Depozītsistēmas ieviešana sadārdzinājusies par vairākiem miljoniem Ls, kas komersantos raisa neizpratni.

Ja sākotnējās aplēses 2012. gada sākumā depozīta sitēmas ieviešanai tika rēķinātas 9 – 12 miljonu Ls apjomā, taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā koncepcijā tās pieaugušas līdz 14 – 18 miljoniem Ls. Koncepcija, ko otrdien skatīs valdība, liecina - 4,2 miljonus Ls plānots tērēt operatora infrastruktūras izveidei, bet 13,8 miljonus Ls – iekārtu iegādei un taras punktu aprīkošanai.

VARAM gan skaidro, ka šīs sistēmas ieviešanas summa atkarīga no iekārtu skaita, kas savukārt atkarīgs no depozīta sistēmas dalībnieku lēmumiem par depozīta punktu izveides. Valsts budžeta finansējums šīs sistēmas ieviešanai nav paredzēts, bet VARAM uzskata, ka šim mērķim būtu jāpiesaista finansējums no ES fondiem 2014. - 2020. gadam.

Uzņēmēji atbalsta depozītsistēmas ieviešanu, bet vienlaikus norāda, ka vēl daudz neatbildētu jautājumu. «Domāju, ka VARAM piedāvātais ir vienīgais veids, kā depozīts var darboties, jo tiks iesaistīti galvenie sistēmas oponenti – dzērienu ražotāji. Politiski šīs sistēmas ieviešana ir tik svarīgs solis, ka tagad jau vairs nav svarīgi, kā tā faktiski darbosies,» DB sacīja L&T direktors Reinis Ceplis, piebilstot, ka viņam būtisks liekas fakts, ka sistēmas ieviešana pēc Ministru kabinetā iesniegtajiem dokumentiem tagad izmaksās ievērojami dārgāk, nekā iepriekš diskutēts.

«Svarīgi jau saprast, ka tieši iedzīvotāji par šīs sistēmas ieviešanu samaksās, nav nekāda pamata atrunāties ar Eiropas fondu naudām vai ko citu. Pēc pašreizējiem skaitļiem sistēmas ieviešana no katra Latvijas iedzīvotāja, ieskaitot zīdaiņus, izmaksās nedaudz vairāk nekā 10 latus. Arī atkritumu apsaimniekošanas sistēmā depozītu ieviešana ienesīs izmaiņas, kaut vai tāda veida, ka dzeltenie, privātam komersantam piederošie PET pudeļu konteineri nākotnē varētu nest tikai zaudējumus,» uzskata R. Ceplis.

VARAM valsts sekretāra vietnieks vides aizsardzības jautājumos Jurijs Spiridonovs gan norāda, ka sistēma nav sadārdzinājusies, bet ir aprēķinātas maksimālās izmaksas, kas ir svarīgi, lai nozares varētu pilnvērtīgi novērtēt savus riskus.