Citas ziņas

Demola dibinātājs: iekšējais spēks ir ierobežots; lai sasniegtu mērķus, vajadzīga ārēja palīdzība

Anda Asere, 04.01.2016

Jaunākais izdevums

Strādājot vairākus gadus vienā un tajā pašā kompānijā un risinot līdzīgus uzdevumus, nereti komanda kļūst «akla» – visu aplūko noteiktā rāmī; redzes atgūšanai lieti noder svaigs skats no malas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Inovāciju atbalsta platformas Demola dibinātājs un Demola Network International vadītājs Ville Kairamo stāsta, ka tā radās 2008. gadā Somijā. Vairākas lielās kompānijas – tostarp, piemēram, Nokia – spriedušas par nepieciešamību attīstīt jaunu sadarbības veidu ar universitātēm, kam ir labi pētījumi, bet mēdz iztrūkt praktisko inovāciju. «Ir daudz talantīgu cilvēku, bet nav gana daudz labu veidu, kā izmantot viņu zināšanas, enerģiju,» viņš teic. Tāpēc iniciatīvas mērķis bija radīt tiltu starp universitātēm, studentiem un uzņēmumiem, praktiski sadarbojoties. Septiņos gados Demola ietvaros realizēti vairāk nekā tūkstoš projektu, aptuveni 70% gadījumu uzņēmumi ir iegādājušies studentu radīto darbu izmantošanas atļauju, vairāk nekā no 20% studentu vēlāk strādā kompānijās dažādos amatos. «Šie projekti maina kompāniju uztveri par inovācijām un to ieviešanu, pārnozaru sadarbību. Pēc to īstenošanas ir radušies jauni startup – uzņēmumi, ko dibinājuši studenti kopā ar saviem partneriem no projekta,» saka V. Kairamo. Izveidojot Demola, viņš domāja, ka tā būs vietēja Somijas kustība, bet diezgan ātri saprata, ka šai iniciatīvai nepiestāv lokāli ierobežojumi. Šobrīd Demola darbojas 12 vietās pasaulē, tostarp arī Latvijā.

«Bieži vien cilvēki, kuri strādā kādā no kompānijām un zina visu par produktu, pakalpojumiem un procesiem, redz notiekošo konkrētā rāmī. Savukārt dažādu disciplīnu studenti domā atšķirīgi. Arī no uzņēmumiem dzirdam, ka, desmit gadus strādājot vienā kompānijā un zinot visu par visu, darbinieki kļūst savā ziņā «akli», bet, sadarbojoties ar kādu, kurš nav iesaistīts kompānijā, var iegūt svaigas idejas, citu skatījumu. Sadarbības projektā uzņēmumi nemeklē kompetences, kas jau ir to iekšienē, bet gan kaut ko jaunu, piemēram, psiholoģijas, spēļošanas, medicīnas skatījumu – to, kā viņiem trūkst,» saka V. Kairamo.

Visu rakstu Asina biznesa redzi lasiet 4. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Uzņēmumi izmanto inovācijas platformā Demola Latvia studentu radītus risinājumus

Db.lv, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

7. septembrī noslēgsies pieteikšanās inovācijas platformas «Demola Latvia» 2018. gada rudens sezonai, patlaban kompānijas iegādājušās pusi no pavasara sezonā studentu komandu izstrādātajiem risinājumiem uzņēmumu problēmsituācijām, informē Rīgas Tehniskā Universitāte.

«Tā kā šī paaudze būs tā, kas pēc pāris gadiem veidos ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju kodolu, mums ir ārkārtīgi svarīgs studentu viedoklis. Viņi veidos gan Latvijas ekonomiku, gan būs mūsu klienti. Viņi noteiks tendences, un jau šobrīd ieskicē paradumus, kurus ir vērts integrēt risinājumos šodien. Kā mūs redz jaunieši? Ko vēlas pirkt? Kādam jāizskatās produktam? Tie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem kopīgi spriedām. Tieši millenium paaudzes skatījums uz problēmām un biznesam kopumā, ir galvenā vērtība, kuru ieguvām, iesaistoties «Demola Latvia» projektā,» norāda lielākā pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmuma «Forevers» Mārketinga nodaļas vadītāja Ilona Bukša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Pusotra gada laikā licencēti 11 inovācijas platformas Demola Latvia risinājumi

Db.lv, 07.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusotra gada laikā licencēti 11 inovācijas platformas «Demola Latvia» starpdisciplināru un starptautisku studentu komandu izstrādāti risinājumi; prezentēti piedāvājumi vēl desmit kompāniju vajadzībām, informē Rīgas Tehniskā universitāte (RTU).

«Demola Latvia» ir sadarbības platforma studentiem, uzņēmumiem un universitātēm. To uztur Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Latvijas Universitāte (LU) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Tiesības šo projektu īstenot Latvijā RTU ar partneriem ieguva 2017. gadā, līgums beigsies šā gada beigās, šī ir trešā un noslēdzošā sezona.

«Pateicoties «Demola Latvia» iniciatīvai, ir izveidots pamats ciešākai sadarbībai starp industriju un studentiem. Projekta laikā studenti ir pierādījuši savu spēju risināt komplicētas organizāciju vai nozares problēmas, piedāvājot inovatīvus, radošus, pamatotus risinājumus,» pauž RTU Dizaina fabrikas projektu vadītāja Liene Briede. Par veiksmīgu sadarbību liecina tas, ka licencēta gandrīz puse no iepriekšējās divās sezonās izstrādātajiem risinājumiem, studentiem atlīdzībā par paveikto darbu kopumā izmaksājot 17 tūkst. eiro. «Vēlamies nākotnē pacelt «Demola» projektu jaunā līmenī, iesaistot vēl vairāk uzņēmumu, paaugstinot industrijas uzticēšanos un iesaisti koprades procesā,» uzsver L. Briede. Nākamā «Demolas» sezona tiks izsludināta 2019. gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Starptautiski novērtēts RTU ieguldījums uzņēmējspēju veicināšanā

Db.lv, 26.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) vienīgā no Baltijas augstskolām iekļuvusi starp labākajām 40 augstskolām starptautiskā reitinga "World’s Universities with Real Impact" (WURI) sadaļā, kur tiek vērtēta augstskolu kapacitāte uzņēmējspēju veicināšanā un uzņēmējdarbības vides attīstībā.

RTU ierindojusies 31. vietā, uzlabojot savu pērnā gada sniegumu, un šis ir labākais rezultāts ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā, jo šajā kategorijā pirmajā piecdesmitniekā nav izdevies iekļūt nevienai citai Latvijas, Lietuvas un Igaunijas universitātei. Kopumā WURI reitingā RTU ieņem 95. vietu.

Reitinga kategorijā Uzņēmējdarbības gars īpaši novērtētas RTU studentiem sniegtās iespējas darboties Studentu inovāciju grantu programmā, trenējot inovatīvo domāšanu, jaunrades prasmes un radot jaunus produktus, tā jau studiju laikā attīstot savas uzņēmējdarbības spējas. Šī programma tika atklāta 2019. gadā, izmantojot pašas universitātes un Eiropas reģionālā attīstības fonda finansējumu, kas ļauj studentiem saņemt stipendijas par piedalīšanos jaunradi veicinošajās aktivitātēs. Trīs gadu laikā plānots biznesa ideju attīstībā ieguldīt ap 400 tūkstošiem eiro, bet stipendijās – 1,2 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru