Foto

Desmit dīvaini darbi, kas nes pārsteidzoši labus ienākumus

Gunta Kursiša, 27.05.2013

Hotdogu pārdevējs (Hot Dog Vendor) gadā nopelna no 30 tūkst. ASV dolāru līdz 100 tūkst. ASV dolāru (no aptuveni 16 tūkst. Ls līdz aptuveni 54 tūkst. Ls).

Foto: SXC

Jaunākais izdevums

Kā nesen vēstījām, ASV vislabāk atalgoti tiek mediķi un kompāniju izpilddirektori, taču, iespējams, kāds jutīsies pārsteigts, uzzinot, ka tādu profesiju pārstāvji kā bēru rīkotāji, hotdogu tirgotāji un saldējumu testētāji nopelna gana ievērojamas summas, raksta forbes.com.

Desmit pārsteidzoši labus ienākumus nesošo darbu un amatu saraksts izveidots, izpētot ASV Darba statistikas biroja (Bureau of Labor Statistics) datus, kā arī autores Abigeilas Gēringas (Abigail Gehring) sarakstīto grāmatu «Dīvainie darbi: Kā gūt jautrību un nopelnīt sliktos ekonomiskos apstākļos» (Odd Jobs: How to Have Fun and Make Money in a Bad Economy). Grāmatā aprakstīti vairāk nekā simts amati un profesijas, kuru izpilde nepaģēr sēdēšanu birojā astoņas stundas dienā, piecas dienas nedēļā.

«Dīvaini darbi pavisam noteikti var jums nest ļoti labus ienākumus, tomēr bieži vien jums nepieciešama liela izdoma, uzcītība un vēlme uzņemties risku,» norāda A. Gēringa, piebilstot, ka šajos «dīvainajos darbos» ir vairāk nezināmā, tādēļ daudzi cilvēki nemaz neizskata iespējamību darīt ko citādu un izvēlas iet ārsta vai jurista ceļu. Autore norāda, ka hotdogu tirgotāji Ņujorkā gada laikā nopelna līdz 100 tūkstošiem ASV dolāru (aptuveni 54 tūkst. Ls), bet šīs pašas nozares pārstāvji reģionos ar mazāku cilvēku plūsmu var nopelnīt no 30 tūkstošiem ASV dolāru līdz 80 tūkst. ASV dolāru gadā (no aptuveni 16 tūkst. Ls līdz aptuveni 43 tūkst. Ls).

Uzziniet vairāk par neierastiem un gana ievērojamus ienākumus nesošiem darbiem, aplūkojot galeriju augstāk!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nenoskaidro, kurš vainojams pie Sadales tīklu sadārdzinātā iepirkuma

Dienas Bizness, 08.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas ārpus kārtas pārbaudē tomēr nav noskaidrots, kurš vainojams pie sadārdzinātā koku ciršanas iepirkuma Latvenergo meitas kompānijā Sadales tīkli. Lai arī Sadales tīkli notikušajā vaino uzņēmējus, kuri slepus esot slēguši aizliegtas vienošanās un pārkāpuši godīgas konkurences noteikumus, ministrijas vadība domājot, ka vainīgas var būt arī Latvenergo amatpersonas, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Tas, cik par koku izciršanu elektrolīniju tuvumā maksā Latvenergo, kļuva zināms nejauši - Saeimā strīdoties par izmaiņām Aizsargjoslu likumā. Strīdos kļuva zināms, ka Sadales tīkli par viena koka nociršanu grasījās maksāt 21 latu. Gada plāns - 150 tūkstoši koku. Tātad gadā - 3,2 miljoni latu. Mežu speciālisti norāda, ka tirgū šie paši darbi maksājot 4 līdz 5 reizes lētāk.

«Jāsaka, ka tas ir unikāls gadījums manā praksē. Pirmo reizi saskaros ar tādu situāciju, ka uzņēmums, kas ir rīkojis iepirkumu un saskatījis aizdomas, ka tur iespējams bijis kartelis, vispirms publiski masu informācijas līdzekļos, preses konferencēs informē, ka dosies uz Kokurences padomi ar iesniegumu par iespējamo Konkurences likuma pārkāpumu. Tādi gadījumi nav bijuši un tas ir ļoti dīvaini, ka Sadales tīkli, tik liels tirgus dalībnieks, kas ir ļoti labi informēts kā rīkoties šādos gadījumos, kad ir saskatījis iepirkumos aizdomas, ka starp tirgus dalībniekiem varētu būt notikusi vienošanās – kā tas rīkojas,» stāsta Skaidrīte Ābrama Konkurences padomes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es noraidu jebkādu spekulāciju par dažādām «zaļajām enerģijām» vai kaut ko tamlīdzīgu. Tas nav iemesls,» tā, jautāta par iebildumiem par Danielu Pavļutu kā arī turpmāko Latvijas ekonomikas ministru, pauda premjere Laimdota Straujuma, ziņo laikraksts Diena.

Tāpat viņa minēja, ka liela loma viņas lēmuma pieņemšanā amatā vēlreiz neapstiprināt D. Pavļutu, bija traģēdijai Zolitūdē. «Viens, protams, ir politiskā atbildība, kuru es pati personiski izjutu tad, kad notika šī traģēdija. To es nekur neesmu paudusi. Es tajās dienās izvērtēju pati savu darbu ministres amatā. Es prātā izgāju cauri visam – vai arī kā zemkopības ministre es neesmu atbildīga kādā procesā pie tā, kas tur notika. Es nesaskatīju savas nozares vainu tajā. Bet es uzskatu, ka nozares ministram ir jāuzņemas atbildība par procesiem, kas notiek viņa nozarē,» skaidroja L. Straujuma.

«Otrais, viņa atbildība par Būvniecības likumu. Ir arī citas lietas, ko es negribētu šobrīd teikt,» pauda Ministru prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patiesībā ECB samērā klusi jau ir izziņojusi eiro drukāšanas programmu

Eiropas Centrālā banka (ECB) savā šā mēneša sākumā notikušajā sanāksmē paziņoja, ka īstenos ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru uzpirkšanas jeb ABS programmu. Bet ko tad īsti paredz šī programma? Tirgus dalībnieki gaida, ka sīkākas ABS plāna detaļas tiks publicētas oktobrī, lai gan skaidrs ir tas, ka ECB nāksies iepirkt vērtspapīrus simtiem miljardu eiro apmērā. Pagaidām šai programmai starptautiskie mediji nepiemēro kvantitatīvās mīkstināšanas (Quantitative Easing jeb QE) statusu, jeb šī programma netiek atklāti saukta par eiro drukāšanu. Tiesa gan, pieejamā informācija un arī ekspertu teiktais liecina, ka ECB ABS programmu tikpat labi var saukt par eiro drukāšanas paveidu. Proti, pēdējo gadu laikā iegājies, ka kvantitatīvā mīkstināšana paredz valdību obligāciju uzpirkšanu, bet ECB ABS programma pašreizējā stadijā liecina, ka no reģiona finanšu iestādēm milzīgā apjomā tiks izpirkti dažādi vērtspapīri, kuri ir nodrošināti ar banku, piemēram, kredītkaršu parādiem vai aizdevumiem auto iegādei (arī studentu kredītiem utt). Līdzīgi ir arī vērtspapīri, kas nodrošināti ar mājokļu kredītiem.Būtībā plāns ir, ka ECB no finanšu iestādēm izpirks šādus vērtspapīrus, cerot, ka bankām tādējādi atbrīvosies nauda kreditēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Uzmanības centrā: Neziņā par jauno kravu kontroli uz Krievijas robežas

Egons Mudulis, 23.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas likumdošanas izmaiņas pievieno vēl vienu sarežģījumu jau tā sankciju un embargo piemeklētajai nozarei

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto ģenerāldirektors Jānis Āboltiņš. Kaut arī šobrīd ir vērojams degvielas cenu kritums, zemās fraktu likmes komersantiem ļauj vienīgi izdzīvot, taču nekādus uzkrājums veidot neiznāk.

Kādas šobrīd ir aktuālākās problēmas autopārvadātājiem, ņemot vērā, ka Eiropas sankciju un Krievijas embargo negatīvajai ietekmei klāt nākusi vāciešu pēkšņā prasība maksāt viņu minimālo algu (8,50 eiro stundā) Vācijas teritorijā arī tranzīta pārvadājumu veicējiem?

Diemžēl jau minētajām ir nākusi klāt vēl viena aktualitāte Krievijā. Ir pieņemts kontroles likums (grozījumi likumā Par valsts kontroli pār starptautisko autopārvadājumu veikšanu un par atbildību par to kārtības noteikumu izpildi), kurā ir pretrunas ar esošajiem starpvalstu nolīgumiem, un nav skaidrības, ko īsti Krievija kontrolēs un ar kādiem pavaddokumentiem nosūtīt kravas. Likums varētu sākt darboties no 24. februāra un skart mūs vistiešākajā veidā, jo tas attiecas uz visām kravām, kas tiek vestas no Eiropas Savienības uz Krieviju. Mums nav trīspusējo pārvadājumu atļauju, turklāt Krievija vienpusēji samazināja t. s. ETMK atļauju skaitu. Ja no mūsu noliktavas uz Krieviju aizvesto vācu kravu traktēs kā trešai valstij piederīgu, tad mūsu pārvadātājiem būs ļoti lielas problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru