Pārtika

Deja ar cenām un solījumiem

Raivis Bahšteins, 22.12.2016

Jaunākais izdevums

Šogad pārtikas nozari skāruši gan globālie procesi, kas ietekmējuši graudu un piena cenas, gan Latvijas politiķu centieni mainīt normatīvos aktus, neņemot vērā industrijas viedokli un neturot iepriekš dotos solījumus

Tā 2016. gadu nozarē vērtē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Pārtikas ražotāju kritika attiecas uz Dabas resursu nodokļa palielināšanu, jo iepriekš tika solīts nodokļus necelt, «bulciņu kariem», kur tika pieņemts lēmums, ignorējot uzņēmēju iebildes (pašlaik ir parādījusies cerība, ka tiks panākts kompromiss, kas apmierina visas iesaistītās puses), kā arī plāniem aizliegt alus tirgošanu divu litru PET iepakojumā un alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežojumiem. «Nozare kārtējo reizi pārliecinājās, ka nevar rēķināties ar politiķiem, jo bieži vien viņi savu viedokli veido, balstoties uz savu personīgo pieredzi, nevis objektīviem rādītājiem – datiem, kā arī konkrēto jautājumu skata ļoti šauri, neaptverot, kā attiecīgais lēmums var ietekmēt citus būtiskus aspektus. Tas ražotājus satrauc, jo šāda neprognozējamība kļūst problemātiska uzņēmumiem, kuri šobrīd balansē uz rentabilitātes robežas,» uzsver I. Šure.

Atskatoties uz notikumiem, kas 2016. gadā ietekmējuši nozari, I. Šure kā pirmo min vēl Krievijas embargo radītās sekas. Tādēļ aizvadīto gadu pārtikas nozarē varētu raksturot arī kā jaunas attīstības sākumu pēc embargo radītā satricinājuma.

Visu rakstu Deja ar cenām un solījumiem lasiet 22. decembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Viedoklis: Déjà vu apstrādes rūpniecībā

Žanete Hāka, 03.11.2017

Apstrādes rūpniecības apakšnozaru produkcijas apjoma indeksi 2017. g. 3. cet., % pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kalendāri izlīdzināti dati (izlaides svari., %)

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība 3. ceturksnī saglabājusi dinamisku attīstību, augot gan eksportētajiem apjomiem, gan palielinoties pieprasījumam vietējā tirgū, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Buceniece.

Nozarē palielinās problēmas ar darbaspēka pieejamību, atsevišķās nozarēs jaudu noslodze sasniegusi vēsturisko maksimumu, un konkurētspējas saglabāšanai jo aktuālākas kļūst investīcijas, kas šobrīd nozarē ir zemā līmenī. Atsevišķas norises/aspekti raisa sajūtu, ka pašreizējie notikumi ir jau piedzīvoti iepriekš jeb kā franciski runājošie saka «déjà vu».

Kā jau iepriekš liecināja operatīvie dati un iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrais novērtējums, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms 3. ceturksnī ir audzis ļoti strauji – par 1.2% salīdzinājumā ar 2. ceturksni (sezonāli izlīdzināti dati) un par 9.3% salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu (kalendāri izlīdzināti dati).

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Ekskluzīva iespēja ielūkoties deju lielizrādes Abas Malas ainu demo versijā

Laura Mazbērziņa, 23.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Abas Malas» būs izrāde, kurā satiekas mūzika, deja un mūsdienu tehnoloģijas. Katrs multimediālās deju izrādes vizuālās izteiksmes elements - horeogrāfija, scenogrāfija, gaismu režija, televīzijas kameru darbs un video projekcijas - tiek veidots kā vienots veselums. Telpiskas ilūzijas radīšana, dejas papildinājums ar tematiskām lielizmēra ilustrācijām ir tikai daži no elementiem, kas būs vērojams deju lielizrādē.

Uzveduma video projekcijas un gaismas ir ne tikai vidi veidojošs elements, bet līdzvērtīga daļa šajā kustību stāstā, tāpat kā mūzika. Oriģinālmūzika, tika radīta, iedvesmojoties no konkrētu laika periodu vēsturiski muzikālā materiāla. Lai realizētu māksliniecisko ieceri, pirmo reizi Latvijā tiks vienotā sistēmā saslēgti 27 līdz 30 projektoriem, kas uz iepriekš izstrādātas programmatūras bāzes ļaus noklāt ar attēlu visu «Arēna Rīga» deju laukumu un nodrošināt to visas deju lielizrādes garumā. Mākslas projekciju skatuve būs 2000 kvadrātmetru liela.

«Latvija nav radusies tukšā vietā, tai ir dziļas saknes, kuras parādīsies un simbolzēsies lielizrādē «Abas Malas». Lielizrādē deja satiksies ar mūzikas jaunradi un tehnoloģiskiem risinājumiem,» komentē Dace Melbārde, Kultūras ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākamnedēļ Latvijas Banka tirgos otru monētas Baltars.Porcelāns tirāžu

Žanete Hāka, 07.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otra monētas Baltars.Porcelāns tirāža Latvijas Bankā būs pieejama, sākot no 11.oktobra, liecina centrālās bankas paziņojums.

Monētas kopējā tirāža ir 5 000, tajā skaitā, pirmā daļa (gandrīz 3000 monētu) pie pircējiem nonāca augustā.

Latvijas Banka 9. augustā, izlaida unikālā formā veidotu 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Baltars. Porcelāns, informē centrālās bankas pārstāvji. Neilgi pēc tirdzniecības sākšanas monētas pirmā tirāža tika izpirkta.

Latvijas porcelāna un fajansa trauku apgleznošanas darbnīcai Baltars veltītā monēta veidota, reproducējot šķīvja Deja (kompozīcijas autors Romans Suta; 1927) attēlu un tā formā.

Kolekcijas monētas, kas ir miniatūrs mākslas priekšmets, grafisko dizainu veidojusi māksliniece Frančeska Kirke, autore arī īpaša dizaina 1 lata monētai ar pakava attēlu un kolekcijas monētai Basketbols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojoties Trampa solījumiem ekonomikas pasākumu veicināšanā, ASV atkal var ieslēgt naudas drukājamās mašīnas pogu, tādējādi arī dolāra kāpums pret eiro varētu apstāties

Aizejošo noteikti varētu uzskatīt par pārbaudījuma gadu dažādu politisko lēmumu ietekmē uz investīciju vidi. Bažījoties par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, mārciņas kurss pret eiro sāka kristies jau tad, kad radās ideja par referenduma ierosināšanu. Nedaudz citāda ir situācijas attīstība ASV. Tur biržas indeksi nonākuši ne tikai vēsturiskajos maksimumos, bet arī dolāra kurss piedzīvojis visai strauju kāpumu, pēdējo pāris nedēļu laikā pret eiro izaugot apmēram par pieciem procentiem.

Valūtas tirgū tas ir visai straujš kāpums, radot likumsakarīgu jautājumu par to, kas gaidāms tālāk. Raugoties uz ASV ekonomiskajiem datiem un salīdzinot tos ar citu pasaules valstu sniegumu, līdz prezidenta vēlēšanu rezultātu uzzināšanai varēja vismaz puslīdz droši turēties pie prognozēm par to, ka dolāra vērtība pret pārējām pasaules valūtām turpinās nostiprināties. Viens no galvenajiem iemesliem šādai atziņai bija vispār zināms fakts, ka ar naudas masas palielināšanu īstenotā tautsaimniecības stimulēšanu ASV jau ir beigusies, savukārt citos pasaules reģionos tā turpinās un pat var uzņemt vēl spēcīgākus apgriezienus nekā līdz šim. Tagad līdz ar Trampa priekšvēlēšanu solījumiem skats uz ASV valūtas perspektīvām var piedzīvot izmaiņas, viss gan ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā jaunajam prezidentam izdosies tikt līdz savu priekšvēlēšanu solījumu realizēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Paši pūta, paši dega jeb kā var nesolīt

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 17.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības stabilitāti draud satricināt nevis budžeta nepieņemšana Saeimā, bet gan tā pieņemšanu pavadošie mediķu streiki.

Iemesls gana leģitīms – netiek pildīts likumā ierakstītais par ikgadēju mediķu algu kāpumu par 20%. Jāuzsver: šo likuma normu iebalsoja šīs Saeimas deputāti, nevienam nebalsojot «pret». Tā nav mantojums no aizejošiem politiķiem. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris Rīga TV 24 ir norādījis: «Saeimas deputāti, stājoties amatā, ir zvērējuši ievērot Latvijas Republikas likumus un, ja viņi gatavojas, balsojot par šādu valsts budžetu, šo zvērestu lauzt, tad tiem deputātiem, kuri lauzīs zvērestu, nav vairs vietas Saeimā. Mediķu protesti varētu attīstīties arī līdz Saeimas atlaišanai.»

Kā redzams, likmes ir gana augstas un mediķi ir cīņas spara pilni. Viņus atbalsta arī veselības ministre Ilze viņķele, kas savā tviterkontā uzsver, ka: «Politiķiem jādod tādi solījumi, kas ir izpildāmi. Pieviltas cerības sāp visvairāk. Izprotu mediķu prasības un atbalstu pilsoniski aktīvu tiesību aizstāvību.» Ja runājam par vainīgajiem un atbildīgajiem, tad jāteic, ka valdība šajā situācijā bija pilnīgā ķīlnieku lomā, kurā to sagrāba Saeima, ministru partijas biedrus ieskaitot. Proti, valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ir skaidrojis, ka Ministru kabinets bija izšķiršanās priekšā: pildīt likumā iebalsoto un turēt mediķiem doto solījumu, atsakoties no jebkādiem papildu piešķīrumiem citām nozarēm, vai tomēr papildus pieejamo finansējumu sadalīt solidāri starp visām nozarēm. Nav liels pārsteigums, ka ministri izšķīrās par otro variantu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Satelīta attēli liecina par aktīviem būvdarbiem Ziemeļkorejas kodolobjektā

LETA/AFP, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz denuklearizācijas solījumiem, Ziemeļkoreja strauji veic uzlabojumus Jonbjonas kodolobjektā, pamatojoties uz satelīta attēliem, paziņojusi Džona Hopkinsa universitātes tīmekļa vietne «The 38 North».

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns šomēnes Singapūrā tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Samitā Kims apsolīja «strādāt Korejas pussalas pilnīgas denuklearizācijas virzienā», taču skaidri netika definēts, kas tiek saprasts ar denuklearizāciju un netika arī noteikti nekādi termiņi.

Tramps apgalvoja, ka process sāksies ātri, un pagājušajā nedēļā sacīja, ka «tā ir pilnīga denuklearizācija, kas jau notiek.»

Taču 21.jūnijā uzņemtie komercsatelītu attēli liecina, ka Jonbjonā, kur atrodas Ziemeļkorejas lielākais kodolobjekts, darbi ne tikai turpinās, bet strauji tiek uzlabota arī infrastruktūra, vēsta «The 38 North».

Tīmekļa vietne secinājusi, ka urāna bagātināšanas rūpnīca turpina darboties, un uzbūvēti vairāki jauni objekti, tostarp inženiertehniskais birojs un piebraucamais ceļš uz ēku, kurā atrodas kodolreaktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ziemeļkoreja plāno saglabāt daļu kodolarsenāla

LETA, 02.07.2018

Fotogrāfija uzņemta 29. jūnijā, tā atspoguļo Ziemeļkorejas aktivitāti kodolieroču ražošanā.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļkorejai ir nodoms saglabāt daļu tās kodolarsenāla un ražošanas objektus, vienlaikus to slēpjot no ASV, vēsta laikraksts «The Washington Post», atsaucoties uz ASV amatpersonām.

Kopš ASV prezidenta Donalda Trampa un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna tikšanās 12.jūnijā savāktās liecības norāda uz slepenām rūpnīcām un metožu izstrādēm ieroču ražošanas slēpšanai, kas liek domāt, ka Phenjana gatavojas slēpt no ASV plānus par kodolieroču programmas turpināšanu.

Savukārt telekanāls «NBC News» ziņo, ka Ziemeļkoreja patiesībā palielinājusi degvielas ražošanu kodolieročiem, kas notiek vairākās slēptās vietās.

«Nav nekādu pierādījumu, ka viņi samazina krājumus vai ka ir apturējuši ražošanu,» telekanālam pavēstīja viena ASV amatpersona. «Ir neapgāžami pierādījumi, ka viņi mēģina apmānīt ASV.»

Džona Hopkinsa universitātes tīmekļa vietne «The 38 North» pagājušajā nedēļā ziņoja, ka neskatoties uz denuklearizācijas solījumiem, Ziemeļkoreja strauji veic uzlabojumus Jonbjonas kodolobjektā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nav īstais brīdis stāvēt malā no politikas

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 27.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar šo numuru DB uzsāk Saeimā iekļuvušo partiju programmu analīzi. Šodien 4.-5. lpp publicētais materiāls ir pirmais vairāku publikāciju ciklā, kas tiešā veidā ir saisīts ar 6. oktobrī gaidāmajām 13. Saeimas vēlēšanām. Kamēr uz 13. Saeimu kandidējošo partiju saraksti un 4000 zīmju programmas vēl tiek tikai gaidītas, DB izanalizēja, ko ir solījušas un realizējušas 12. Saeimā iekļuvušās sešas partijas.

Atbilstoši DB specializācijai, mēs šajā un arī nākamajos ar Saeimas vēlēšanām saistītajos materiālos galveno vērību veltām tieši ar ekonomiku, biznesu un nodokļiem saistītajiem jautājumiem un solījumiem. Jāatzīst, ka partijas savās priekšvēlēšanu programmās labprāt ir lietojušas apaļas un mazizsakošas frāzes, kas sākas ar vārdiem - veicināsim, nodrošināsim, turpināsim u.tml., tā teikt, lai pēc iespējas mazāk kāds pēc četriem Saeimas krēslos pavadītajiem gadiem varētu tām piesieties un bāzt degunā kaut kādus tukšus solījumus. Tomēr ir arī konkrētas lietas, piemēram, skaidri nodefinēts progresīvais princips iedzīvotāju ienākumu nodoklī (kas arī ir izpildīts), ir atrodams Nacionālās apvienības programmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Viņķele: Medicīnas māsas noticējušas solījumam par algu palielināšanu

LETA, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medicīnas māsas noticējušas politiķu un valdības solījumam par algu palielināšanu, kas pamazām veicinājis viņu atgriešanos veselības nozarē, tāpēc iepriekš teiktais solījums par mediķu algu palielināšanu ir jāpilda, jo pretējā gadījumā veselības nozare piedzīvos katastrofālas sekas jautājumā par cilvēkresursu trūkumu tajā, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Viņķele uzsvēra, ka kontekstā ar nākamā gada valsts budžetu mediķu algu palielinājums ir šīs valdības būtiskākais jautājums. «Mediķu algu palielināšana nebija tikai aizejošās valdības solījums, bet arī tagad Saeimā ievēlēto politisko partiju solījums, kas noteikti ir jāpilda,» sacīja Viņķele.

Pēc ministres domām, medicīnas māsas un citi veselības aprūpes profesionāļi noticējuši savulaik izteiktajiem solījumiem, tāpēc pamazām atgriezušies veselības nozarē. Savukārt, ja minētais solījums netiks izpildīts, tad pēc Viņķeles domām, Latvijas veselības aprūpes nozare piedzīvos katastrofālas sekas, proti, nozares profesionāļi vairs nenoticēs solījumiem un piedzīvos būtisku cilvēkresursu trūkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Bizness reģionos: Jūrmala plāno atgūt Krievijas krīzē pazaudēto

Elīna Pankovska, 19.07.2017

Tūrisma karstākajā sezonā vasarā Jūrmalas galvenā iela - Jomas iela - ir ļaužu pilna, un pilnas arī ir pilsētas tirdzniecības vietas, restorāni, viesnīcas un SPA, kas ir vienas no galvenajām biznesa jomām pilsētā.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar starptautisku koncertu un sporta pasākumu rīkošanu, piesaistot interesentus no Eiropas, Jūrmala plāno atgūt Krievijas krīzē pazaudēto

Jūrmala ir viena no deviņām republikas nozīmes pilsētām Latvijā; pēc teritorijas tā aizņem otru lielāko platību. Pašlaik Jūrmalā galvenie uzņēmējdarbības veidi saistīti ar tradicionālo, kūrortpilsētai raksturīgo pakalpojumu sniegšanu, bet skaitliski visvairāk reģistrēto uzņēmumu darbojas nekustamā īpašuma jomā. Pilsētā ir dažas ar aktīvākajām nozarēm saistītās zonas. Viena no tādām ir rietumdaļā esošajā Slokā. Pārējās aktīvākās uzņēmējdarbības nozares saistās ar kūrortpilsētai raksturīgo piedāvājumu, kas vienlaicīgi ļauj Jūrmalu iedalīt divās lielās zonās – tūrisma centrā ar kodolu Majoros un Dzintaros un kūrortā ar centru Ķemeros un Jaunķemeros. Jāatgādina, ka šogad notika pašvaldību vēlēšanas un, kā jau lielākajā daļā lielo pilsētu, arī kūrortpilsētā Jūrmalā partijas fokusējās uz solījumiem, kas tieši skar iedzīvotājus un sociālās jomas, tādējādi uzņēmējdarbības jautājumiem pievēršoties krietni mazāk. Tāpat uzsvars vairāk likts uz Jūrmalas attīstību tūrisma virzienā. Piemēram, Jūrmalas mēra Gata Trukšņa pārstāvētās Zaļo un Zemnieku savienības viens no solījumiem bija Priedainē veicināt mazo jahtu ostu attīstību un uzlabot infrastruktūru. Sākotnēji izskanēja informācija, ka G. Trukšņa kandidatūra netiks virzīta mēra amatam veselības stāvokļa dēļ, tomēr tā izrādījās nepatiesa. Pēc vēlēšanām DB aptaujātie uzņēmēji norādīja, ka svarīgi, lai pašvaldība neliktu šķēršļus. Jūlijs Krūmiņš, runājot par Jūrmalu, izteicies, ka viņam vajag tikai vienu – lai dome netraucē uzņēmējiem strādāt, un viņš cer, ka uzņēmējdarbībai labvēlīga attieksme turpināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Naftas cena pēc Trampa uzvaras strauji krīt

Žanete Hāka, 09.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, reaģējot uz Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās, naftas cena piedzīvoja kritumu, raksta Reuters.

ASV vieglās jēlnaftas WTI cena saruka par vairāk nekā 4% līdz 43,07 dolāriem par barelu, taču pēc tam spēja atgūties līdz 44,36 dolāriem. Ziemeļjūras naftas Brent cena saruka par 1,37% līdz 45,41 dolāram par barelu.

Sumitomo Corp prezidents Bobs Takai uzsver, ka šis ir Brexit deja vu moments un tas ir ļoti satraucošs, savukārt Mirae Asset Daewoo analītiķis Sons Hae-huns uzsver, ka Trampa uzvara ir šoks un liek investoriem meklēt drošu patvērumu līdzekļiem, tādējādi šī situācija liek sarukt naftas cenām.

Jaunākie tirgus dati liecina, ka jēlnaftas rezerves tirgū palielinājušās par 4,4 miljoniem barelu, kas arī liek cenai sarukt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Laipni lūgti tango pasaulē

Laura Mazbērziņa, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aigars Stirna ir strādājis gan valsts pārvaldē, gan kā sociālais darbinieks, tomēr atgriezies pie sava sirds darba un hobija - tango.

A. Stirna ir Argentīnas tango pedagogs, TangoStudio vadītājs un dibinātājs, dejotājs, mūziķis un diplomēts sociālais pedagogs. «Man sevi ir grūti identificēt. Es esmu kā upe, kas tek uz jūru. Es visu laiku attīstos, mainos un mācos. Citi uz mani var paskatīties ļoti dažādi – izceļot izglītību, izceļot pieredzi, šā brīža nodarbošanos, labsajūtas līmeni,» savās pārdomās dalās A. Stirna.

Atceroties deju studijas TangoStudio tapšanu, A. Stirna stāsta: «Es gribēju, lai tango ir mans dzīvesveids. Man bija tik daudz ieceru, ka riskēju un aizgāju no labi apmaksāta darba. 2005. gada rudenī kopā ar Gintu Opmani nodibinājām TangoStudio, kurā kopš pirmsākumiem tiek vadītas regulāras tango apmācības Rīgā, Liepājā un citur Latvijā. 2008. gadā Latvijā bija krīze un tikai ar tango bija grūti izdzīvot, tāpēc es atgriezos darbā valsts pārvaldē, kur es kādu laiku strādāju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Dažus gadus vēlāk sapratu, ka tomēr vēlos atkal nodoties tikai dejai. Šā gada martā būs pagājuši divi gadi, kopš es atkal esmu pilnībā «ierauts» tango pasaulē. Šoreiz gan ar citu apziņu, ar iekšējo mieru, sapratni par lietām, izanalizējis biznesa kļūdas un riskus. Man ir svarīgi cilvēkiem dot prieku, uzlabot veselību un savstarpējās attiecības. Es daru to, kas man pašam patīk vislabāk.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kāda ir naftas cenas netiešā ietekme uz inflāciju Latvijā?

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Tkačevs un Andrejs Bessonovs, 31.01.2017

1. attēls. 10% naftas šoka ietekme uz ražotāju cenām nozaru griezumā

Avots: Centrālā statistikas pārvalde (CSP), World Input Output Database, Latvijas Bankas novērtējums

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo: Turpmāk elektroenerģijas cenu Latvijā vairāk ietekmēs faktori Skandināvijā

Rūta Lapiņa, 19.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijas elektroenerģijas cenas ir kļuvušas ļoti tuvas Skandināvijas elektroenerģijas cenām, tādējādi noslēdzot cenu izlīdzināšanās periodu reģionā. Turpmāk Latvijas elektroenerģijas cenu vairāk ietekmēs tieši faktori Skandināvijā, tai kļūstot dinamiskākai, informē Latvijas energokompānijas «Latvenergo» preses sekretāre Ivita Bidere.

«Cenu izlīdzināšanās ar Skandināviju stiprina Latvijas konkurētspēju. Salīdzinoši, ja 2015. gadā atšķirība starp Somijas un Latvijas elektroenerģijas cenām bija aptuveni 40 %, tad 2017. gadā šī starpība ir sarukusi līdz 5 %. Tādējādi tas ir pozitīvs devums Latvijas tautsaimniecībai, palielinot to energointensīvo uzņēmumu konkurētspēju, kuriem elektroenerģija ir būtisks ražošanas resurss,» atzīmē AS «Latvenergo» Elektroenerģijas pārdošanas direktors Uldis Mucinieks.

«Vienlaicīgi jāuzsver, ka iepriekšējo gadu tendences var radīt maldīgu priekšstatu, ka elektroenerģijas cenas biržā katru gadu konstanti samazinās un tā tam vajadzētu turpināties,» turpina U. Mucinieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Latvijas Ministru kabinetā lemto, kā arī koordinējot ar Igaunijas un Lietuvas Ārlietu ministrijām, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) nolēmis uz nenoteiktu laiku noteikt ieceļošanas aizliegumu Latvijā 26 Baltkrievijas pilsoņiem, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Ieceļošanas aizliegums ir noteikts Baltkrievijas informācijas ministram, sporta un tūrisma ministram un viņa vietniekam, kā arī citām amatpersonām no iekšlietu un tieslietu struktūrām, arodbiedrībām un valsts propagandas medijiem.

Latvijai nevēlamo personu sarakstā tiek iekļauts Sergejs Kovaļčuks, Igors Luckijs, Mihails Portnojs, Romāns Kots, Dmitrijs Stribulevičs, Vjačeslavs Sulkovskijs, Jevgeņijs Vaicehovičs, Dmitrijs Šinkarevičs, Jurijs Strahovecs, Dmitrijs Junkevičs, Maksims Kiškovičs, Sergejs Horts, Nikolajs Karpenkovs, Marija Mazurkeviča, Ludmila Deja, Vadims Denisenko, Vladimirs Bazanovs, Grigorijs Azarjonoks, Dmitrijs Žuks, Vasīlijs Dementejs, Jeļena Nekrasova, Mihails Orda, Jeļena Mankeviča, Nikolajs Matjukevičs, Anna Varfolomejeva un Vladimirs Percovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Programmatūra

Ja nenosauks vainīgos, būs «sprādziens»

Daiga Laukšteina, 15.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī teju visas 10,26 milj. eiro vērtās e-veselības funkcionalitātes nodrošinātas, 21. martā, ir cerība uzzināt, kurš atbildēs par projekta ieviešanas gaitā pieļautajām kļūdām

Ja Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners ar ziņojumu par iekšējās dienesta pārbaudes rezultātiem nākamajā otrdienā neieradīsies uz Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdi, tad tas būs kā atombumbas sprādziens, teic komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Viņš DB strikti norāda, ka pēc nedēļas gaida ministriju nosaucam to cilvēku vārdus un uzvārdus, kuri nezināšanas vai negribēšanas pēc kavējuši vērienīgā e-veselības projekta ieviešanu, kā arī, kuros posmos tas īpaši bremzēts.

«Projektā mulsinošākais, ka nav pēctecības. Cilvēki, kas ar to šobrīd strādā, ir nesen pieslēgušies un dzēš iepriekš iedegušos ugunsgrēku. Mums bieži birokrātijas mašinērija ir tik liela, ka tā vietā, lai izdarītu darbu, notiek riņķa deja. Sakām, ka esam ļoti nostrādājušies, bet rezultāta nav,» saka A. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Arēnā Rīga tiek montēta projekciju skatuve lielizrādei Abas Malas

Lelde Petrāne, 14.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multimediālā deju lielizrāde «Abas Malas» būs viens no kulminācijas pasākumiem Latvijas simtgadē. Skatītājs varēs vērot telpisku ilūziju, ko palīdzēs radīt īpaši veidota 2000 kvadrātmetru liela mākslas projekciju skatuve.

Izrāde būs skatāma 17., 18. un 19. novembrī. Tajā satiksies mūzika, deja un mūsdienu tehnoloģijas. Katrs multimediālās deju izrādes vizuālās izteiksmes elements – horeogrāfija, scenogrāfija, gaismu režija, televīzijas kameru darbs un video projekcijas – tiek veidots kā vienots veselums.

Kopumā lielizrādē piedalīsies Latvijā nebijis profesionālu dejotāju skaits uz vienas skatuves – vairāk nekā 500 mākslinieku, kas pārstāv dažādus deju žanrus: profesionālo baletu, profesionālo laikmetīgo deju, tautas dejas un mūsdienu deju – sākot no hip-hopa līdz sporta dejām.

«Arēnā Rīga» lielizrādi varēs apmeklēt vairāk nekā 21 000 skatītāju, un tā būs skatāma arī Latvijas Televīzijā 24. novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Par miljonu eiro uzsāk Ķemeru ūdenstorņa pārbūvi

Zane Atlāce - Bistere, 08.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķemeros sākti pirmie atjaunošanas darbi Ķemeru ūdenstorņa pārbūvei un tam piegulošo ielu infrastruktūras pilnveidei, informē Jūrmalas dome.

Tāpat uzsākta skvēra labiekārtošana, kurā atrodas vēsturiskā skulptūra – cilnis «Tautu deja», kas tiks veidots kā publiski pieejama ūdens dzeršanas vieta. Restaurējot Ķemeru ūdenstorni, tajā ierīkos tūrisma informācijas punktu un skatu torni.

42 metrus augstā ūdenstorņa ēkas pirmajā stāvā būs tūrisma informācijas punkts, otrajā stāvā – izstāžu zāle, kurā veidos ekspozīciju par Ķemeru kūrorta vēsturi. Savukārt ēkas trešajā stāvā un uz ēkas jumta tiks izbūvētas skatu platformas ar norādēm par apkārtnē esošajiem apskates objektiem. Ūdenstornim tiks saglabāta arī tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecība pakalpojumu nodrošināšana. Ķemeru ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celts pirms 90 gadiem, 1929.gadā. Tas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa «Ķemeru kūrorts» teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: PVN spļaujamtraukā gadiem norūgusi skepse

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 23.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības atbalsts pārtikas ražotājiem un pircējiem, pievīlējot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, kārtējo reizi ir mata galā. Par spožu jautājuma virzību droši vien neliecina arī valdības žests, vakar sākot skatīt budžetu, bet šo jautājumu izslēdzot no darba kārtības tāpēc, ka (citējot premjeru Māri Kučinski) «budžeta veidošanas process ir tikko sākts». Ieceres par PVN samazināšanu no 21% līdz 5% pašmāju augļiem, ogām un dārzeņiem virzītāja Zemkopības ministrija gribot ar šo soli veicināt legālajā tirgū darbojošos augļu, ogu un dārzeņu ražotāju konkurētspēju, taču nonākusi konfrontācijā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju, kuras jau tradicionāli ir pretējās domās.

Finanšu ministrija ir piesardzīga, nevis noraida šo priekšlikumu, tā vakar Latvijas Radio precizēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Jau ilgus gadus jūtu ķīmija starp Finanšu ministriju un lauksaimniekiem šajā jautājumā nerodas. Tā kā PVN attiecas vienādi kā uz vietējo ražotāju, tā poli, spāni vai jebkuru citu ārvalstu ražotāju, idejas kritizētāji līdz galam nenotic Zemkopības ministrijas iztēlotajam scenārijam par lauksaimnieku dzīvi ar mazākiem PVN žņaugiem. Nozares iekšienē gan valda pārliecība, ka samazināta PVN likme dotu iespēju mazināt ēnu ekonomiku dārzeņu un augļu tirdzniecības jomā, kas, tēlaini runājot, ir zaptes pamatīgi sapelējušas virskārtas krāsā. Pelēkāka par pelēku. Finanšu ministre atgaiņājas, ka «neies uz randiņu» ar lauksaimniekiem bez tāda argumenta kabatā kā lielo tirgotāju garantijas par cenu krišanos līdz ar likmes novilkšanu uz leju. Lai neiznāk tā, ka ieguvējs no šī mēģinājuma samazināt PVN likmi nozīmīgai pārtikas daļai būs nevis ražotājs vai pircējs, bet tirgotājs. Ja nozaru legālais apgrozījums garantēti nepieaug, tad, pēc finanšu ministres domām, labāk šādā «dejā ar svešinieku» neielaisties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Lielizrādes Abas Malas projekcijas - projekts, no kura briti aizbēga, bet latvieši dara

Laura Mazbērziņa, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kad šis viss būs beidzies, būs milzīgs gandarījums,» biznesa portālam db.lv atzīst lielizrādes «Abas malas» multimediju mākslinieks Māris Kalve. Darbs ar vizuālajām projekcijām izrādei, kas būs skatāma «Arēnā Rīga» trīs dienas - 17., 18. un 19. novembrī, norisinās jau pusotru gadu un nekas tik vērienīgs no multimediju viedokļa Baltijā vēl nebūšot redzēts, sola pasākuma organizatori.

Deju lielizrāde «Abas Malas» būs viens no kulminācijas pasākumiem Latvijas simtgadē. Tajā satiekas mūzika, deja un mūsdienu tehnoloģijas. Katrs multimediālās deju izrādes vizuālās izteiksmes elements – horeogrāfija, scenogrāfija, gaismu režija, televīzijas kameru darbs un video projekcijas – tiek veidots kā vienots veselums.

Izrādes stāsts ir par meiteni Madaru, kura savā dzimšanas dienā nonāk pagātnē – brīdī, kad piedzimst Latvija. Viņa iziet cauri visiem Latvijas notikumiem, un gūst apziņu, ka mīl dzimteni, un saprot, kādām grūtībām cilvēki ir izgājuši cauri, lai mums būtu brīvība.

Gatavošanās izrādei ilgst jau trīs gadus. Uz jautājumu, vai nebūs žēl, ka gatavošanās procesā ieguldīts tik liels darbs, bet izrāde būs skatāma tikai trīs dienas, M. Kalve atbild: «Kad šis viss būs beidzies, būs milzīgs gandarījums. Es ticu, ka, pateicoties «Abas Malas», mūsu darbu pamanīs arī ārpus Latvijas robežām. Paredzu, ka nākotnē mēs savas idejas un darbus varēsim eksportēt.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Rīkojot vērienīgu vides festivālu visai ģimenei, pateiksies par iedzīvotāju nopelniem atkritumu šķirošanā

Zaļā josta, 24.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzreiz gan jāsaka, ka šoreiz stāsts nav ne par nojauktām sliedēm Latvijas virzienā un nevēlēšanos tās uzlikt atpakaļ, ne arī par Klaipēdas ostas reklamēšanu pasaulē uz Latvijas ostu apcelšanas rēķina. Drīzāk tā ir atgriešanās pie DB jau aprakstītā un komentētā par kaimiņvalsts transporta sektora ilgtspējību salīdzinājumā ar šo jomu Latvijā. Pēc kārtējās vizītes – šoreiz lielākajā leišu autopārvadājumu kompānijā, ar ko rēķinās arī Eiropā, Girteka (par to lasiet kādā no nākamajiem avīzes numuriem) – pārņem deja vu sajūta. Proti, kaut kā lietuviešiem transporta sektorā izdodas būt solīti mums priekšā konkurētspējas ziņā.

Protams, kompānijas īpašnieki un vadītāji nekur never vaļā skeletu skapjus – ja tādi ir – un nemēģina sevi attēlot sliktā gaismā. Taču ir lietas, kuras neapslēpsi, pat ja vēlētos. Pirmā kaitinošā lieta bija atvērtība un pretimnākšana. Piemēram, lai saņemtu pozitīvu atbildi uz lūgumu sniegt interviju ar vienu no kompānijas līdzīpašniekiem un vadības pārstāvjiem, bija vajadzīgs ne vairāk, ne mazāk kā viena stunda. Es gan melotu, ja teiktu, ka Latvijas autopārvadātāji nevēlas runāt, taču pretimnākošāki parasti ir ne pašu lielāko kompāniju pārstāvji. Otrs, kas dūrās acīs – līdzīgi kā iepriekš apmeklējot ostas un dzelzceļa uzņēmumus Lietuvā ‒ pie birojiem redzamais autoparks. Iespējams, ka šeit bija kādas slepenas autostāvvietas, bet katrā ziņā publiski neviens nemēģināja kompensēt kādus savus kompleksus ar superdārgiem braucamajiem. Trešā kaitinošā lieta – attieksme pret šoferiem. Ja dušas, virtuves un gaidīšanai domātās telpas ir vismaz tikpat labas kā mājās, tad konkurentiem ir grūti pārvilināt kompānijas darbiniekus, kaut arī par velti veiktās šoferu apmācības neuzliek viņiem nekādas saistības pret kompāniju. Un tas ir tikai loģiski – ja ir vēlēšanās pēc pozitīvām atsauksmēm un jauniem kontraktiem Eiropā un Skandināvijā, tad vajadzīgi šoferi ar augstu darba kultūru. Savukārt autovadītāju trūkuma apstākļos, par ko sūdzas visā Eiropas Savienībā, tādus nedabūt, ja pati kompānija saviem darbiniekiem nenodrošina cieņpilnu darba vidi un atalgojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākās tehnoloģijas sniedz iespēju gan pabūt kāzās kaut no aizokeāna, gan pēc daudziem gadiem atkal izdzīvot saviļņojošos notikumus.

Pārsteigt jauno pāri un kāzu viesus kļūst aizvien grūtāk – pateicoties socializācijas portāliem neskaitāmās variācijās redzēta gan pirmā valša pārtapšana akrobātiskā dejā, gan 3D printera izdrukātas tortes ar līgavas un līgavaiņa atveidojumu, gan visvisādas viesu izdarības.

Tomēr tehnoloģijas turpina sagādāt jaunas iespējas, un šogad par kāzu «karstāko inovāciju» solās kļūt virtuālā un papildinātā realitāte. Tehnoloģiju avangardisti jau paspējuši izmēģināt virtuālo realitāti (VR) visai ekstremālās formās. Portāls Wired apraksta Priscilas un Marka gadījumu, kuri iepazinās VR čata telpā Rec Room. Vairākus mēnešus pļāpājuši tiešsaistē ar VR brillēm uz acīm un dzīvē satikušies tikai dažas reizes, abi amerikāņi pēc pāris gadiem apprecējās ceremonijā turpat Rec Room. Pie altāra gan nedevās viņi paši, bet tikai sapucējušies virtuālās pasaules avatāri, kamēr jaunais pāris sēdēja katrs savā mājoklī pie datora četru tūkstošu kilometru attālumā. Priscila un Marks tiek uzskatīti par pirmo pāri, kas iepazinies un apprecējies virtuālajā realitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Abrakadabra jeb nodokļu reforma

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 17.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Universālās nodokļu sistēmas receptes meklējumos jātiecas padarīt Latvijas uzņēmējus konkurētspējīgākus Baltijas valstu sāncensības kontekstā un arī valsti kopumā vilinošāku investīcijām

Katrai nodokļu iniciatīvai ir gaišās puses un ir arī blaknes. Tāda ir arī iecere Latvijā ieviest reinvestētās peļņas nodokļa atlaidi (plašāk par to 11.01.2017. DB). No vienas puses 0% likme reinvestētajai peļņai mudinātu uzņēmumus ieguldīt attīstībā, un šajā jomā var sekot Igaunijas neviennozīmīgi labajam piemēram, no otras – pašreizējai UIN maksāšanas kārtībai un sistēmai arī ir savi plusi, no kuriem nedrīkstētu atteikties tikai tāpēc, ka «vajag pa jaunam» vai tāpēc, ka jākopē igauņi, kuru piemērs mums bieži der visam par mēru. Pirms veikt izšķirošus manevrus šajā jautājumā, Finanšu ministrijai vajadzētu modelēt, ko «dabā» nozīmēs reinvestētās peļņas nodokļa atlaides ieviešana un ko – arī tās neieviešana. UIN likmes iespējamā palielināšana no 15 uz 20% arī var tikt uztverta kā nedroša stāvokļa radīšana. Tāpat diferencēts nepaliekamais minimums un solidaritātes nodoklis šķeļ nodokļu maksātājus, jo vienam liek maksāt vairāk, citam mazāk. Nodokļu politikas bīdītājiem jāapzinās, ka tautsaimniecību kopumā un arī katru uzņēmumu atsevišķi nepavisam nevajag piebarot ar placebo zālēm, kas tikai sola efektu, taču vitamīnu deva mundrumam gan noderētu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 26 gadus 13. aprīlis ir Dienas Biznesa (DB) svētku diena, jo šajā dienā laikraksts pirmo reizi nonāca pie saviem lasītājiem. Pa šiem 26 gadiem daudz kas ir mainījies, taču DB esence ir palikusi tāda pati - rakstīt par uzņēmējiem svarīgām lietām un būt uzņēmēju pusē ekonomikai būtiskos jautājumos.

Nav pārsteidzoši, ka 1992. gads, kad klajā nāca pirmais DB numurs, sakrita ar privātās uzņēmējdarbības attīstības vilni valstī. Daži apķērīgi cilvēki jau tolaik bija sākuši veidot pirmos privātā biznesa aizmetņus Latvijā, taču 1992. gadā uzņēmējdarbība plauka un zēla jau pilnā sparā. Dienas Bizness stingri nostājās privātā biznesa pusē un kopš tiem laikiem savu pozīciju nav mainījis.

Mēs esam sekojuši līdzi un rakstījuši par valstī un arī ģeopolitiski pieņemtiem stratēģiskiem lēmumiem, un mūsu galvenā darbības motivācija ir palīdzēt Latvijā veidot uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi. Līdz ar to mēs esam uzskatījuši par savu uzdevumu kritizēt politiķus un viņu pieņemtos lēmumus, ja tie nekalpo skaidras, veiksmīgas un uz attīstību vērstas biznesa vides radīšanai. Mūsu misija ir norādīt uz potenciālajiem riskiem, prasīt skaidrojumus no atbildīgajām amatpersonām un būt savās publikācijās nesaudzīgiem pret visu to, kas augstāk minētajam mērķim nekalpo. Šo savu misiju mēs turpināsim īstenot arī turpmāk.

Komentāri

Pievienot komentāru