Latvijā granulu cena mājsaimniecībām sasniegusi 240 eiro tonnā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kas šajā apkures sezonā ir pieaugums par apmēram 30 eiro tonnā, informēja Latvijas Biomasas asociācijā "LATbio".

Cenu kāpumu galvenokārt izraisījis izejmateriālu deficīts Vācijas un Austrijas tirgos ar attiecīgu granulu ražošanas samazināšanos, kas liek tirgotājiem no ārvalstīm vērsties pie Latvijas granulu ražotājiem un veicina cenu pieaugumu.

"LATbio" valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs pauž, ka vietējā tirgū interese par granulām ir būtiski augusi.

"Iespējams, sāk beigties Covid-19 laikā iepirktie krājumi, un, lai gan par vietējo izejmateriālu trūkumu pagaidām vēl nevar sūdzēties, cenas ir kāpušas," norāda Palejs, piebilstot, ka Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kurā ir granulām tiek piemērota PVN samazinātā likme, kas palīdz nedaudz samazināt cenu, bet arī nepasargā no cenu kāpuma, jo palielinās pieprasījums.

Ap 20% no IKP rodas no zemes izmantošanas Latvijā, tāpēc lēmumu pieņēmējiem ir jāspēj pieņemt lēmumi, kuri vērsti uz visas sabiedrības ieguvumiem, nevis atsevišķu nelielu interešu grupu vēlmēm.

Tādi secinājumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 10 starptautiskajā konferencē Ilgtspēja un resursi zemes pārvaldībā: sadarbība krīzes un pārmaiņu laikā. Zemes nozares ir nozīmīgs Latvijas resurss, kuru var izmantot dažādām vajadzībām, vienlaikus uz tās izaudzētais - lauksaimniecības produkti, koksne - kalpo kā nozīmīgs resurss apstrādes rūpniecībai, vienlaikus šis zemes komplekss ir nozīmīga tautsaimniecības sfēra, kas nodrošina darbavietas, nodokļu ienākumus un arīdzan mazina dažādus riskus.

Jādomā ar savu galvu

„Latvijas divas nelaimes ir pārregulācija, kad cenšamies pārņemt visu, ko vien iesaka, bet nedomājam ar savu galvu un šos ieteikumus neadaptējam Latvijas apstākļiem, kā arī pārspīlēta demokrātija, kad atsevišķu nelielu grupu iebildumu dēļ tiek nobremzēti projekti,“ uzsvēra SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš norādīja, ka ļoti liela nozīme ir politikas un plānošanas dokumentiem. „Konkrētās teritorijas attīstībai būtiskākais dokuments ir teritorijas attīstības plāns, kuram jābūt skrupulozi izvērtētam, tādējādi nodalot tās teritorijas, kuras paredzētas ražošanai, no tām, kuras paredzētas citam — dabas aizsardzībai,“ uzsver U. Ameriks. Viņaprāt, Latvijā ir jābūt tādiem normatīvajiem aktiem, lai varētu ātri pieņemt lēmumus un realizēt sabiedrībai nozīmīgas ieceres. „Zemes izmantošana - tā ir ne tikai resursu ieguve, kas ir labklājības pamats, bet arī valsts drošības pamats,“ tā U. Ameriks. Viņaprāt, zeme ir resurss un ne tikai tas, ko uz tās var izaudzēt, bet arī tas, kas atrodas zem zemes un kas atrodas virs zemes.

Lai savlaicīgāk un ilgtspējīgāk apsaimniekotu mežus, palielinātu CO₂ uzkrāšanu augstas pievienotās vērtības koksnes produktos, mazinātu ekoloģiskos riskus un vienlaikus stiprinātu Latvijas kokrūpniecības konkurētspēju, Latvijas Kokrūpniecības federācija aicina veikt grozījumus Meža likumā, kas paredz pārskatīt galvenās cirtes vecumu mežos valdošajām koku sugām, tuvinot to Igaunijas un Skandināvijas prasībām.

Pašreizējais regulējums Latvijā būtiski atpaliek no Ziemeļvalstu un pat kaimiņvalsts Igaunijas prakses. Tādas valstis kā Somija un Norvēģija ļauj meža īpašniekiem pašiem lemt par ciršanas laiku, savukārt Zviedrija un Igaunija nosaka ievērojami, pat par vairākiem desmitiem gadu, zemāku ciršanas vecumu nekā Latvijā. Latvijā šobrīd noteiktais ciršanas vecums – piemēram, priedei 101 gads un eglei 81 gads – ierobežo meža īpašnieku iespējas elastīgi reaģēt uz tirgus un klimata apstākļiem. Tas rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus reģionā un samazina nozares spēju pilnvērtīgi attīstīties. Piedāvātie grozījumi paredz samazināt ciršanas vecumu par 20 gadiem.

Latvijas tautsaimniecības attīstības stāstā ir nozares, kas, neraugoties uz ekonomikas cikliem, notur savu nozīmību un sniedz stabilu ieguldījumu valsts labklājībā. Mežsaimniecība un kokrūpniecība ir viena no tām – tā ne tikai nodrošina tūkstošiem darba vietu reģionos, bet arī ir viens no Latvijas eksportspējas un inovāciju balstiem.

Meža nozare ir daudz vairāk nekā resursu ieguve – tā ir mērķtiecīga un uz zināšanām balstīta sistēma, kas ar pārdomātu pārstrādi un investīcijām rada augstu pievienoto vērtību un notur valsts ekonomiku starptautiskā konkurencē.

Nozare ar stabilu pienesumu valsts budžetā un ekonomikā

Oficiālā statistika skaidri parāda: meža un saistīto nozaru devums Latvijas budžetā un ekonomikā ir pieaudzis gandrīz divkārt. Ja 2018. gadā nozares iemaksas valsts budžetā bija aptuveni 263 miljoni eiro, tad 2024. gadā šis skaitlis sasniedza 537 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka meža nozare sešu gadu laikā kļuvusi par vienu no dinamiskākajiem un stabilākajiem nodokļu maksātājiem valstī.

Latvijas Kokrūpniecības federācija, Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija un Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācija ir nosūtījusi atklātu vēstuli Valsts prezidentam un Saeimas deputātiem ar aicinājumu atcelt vai vismaz būtiski samazināt plānoto vinjetes likmes pieaugumu transportlīdzekļiem un to sastāviem ar pilnu masu no 12 tonnām, kas aprīkoti ar četrām un vairāk asīm un "Euro VI" dzinēju, informē asociāciju izpilddirektors Artūrs Bukonts.

LNMA norādīja, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā neatrisina prezidenta identificētās problēmas pēc būtības, bet tikai ļoti šaurā apjomā skar atsevišķas sabiedrības grupas.

Asociācija ar izpratni esot uztvērusi prezidenta lēmumu nodot likumu otrreizējai caurlūkošanai, kā arī prezidenta vēstulē paustos argumentus - par nepietiekami izvērtētu ietekmi, sabiedrības līdzdalības trūkumu, tiesiskās paļāvības principa apdraudējumu un neskaidru mērķu sasniegšanas mehānismu.

LNMA skaidro, ka autoceļu lietošanas nodevas palielināšana skars mežsaimniecības un kokrūpniecības nozari, pārtikas ražošanas un piegādes ķēdes, būvniecību un reģionālo uzņēmējdarbību, pašnodarbinātos un mazās saimniecības, kā arī ikvienu patērētāju, kam gala cenu pieaugums tiks pārlikts uz precēm un pakalpojumiem.