Pēdējos gados Latvijā būtiski audzis kopējais auto degvielu realizācijas apjoms, 2018. gadā sasniedzot 1,3 miljonus tonnu
Laika posmā no 2011. līdz 2018. gadam degvielas patēriņš Latvijā palielinājies par 275,7 tūkstošiem tonnu. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) apkopotie dati liecina, ka straujākais pieaugums pēckrīzes periodā novērojams no 2014. gada līdz 2017. gadam, kad auto degvielu realizācijas apjoms palielinājās par 151,9 tūkstošiem tonnu. Nozares pārstāvji prognozē, ka nākotnē patēriņa pieaugums gan varētu samazināties.
Degvielas patēriņu ietekmē trīs faktori - resursa cena, valsts ekonomiskā situācija un iedzīvotāju pirktspēja, skaidro LDTA izpilddirektore Ieva Ligere. Viņa norāda, ka, lai gan pēdējos gados patēriņš audzis, pērn kopējais auto degvielu realizācijas apjoma pieaugums Latvijā nedaudz samazinājies. «Viens no centrālajiem aspektiem, kas 2018. gadā bremzēja patēriņa pieaugumu, bija akcīzes nodokļa paaugstināšana, kā rezultātā atsevišķas kravu pārvadājumu kompānijas optimizēja degvielas iepirkumus, pārceļot tos no Latvijas uz Lietuvu un Poliju. Ja runājam par patēriņa izmaiņām nākotnē, jāsaka, ka to varētu ietekmēt arī politiskie lēmumi, piemēram, Transporta enerģijas likuma un tam pakārtoto Ministru kabineta noteikumu pieņemšana. Zināms, ka pašlaik Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts paredz, ka 2020. gadā no atjaunojamajiem (AER) saražotajam enerģijas īpatsvaram bruto galapatēriņā transporta sektorā Latvijā jābūt vismaz 10%, šo mērķi galvenokārt plānots sasniegt, slogu liekot uz degvielas tirgotāju pleciem, tas vistiešākajā veidā ietekmēs gan degvielas cenu, gan patēriņu,» domā I.Ligere.
Arī East-West Transit degvielas pārdošanas vadītājs Mārtiņš Riemeris piekrīt, ka tuvāko gadu laikā patēriņa pieauguma kāpumu, visticamāk, nepiedzīvosim. «Tas skaidrojams gan ar akcīzes nodokļa palielināšanos, gan plānoto obligātā biodegvielas piejaukuma noteikšanu, kā rezultātā degviela varētu kļūt dārgāka,» informē M.Riemeris.
Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Artu Airiainens (Arttu Airiainen) secina, ka kopējais degvielas mazumtirdzniecības apjoms pērn, salīdzinot ar 2017. gadu, audzis vien par 1,81%. Viņš uzskata, ka, ja degvielas akcīzes nodokļa likme Baltijas valstīs degvielai būtu izlīdzināta, pieaugums, iespējams, būtu lielāks. «Redzam, ka daļa autobraucēju, it īpaši tie, kas pārvietojas ar komerctransportu, izvēlas uzpildīt degvielu Lietuvā, lai gan cenu starpība Latvijā un Lietuvā ir vien pāris centu robežās,» teic A.Airiainens, uzsverot, ka kopumā degvielas patēriņa pieaugumu ietekmējusi ekonomikas uzlabošanās valstī, uzņēmējdarbības aktivizēšanās, kā arī biznesa vides sakārtošana un iedzīvotāju pirktspējas palielināšanās.
Visu rakstu lasiet 27. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
