Saeimas deputātu vairākums šodien piekrita valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" 30 miljonu eiro apmērā.

Aizdevuma piešķiršanu atbalstīja 49 deputāti, pret balsoja 23, tostarp koalīcijas deputāts Uldis Augulis (ZZS), atturējās viens deputāts. Savukārt 15 deputāti no "Apvienotā saraksta" (AS) un Nacionālās apvienības izvēlējās nebalsot.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pienesums Latvijas ekonomikai ir daudz lielāks nekā tikai kompānijas nomaksātie nodokļi, ceturtdien, uzrunājot Saeimas deputātus pirms lēmuma par īstermiņa aizdevuma piešķiršanu "airBaltic", pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa norādīja, ka, Latvijas iedzīvotājiem kādam savam ārvalstu draugam vai citiem cilvēkiem ārzemēs stāstot par Latviju, tiek izcelta valsts labā savienojamība un "airBaltic". Siliņa atzina, ka "airBaltic" bieži tiek saredzēts tikai kā nodokļu maksātājs un no ieņēmumu un izdevumu viedokļa, tomēr lidsabiedrības pienesums Latvijas ekonomikā ir daudz lielāks.

Gan Igaunijas valdības koalīcijas, gan opozīcijas politiķi atturīgi vērtē valsts iespējas investēt Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic", uzsverot, ka Igaunijai vajadzētu orientēties uz Tallinas lidostas konkurētspējas veicināšanu.

Latvijas premjerministres Evikas Siliņas (JV) ierosinājumu, ka valstij piederošās lidsabiedrības darbību vajadzētu kopīgi koordinēt visām trim Baltijas valstīm, Igaunijas politiķi komentē piesardzīgi. Siliņa neprecizēja, kādu tieši Igaunijas un Lietuvas iesaisti sagaida.

Līdz šim Igaunija ir noraidījusi iespēju iegādāties "airBaltic" akcijas, un arī šobrīd parlamentā pārstāvētās partijas uzstāj, ka Igaunijai vajadzētu izvairīties no tiešas iesaistes finansiāli nestabilajā kompānijā.

Igaunijas valdošās Reformu partijas frakcijas pārstāvis Aivars Sērds teica, ka konkrēts priekšlikums no Latvijas vēl nav saņemts, taču viņš esot skeptiski noskaņots par jebkādu potenciālo darījumu.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir gatava koalīcijas izjukšanai, lai nodrošinātu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalstu Saeimā īstermiņa aizdevuma piešķiršanai lidsabiedrībai "airBaltic", izriet no premjeres paustā vietnē "X".

Viņa norāda, ka ZZS otrdien piedāvāja atbalstu Saeimas balsojumā īstermiņa aizdevumam "airBaltic", ja satiksmes ministrs Atis Švinka (P) atkāpjas.

"Ja cena par atbalsta nodrošināšanu "airBaltic" ir koalīcijas izjukšana - esmu tam gatava," pauž Siliņa un uzsver, ka atbalsts lidsabiedrībai viņai esot svarīgāks par valdības koalīcijas noturēšanu.

Siliņa aicina koalīcijas partijas uz sarunu ceturtdien, 16. aprīlī, plkst. 8, "lai lemtu par spēju kopīgi strādāt valsts interesēs".

Jau ziņots, ka otrdien ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis žurnālistiem pēc tikšanās ar satiksmes ministru Švinku un Ministru prezidenti Siliņu paziņoja, ka ZZS vēl nav pieņēmusi lēmumu par īstermiņa aizdevuma piešķiršanu "airBaltic", jo vēlas vēl turpināt diskusijas.

Valdības otrdien, 31. martā, pieņemto lēmumu par 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) dēļ vēl neatbalstīja, pēc slēgtās komisijas sēdes žurnālistiem atklāja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Pie šī jautājuma komisija atgriezīsies sēdē 14. aprīlī, kad tā pēc Lieldienu pārtraukuma sanāks uz pirmo sēdi, pauda Švinka. Sākotnēji bija iecerēts, ka jautājums par aizdevumu komisijā varētu tikt atbalstīts trešdien, lai to varētu skatīt arī parlaments trešdienas sēdē.

Švinka atzina, ka ir neizpratnē par ZZS paustajiem jautājumiem par šo tēmu, un nodēvēja to par politisko retoriku. Ministrs uzsvēra, ka ir jautājumu skaidrojis koalīcijai jau iepriekš, un valdība otrdien, 31. martā, vienbalsīgi to atbalstīja, uzklausot argumentus.

Pēc Švinkas teiktā, ZZS ir visa nepieciešamā informācija iedota ļoti savlaicīgi un bijusi plašā apmērā, pat vairāk nekā citiem. Tostarp arī ZZS vadītā Ekonomikas ministrija piedalījusies lēmuma sagatavošanā. "Tas, ka frakcija nezina, rada manī apmulsumu par to, kāda ir komunikācijas kvalitāte starp ZZS frakciju un tās ministriem," teica Švinka.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektora amatā šodien darbu sāk Erno Hildēns, informēja "airBaltic" pārstāvji.

“Man ir patiess gods sākt darbu airBaltic. Kopā ar valdi un airBaltic komandu es koncentrēšos uz nepārtrauktības nodrošināšanu, uzņēmuma ikdienas darbības stiprināšanu un lidsabiedrības stratēģiskās attīstības un ilgtermiņa ilgtspējas atbalstīšanu. airBaltic ieņem būtisku lomu Baltijas reģiona savienojamībā un ekonomiskajā attīstībā, un es ar nepacietību gaidu iespēju izmantot savu plašo starptautisko pieredzi, lai atbalstītu uzņēmuma nākamo attīstības posmu,” teic E. Hildēns.

Hildēns ir Somijas pilsonis, un viņam aviācijas un finanšu nozarē ir vairāk nekā 25 gadu starptautiskas darbības pieredze.

Līdz šā gada jūnijam viņš bija Skandināvijas lidsabiedrības "SAS Scandinavian Airlines" izpildviceprezidents un grupas finanšu direktors. Pirms darba "SAS" viņš ieņēma vadošus amatus "Saudi Arabian Airlines Group" un "Finnair Plc", kur strādāja kā finanšu direktors, operatīvās vadības direktors un valdes loceklis.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad deviņos mēnešos strādāja ar 4,249 miljonu eiro peļņu pretstatā 48,503 miljonu eiro zaudējumiem 2024. gada deviņos mēnešos, informēja kompānijā.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 3,3% un bija 594,303 miljoni eiro.

Aviokompānija 2025. gada deviņos mēnešos lidsabiedrības maršrutu tīklā pārvadāja kopumā 3,9 miljonus pasažieru, kas ir par 1,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, šogad deviņos mēnešos veidoja 60 300, kas ir pieaugums par 5,9%. Tostarp 36 300 lidojumu veikti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 2,4% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, bet 24 000 bija ACMI lidojumi, kas ir par 11,7% vairāk.

Satiksmes ministrija (SM) rosina atļaut Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" kopējās personāla izmaksas šogad palielināt par 18% salīdzinājumā ar 2024. gadu, liecina SM sagatavotais rīkojuma projekts Tiesību aktu portālā.

Ministrijā skaidro, ka kopējais personāla izmaksu palielinājums 18% apmērā ir tieši saistīts ar "airBaltic" darbības apmēra pieaugumu un sagatavošanos 2026. gadā plānotajai flotes paplašināšanai, kā arī ar nepieciešamību nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu sertificētiem aviācijas speciālistiem.

Atbilstoši likumam personāla izmaksas var palielināt ne vairāk kā par 2,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu, ja vien nav saņemts Ministru kabineta (MK) atsevišķs lēmums šajā jautājumā.

Ministrijas ieskatā šāda ierobežojuma ievērošana faktiski apturētu "airBaltic" izaugsmi un paralizētu pamatdarbību esošajā apmērā.

Rīkojuma projekta anotācijā teikts, ka "airBaltic" personāla skaita pieaugums ir tieši saistīts ar flotes un darbības apmēra paplašināšanu. Katra jaunā lidmašīna prasa papildu apkalpes locekļus - aptuveni desmit pilotus un 20 salona darbinieku, kuru apmācība ilgst līdz 18 mēnešiem. Tādējādi daļa no 2025. gadā paredzētā izmaksu pieauguma ir neizbēgama un ir daudz lielāka par 2,6%, jo saistīta ar sāktiem sagatavošanās procesiem un apmācībām.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" 2025. gada deviņu mēnešu rezultāti liecina par potenciālām finanšu grūtībām nākamā gada pirmajā ceturksnī, norādīja kādreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Jautāts, vai "airBaltic" nākamā gada sākumā nevajadzēs piesaistīt papildu finansējumu no valsts, viņš sacīja, ka aviokompānijas finanšu rezultāti liecina, ka būs grūtības noturēt naudas pozīciju nākamā gada pirmajā ceturksnī. "Vienlaikus nezinām, cik daudz un kādus pasākumus "airBaltic" vadība ir veikusi šī gada ceturtajam ceturksnim. Vēl pāris mēneši un redzēsim, vai būs jāveršas valdībā," sacīja Linkaits.

Tāpat Linkaits sacīja, ka fakts, ka starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") pazeminājusi "airBaltic" reitingu uz "CCC+", nav nekas pārsteidzošs, jo "airBaltic" finanšu rezultāti bija zināmi.

Vienlaikus viņš piebilda, ka aviokompānijas izaicinājums būs noturēt skaidras naudas atlikumu, lai izturētu grūtāko sezonu aviācijā - pirmos gada mēnešus pēc Ziemassvētku un Jaunā gada ceļojumiem.

Papildu valsts līdzekļu ieguldījums nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" nav izslēgts, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" ceturtdien atzina Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa sacīja, ka tādai reģionālajai aviokompānijai, kāda ir "airBaltic", vienmēr būs nepieciešamība attīstīties, un tas prasa papildu investīcijas.

Premjere uzsvēra, ka ir jādomā, kā "airBaltic" palīdzēt, ņemot vērā to, kādu pienesumu lidsabiedrība dod Latvijas tautsaimniecībai.

Atbildot uz žurnālistes jautājumu, vai papildu nauda varētu tikt ieguldīta no valsts budžeta, Siliņa komentēja, ka "tas nekad nav izslēgts". "Vienmēr ir jābūt gataviem, ka mums, kā akciju turētājiem, jābūt gataviem darboties šajā biznesa mainīgajā pasaulē," teica premjere.

Signāli, ka nepieciešami papildu līdzekļi, no "airBaltic" puses esot bijuši, tomēr aviokompānija nav vērsusies pie valdības ar tādu lūgumu, atzina Siliņa. Līdzekļu atrašanai "airBaltic" šobrīd meklē papildu partnerus, viņa uzsvēra.

Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" ir nepieciešams ilgtspējīgs finansējuma risinājums, kas nav pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) regulējumu, aģentūrai LETA pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš uzsvēra, ka "airBaltic" ir Latvijai stratēģiski svarīgs uzņēmums.

Kazāka ieskatā, ļaut aviokompānijai bankrotēt, būtu vieglākā, bet reizē arī sliktākā izvēle.

"Līdzšinējā "runčuk, nemūžam" stratēģija ar regulāru lūgumu pēc valsts naudas gan sevi ir izsmēlusi, un ir nepieciešams ilgtspējīgs finansējuma risinājums, kas nav pretrunā ar ES regulējumu," uzsvēra Kazāks.

Pēc viņa teiktā, tas dotu iespēju Rīgai būt par reģiona biznesa centru un kaut kad atgūt Baltijas metropoles statusu. Turklāt otrreiz Latvijai izveidot savu aviokompāniju ar centru Rīgā diez vai izdosies, piebilda Kazāks.

Jau ziņots, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pirmdien ir sasaukusi valdības ārkārtas sēdi, lai vērtētu aktuālo situāciju aviācijas nozarē un "airBaltic".

Valdība 13.aprīlī lēma papildināt iepriekš pieņemto lēmumu par 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai "airBaltic", pastiprinot aizdevuma izsniegšanas prasības un nosakot stingrāku uzraudzību, pēc valdības sēdes žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Siliņa bija sasaukusi ārkārtas valdības sēdi par situāciju aviācijā un "airBaltic".

Siliņa uzsvēra, ka ir skaidrs, ka krīze Hormuza šaurumā tik drīz vēl nebeigsies, tādēļ valdībai bija jārunā par aviācijas nozari.

Ministri uzklausīja informatīvo ziņojumu par Tuvo Austrumu krīzes ietekmi uz aviācijas nozari. Satiksmes ministrijai (SM) tika uzdots sekot līdzi šai ietekmei, kā arī nepieciešamības gadījumā sagatavot tiesību akta projektu par ārkārtas situācijas izsludināšanu, lai nodrošinātu savlaicīgu un koordinētu valsts rīcību krīzes ietekmes mazināšanai un novērstu iespējamos apdraudējumus.

Siliņa atzina, ka daudzas valstis saskaras ar aviācijas nozares nepietiekamību, un gataviem uz ko tādu jābūt arī Latvijā. SM būs jāizstrādā prioritizējošs plāns, ja tāds risks iestātos, skaidroja premjere.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" patlaban neplāno atcelt reisus degvielas cenu kāpuma dēļ un turpina gatavoties vasaras lidojumu sezonai, kas sāksies marta beigās, aģentūrai LETA norādīja "airBaltic" sabiedrisko un politisko attiecību vadītājs Augusts Zilberts.

Viņš sacīja, ka lidsabiedrība pastāvīgi izvērtē maršrutu ekonomisko lietderību, taču īstermiņā izmaiņas nav paredzētas.

Komentējot potenciālos risinājumus degvielas cenu straujajam pieaugumam, Zilberts norādīja, ka uzņēmums cieši monitorē situāciju un vērtē dažādus attīstības scenārijus. Viņš uzsvēra, ka augsto svārstību dēļ patlaban ir pāragri sniegt precīzas aplēses par papildu degvielas izmaksām ilgtermiņā.

Vienlaikus viņš informēja, ka patlaban tirgū kopumā netiek novērots būtisks aviobiļešu cenu kāpums. Aviobiļešu cenas nosaka pieprasījums, konkurence un kopējā tirgus situācija, un "airBaltic" darbojas konkurētspējīgā vidē, kur cenas nevar tikt noteiktas vienpusēji, tādējādi uzņēmums turpina sekot tirgus attīstībai un attiecīgi pielāgot cenu politiku.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir nosūtījusi vēstules Saeimas frakcijām, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Ministru kabinetam, aicinot piešķirt īstermiņa aizdevuma Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" darbības nodrošināšanai, ņemot vērā kara Tuvajos Austrumos ietekmi uz uzņēmuma darbību, aģentūrai LETA pavēstīja LTRK.

Organizācijā min, ka, pieaugošās degvielas izmaksas, ko izraisījis karš Tuvajos Austrumos, ir paātrinājušas krīzi aviācijas nozarē.

LTRK uzsver, ņemot vērā "airBaltic" un ar to saistītā aviācijas sektora nozīmi Latvijas ekonomikā, ir nepieciešams nodrošināt īstermiņa atbalstu, vienlaikus meklējot ilgtspējīgu ilgtermiņa risinājumu. Atbalstam jābūt saistītam ar skaidriem nosacījumiem - jāprecizē uzņēmuma nākotnes stratēģija, jāaktualizē šā gada darbības prognozes un jāturpina sāktais darbs pie uzņēmuma pārvaldības uzlabošanas.

LTRK atzīmē, ka "airBaltic" ir būtisks Latvijas ekonomikas stratēģiskais aktīvs, kas veicina eksportu, investīciju piesaisti un kopumā stiprina Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Uzņēmuma darbības nepārtrauktība ir tieši saistīta arī ar Latvijas starptautisko sasniedzamību, kas ir kritiski svarīga gan uzņēmējiem, gan investoriem. Tāpēc jo īpaši svarīgi ir nodrošināt uzņēmuma stabilu darbību un attīstību arī mainīgos ārējos apstākļos, tostarp sniedzot nepieciešamo valsts atbalstu šajā situācijā.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic", ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, ir apturējusi iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts "airBaltic" gada pārskatā.

Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.

Kamēr netiks saņemts jauns finansējums - kapitāls vai citādi - aviokompānija plāno 2026. gadā turpināt darboties naudas taupīšanas režīmā. Vienlaikus, ar "airBaltic" lielākā akcionāra - Latvijas valdības - atbalstu, "airBaltic" meklē iespējas piesaistīt jaunu kapitālu no alternatīviem avotiem, tostarp ar "M&A" jeb apvienošanās un pārņemšanas darījuma palīdzību.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" nākamajā gadā turpinās iznomāt lidmašīnas citām aviokompānijām, bet pagaidām neplāno nomāt lidmašīnas, kas "airBaltic" vietā izpilda reisus, intervijā Latvijas Sabiedriskajam medijam (LSM) norādījis kompānijas izpilddirektors Erno Hildēns.

"Mēs turpināsim paši iznomāt savas lidmašīnas citām aviokompānijām, bet pašlaik neplānojam iznomāt lidmašīnas, lai veiktu "airBaltic" reisus," sacījis Hildēns.

Viņš atzīmējis, ka darbības modelis, kad "airBaltic" iznomā daļu savu lidmašīnu citām aviokompānijām, ir labākais iespējamais pozicionējums.

"Pašlaik mums ir 51 lidmašīna, un, raugoties uz nākamās vasaras sezonu, plānots gandrīz vienāds sadalījums starp regulārajiem reisiem un lidmašīnu nomas operācijām, lidojot citu aviokompāniju uzdevumā. Tas ir svarīgi gan finanšu stabilitātei, gan sezonalitātes ietekmes mazināšanai, kas šajā Eiropas daļā ir ļoti izteikta," skaidrojis Hildēns.

"airBaltic" šobrīd izmanto tikai "Airbus A220-300" lidmašīnas un, pēc Hildēna teiktā, pagaidām aviokompānijas flotē nav plānots ieviest vēl kāda cita tipa vai modifikācijas lidmašīnas, jo, izmantojot viena tipa lidmašīnu floti, ir daudz priekšrocību, piemēram, izmaksu samazināšana un vienkāršota uzturēšana.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" saņēmusi 51. "Airbus A220-300" lidmašīnu, informēja "airBaltic" pārstāvji.

Šī ir otrā "Airbus A220-300" lidmašīna, kas "airBaltic" piegādāta šogad.

Līdz šim "airBaltic" ar "Airbus A220-300" lidmašīnām ir pārvadājusi vairāk nekā 23,162 miljonus pasažieru. Kopumā lidsabiedrība ar tām veikusi apmēram 241 000 lidojumu un nolidojusi 530 000 stundu.

LETA jau ziņoja, ka lidsabiedrība sākotnēji pasūtīja kopumā 50 "Airbus A220-300" lidmašīnas un paziņoja par vēl 30 šī tipa lidaparātu iegādes līgumu, saglabājot tiesības iegādāties vēl 20 šī tipa gaisa kuģus.

Pirmais šī tipa lidaparāts aviokompānijai tika piegādāts 2016. gada nogalē. Kopš 2020. gada maija "airBaltic" visus lidojumus veic tikai ar "Airbus A220-300" lidmašīnām.

2025. gada deviņos mēnešos "airBaltic" koncerns strādāja ar 594,303 miljonu eiro apgrozījumu un 4,249 miljonu eiro peļņu.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" un Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa", kas ir arī "airBaltic" mazākuma akcionārs, paplašina sadarbības lidojumu vienošanos, informē aviokompānijā.

No 17. decembra "Lufthansa" pievienos lidojumu kodu (LH) "airBaltic" lidojumiem starp Rīgu un Frankfurti, savukārt "airBaltic" lidojumu kodu (BT) pievienos "Lufthansa" reisiem šajā pašā maršrutā.

Sadarbības lidojumu vienošanās attieksies tikai uz tiem lidojumiem, kas tiek veikti ar pārsēšanos Frankfurtē.

Vienošanās nodrošinās plašākas ceļošanas iespējas pasažieriem, kuri lido caur Frankfurti uz citiem "Lufthansa" galamērķiem, tādējādi stiprinot Latvijas globālo savienojamību.

"airBaltic" un "Lufthansa" sadarbības lidojumu vienošanās ir spēkā kopš 2020. gada decembra, iekļaujot lidojumus no bāzēm Rīgā, Tallinā un Viļņā uz Minheni.

Jau ziņots, ka 2025. gada deviņos mēnešos "airBaltic" koncerns strādāja ar 594,303 miljonu eiro apgrozījumu un 4,249 miljonu eiro peļņu.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" šogad janvārī pārvadājusi kopumā 338 500 pasažieru, kas ir par 3% vairāk nekā pērn janvārī, informē lidsabiedrībā.

Savukārt veikto lidojumu skaits šogad janvārī palielinājies par 5,2% - līdz 3507.

"airBaltic" vietu piepildījums 2026. gada janvārī veidoja 72,7%, kas ir par 2,7 procentpunktiem mazāk nekā pērn janvārī. Vietu piepildījuma samazinājumu ietekmēja cenu korekcijas un kapacitātes pieaugums salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kas ziemas sezonā nedaudz pārsniedza pasažieru skaita kāpumu.

Kompānijā atzīmē, ka pasažieru skaits šogad janvārī ir līdz šim lielākais janvārī pārvadāto pasažieru skaits uzņēmuma darbības laikā.

Pērn janvārī "airBaltic" pārvadāja 327 500 pasažieru un veica 3335 lidojumus.

Jau ziņots, ka "airBaltic" pagājušajā gadā pārvadāja kopumā 5,207 miljonus pasažieru, kas ir par 1,4% vairāk nekā 2024. gadā, un veica 47 600 lidojumu, kas ir par 2,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" kā stratēģisko un finanšu konsultantu ir piesaistījusi starptautisko aviācijas konsultāciju uzņēmumu "Seabury Securities LLC" ("Seabury"), informē aviokompānijā.

Konsultanta uzdevums ietvers atbalstu pašreizējo tirgus apstākļu risināšanā, finanšu rādītāju uzlabošanā un ilgtermiņa attīstības mērķu virzībā.

Plānots, ka sadarbība fokusēsies uz trim galvenajiem virzieniem, tostarp operacionālās darbības pārskatīšanu un pielāgošanu, finanšu rezultātu uzlabošanu un uzņēmuma kapitāla struktūras stiprināšanu.

"Seabury" iesaistīs visos šajos procesos, sākotnēji koncentrējoties uz uzņēmuma ilgtermiņa biznesa stratēģijas izvērtēšanu un strukturēta kapitāla piesaistes procesa atbalstīšanu.

"Seabury" ir starptautiski atzīts aviācijas konsultāciju uzņēmums ar plašu pieredzi lidsabiedrību stratēģiju atbalstīšanā, maršrutu tīkla attīstības un finanšu plānošanas jautājumos.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljonu eiro apmērā, kas ir 2, 7 reizes mazāk nekā 2024. gadā, informēja lidsabiedrībā.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājies par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro.

Aviokompānija 2025. gadā lidsabiedrības maršrutu tīklā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, pagājušajā gadā veidoja 78 400, kas ir pieaugums par 7%. Tostarp 48 300 lidojumu veikti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 3% vairāk nekā 2024. gadā, bet 30 100 bija ACMI lidojumi, kas ir par 15% vairāk.

"airBaltic" vidējais vietu piepildījums pagājušajā gadā bija 80,2% apmērā, kas ir par vienu procentpunktu mazāk nekā 2024. gadā.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" operatīvās vadības direktors un valdes loceklis Pauls Cālītis nolēmis atstāt amatu kompānijā informēja lidsabiedrībā.Viņa pēdējā darba diena "airBaltic" būs šā gada 30. aprīlis.

Tādējādi no šā gada 1. maija operatīvās vadības direktora un atbildīgā vadītāja pienākumus uzņemsies "airBaltic" lidojumu operāciju vecākais viceprezidents Roberts Stratings, kurš "airBaltic" strādā kopš 2025. gada janvāra un kuram ir plaša starptautiskā aviācijas pieredze.

Līdz ar to uzņēmuma valde turpinās darbu divu locekļu sastāvā. Darbu valdē turpinās tās izpilddirektors Erno Hildēns, kā arī finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

"airBaltic" informē, ka padome izvērtēs valdes turpmāko sastāvu, ņemot vērā uzņēmuma darbības nepārtrauktību, risku pārvaldību un finanšu nepieciešamības, lai nodrošinātu uzņēmuma interesēm atbilstošāko risinājumu. Tāpat kompānijā min, ka uzņēmumā turpinās operacionālās darbības pārskatīšana, finanšu rezultātu uzlabošana un kapitāla struktūras stiprināšanas procesi.

Koalīcijas partneri vienojušies turpināt darbu valdībā, pēc tikšanās ar koalīciju veidojošo politisko spēku pārstāvjiem paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Siliņa ceturtdien uz sarunu bija aicinājusi pārstāvjus no "Jaunās vienotības", Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un partijas "Progresīvie".

Siliņa norādīja, ka šodien Saeimā ir jāatrisina jautājums par aizdevumu nacionālajai aviokompānijai "airBaltic". Paredzēts, ka pirms balsojuma Saeimā šo jautājumu pārrunās Saeimas frakcijas.

Tāpat Siliņa akcentēja, ka satiksmes ministram Atim Švinkam (P) būs jāstrādā, lai nodrošinātu, ka "airBaltic" ir rentabls uzņēmums. Pretējā gadījumā Švinkam būs jāuzņemas atbildība, uzsvēra premjere.

Tāpat Siliņa norādīja, ka Satiksmes ministrija ir jāreorganizē, jo "daudzi darbi ir iestrēguši" un nevirzās uz priekšu. Viņa reorganizāciju sagaida jau tuvākajā laikā.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2025. gada decembra izskaņā Rīgā sagaidīja savu jaunāko Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-BTB. Šī ir trešā lidmašīna, kas airBaltic piegādāta 2025. gadā, un kopumā 52. šāda tipa lidaparāts flotē.

Jaunā lidmašīna papildina un stiprina airBaltic Airbus A220-300 floti, kas tiek izmantota lidsabiedrības maršrutu tīklā. Lidmašīna tiek izmantota arī sadarbības partneriem citos Eiropas tirgos, sniedzot ACMI pakalpojumus. Šāda pieeja ļauj airBaltic elastīgi pielāgoties pieprasījumam un efektīvi izmantot savu floti visa gada garumā, ņemot vērā sezonālās svārstības.

Kopš Airbus A220-300 ieviešanas airBaltic flotē 2016. gadā, ar šo lidmašīnu tipu ir pārvadāti vairāk nekā 23 miljoni pasažieru, veikti aptuveni 241 000 lidojumu kopumā veidojot vairāk nekā 530 000 lidojuma stundas, apliecinot šī lidaparāta piemērotību gan īsiem, gan garākiem maršrutiem.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka par jauno viceprezidenti personālvadības jautājumos ir iecelta Jekaterina Leidmane, šajā amatā stājoties šodien, 2026. gada 16. janvārī.

Šajā amatā Leidmane vadīs airBaltic Cilvēkresursu departamentu, koncentrējoties uz līderības attīstību, darbinieku iesaisti un organizatorisko efektivitāti, kā arī atbalstot uzņēmuma izaugsmes un pārmaiņu programmu.

Jekaterina Leidmane, airBaltic viceprezidente personālvadības jautājumos, norāda: “Esmu gandarīta pievienoties airBaltic komandai un kļūt par tik dinamiska un ambicioza uzņēmuma daļu. Ar pārliecību esmu gatava cieši sadarboties ar vadības komandu un darbiniekiem, lai izveidotu spēcīgu cilvēkresursu pārvaldību, kas atbalsta ilgtspējīgu izaugsmi, iesaisti un organizatorisko izcilību.”

Jekaterinai Leidmanei ir vairāk nekā 20 gadu pieredze personāla vadības jomā mazumtirdzniecības, finanšu un profesionālo pakalpojumu nozarēs. Pirms pievienošanās airBaltic, viņa strādāja par personāla vadības direktori Circle K Latvia, esot vadības komandas locekle un pārvaldot cilvēkresursu, veselības, drošības un vides funkcijas aptuveni 850 darbiniekiem. Šajā laikā viņai bija nozīmīga loma, veicinot organizatoriskas pārmaiņas, vadības attīstību un darbinieku iesaistīšanos, kā arī atbalstot uzņēmuma izaugsmi starptautiskā mērogā.

“Šobrīd airBaltic ir tādā nogaidīšanas stadijā – lai tas attīstītos un spētu kaut kādā mērā konkurēt tirgū, tam ir steidzami nepieciešams finansējums. Līdz ar atteikšanos no IPO reālākais un praktiski vienīgais pozitīvais scenārijs ir valsts subsīdija, bet lēmums par tās piešķiršanu būtu politiska sevis iznīcināšana pirms vēlēšanām. Tāpēc diezgan droši var teikt, ka šis lēmums netiks kustināts līdz pat vēlēšanām,” norāda starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins.

Eksperts norāda, ka, lai gan plānots nolīgt kārtējos biznesa konsultantus, kuriem būs jāizstrādā alternatīvi finansējuma piesaistes scenāriji, tomēr pie šī brīža situācijas avio nozarē jau šobrīd var apgalvot, ka vienīgais dzīvotspējīgākais scenārijs ir valsts atbalsts. Lai arī finanšu rādītājos ir vērojami uzlabojumi, tomēr lielo zaudējumu dēļ, sarežģītās situācijas nozarē un ierobežotā ģeogrāfiskā potenciāla dēļ maz ticams scenārijs ir kāda vērtīga investora piesaiste, kura plānos būtu attīstīt lidsabiedrību, nevis iegūt vērtīgos aktīvus.

“Maz ticams ir scenārijs, ka valsts par sviestmaizi vai “vienu eiro” izvēlēsies savu daļu atdot “Lufthansa” vai kādai citai aviosabiedrībai, kuras interese būtu iegūt lidsabiedrības floti, nevis to attīstīt kā reģionālo lidojumu centru. “airBaltic” ietekme uz valsts ekonomiku ir jāvērtē plašākā mērogā. Pirmkārt, “airBaltic” ir garants tūrisma eksportam, atvedot uz Rīgu lielu skaitu tūristu gadā, un Latvijas priekšrocība salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstīm - Lietuvu un Igauniju. Vienlaikus ar vairāk nekā 50% reisiem tas ir enkurklients Rīgas lidostai un tās veiksmes stāsts. Šobrīd ambiciozus attīstības plānus ir pieteikusi Viļņas lidosta, līdz ar tās paplašināšanos uzsākot arī cenu karus, par ko liecina arī Ryanair paziņojumi. Tas nozīmē, ka, pazaudējot “airBaltic”, Latvija var zaudēt tās priekšrocības ar Lietuvu. Mūsu valsts savulaik jau pazaudēja savas pozīcijas dzelzceļa kravu pārvadājumos, šis būtu risks arī zaudēt līdera pozīcijas pasažieru avio pārvadājumos, kas viennozīmīgi atstās ekonomisku ietekmi. Tāpēc maz ticams ir scenārijs, ka valsts atteiksies no savas līdzdalības avio kompānijas glābšanā, ja nenotiks brīnums un neatradīsies kāds vērtīgs investors, kas vēlēsies turpināt attīstīt “airBaltic” Latvijas intresēs,” norāda starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins.