Eksperti

Degvielas cenu kāpums Latvijā: vai nodokļi var to apturēt?

Aleksejs Švedovs, AS “Olerex” un SIA “Kool Latvija” stratēģijas vadītājs,31.03.2026

Jaunākais izdevums

Latvijā arvien aktuālāks kļūst jautājums par degvielas cenu pieaugumu un iespējamiem risinājumiem tā ierobežošanai. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi likumprojektu par solidaritātes maksājuma ieviešanu degvielas tirgotājiem, tomēr eksperti norāda — ar šādiem instrumentiem vien nepietiks, lai būtiski ietekmētu cenu dinamiku.

Galvenā problēma ir faktā, ka degvielas cenu veidošanos nosaka globāli faktori, kurus vietējie tirgus dalībnieki un politikas veidotāji nespēj kontrolēt. Fundamentāli cenu pieauguma iemesli atrodas ārpus gan degvielas tirgotāju, gan Ekonomikas ministrijas kontroles un ietekmes. Ne vieni, ne otri neiegūst naftu un neražo naftas produktus. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, kādi lēmumi tiek pieņemti Latvijā, tie nespēj tieši ietekmēt pasaules naftas cenas. Līdz ar to arī vietējā tirgū cenu kāpumu nav iespējams pilnībā apturēt, ja globālajā tirgū cenas turpina pieaugt.

Gadījumā, ja pasaules naftas produktu cenas turpinās pieaugt, cenu kāpumu vietējā tirgū neapturēs ne jau pieņemtais akcīzes nodokļa samazinājums dīzeļdegvielai, ne papildus nodokļi degvielas tirgotājiem, ne pat degvielas tirdzniecība pašizmaksas līmenī degvielas uzpildes stacijās.

Situāciju vēl vairāk sarežģī ģeopolitiskā nenoteiktība. 30. marta plkst. 16.00 biržas cenas Brent naftai un dīzeļdegvielai joprojām pārsniedza iepriekšējās nedēļas līmeni, un galvenais iemesls tam ir tieši nenoteiktība pasaules tirgos. Tā pastiprinājusies pēc hutiešu kustības raķešu triecieniem Izraēlai, kas var ietekmēt svarīgus globālos piegāžu maršrutus.Īpaši būtiski ir riski Austrumu–Rietumu cauruļvada (East–West Pipeline, Petroline) darbībai, pa kuru katru dienu uz Sarkano jūru tiek transportēti aptuveni 5 miljoni barelu naftas.

Tāpat nopietni traucējumi Bab el-Mandeb šaurumā – vienā no svarīgākajiem jūras transporta koridoriem – var būtiski ietekmēt naftas piegādes. Pat alternatīvu maršrutu izmantošana caur Suecas kanālu varētu samazināt piegādes par 4–5 miljoniem barelu dienā, kas neizbēgami ietekmētu cenas.Eksperti brīdina, ka šie riski var radīt vēl straujāku cenu pieaugumu.

Jau šī mēneša sākumā bankas “Societe Generale” analītiķi prognozēja, ka ilgstoši piegāžu traucējumi Tuvajos Austrumos varētu paaugstināt naftas cenu līdz pat 150 ASV dolāriem par barelu. Šāds scenārijs būtiski ietekmētu arī degvielas cenas Latvijā. Ja šāds cenu līmenis tiktu sasniegts, tas varētu izraisīt Platts kotāciju pieaugumu dīzeļdegvielai par 400–500 ASV dolāriem par tonnu.

Tas nozīmētu cenu ap 2,50 eiro par litru degvielas uzpildes stacijās, neskatoties uz akcīzes nodokļa samazinājumu no 1. aprīļa vai papildu nodokļiem degvielas tirgotājiem. Tādējādi kļūst skaidrs, ka vietējie politikas instrumenti var tikai daļēji mazināt cenu pieauguma tempu, bet nespēj to pilnībā novērst.

Degvielas tirgus Latvijā ir cieši saistīts ar globālajiem procesiem, un tieši tur arī meklējami galvenie cenu svārstību cēloņi.Šī situācija liek gan politikas veidotājiem, gan sabiedrībai apzināties – ilgtermiņā degvielas cenu stabilitāte ir atkarīga nevis no vietējiem lēmumiem, bet gan no globālās ekonomikas un ģeopolitiskās situācijas attīstības.

Tirdzniecība un pakalpojumi

KOOL Latvija jauna vadība

Db.lv,09.12.2025

Par valdes priekšsēdētāju kļuvusi Jana Logina, bet par valdes locekli — Dace Grinsone.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma “KOOL Latvija” valdē 9. decembrī notikušas būtiskas izmaiņas — par valdes priekšsēdētāju kļuvusi Jana Logina, bet par valdes locekli — Dace Grinsone, informēja uzņēmumā.

J. Logina iepriekš vadījusi uzņēmuma mazumtirdzniecības segmentu un uzkrājusi būtisku stratēģiskās un operatīvās vadības pieredzi. Savā karjerā viņa strādājusi tādos nozīmīgos uzņēmumos kā “Tele2”, “Altum”, “Balta” un “Swedbank”, kur attīstījusi padziļinātas zināšanas klientu pieredzes veidošanā, biznesa procesu efektivitātē un komandu vadībā.

D. Grinsone iepriekš bijusi “KOOL Latvija” mārketinga un komunikācijas vadītāja. Pirms tam strādājusi par privāto treneru vadītāju “MyFitness”, kas ir viens no lielākajiem sporta klubu tīkliem Baltijā, un šī pieredze sniegusi viņai vērtīgu izpratni par lielu uzņēmumu darbību un būs noderīga turpmākajā darbā “KOOL Latvija”.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmums “KOOL Latvija”, mērķtiecīgi plānojot attīstību un optimizējot produktu un abonementu portfeli,ir pieņēmis lēmumu turpmāk piedāvāt tirgus situācijai atbilstošu kafijas piedāvājumu.

“Pēc jaunās valdes iecelšanas, uzņēmums ir uzsācis optimizācijas posmu, kurā tiek pārskatīts viss produktu un abonementu portfelis,lai nodrošinātu ilgtspējīgu darbību, kvalitāti un godīgu cenu klientiem ilgtermiņā,” pastāstīja “KOOL Latvija” valdes locekle Dace Grinsone.

D. Grinsone uzsver, ka atjaunotais kafijas abonements arī ar jauno cenu joprojām nodrošina būtisku ietaupījumu salīdzinājumā ar kafijas iegādi pa krūzei.

Vienlaikus uzņēmums pārskata abonementu piedāvājumu kopumā. Šī procesa ietvaros tiek pārtraukta degvielas abonementa piedāvāšana līdzšinējā formātā,kas paredzēja fiksētu atlaidi. Turpmāk degvielas atlaižu piedāvājumi tiks veidoti, balstoties uz tirgus apstākļiem, caurspīdīgu un ilgtspējīgu cenu politiku bez mākslīgas cenu samazināšanas.

Eksperti

Solidaritātes maksājumu asi izjustu arī patērētāji

Jana Logina, SIA “KOOL Latvija” valdes priekšsēdētāja,17.04.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Solidaritātes maksājums” ir konfiskācijas instruments, kas vērsts uz politisku mērķu sasniegšanu, nevis uz iedzīvotāju labklājības palielināšanu, uzskata degvielas tirdzniecības uzņēmuma “KOOL Latvija”/”Olerex” stratēģijas vadītājs Aleksejs Švedovs.

“Tādā formā, kādā to šobrīd prezentē autori, proti, bez skaidra un visiem degvielas tirgus dalībniekiem vienāda cenu noteikšanas mehānisma, kas atbilst šī biznesa darbības apstākļiem, “solidaritātes maksājums” grauj veselīgas konkurences principus, vienlaikus nekādā veidā nenodrošinot cenu samazināšanos gadījumā, ja tās pieaug pasaules tirgū,” uzsver A. Švedovs.

Uz globālās nestabilitātes, ģeopolitisko risku un strauju Platts kotācijas svārstību fona degvielas tirgus jau šobrīd atrodas būtiska spiediena apstākļos, un degvielas cenas Latvijā pieaug straujāk, nekā patērētāji spēj tām pielāgoties. Šādā situācijā lēmums ieviest tā saukto “solidaritātes maksājumu” izskatās nevis kā sabiedrības aizsardzības mehānisms, bet kā papildu slogs tai pašai sabiedrībai. Publiski politiķi to pamato kā taisnīguma un virspeļņas pārdales instrumentu, taču praksē tiek ignorēts viens no pamatprincipiem ekonomikā – jebkuras papildu izmaksas uzņēmējdarbībā gala rezultātā tiek pārliktas uz patērētāju.

Eksperti

Naftas cena diennakts laikā pieaug par 20%. Ko sagaidīt Latvijas patērētājiem?

Aleksejs Švedovs, AS “Olerex” un SIA “Kool Latvija” stratēģijas direktors,03.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Izraēlas uzbrukums Irānai ir kļuvis par faktoru, kas tieši ietekmējis pasaules energoresursu tirgus un attiecīgi arī cenas Latvijā. Ja pašreizējais biržas cenu līmenis saglabāsies, degvielas cenu kāpums degvielas uzpildes stacijās 10–12 centu apmērā par litru jau tuvākajās dienās ir visreālākais scenārijs.

Pasaules degvielas tirgus uz notikumiem Tuvajos Austrumos reaģēja nekavējoties un strauji: vienas diennakts laikā kotācijas biržā ICE Futures pieauga aptuveni par 20% jeb vairāk nekā par 140 dolāriem par tonnu. Faktiski vienas dienas laikā cenas pieauga tikpat, cik iepriekšējo divu mēnešu laikā. Ja šis līmenis saglabāsies līdz vakara PLATTS cenu fiksācijai, Latvijas autovadītāji jau tuvākajās dienās degvielas uzpildes staciju tablo var ieraudzīt pieaugumu par 10–12 centiem litrā.

Iespējamie situācijas attīstības scenāriji

Turpmākā cenu dinamika būs atkarīga no situācijas attīstības Irānā, un šobrīd to precīzi prognozēt ir ļoti sarežģīti. Ja konflikta puses uzsāks sarunas un vienosies par pamieru, tas būtu pozitīvāks scenārijs gan reģiona valstu iedzīvotājiem, gan energoresursu patērētājiem visā pasaulē. Taču, ja raķetes vienlaikus nogremdēs vairākus tankkuģus un nopietni sabojās naftas termināļus vai ieguves laukus, tas būs pavisam cits scenārijs. Šādā gadījumā 10 centu pieaugums varētu šķist tikai nenozīmīga epizode daudz straujāka cenu lēciena priekšā.Vienlaikus jāņem vērā, ka militāras eskalācijas gaidas jau daļēji bija iekļautas biržas kotācijās, bet pieprasījuma un piedāvājuma fundamentālais līdzsvars pasaules naftas tirgū joprojām ir salīdzinoši vājš. Tāpēc, ja nenotiks strauja konflikta saasināšanās, cenu kāpums Latvijā īstermiņā, visticamāk, nepārsniegs 10 – 12 centus par litru salīdzinājumā ar februāra beigām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas uzpildes staciju tīkls SIA “KOOL Latvija” turpina pārmaiņu virzienu, īstenojot dažādus uzlabojumus, tostarp pārceļoties uz jaunu biroju Mūkusalas ielā.

Tas ir loģisks solis uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas ietvaros, kas vērsta uz darbinieku darba apstākļu uzlabošanu, kā arī uz efektīvāku komunikāciju ar uzņēmuma partneriem. “Jaunās biroja telpas mums ir svarīgas tieši kā darba vide – vieta, kur komanda var strādāt efektīvāk, sadarboties un pieņemt kvalitatīvākus lēmumus. Mēs apzināti ieguldījām laiku un resursus, lai atrastu telpas, kas atbilst mūsu vajadzībām. Tas ir ieguldījums gan darbiniekos, gan uzņēmuma darbības kvalitātē kopumā. Vienlaikus mēs strādājam arī pie staciju pilnveides, procesu sakārtošanas un darbinieku darba apstākļu uzlabošanas visā tīklā,” uzsver uzņēmuma CEO Jana Logina.