Pēdējo pāris nedēļu laikā Latvijas plašsaziņas līdzekļos izskanējuši dažādi priekšlikumi par pasākumiem, kas varētu ierobežot cenu pieaugumu vietējā degvielas tirgū.

Skarbā realitāte ir tāda, ka ne degvielas tirgotāji vietējā tirgū, ne degvielas ražotāji, kuru produkcija tiek importēta, ne Latvijas valsts institūcijas tieši nekontrolē un nevar būtiski ietekmēt divus galvenos cenu veidošanās faktorus - eiro un ASV dolāra valūtas kursa svārstības, kā arī Platts kotācijas starptautiskajos tirgos.

Līdz ar to neatkarīgi no publiskiem paziņojumiem vai politiskiem solījumiem ilgtermiņā nav iespējams noturēt vai mākslīgi ierobežot degvielas cenu pieaugumu vietējā tirgū, ja globālajos tirgos tiek novērota cenu kāpuma tendence.

Valsts degvielas rezervju pilnīga realizācija

Iemesls ir vienkāršs un acīmredzams - Latvijai nav savas naftas ieguves un pārstrādes. Pat ja tiktu pieņemts hipotētisks scenārijs, kurā Latvijas valdība nolemtu iesaldēt cenas degvielas uzpildes stacijās februāra beigu līmenī, vienlaikus pārdodot vietējā tirgū visu valsts rezervi par šai “iesaldēšanai” atbilstošu fiksētu cenu, šāds risinājums būtu īslaicīgs un darbotos ne ilgāk kā pāris mēnešus.

Cenu griesti

Ja Latvijas Republikas valdība nolemtu ieviest tā sauktos cenu griestus, piemēram, nosakot, ka no 1. aprīļa benzīnu un dīzeļdegvielu degvielas uzpildes stacijās nedrīkst pārdot par cenu, kas pārsniedz, piemēram, 1,55 eiro par litru, tad iespējami divi varianti.

Variants A: cenu griesti, kas tiek finansēti no valsts budžeta. Šajā gadījumā Latvijas valdība kompensētu degvielas tirgotājiem zaudējumus, kas rodas, jo degvielas faktiskā pašizmaksa pārsniedz noteiktos cenu griestus. Šāds risinājums varētu darboties tikai īstermiņā un vienīgi tad, ja cenas turpmāk būtiski nepieaugtu.

Variants B: cenu griesti, kurus finansē paši degvielas tirgotāji. Praktiski šāds risinājums nav īstenojams, jo, turpinoties cenu kāpumam pasaules tirgū, tirgotāji būtu spiesti slēgt degvielas uzpildes stacijas, nosūtot darbiniekus bezalgas atvaļinājumā vai pārtraucot darba attiecības.

Instrumenti

Šobrīd Latvijas Republikas valdībai faktiski ir tikai viens būtisks instruments degvielas cenu pieauguma tempa ierobežošanai - nodokļi. Vienlaikus jāņem vērā, ka Latvijā nodokļu samazināšana līdz nullei nav iespējama, jo valstij nav dabas resursu ieņēmumu, kas pilnībā segtu valsts izdevumus.Nodokļi:• akcīzes nodoklis;• pievienotās vērtības nodoklis (PVN);• maksa par stratēģisko degvielas rezervi.

Ko var darīt?

Uz laiku, piemēram, uz sešiem mēnešiem:

Šai nozarei ir nepieciešams steidzams valsts atbalsts (nodokļu samazināšana, izdevīgi kredīti u.c.), ņemot vērā iepriekšējā gada zaudējumus, kā arī šī gada būtisko degvielas un mēslojuma cenu pieaugumu.

Turpmāka akcīzes nodokļa likmju samazināšana vai to piemērošana ilgākā periodā šobrīd nebūtu uzskatāma par lietderīgu no valsts budžeta politikas viedokļa.PVN likmi pagaidām nevajadzētu mainīt divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, lai valstij saglabātos iespēja to samazināt nākotnē, ja tas būtu nepieciešams.

Otrkārt, PVN ieņēmumi korelē ar degvielas cenām pasaules tirgū — pieaugot cenām, palielinās arī PVN ieņēmumi, kas daļēji kompensē budžeta zaudējumus no akcīzes samazināšanas un vienlaikus nodrošina valstij papildu fiskālās manevra iespējas, tostarp mērķētam atbalstam, piemēram, lauksaimniecības nozarei.

Uz laiku līdz 2027. gada 1. aprīlim varētu atbrīvot dīzeļdegvielu un lauksaimniecības dīzeļdegvielu no biokomponenta prasībām, proti, no obligātās RME vai HVO pievienošanas. Tas būtiski samazinātu degvielas gala cenu patērētājiem Latvijā.Svarīgi arī tas, ka šādu pasākumu kopums varētu panākt, ka degvielas cenas Latvijā - vismaz uz laiku - kļūtu zemākas nekā kaimiņvalstīs. Tas savukārt veicinātu ārvalstu autovadītājus iegādāties degvielu Latvijas ziemeļu un dienvidu reģionos, palielinot akcīzes un PVN ieņēmumus, pateicoties tā sauktajam “degvielas tūrismam”.