Likumi

Depozītu saglabās

Māris Ķirsons, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Sūdzību iesniedzējiem par publisko iepirkumu rezultātiem depozīts būs, taču nav skaidrs, cik liels, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darba rezultāts, skatot priekšlikumus jaunajam publisko iepirkumu likumprojektam.

LTRK iestājās pret šāda depozīta noteikšanu, bet LDDK to atbalstīja. Būvniecības stratēģiskās partnerības valdes priekšsēdētāja Baiba Fromane piedāvāja risinājumu, kur depozīts sūdzību iesniedzējiem būtu diferencēts, taču tāda nebūtu, ja sūdzība tiek iesniegta par konkursa nolikumu. Deputāti nolēma arī, ka nebūs nosacījuma – divas reizes sūdzību var iesniegt, nemaksājot depozītu, bet trešajā reizē – jāmaksā. Tautas kalpi nolēma šo ideju sīkāk vētīt nākamajā sēdē. Tiesa, skanēja arguments, ka piedāvājums vairāk atbilstu valsts nodevai, jo ideja aizgūta, par pamatu ņemot, cik liela valsts nodeva (pēc summas) jāmaksā, iesniedzot prasību tiesā. Tā kā komisijas sēdē deputāti visbiežāk balsojumos izvēlējās «atturēties», tad nav prognozējams, kāds varētu būt parlamenta balsojums šajā jautājumā, jo katrai pusei ir savi argumenti par un pret.

Visu rakstu Depozītu saglabās lasiet 13. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas 2005. gadā izveidotā dzērienu iepakojumu depozītu sistēma pēc uzbūves ir tuva Latvijas Saeimā iesniegtajam likumprojektam par depozītu sistēmas izveidi un parāda, ka tā nomāc atkritumu šķirošanu

Šādu secinājumu var izdarīt pēc Igaunijas depozīta sistēmas operatora Eesti Pandipakend valdes locekļa, ģenerālmenedžera Kaupo

Karbas (Kaupo Karba) uzstāšanās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas Vides un klimata apakškomisijas kopsēdē. Igauņu speciālists Latvijas deputātiem apstiprināja, ka depozītu sistēma Igaunijā apgūst ne vairāk par 10% no visa iepakojuma valstī, kā

arī atzina, ka Igaunijas sabiedrībā šobrīd ir plašas diskusijas par atkritumu šķirošanas nepieciešamību, jo depozītu sistēma nenodrošina Eiropas Savienības normu izpildi.

Izglīto sabiedrību

Stāsts par depozītu sistēmu Igaunijā, kur kopš 2005. gada ir izvietoti simtiem taras pieņemšanas automātu, ir praktiski identisks

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsu brīdi pēc Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas paziņojuma, ka viņas kabineta locekļi trešdienas vakarā piekrituši saskaņotajam «Breksita» vienošanās projektam, Eiropas Savienība (ES) pilnībā publiskoja 585 lapaspuses garo dokumentu.

Svarīgākie vienošanās projekta punkti attiecas uz robežu starp Īriju un Ziemeļīriju, uz Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām un uz Lielbritānijas pēdējo maksājumu bloka budžetā.

Zemāk sniedzam sīkāku «Breksita» vienošanās satura izklāstu.

ĪRIJAS JAUTĀJUMA PAGAIDU RISINĀJUMS

Vienošanās paredz pagaidu risinājumu, lai izvairītos no stingrās robežas atjaunošanas starp Īriju un Ziemeļīriju gadījumā, ja pēc 21 mēnesi ilgā pārejas perioda, kas sekos pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, vēl nebūs noslēgts jauns brīvās tirdzniecības līgums.

Lai kliedētu Londonas bažas, ka Ziemeļīrija tiktu atšķelta no pārējās Apvienotās Karalistes, vienošanās paredz saglabāt vienotu ES un Lielbritānijas muitas teritoriju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ vēl viena Dānijas banka noteikusi negatīvu likmi savu turīgo klientu depozītiem.

Proti, Sydbank lēmusi, ka negatīva gada likme -0,6% apmērā tiks piemērota depozītiem, kas ir lielāki par 7,5 miljoniem Dānijas kronām (aptuveni 1,1 milj. eiro). «Tādā vidē, kā esam pašlaik, būs arvien grūtāk un grūtāk nopelnīt naudu,» spriedusi bankas vadītāja Karena Frosiga un piebildusi, ka tas ir bijis nepieciešams solis.

Šomēnes arī cits Dānijas aizdevējs Jyske Bank lēmis, ka tādu pašu likmi (-0,6%) piemēros lielajiem klientu depozītiem. Bankas vadītājs piebilda, ka gatavojās vēl astoņiem gadiem ar negatīvu likmi (šajā valstī centrālā banka negatīvas likmes ieviesa jau 2012. gadā).

DB jau ziņojis, ka Eiropā kādu laiku aktuāla diskusija par negatīvām likmēm ierindas banku klientiem. Tās pašas Dānijas baņķieru asociācijas pārstāvji teikuši, ka bankas, kas pagaidām privātpersonas no negatīvām likmēm pasargā, savus produktus pārdod zem pašizmaksas. Pagaidām šīs valsts lielākā banka - Danske Bank – teikusi, ka saviem klientiem šādas likmes nepiemēros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negatīvo likmju laikmetam ievelkoties, skaļākas kļūst diskusijas par negatīvām depozītu likmēm

Pasaules ekonomikas apstākļiem kļūstot pelēcīgākiem, gandrīz visas ietekmīgākās centrālās bankas devušas mājienus vai jau spērušas kādus konkrētus soļus, lai palīdzētu ekonomikai. Šoreiz to noteiktās procentu likmes ir rekordzemas (vai tuvu tam). Tas nozīmē, ka, tuvojoties ekonomikas nedienām, to cirpšana jāsāk no šāda līmeņa. Tādēļ arvien biežāk tiek runāts par negatīvām centrālo banku likmēm. Piemēram, Eiropas Centrālās bankas (ECB) gadījumā jau ilgi negatīva ir iestādes eiro depozītu likme komercbankām. Visai iespējams, ka šī likme tiks samazināta vēl tālāk, un par noguldījumiem atpakaļ ECB tādējādi bankām būs jāmaksā vēl vairāk.

Banku peļņu tradicionāli veido starpība starp noguldījumiem un kredītiem. Likmēm klejojot zemāk un bankām vēl mēģinot izvairīties no negatīvu likmju noteikšanas privātpersonām, šī starpība samazinās. Tas kādā brīdī komercbankām vai nu var likt apturēt kredītu likmju lejupslīdi, vai tomēr negatīvā teritorijā dzīt depozītu likmes, jo, ja vismaz vienu no abiem nedara, sarūk peļņa, kas samazina biznesa rentabilitāti un paaugstina risku. Dažkārt tiek norādīts, ka bankas šādos laikos saviem klientiem mēģina piedāvāt augstāka riska finanšu instrumentus, par kuriem tās attiecīgi var paprasīt lielākas komisijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS) piederošo uzņēmumu Piebalgas alus depozīta sistēmas ieviešana ietekmēs minimāli.

Viņš, komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto pārbaudi par viņa ieinteresētību depozīta sistēmas neieviešanā, šorīt intervijā LTV raidījumā Rīta Panorāma noliedza interešu konflikta esamību.

Viņš uzsvēra, ka lēmumu par depozīta sistēmas ieviešanu pieņems valdība kolektīvi un viņš balsojumā nepiedalīsies.

Turklāt, pēc viņa teiktā, depozīta sistēma Piebalgas alu ietekmēs minimāli, jo PET pudeles aizņem vien 5% no kopējā uzņēmuma iepakojuma apmēra.

Jau vēstīts, ka KNAB izvērtēs informāciju par zemkopības ministra un Piebalgas alus līdzīpašnieka Dūklava rīcību saistībā ar atkritumu depozīta sistēmas ieviešanu.

Atkritumu depozīta sistēmas ieviešana pašlaik atkal ir piebremzēta, jo pret to iebilda Zemkopības ministrija (ZM), kuru vada Dūklavs, kuru iecerētā sistēma varētu tieši skart kā alus rūpnīcas līdzīpašnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav konstatējis interešu konfliktu zemkopības ministra un SIA Piebalgas alus līdzīpašnieka Jāņa Dūklava (ZZS) rīcībā saistībā ar iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu

Kā DB uzzināja KNAB, lēmums šajā lietā ir pieņemts un KNAB priekšnieks Jēkabs Straume to varētu parakstīt trešdien, 9. maijā. Jau iepriekš KNAB vērsa uzmanību, ka likuma Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā administratīvo aktu izdošanas ierobežojumi neattiecas uz Ministru kabineta locekļiem, kad tie piedalās ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā.

Ierobežojumi neattiecas

Taujājot pēc ministra viedokļa, Zemkopības ministrijas (ZM) preses sekretāre Dagnija Muceniece otrdien norādīja, ka uz ministru nekāds interešu konflikts neattiecas, jo likums Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā nosaka, ka ierobežojumi neattiecas uz ministriem, kas pieņem politiskus lēmumus un piedalās ārējo normatīvo aktu pieņemšanā. Jāatgādina, ka pret iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu iebilst Jāņa Dūklava vadītā Zemkopības ministrija (ZM), bet ministru iecerētā sistēma varētu tieši skart kā alus rūpnīcas līdzīpašnieku. J. Dūklavs vakar raidījumam Rīta Panorāma noliedza interešu konflikta esamību.Viņš uzsvēra, ka lēmumu par depozīta sistēmas ieviešanu pieņems valdība kolektīvi un viņš balsojumā nepiedalīsies. Turklāt, pēc viņa teiktā, depozīta sistēma Piebalgas alu ietekmēs minimāli, jo PET pudeles aizņem vien 5% no kopējā uzņēmuma iepakojuma apmēra. Der atgādināt, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) valdības izvērtēšanai iesniegusi grozījumus Iepakojuma un Dabas aizsardzības likumā, kuri nepieciešami, lai veicinātu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. VARAM norādījusi, ka vienīgā ministrija, kas konceptuāli joprojām nesaskaņo depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, ir ZZS kontrolētā ZM. Pret šiem grozījumiem Iepakojuma likumā ZM iebilst, jo likumprojektā neesot sniegta detalizēta informācija par plānotās depozītu sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksām Latvijā, kā arī pēc būtības nav veikts ietekmes izvērtējums uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, uzņēmējdarbības vidi un inflāciju. «Likumprojekta anotācijā ir prognozēts, ka depozīta sistēmas izveidei Latvijā, līdzīgi kā Lietuvā, būs nepieciešamas sākotnējās investīcijas 30 miljoni eiro. Tomēr ZM skatījumā nevar būvēt sistēmu tikai uz aplēsēm, kas balstās uz citas valsts pieredzi,» norādīja ministrijā. Tāpat likumprojekts paredz, ka ar depozītu sistēmas ieviešanu saistītus 17 būtiskos aspektus, tajā skaitā - uz kādiem dzērieniem attieksies sistēma un citus aspektus, paredzēts pārrunāt vēlāk, izstrādājot vienus vai vairākus valdības noteikumus, kas nedodot iespēju pašlaik izvērtēt depozītu sistēmas ieviešanas ietekmi. Interešu konfliktu J. Dūklava rīcībā saistībā ar atkritumu depozīta sistēmas ieviešanu nesaskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank peļņa Latvijā deviņos mēnešos sasniedz 79 miljonus eiro

Rūta Lapiņa, 24.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank peļņa Latvijā 2017. gada deviņos mēnešos sasniedza 79 miljonus eiro, kas ir par 3% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, informē Swedbank mediju attiecību pārstāve Latvijā Kristīne Jakubovska.

Pieaugumu galvenokārt veicināja lielāki ieņēmumi un iepriekš veikto kredītu uzkrājumu atbrīvošana.

«Latvijas ekonomiskā izaugsme turpina sekmēt kreditēšanu. Jūtami pieaugusi gan mājsaimniecību, gan uzņēmēju aktivitāte, piemēram, mazie uzņēmumi kreditēti gandrīz par 50% vairāk nekā pirms gada. Vienlaikus novērojam arī pakalpojumu ērtības ietekmi uz ikdienas paradumiem – jau vairāk nekā 100 000 klienti, kuri uzsākuši lietot Smart-ID, dažādas ar banku saistītas darbības veic vidēji teju 3 reizes biežāk nekā pirms tam,» atzīmē Swedbank vadītājs Latvijā Reinis Rubenis.

Kreditēšanas apjomi šā gada deviņos mēnešos palielinājās par 2%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ko veicināja pieaugums gan uzņēmumu, gan privātpersonu finansēšanā. Kopējā kredītportfeļa pieaugumu sekmēja uzņēmumu finansēšana, patēriņa kreditēšana un līzings, skaidro K. Jakubovska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

BlueOrange piedāvās noguldījumus Vācijas un Austrijas klientiem

Žanete Hāka, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS BlueOrange uzņemta Raisin depozītu platformas partnerbanku lokā, informē banka.

Izmantojot pārrobežu pakalpojumu sniegšanas tiesības, banka uzsāk darbu lielākajā Eiropas Savienības valstī, piedāvājot izdevīgus un ērtus depozītu noguldījumu pakalpojumus privātpersonām Vācijā un Austrijā. BlueOrange piedāvās 6, 12 un 24 mēnešu noguldījumus ar procentu izmaksu termiņa beigās.

«Šīs sadarbības rezultātā ieguvēji ir visi. Mēs palielināsim savu klientu loku, savukārt Vācijas un Austrijas klientiem radīta iespēja izvēlēties sev izdevīgākus ieguldījumu izvietošanas noteikumus,» komentē BlueOrange korporatīvo finanšu direktors, valdes loceklis Jānis Dubrovskis. «Vienlaikus kļūsim ne tikai atvērtāki un ērtāki ārvalstu klientiem, bet arī iegūsim papildus līdzekļus kreditēšanas apjomu palielināšanai,» piebilsts J. Dubrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijai nākamajos gados būs jāsasniedz vairāki nozīmīgi mērķi, kas radīs izaicinājumus visām iesaistītajām pusēm, taču nedrīkst pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas nākotnē var radīt nozīmīgas izmaksas iedzīvotājiem, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Atkritumu apsaimniekošana – 2019 atzina nozares eksperti.

Eiropas Savienība tuvākajiem gadiem noteikusi ambiciozus mērķus attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu. Tā, sākot no 2020. gada, pakāpeniski jāīsteno pasākumi, lai līdz 2035. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu apjoms sasniegtu vismaz 65% pēc masas, par mērķiem informēja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Tas ietver plānu līdz 2025. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 55% pēc masas, bet līdz 2030.gadam – vismaz līdz 60%. «Protams, katrs nākamais procents pārstrādei un reģenerācijai ir sarežģīts – gan savākšanas, gan apsaimniekošanas ziņā, tāpēc būtiski domāt par preču ražošanas procesu, lai samazinātu atkritumu un palielinātu atkārtoti izmantojamo materiālu apjomu,» uzsvēra eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadele piesaista noguldījumus sadarbībā ar Eiropas FinTech kompāniju

Lelde Petrāne, 26.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele piesaistījusi 35 miljonus eiro privātpersonu depozītus ar FinTech uzņēmuma, vācu investīciju servisa Zinspilot starpniecību. Tas ir risinājums, kas bankai nodrošina pieeju Eiropā lielākajam noguldītāju tirgum.

Zinspilot ir viena no lielākajām interneta platformām, kas piedāvā Vācijas rezidentiem-iedzīvotajiem izvietot depozītus citu Eiropas valstu bankās. Banka Citadele startēja Vācijas tirgū ar četriem termiņa depozītu piedāvājumiem, un īsā laikā piesaistīja salīdzinoši lielu summu – 35 miljonus eiro.

«Meklējot jaunus digitālos kanālus, vēlējāmies pārbaudīt, kā strādā šis investīciju servisa mehānisms. Pārliecinājāmies, ka operatīvi varam piesaistīt plānoto finansējuma apjomu no vairāk nekā 1000 noguldītājiem. Finansējuma piesaistes mērķis ir turpināt aktīvi ieguldīt Latvijas tautsaimniecībā un kreditēt uzņēmumu attīstību,» saka bankas Citadele Resursu direkcijas vadītājs Kaspars Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozare un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav mainījusi domas, ka dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana sevi neattaisnotu, tomēr ministrijai vēlreiz jāatgriežas pie šī jautājuma izvērtēšanas, valdībai ap to muļļājoties vairāk nekā 15 gadu

Jautājums par to, vai Latvijā būtu jāievieš depozīta sistēma, tiek cilāts ik pa laikam. Vistuvāk šādas sistēmas ieviešanai Latvija bija 2013. gadā, kad Ministru kabinets atbalstīja gan koncepciju depozīta sistēmas ieviešanai, gan likumprojektus, kas tika iesniegti Saeimā. Tomēr līdz pat 2015. gada sākumam Saeima nebija atbalstījusi virzītos normatīvo aktu priekšlikumus depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā. Tādēļ tika izveidota darba grupa, apvienojot pašvaldības, uzņēmēju un nozaru asociācijas. Viens no pirmajiem darba grupas uzdevumiem bija atkārtoti izvērtēt sistēmas ieviešanas nepieciešamību. Izvērtējot ieguvumus un zaudējumus, darba grupas locekļi secināja, ka ieviešana prasītu būtisku izdevumu pieaugumu, taču galvenais mērķis – ievērojami samazināt poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu – vienalga netiktu sasniegts. Neskatoties uz pirms diviem gadiem secināto, pašlaik VARAM pie šī jautājuma būs jāatgriežas atkal.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīkulīgās izaugsmes apstākļos monetārā politika soda krājējus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pārfrāzējot Šekspīru, ar banku depozītiem pašlaik ir «lieli skaitļi, maza nauda», un – pats galvenais – šoreiz tā arī nav komēdija.

Eiropas mājsaimniecības banku depozītos tur vairāk nekā 10 trilj. eiro, liecina Vācijas lielākās termiņdepozītu noguldījumu platformas Raisin dati. Tās pašas platformas darījumu kopējais apmērs līdz šim ir bijis virs 1 mljrd. eiro, kas veikti vairāk nekā 45 tūkst. klientu uzdevumā, ziņo kompānija, un Raisin savā – termiņnoguldījumu tirgus – jomā tiek vērtēta kā Eiropā labākā noguldījumu procentlikmju medniece.

Ja skatāmies tās nesen publicētajos jaunākajos datos, tad gada laikā depozītu likmju svārstības Eiropā procentpunktos tiešām ir iespaidīgas (sk. tabulu, kas publicēta DB 27. jūlija numurā). Latvija šajā ziņā izceļas ar gada laikā lielāko procentuālo kāpumu banku depozītu ienesīgumā, bet Igaunija – ar procentuāli lielāko kritumu 70,5% apmērā. Pēc bāzes punktiem lielākais kāpums gan ir Maltai, bet dziļākais kritums – Rumānijai. Tomēr, ja vērtējam reālistiski, par ko tad ir runa, tad arī šajās «megasvārstībās» atšķirība ir attiecīgi par procentlikmes 0,14% pieaugumu Maltā un 1,05% samazinājumu gada laikā Rumānijā. Attiecīgi vismaz kā privātpersonai ņemšanās ar izdevīgākās depozītu likmes trenkāšanu gada garumā jums diez vai būs devusi peļņu virs pusdienu rēķina vērtības kādā no pilsētas labākajiem restorāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank peļņa Latvijā 2017. gada sešos mēnešos bijusi 52 miljoni eiro, kas ir līdzīgs rezultāts kā pagājušā gada attiecīgajā periodā.

«Pozitīvās tendences ekonomikā atsaucas arī uz kreditēšanas pieaugumu, un aizvadītajā ceturksnī īpaši atzīmējama ir gan mājsaimniecību, gan mazo uzņēmumu pieprasījuma izaugsme. Šogad ar Swedbank finansējumu 2150 Latvijas uzņēmumi attīstījuši savu darbību un 2100 ģimenes iegādājušās jaunu mājokli,» norāda Swedbank vadītājs Latvijā Reinis Rubenis.

Kreditēšanas apjomi gada laikā ir palielinājušies par 1%, ko galvenokārt veicinājis pieaugums uzņēmumu un privātpersonu līzinga, kā arī patēriņa finansēšanas portfeļos.

Depozītu apjoms ir audzis par 1%. Iedzīvotāju depozītu apjomā bija vērojams pieaugums, savukārt uzņēmumu depozītu apjoms saruka.

Iepriekš veikto kredītu uzkrājumu atbrīvošanas neto summa sasniedza 2.7 miljonus eiro (2016. gada attiecīgajā periodā tā bija 1.7 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Fitch: Latvijas kredītreitingu ABLV Bank darbības apturēšana būtiski neietekmēs

Dienas Bizness, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas trešās lielākās bankas darbības apturēšana būtiski neapdraud valsts kredītreitinga fundamentālos faktorus, paziņojumā norāda aģentūra Fitch Ratings.

Pašreizējie signāli tirgū liecina, ka depozītu aizplūšana nav izplatījusies uz citām bankām, kas liecina, ka, neskatoties uz reputācijas pasliktināšanos, nepalielinās ilgtermiņa risks, ko rada lielais nerezidentu sektors bankās, un to var absorbēt bez būtiska valsts parādsaistību pieauguma.

Fitch ilgtermiņā ir izvērtējis nerezidentu depozītu sektoru kā risku Latvijas finansiālajai stabilitātei, un analizēs, vai no ABLV Bank darbības pārtraukšanas risks pieaugs.

Tāpat Fitch neparedz, ka ABLV Bank sabrukums ietekmēs valdības finanses. Kopējie nodrošinātie depozīti ABLV tiek lēsti 470 miljonu eiro apmērā, ko banka varētu segt no saviem aktīviem, un iztrūkums varētu tikt segts no Noguldījumu garantiju fonda, kurā šobrīd ir 158 miljoni eiro. Ja būs nepieciešams, fonds aizņemsies no vietējām bankām. Valdības ieņēmumi no ABLV Bank pērn bija 0,06% no IKP, bet kopējais nerezidentu depozītu sektors ģenerēja 0,3% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Samsung" Baltijas valstīs 2019. gadā kopumā pārdevis vairāk nekā 800 tūkstošus mobilo ierīču, tostarp viedtālruņus, planšetdatorus, viedpulksteņus un citas.

""Samsung Electronics Baltics" mobilo ierīču segmentam 2019. gads bijis veiksmīgs – tas zīmīgs ar ieņēmumu pieaugumu jau trešo gadu pēc kārtas," teic Jurijs Bušmaks, "Samsung" IT un mobilo tehnoloģiju nodaļas vadītājs Baltijā.

"Samsung" galvenajām viedtālruņu jeb flagmaņu sērijām, kurās ietilpst jaunākie "Galaxy S" un "Note" viedtālruņi, pārdošanas apjoms Baltijas valstīs 2019. gadā pieaudzis par 20%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tas esot līdz šim augstākais rezultāts gan "Galaxy S", gan "Note" sērijā.

Vērtējot Baltijas valstu mērogā, Latvijā pārdota aptuveni trešdaļa visu "Galaxy S10" sērijas viedtālruņu (31%), savukārt vispopulārākie tie bijuši Lietuvā (47%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm padome pieņēmusi lēmumu par izmaiņām uzņēmuma valdē, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Nolemts atcelt Salvi Lapiņu no Olainfarm valdes locekļa amata pienākuma pildīšanas. Viņa vietā valdes locekļa amatā ievēlēts Lauris Macijevskis.

Uzņēmuma valdē turpinās darbu tās priekšsēdētājs Oļegs Grigorjevs, kā arī valdes locekļi Raimonds Terentjevs, Veranika Dubitskaja, Milhails Raizbergs, Mārtiņš Tambaks, Vladimirs Krušinskis.

Kompānijas padomē ietilpst tās priekšsēdētājs Ivars Kalviņš, kā arī padomes locekļi Signe Baldere-Sildedze, Irina Maligina, Milana Beļeviča, Ivars Godmanis.

Db.lv jau rakstīja, ka AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2018. gada jūnija rezultāti liecina, ka grupa realizējusi produkciju par 11,8 miljoniem eiro, kas ir par 16% vairāk nekā pērn šajā pašā periodā, informē uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm: Maligina atbrīvota uzņēmumu izaugsmes un konkurētspējas veicināšanai

LETA, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas SIA «Silvanols» valdē, tostarp no valdes priekšsēdētāja amata atbrīvojot Elīnu Maliginu, ir uzņēmuma akcionāru lēmums un tas ir pieņemts, lai veicinātu «Silvanols» izaugsmi un konkurētspēju, informēja «Silvanols» mātesuzņēmumā AS «Olainfarm».

Šī motivācija esot attiecināma arī uz pārmaiņām vēl viena «Olainfarm» meitas uzņēmuma SIA «Longgo» valdē.

No Silvanols valdes priekšsēdētāja amata atbrīvota Elīna Maligina

Salvis Lapiņš saglabās AS Olainfarm valdes locekļa amatu

Maligina pēdējā intervija Dienas Biznesam: Ambīcijām ir robežas

Miris Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liesās likmes liek domāt par skaidras naudas glabāšanu seifos

Centrālo banku gravitācijas spēkam procentlikmes spiežot pie zemes, pavisam liesas Eiropā kļuvušas depozītu likmes. Piemēram, arī Latvijas lielākās bankas Swedbank mājaslapā atrodamā termiņdepozīta kalkulatorā var aprēķināt – ja uz pieciem gadiem tiek noguldīti 1000 eiro, tad uzkrātajos procentos termiņa beigās varēs dabūt tikai 2,53 eiro, no kuriem vēl būtu jāatskaita valsts iedzīvotāja ienākuma nodoklis (10% jeb 25 eiro centus). Procentlikme gan ir nedaudz lielāka, ja līgums par depozītu tiek slēgts internetbankā. Katrā ziņā līdzīga aina vērojama arī Eiropas lielajās tautsaimniecībās, kur šādai situācijai sāk pieskaņoties arī iedzīvotāju paradumi, kuriem, domājams, ir mazāk stimulu naudu glabāt bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Latvijas pensiju 2. līmeņa augstās komisijas maksas – vai pakalpojums ir pārāk dārgs?

Finanšu analītiķis Kaspars Spāre, 06.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju 2. līmenis tiek veidots no mūsu darba algas sociālās apdrošināšanas iemaksām. Pašlaik tie ir 6% katru mēnesi no bruto algas sociālās apdrošināšanas iemaksu veidā. Tā tas ir rakstīts un publicēts publiskajā telpā. Tomēr, ikmēneša 6% no mūsu sociālās apdrošināšanas iemaksām nemaz nenonāk līdz izvēlētajam ieguldījumu plānam. Līdz ieguldījumu plānam nonāk mazāka summa.

2016.gadā tie ir 5,80%, jo 0,20% paņem VSAA priekš iestādes funkcionēšanas uzturēšanas, definējot kā Administratīvās Izmaksas.

Kā nākamās komisijas maksas jāmin maksājumi līdzekļu pārvaldītājiem. Kopējā līdzekļu pārvaldītāju komisijā ir iekļautas izmaksas par turētājbankas pakalpojumiem, tirdzniecības izmaksas un pārvaldīšanas izmaksas.

Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv dažādas iespējas, kur izvietot no mums saņemtās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tās, piemēram, var ieguldīt banku depozītos, obligācijās, akcijās vai citos fondos. Banku depozītu gadījumā pensiju pārvaldniekam nav jāpiepūlas veikt ieguldījumus. Obligāciju gadījumā, salīdzinoši ar citiem finanšu instrumentiem, arī ieguldīšana ir salīdzinoši vieglāka, tātad mazāks darbs jāpatērē. Var teikt, ka obligāciju izvēle ir graudu izlasīšana no pelavām – finansiāli drošu kompāniju izvēle. Obligācijas peļņa ir fiksēta, obligācija nevar pelnīt vairāk kā ir noteikts, peļņa un risks ir ierobežots. Citādāk ir ar ieguldīšanu akcijās. Tā kā peļņa teorētiski ir neierobežota, risks arī ir salīdzinoši augsts, un tā kā akciju atlase līdzekļu pārvaldītājiem ir sarežģītāks darbs, arī izmaksas ir augstākas. Turpinot graudu analoģiju var teikt, ka akcijas ir ne tikai graudu izlasīšana no pelavām, bet arī to iesēšana ar cerību, ka būs veiksmīga raža nākotnē. Tātad, ir lielāks darbs un lielāks risks. Kā citu sadaļu ir jāmin ieguldīšana fondos. Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv iespēja ieguldīt dažādos fondos. Ieguldīšana fondos palīdz diversificēt (dažādot) ieguldījumus, tomēr tai pat laikā jāatzīmē, ka ieguldīšana fondos arī atvieglo līdzekļu pārvaldītāju darbu, jo, lielākoties, tiek ieguldīts plašā tirgū, lēmumu pieņemšana tiek deleģēta citiem un atbildība samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ECB šefa krēslā - ne balodis, ne vanags, bet – pūce!

Jānis Šķupelis, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank Latvija peļņa 2016. gada pirmajos deviņos mēnešos ir 77 miljoni eiro, kas ir par 8% mazāk, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, ko ietekmējusi iepriekš veikto uzkrājumu atbrīvošana mazākos apjomos, liecina kredītiestādes sniegtā informācija.

«Latvijas mēreno izaugsmi turpina virzīt mājsaimniecību patēriņš, un tas atspoguļojas arī Swedbank darbības rezultātos – nozīmīgi augusi gan patēriņa, gan mājokļa kreditēšana, piemēram, šogad jau 2884 ģimenēm esam palīdzējuši īstenot sapni par savu mājokli. Vienlaikus uzņēmēju pusē joprojām vērojam piesardzību palielināt investīcijas savas darbības attīstībā, tāpēc ir svarīgi turpināt darbu pie ES fondu apguves un ekonomikas caurskatāmības sekmēšanas, kamēr paši turpināsim uzlabot uzņēmumiem piedāvātos kreditēšanas risinājumus,» atzīst Reinis Rubenis, Swedbank Latvija valdes priekšsēdētāja vietas izpildītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Uldevena pils īpašnieks Db.lv sagaida, apjozies ar zobenu

Laura Mazbērziņa, 25.04.2018

«Uldevena pils» izveidotājs - vēstures entuziasts un karikatūrists Agris Liepiņš.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielvārdes senlatviešu «Uldevena pili» veidojis vēstures entuziasts un laikraksta Dienas Bizness karikatūrists Agris Liepiņš. Tā ir 11. līdz 12. gadsimta pils ideālrekonstrukcija, kurai par pamatu ņemti arheoloģisko izrakumu materiāli no dažādām Latvijas vietām.

Īpašnieks neesot rēķinājis cik daudz ir ieguldījis pils tapšanā, taču ir ņemts kredīts bankā, kā arī ir bijis liels atbalsts no dažādiem sponsoriem, kā, piemēram, SIA «Rīgas tilti», «Latvijas Mobilais Telefons». «Lielākā vērtība jau tur ir paša darbs un zināšanas,» skaidro A.Liepiņš.

A. Liepiņam, «Uldevena pils» īpašniekam, 1997. gada 19. jūlijā ar Lielvārdes domi tika noslēgts zemes nomas līgums nolūkā izveidot senlatviešu koka pils modeli kā tūrisma objektu. Toreiz tā bija absolūta bezprecedenta situācija, jo neviens nezināja, kā šo pili noformēt, jo tai nevar izveidot projektu šodienas izpratnē. Pēc šodienas atzinuma, tur ir šķūnīši. Taču ar laiku, pēc A. Liepiņa vārdiem, Lielvārdes domei pārgāja labais nodoms, un tā sāka hroniski neievērot līgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas iedzīvotāji par labāko ieguldījumu uzskata nekustamā īpašuma iegādi

Žanete Hāka, 26.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji par labāko naudas ieguldīšanas veidu nemainīgi uzskata nekustamā īpašuma iegādi (47%), kam seko brīvo finanšu līdzekļu ieguldīšana zeltā (24%), liecina Swedbank veiktais pētījums.

Tiesa, ja runā par reālo rīcību, cilvēki ievērojami biežāk izvēlas ieguldījumus dažādos finanšu instrumentos, no kuriem par labāko izvēli atzīst pensiju 3.līmeni (atbildi norādījuši 18% aptaujāto), kā arī uzkrājošās apdrošināšanas risinājumus (17%).

Kopumā cilvēku naudas apjoms visos uzkrājumu un ieguldījumu veidos Latvijā turpina augt, lielāko apjomu sasniedzot tieši depozītu uzkrājumiem un naudai kontā (59%) un pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem (28%). Pēdējo 10 gadu laikā būtisku pieaugumu piedzīvojuši arī citi finanšu ieguldījumu veidi, piemēram, ieguldījumu apjoms uzkrājošās dzīvības apdrošināšanā pieaudzis 9 reizes, pensiju 3. līmeņa uzkrājumi pieauguši gandrīz 4 reizes un tiešie ieguldījumi vērtspapīros – 2 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Deutsche Bank vadītājs: Daudz domājam, kā konkurēt ar tādām kompānijām kā Starbucks

Žanete Hāka, 17.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deutsche Bank pārstāvji lielāko daļu laika domā par to, kā banka varētu būt konkurētspējīga ar kompānijām, kas nav bankas, piemēram, ar kafijas tīklu Starbucks, atsaucoties uz Deutsche Bank vadītāju Džonu Krajanu, raksta CNBC.

Viņš atzinis, ka banka nedomā tikai par konkurenci ar citām finanšu institūcijām, bet arī ar citiem sektoriem, piemēram, tehnoloģijas.

«Interesantākā lieta, un noteikti viena no tām, pie kuras mēs strādājam lielāko daļu laika, ir: vai mēs varam būt konkurētspējīgi pret kompānijām, kas nav bankas. Vai mēs, piemēram, varam konkurēt ar kompānijām, kas nodrošina maksājumus, taču nav regulēts?»

Pēdējo gadu laikā tirgū ienākušas daudz mazas kompānijas, kuras rada izaicinājumu lielajām kredītiestādēm. Tā, piemēram, aizvadītajā nedēļā viena no kompānijām Revolut informēja, ka pieteikusies bankas licences saņemšanai.

Tomēr Deutsche Bank vadītājs pauž bažas par institūcijām, kas līdz šim nav regulētas. Piemēram, Facebook ļauj lietotājiem sūtīt un saņemt naudu ar aplikācijas Messenger starpniecību, izmantojot PayPal kontus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Swedbank Latvija peļņa 2016.gadā sasniedza 104 miljonus eiro, kas ir par 14% mazāk nekā 2015.gadā. Rezultātu pamatā ietekmējusi iepriekš veikto uzkrājumu atbrīvošana mazākos apjomos nekā iepriekš, liecina bankas paziņojums.

«Zemās procentlikmes un mājsaimniecību patēriņa izaugsme pagājušajā gadā sekmēja kreditēšanu. Pirmo reizi septiņu gadu laikā Swedbank pieredzēja veselīgu kredītportfeļa pieaugumu gan uzņēmumiem, gan privātpersonām. Aizvadītais gads bijis arī nozīmīgu jauninājumu gads mūsu klientiem – ieviesām bezkontakta kartes un pilnveidojām internetbanku, kā arī turpinājām paplašināt pārstāvniecību Latvijas reģionos. Pieaugot mobilo ierīču izmantošanai, tās ieņem centrālo lomu ikdienas pakalpojumu saņemšanā – Swedbank mobilai lietotnei patlaban ir jau 144 000 aktīvie lietotāji. Kopumā klientu vēlme bankas jautājumus kārtot mobilajās ierīcēs strauji pieaug, tāpēc turpināsim ieviest klientiem noderīgas inovācijas,» saka Reinis Rubenis, Swedbank vadītājs Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru