināšanas, kurai seko grūtības ar iepriekšējo parādu atdošanu, darbinieku atlaišanas, bezdarba pieauguma, bankrotiem un vēl tālāka ekonomikas krituma. Attiecīgi no šāda scenārija par visu cenu cenšas izvairīties monetārās stabilitātes sargi – centrālās bankas. Tādēļ arī bezprecedenta eksperimenti ar negatīvajām likmēm un milzu drukāšanas darbiem, kas ietver valstu, uzņēmumu un pārnacionālu fondu parādzīmju izpirkšanu.

Naftas un naftas produktu cenas pasaulē turpina jūlijā iesākušos kāpumu, un to visvairāk ietekmējuši pozitīvi ASV makroekonomiskie rādītāji, bažas par finanšu problēmām eirozonā, viesuļvētru sezonas tuvošanās Atlantijas okeānā, naftas produktu krājumu samazināšanās ASV un naftas pārstrādes rūpnīcas slēgšana Kalifornijā, skaidro Statoil Fuel & Retail Latvia degvielas kategorijas vadītājs Kaspars Skrābāns.

Pēc straujā naftas un naftas produktu cenu pieauguma šā gada pirmajos četros mēnešos sekoja cenu kritums, kas turpinājās līdz jūnija beigām. Tobrīd tonna benzīna Eiropas biržā maksāja ap 920 ASV dolāru, bet dīzeļdegvielas cena bija ap 850 dolāri par tonnu, norāda K. Skrābāns.

Šobrīd cenas ir sasniegušas ievērojami augstāku līmeni – benzīna cena sasniegusi teju 1050 ASV dolārus par tonnu, bet dīzeļdegvielas cena – aptuveni 970 ASV dolārus par tonnu.

Vienlaikus ar naftas produktu cenu kāpumu ir palielinājies arī ASV dolāra kurss pret eiro un pret latu – jūnija beigās viens ASV dolārs maksāja aptuveni 56 santīmus, bet šobrīd kurss ir 56,7 santīmi. Jūlija otrajā pusē bija vērojama kursa paaugstināšanās līdz 58,2 santīmiem.