Degvielas cenu pieauguma galvenais iemesls ir enerģētikas krīze, kura sākās 2019. gada vēlā rudenī, bet pandēmija līdz ar patēriņa sarukumu to noslāpēja, tomēr, tautsaimniecībai atdzīvojoties, tā atgriezās visā krāšņumā, bet Krievijas invāzija Ukrainā bija tikai vēl viens papildu ažiotāžas avots.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas ilggadējais valdes priekšsēdētājs un nacionālā degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Astarte nafta valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.
Viņš norāda, ka degvielas cenu līmenis Latvijā ir valsts politikas spogulis, jo starpvalstu konkurencē Latvijā pašlaik ir augstākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai Baltijā un Polijā, kura ļoti pragmatiski īstenojusi zemāko degvielas cenu politiku, tādējādi veicinot kaimiņvalstu autobraucēju vēlmi uzpildīt bāku, tā būtiski ne tikai palielinot pārdotās degvielas apjomus, bet arī ienākumus biznesam un valstij.
Fragments no intervijas
Kas notiek degvielas tirgū?
Enerģētikas krīze sākās 2019. gada novembrī, bet Covid-19 pandēmija to izmainīja pilnīgi pretējā virzienā, jo tās izplatības ierobežošanas pasākumi būtiski samazināja patēriņu, kā ietekmē saruka pieprasījums un tam sekoja energoresursu cenu kritums. Piemēram, gaisa pārvadājumi saruka par 90% un līdz ar to arī pieprasījums pēc aviācijas benzīna, līdzīga aina bija vērojama arī citos degvielas segmentos. Savukārt, tiklīdz pieprasījums pēc energoresursiem pasaulē pieauga, tā enerģētikas krīze 2021. gada vasaras nogalē atjaunojās un sāka augt naftas un tās produktu cenas. Tieši tāpēc galvenais naftas un degvielas cenu pieauguma iemesls nav Krievijas invāzija Ukrainā, bet tas ir tikai vēl viens papildu faktors, kas izdara spiedienu uz degvielas cenām. Jāatgādina, ka dabasgāzei cenas pieauga septiņas reizes, turklāt tas notika, vēl pirms Krievija bija uzsākusi karu. Būtiskākais faktors ir globālais enerģijas trūkums un esošo energoresursu pārdale.
Bet Krievijas iespējamā izslēgšana no energoresursu tirgus Eiropā arī ietekmēs naftas un tās produktu cenas?
Kamēr Eiropas Savienība nav ieviesusi tā dēvēto sesto sankciju paketi, kuras projektā paredzēts Krievijas naftas, tās produktu, kā arī dabasgāzes importa aizliegums, tikmēr ir atsevišķu dalībvalstu, kā arī šo energoresursu importētāju brīva izvēle: gribu – importēju (pērku) no Krievijas, negribu – nepērku. Saprotams, ka, izslēdzot vienu tik lielu spēlētāju pasaules energoresursu tirgū, kāda ir Krievija, kura iegūst apmēram 10% no visas pasaules naftas, kurai ir lielākie dabasgāzes krājumi, ietekme būs un to jutīs visi. Jārēķinās, ka 30% no visas Eiropā pārstrādātās jēlnaftas piegādāja tieši Krievija, un tas nozīmē, ka, nosakot sankcijas šīs valsts naftai, attiecīgais apjoms būs jāaizvieto ar piegādēm no citām valstīm, kas, protams, nav iespējams ļoti īsā laikā.
Visu rakstu lasiet 10.maija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!