Gada sākums pārtikas mazumtirdzniecībā iezīmējies ar būtiskām pārmaiņām pircēju paradumos, īpaši e-komercijas segmentā. Janvāris platformai E-latts.lv nesis strauju pasūtījumu un apgrozījuma pieaugumu, ko lielā mērā veicināja aukstie laikapstākļi un apgrūtinātā pārvietošanās gan pilsētās, gan reģionos.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri apgrozījums pieaudzis par trešdaļu, apliecinot, ka digitālā iepirkšanās kļūst par arvien nozīmīgāku alternatīvu tradicionālajai veikalu apmeklēšanai.

E-komercijas projektu vadītāja Jeļena Bukša uzsver, ka šī tendence bijusi izteikta jau gada pirmajā mēnesī: “Piedzīvojām strauju pasūtījumu pieaugumu e-veikalā, un apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, pieauga par vairāk nekā 30%. Aukstie laikapstākļi būtiski ietekmēja cilvēku ikdienu, un daudzi izvēlējās pasūtīt pārtiku tiešsaistē, nevis doties uz veikalu.”

Aukstums un sniegotie ceļi daudzviet Latvijā ierobežoja iespējas ērti nokļūt līdz fiziskajiem veikaliem. Reģionos, kur attālumi līdz tirdzniecības vietām mēdz būt lielāki, laikapstākļu ietekme bija īpaši jūtama. Sarežģīta satiksme veicināja iedzīvotāju izvēli iepirkties attālināti, izmantojot piegādes pakalpojumus. Tas atspoguļojās gan pasūtījumu skaita pieaugumā, gan arī kopējā apgrozījumā.

Šonedēļ valdība izsludinājusi ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā, kas ļaus lauksaimniekiem efektīvāk saņemt nepieciešamo atbalstu. Lai gan situācija novados ir atšķirīga, un vissmagākā aina ir Vidzemē un Latgalē, kopumā šovasar piedzīvojam vienu no sarežģītākajiem posmiem pēdējo gadu laikā.

Lauksaimnieki ir smagas izšķiršanās priekšā – ne visu ražu var paspēt novākt un ir kultūras, ko nākas upurēt. Daļa izvēlas sākt kulšanu agrāk, negaidot, kad raža būs pilnībā nogatavojusies, lai nepazaudētu visu ražu. Valdības pieņemtais lēmums ir pareizs, un uz situāciju jāreaģē operatīvi, bet vienlaikus ir jādomā par ilgtermiņa risinājumiem, lai nākotnē samazinātu ražas zudumus vai negatīvu ietekmi uz kvalitāti.

Sāk kulšanu, neraugoties uz mitrumu

Kurzemē situācija ir krietni labāka, nekā Latgalē, lai gan, protams, arī vienā reģionā dažādās vietās ir vērojamas atšķirības. Lauksaimnieki cenšas izmantot katru saulaino dienu, jo turpmākās laika prognozes nav iepriecinošas. Daudzi zemnieki sākuši kulšanu, neraugoties uz mitrumu, un daļai saimniecību ir pat salīdzinoši augsti eļļas iznākuma rādītāji - atsevišķos gadījumos līdz pat 47,4%, kas uzskatāms par ļoti labu rezultātu. Vidējā raža šobrīd ir aptuveni 3 tonnas no hektāra. Vienlaikus liela daļa sējumu vēl atrodas uz lauka, jo nav pilnībā nogatavojušies. Turklāt, jāņem vērā, ka rapši šogad jau bija cietuši no pavasara salnām.

Ceļu un pagalmu drošība ziemā sākas ar pareizu materiālu un tehnikas izvēli. Zemāk atradīsiet praksē pārbaudītus principus, kas palīdz saprast, kad lietot sāli, kad smiltis, kādu kaisīšanas iekārtu izvēlēties un kā gudri iegādāties lietotu aprīkojumu ar caurspīdīgu informāciju un pārbaudītu pārdevēju atbalstu.

Sāls vai smiltis? Kad kuru risinājumu izvēlēties

Sāls palīdz izkausēt apledojumu un novērš atkārtotu uzsalšanu. Tas darbojas īpaši labi uz intensīvi izmantotām ielām un autostāvvietām, kur ir regulāra satiksme. Kā jau zinām, sāls var veicināt metāla koroziju un ietekmēt apkārtējo vidi, tāpēc dozēšana un precīza izkliede ir būtiska.

Ja temperatūra turas ap mīnus -2°C līdz -8°C un iela ir asfaltēta ar dzīvu satiksmi, priekšroka sālim. Tas ātri iedarbojas, īpaši ja virsmu apstrādā pirms nokrišņiem ar šķīdumu un pēc tam uztur ar nelielām papilddevām. Piemērs: pilsētas maģistrāle ar rīta pīķi pie -4°C. Pirms sniega prognozes veic pretapledošanas izsmidzināšanu, pēc sniega šķūra brauciena atjauno plānu kārtu, lai ceļš atkārtoti piesaltu.

Aizvadītajā janvārī cenas "Nord Pool" elektroenerģijas biržā uzrādīja rekordaugstu līmeni, vidējai Latvijas elektroenerģijas tirgus cenai augot par 82,8% salīdzinājumā ar decembri un sasniedzot 15,3 centus par kilovatstundu (kWh), informēja energokompānija SIA "Enefit".

Kompānijas apkopotā informācija liecina, ka šis ir bijis visu laiku "dārgākais" janvāris, ko noteica aukstie laikapstākļi, kas ne vien strauji kāpināja patēriņu, bet arī apgrūtināja enerģijas ražošanu. Iepriekš tik straujš elektroenerģijas cenu kāpums gada sākumā fiksēts vien enerģētikas krīzes laikā 2022. gadā, kad janvāra vidējā elektroenerģijas cena pakāpās līdz 14,4 centiem par kWh.

Aukstie laikapstākļi izraisīja būtisku Latvijas elektroenerģijas patēriņa kāpumu - par 20% salīdzinājumā ar decembra rādītājiem, informē "Enefit". Tas ievērojami palielināja elektrotīkla noslodzi, jo lētā vēja enerģija nespēja segt vietējo pieprasījumu, hidroelektrostacijās strauji kritās ražošanas apjomi, bet saules enerģijas ražošana praktiski nenotika. Līdzīgi izaicinājumi pieredzēti visā Baltijas un Skandināvijas reģionā, paaugstinot arī importa elektroenerģijas izmaksas.

Lai gan Kurzemes reģiona lauksaimniekus lietavas un augstais mitruma līmenis skāris mazāk, salīdzinot ar saimniecībām Vidzemē un Latgalē, ražas novākšana vēl nav noslēgusies un arī sējas darbi šobrīd kavējas.

Septembris tradicionāli nozīmē arī miglu un rasu, tāpēc ir bažas arī par lopbarības zāles sagatavošanu. Ņemot vērā, ka laikapstākļi mainās pa stundām, nevis dienām, daudzi lauksaimnieki šobrīd vadās pēc situācijas, nevis pēc plāna.

Kavējas ne tikai ražas novākšana, bet sējas darbi

Iepriekšējos gados septembra sākumā un augusta beigās jau tika sākta ziemas kviešu sēja. Šogad sēja ir aizkavējusies. Arī ziemas rapša sēja šogad noslēdzās tikai pašās augusta beigās, lai gan parasti to pabeidzam jau ap 20. datumiem. Lai gan Kurzemē lauki nepludo, kā tas ir citos novados, ir teju neiespējami plānot darbus pat divas dienas uz priekšu. Saimniecībā audzējam gan ziemas kviešus un ziemas rapšus, gan kukurūzu un pupas, kā arī lopbarības zāli. Tā kā nodarbojamies arī ar piena lopkopību, ir ļoti būtiski sagatavot zāli, bet tā kā šobrīd teju nav saulainu dienu, zālei nav iespējas apvīst un to vēl nevar novākt.

Nelabvēlīgie laikapstākļi lauksaimniekiem šogad radījuši ievērojamus zaudējumus, tirgotāji prognozē, ka ziemā veikalu plauktos dominēs importētie dārzeņi.

Lauksaimniecības nozarē šosezon nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ kopējie zaudējumi varētu sasniegt vairākus simtus miljonus eiro, liecina biedrības Zemnieku saeima sniegtā informācija. Sliktās ražas sekas atspoguļojas arī veikalu plauktos - tirgotāji norāda, ka šovasar vairumam vietējo sezonas preču cenas ir augstākas nekā iepriekš. Zemāka ir arī graudaugu kopraža un kvalitāte, taču būtisks graudaugu produktu cenu pieaugums veikalos pagaidām netiek prognozēts.

Ietekmēs ekonomiku

Daudzas saimniecības šobrīd strādā krīzes režīmā, koncentrējoties uz ražas saglābšanu un faktiski cīnoties par saimniecību izdzīvošanu, norāda Maira Dzelzkalēja-Burmistre, biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece. “Laikapstākļu dēļ ir ļoti cietusi ražas kvalitāte, un tas nozīmē to, ka zemnieki nevarēs pilnībā izpildīt savas līgumsaistības. Cietēji gan nebūs tikai saimnieki, jo šogad piedzīvoto problēmu sekas izjutīs arī citas nozares, piemēram, produktu pārvadātāji, ostas un citi. Arī nodokļu ieņēmumi būs ievērojami mazāki, tas ietekmēs visu Latvijas sabiedrību, jo vistiešākajā veidā skars Latvijas ekonomiku. Kopumā jāsaka, ka aizvadītajos trīs gados laikapstākļi ir bijuši sarežģīti, bet šis gads ir sagādājis īpaši lielus izaicinājumus. Pamatīgi aizkavējušies kulšanas darbi, un dažviet ražu nemaz nevarēs novākt, līdz ar to šajos laukos neko nevarēs iesēt. Piemēram, augusta sākumā jau ir jāsēj rapsis, taču to nevar izdarīt, jo vēl nav novākta kviešu raža. Pat ja ražas apjomi lielākoties ir optimāli un dažviet pat labi, ražas novākšana ir ļoti apgrūtināta. Uz laukiem ar tehniku bieži vien nav iespējams uzbraukt, ja tas tomēr ir izdarāms, tehnika pārmērīgā mitruma dēļ grimst. Arī pati raža ir sākusi bojāties, proti, graudi sākuši dīgt, bet kartupeļi un dārzeņi - pūst. Tāpat ir apgrūtināta arī zāles savākšana lopbarībai,” norāda M.Dzelzkalēja-Burmistre.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētaja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre uzsver, ka zemnieki no valsts neprasa kompensācijas par nodarītajiem zaudējumiem lauksaimniecības nozarei. To, kas šajā sezonā ir zaudēts, finansiāli nav iespējams atlīdzināt – kopējais zaudējumu apmērs varētu būt lēšams pat simtos miljonu eiro.

Maira Dzelzkalēja-Burmistre norāda: “Saskaņā ar mūsu šī brīža aplēsēm nozarei nodarītie zaudējumi laikapstākļu ietekmē šobrīd lēšami jau simtos miljonu eiro. Mēs apzināmies, ka valsts tik milzīgus zaudējumus nespēj kompensēt. Jāņem arī vērā šī brīža ģeopolitiskā situācija un valsts prioritātes, kas viennozīmīgi ir aizsardzības sektors.”

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece atzīst, ka lauksaimniecība nav tipisks bizness.

“Tas ir ļoti augsta riska bizness, kur viens no galvenajiem riskiem – laikapstākļi – nav paredzams, faktiski to nevar ietekmēt. Šī riska dēļ ir iespējams pazaudēt visu, jo ieguldījumi var būt milzīgi, bet visu plānoto ražu laikapstākļi var iznīcināt. Pēdējo trīs gadu laikā tie ir bijuši nežēlīgi, bet tāds gads kā šis sen nav pieredzēts. Pat ja ražas apjomi lielākoties ir optimāli un dažviet pat labi, ražas novākšana ir ļoti apgrūtināta. Uz laukiem ar tehniku bieži vien nav iespējams uzbraukt, ja tas tomēr izdarāms, tehnika pārmērīgā mitruma dēļ grimst. Raža ir arī sākusi bojāties, proti, graudi dīgst, kartupeļi pūst, daudziem audzētājiem uz lauka sapuva zemenes, apgrūtināta ir arī lopbarības (siens, skābsiens u.tml.) savākšana,” skaidro M. Dzelzkalēja-Burmistre.

Latvijas gaļas liellopu audzēšanas nozare šobrīd dzīvo lielas nenoteiktības apstākļos. No vienas puses, Eiropas tirgū vērojams nepieredzēts liellopu gaļas cenu pieaugums, kas rada izcilas iespējas audzētājiem eksportēt savu produkciju. No otras puses, nozari skar vairāki izaicinājumi – lopu un darbaspēka trūkums, nelabvēlīgie laikapstākļi, nepietiekams valsts atbalsts, kā arī risks zaudēt Latvijas tirgu zemās iedzīvotāju pirktspējas dēļ. Turklāt gaļas liellopu tirgus ir pakļauts straujām svārstībām, kas padara nākotni grūti prognozējamu.

Eiropas pieprasījums pēc Latvijas liellopiem pārsniedz piedāvājumu

Šobrīd eksportēta tiek lielākā daļa Latvijas gaļas liellopu nozarē saražotās produkcijas. Starptautiskā tirdzniecības centra (International Trade Center), dati rāda, ka pēc ienākumiem no dzīvu liellopu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija 6. vietā pasaulē. Liellopu eksports Latvijas tautsaimniecībā katru gadu ienes vairāk nekā 60 miljonus eiro.

Jāatzīst, ka liellopu cenas Eiropā pēdējo gadu laikā augušas ļoti strauji, divu gadu laikā pieaugot gandrīz par 100 %. Galvenais iemesls cenu kāpumam ir vispārējs zīdītājgovju un teļu skaita samazinājums pasaulē, ko veicina gan klimata pārmaiņas, gan darbaspēka trūkums, kā arī tādu bīstamu slimību kā zilās mēles un mutes un nagu sērgas izplatība Eiropā (Latviju šīs slimības pagaidām nav skārušas, lai gan riski joprojām pastāv).

Lauksaimniecības nozarē kopējais zaudējumu apmērs slikto laikapstākļu dēļ šosezon varētu būt vairāki simti miljoni eiro, aģentūrai LETA ceturtdien pēc tikšanās zemnieku saimniecībā "Jaunstrīķeri" norādīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa atzīmē, ka zemnieki no valsts neprasīs kompensācijas par nodarītajiem zaudējumiem lauksaimniecības nozarei. "To, kas šajā sezonā ir zaudēts, finansiāli nav iespējams atlīdzināt, jo kopējais zaudējumu apmērs varētu būt lēšams pat vairākos simtos miljonu eiro," piebilst Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa uzsver, ka valsts tik milzīgus zaudējumus nespēj kompensēt, it īpaši ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un aizsardzības sektoru kā vienu no valsts prioritātēm.

Dzelzkalēja-Burmistre informē, ka daudzas saimniecības šobrīd strādā krīzes režīmā, koncentrējoties uz ražas saglābšanu un faktiski cīnoties par saimniecību izdzīvošanu. "Šīs tikšanās mērķis ir sabiedrībai parādīt milzīgos izaicinājumus, ar kuriem saskaras lauksaimnieki. Laikapstākļu dēļ ir ļoti cietusi ražas kvalitāte, un tas nozīmē to, ka zemnieki nevarēs pilnībā izpildīt savas līgumsaistības," piebilda "Zemnieku saeimas" pārstāve.

Laikapstākļi joprojām nav prognozējami un pēc vasaras lietavām arī nesolās būt daudz labāks, daudzi lauksaimnieki cenšas pagūt novākt vismaz daļu ražas, tostarp izvēloties kult arī mitrus graudus. Kviešus parasti mēdz kult, kad graudu mitrums ir aptuveni 14% vai 15%, bet šogad raža tiek novākta arī ar 19% mitrumu. Tas ietekmē gan graudu kvalitāti, gan uzglabāšanas iespējas, bet kaltes izmantošana – sadārdzina izmaksas.

Mūsu saimniecība atrodas Zemgalē, Bauskas pusē un šeit varam novērot, ka pat viena reģiona ietvaros situācija ar laikapstākļiem un ražas novākšanu var ļoti atšķirties. Šobrīd vēl nav izdevies novākt visu ražu – ir palikuši vasaras kvieši, ko sākam novākt ar daudz augstāku mitruma daudzumu, nekā vajadzētu, taču nav izvēles. Kavēties ar kulšanu vairs nevar, jo parasti šajā laikā jau tiek gatavota augsne ziemas kviešiem vai starpkultūrām.

Šī gada graudiem ir zema dīdzība

Protams, kulšana pie šāda mitruma apjoma būtiski ietekmē graudu kvalitāti un uzglabāšanu. Daudz kas ir atkarīgs no šķirnes, bet šobrīd teju ceturtā daļa ziemas kviešu ir lopbarības kvalitātē. Pirmie analīžu rezultāti signalizē, ka graudiem ir zema dīdzība - kviešiem Latvijā sēklai jābūt aptuveni 85% dīdzībai, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka liela daļa no šovasar novāktā nederēs sēklai. Papildus tam, mitru graudu novākšana nozīmē, ka pieaugs izmaksas par kaltes izmantošanu tām saimniecībām, kam nav savas kaltes. Situācija reģionā ir atšķirīga – ir saimniecības, kas jau pabeigušas kulšanas darbus, daļā vēl palikuši ziemas kvieši, bet ir arī saimniecības, kur, piemēram, zirņi ir sadīguši jau uz lauka un tos gandrīz nav vērts kult.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2024. gadā būvniecības nozare nodarbināja 64 tūkstošus cilvēku, kas ir par 6 tūkstošiem mazāk, nekā vēl gadu iepriekš. Nodarbināto skaits sarūk, nevis tāpēc, ka darbinieki nav vajadzīgi, bet gan tāpēc, ka aizvien mazāks skaits cilvēku izvēlas darbu šajā jomā.

Arī 2025. gadā nozares uzņēmēji turpināja saskarties ar darbaspēka trūkumu, meklējot aizvien jaunus veidus, kā strādāt efektīvāk ar mazāku darbinieku skaitu. Lai gan ir nozares, kurās darbinieku trūkumu risina, piesaistot pensionējušos speciālistus, būvniecībā tas nav risinājums. Darbs bieži ir fiziski smags, to ietekmē laikapstākļi, kā arī būvniecības objektu ģeogrāfiskā atrašanās vieta, kas daudzos gadījumos nozīmē – strādājošie ir ilgstoši prom no mājām.

Vairāk būvatļauju un lielākas platības

Aizvadītais gads būvniecības nozarē kopumā bija veiksmīgs – auga gan būvniecības produkcijas apjoma indekss, gan būvniecības produkcijas apjomi, arī mūsu uzņēmuma apgrozījuma pieaugums bija 7% (salīdzinot ar 2024. gadu). Analizējot kopumā izsniegto būvatļauju skaitu rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām, varam secināt, ka aizvadītā gada pirmajos trīs ceturkšņos bija ne tikai vairāk projektu (par 11% vairāk būvatļauju), bet arī platības ziņā ievērojami lielāki objekti.

Straujā atjaunīgo energoresursu izmantošanas attīstība un pieaugošais pieprasījums pēc elektroenerģijas kļūst par lielāko izaicinājumu Baltijas valstu elektrotīkliem. Tajā pašā laikā liela daļa elektroenerģijas pārvades un sadales infrastruktūras ir 40-80 gadu veca, tāpēc rodas jautājums, vai esošie tīkli spēs tikt galā ar nākotnes energosistēmas pieprasījumu. Kādi šodien ir svarīgākie modernizācijas virzieni, kādus riskus rada kavēšanās un kā nodrošināt noturīgu enerģētikas nākotni reģionā? Šos jautājumus uzdevām enerģētikas ekspertam Petram Hermanam (Petr Hermann), Schneider Electric Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona prezidentam. Šo uzņēmumu žurnāls TIME un korporatīvais žurnāls Corporate Knights vairākkārt ir atzinis par vienu no ilgtspējīgāko enerģijas pārvaldības risinājumu piegādātājiem pasaulē.

Kādi ir lielākie izaicinājumi, ko jūs pašlaik saskatāt Baltijas enerģētikas nozarē – vai tie ir tehnoloģiski, regulatīvi vai ar investīciju trūkumu saistīti? Kādi konkrēti pasākumi, jūsuprāt, varētu palīdzēt ātrāk un efektīvāk risināt šīs problēmas?

Baltijas valstis jau ir spērušas galvenos un būtiskākos soļus, lai iegūtu neatkarību no Krievijas tīkla un izveidotu savienojumus ar Eiropas valstīm: Poliju, Zviedriju un Somiju.

Bet viss vēl nav paveikts enerģētikas nākotnei. Joprojām ir daudz darāmā, lai nostiprinātu savienojumus ne tikai elastības nodrošināšanai, bet arī šeit saražotās enerģijas brīvākai tirdzniecībai. Nākotnē Baltijas valstis var kļūt arī par enerģijas eksportētājām.

Bankas nav novērojušas būtisku pieprasījuma pieaugumu no lauksaimniekiem saistībā ar laikapstākļu radītajām problēmām, bet, tāpat kā citreiz, aicina lauksaimniekus vajadzības gadījumā vērsties savā bankā, lai meklētu individuālus risinājumus, norāda banku pārstāvji, komentējot šonedēļ izsludināto ārkārtas situāciju lauksaimniecības nozarē.

"Citadele Leasing" valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers pauž, ka lauksaimniecību īpaši spēcīgi ietekmē laikapstākļu nepastāvība, tāpēc šādos brīžos īpaši svarīga ir gan savlaicīga rīcība, gan finansiālais atbalsts. Viņš uzsver, ka bankas "Citadele" pieeja nav mainījusies - katrs klienta iesniegums tiek individuāli izvērtēts, meklējot piemērotāko risinājumu.

"Lai gan šobrīd neesam novērojuši būtisku pieprasījuma pieaugumu, aicinām lauksaimniekus, kuri šajā sezonā saskaras ar grūtībām nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ un paredz problēmas savlaicīgi izpildīt finansiālās saistības, nekavējoties sazināties ar mums," pauž Glāzers, norādot, ka, jo agrāk tiek sākta saruna ar banku, jo vienkāršāk un efektīvāk iespējams atrast situācijai piemērotu risinājumu.

Šīs vasaras lielais nokrišņu daudzums radījis nestandarta situāciju lauksamniecībā. Vairākos novados lauki ir ļoti applūduši un nav iespējams novākt ražu, kas rada zaudējums lauksaimniekiem, taču vienlaikus šī situācija arī izgaismo citus aspektus, kur nākotnē vērts domāt par uzlabojumiem, piemēram, sējas materiāla kvalitāte, augu aizsardzības līdzekļu izmantošana u.c.

Ražu bojā arī vārpu fuzarioze, baltvārpainība, sodrējuma pelējums, septorioze u.c. Tritikāle un rudzi daudzviet ir tikai lopbarības kvalitātē, līdzīga situācija ir arī ar kviešiem. Lai gan valdība ir izsludinājusi ārkārtas situāciju līdz rudenim, šobrīd jādomā arī par to, ko tas maksās nākotnē?

Šobrīd Latvijā situācija katrā reģionā ir nedaudz atšķirīga – ja Ventspils pusē vēl viss ir vairāk vai mazāk kārtībā, Madonu un Latgali kopumā ir skārušas smagas lietavas. Ja sēklas materiāls jau sākotnēji nav bijis pietiekami kvalitatīvs, tad šī gada laikapstākļu radītie augšanas apstākļi, protams, nākuši tikai par sliktu un rezultātā graudu kvalitāte ir ļoti zema. No otras puses – kritiskie laikapstākļi ir izgaismojuši vairākas problēmas un riskus, ko rada lēts sējas materiāls, ko citkārt, iespējams, nebūtu pamanījuši.

Latvijas mainīgie laikapstākļi un straujā gaisa temperatūras pazemināšanās rudenī ir signāls, ka saimniekiem jāpievērš pastiprināta uzmanība savu četrkājaino draugu komfortam. Īpaša vērība nepieciešama, ja suns pagalmā uzturas lielāko dienas daļu neatkarīgi no laikapstākļiem. Ar praktiskiem padomiem, kā sagatavoties ziemas sezonai, lai mīlulis justos labi un būtu pasargāts, dalās Dino Zoo eksperte, kinoloģe un suņu skolas vadītāja Tatjana Bodricka.

Kāpēc ir tik svarīgi sagatavot suņu būdu ziemai?

Atbilstoša mājvieta pagalmā ir galvenais faktors, kas pasargā dzīvnieku no hipotermijas un apsaldējumiem, pat ja sunim ir biezs kažoks. Pat visrūdītākajiem suņiem, kas ikdienā uzturas ārā, nepieciešama sausa, no vēja pasargāta vieta, kur patverties no nokrišņiem un atgūt spēkus.

Daudzi saimnieki praktizē modeli, kur mīlulis daļu laika pavada ārā, bet nakti vai īpaši sliktos laikapstākļos – iekštelpās. Tomēr arī šādā gadījumā āra mājvietai jābūt tehniskā kārtībā, jo sunim var rasties nepieciešamība tajā patverties jebkurā dienas laikā.

Neatkarīgi no tā, vai suņu būda tiek izmantota pastāvīgi vai tikai kā pagaidu patvērums, ir svarīgi veikt tās tehnisko revīziju pirms sala iestāšanās. Nedrīkst paļauties, ka vasarā funkcionējusi mītne būs derīga arī ziemā. Saimniekiem rūpīgi jāpārbauda:

Pēdējiem gadiem netipiski zemo gaisa temperatūru dēļ šogad Latvijā zemeņu sezona sāksies vēlāk, norāda saimniecības “Augusta zemenes” (Baltijas līmenī “Augusta plants”) agronoms Guntars Dzērve.

Sen nepieredzētais sals februāra beigās un marta sākumā aizkavēs stādīšanas darbus segtajās platībās, līdz ar to pašmāju zemenes tirgū varētu nonākt vien pašās maija beigās vai jūnija sākumā. Agronoms skaidro, ka parasti frigo jeb saldētos zemeņu stādus segtajās platībās (siltumnīcā un tuneļos) sāk stādīt marta sākumā vai vidū, tāpēc pirmās ražas iespējams iegūt jau maija sākumā vai vidū. Taču ņemot vērā, ka šī gada februārī termometra stabiņš lielākoties saglabājas zem nulles ne vien naktīs, bet arī dienā un tiek lēsts, ka aukstums saglabāsies arī martā, – lielākā daļa zemeņu audzētāju stādīšanu uzsāks vēlāk, kad gaisa temperatūra dienā paaugstināsies, un zeme siltumnīcā būs atkususi un piemērota stādīšanai. Tādēļ arī zemeņu raža, visticamāk, ienāksies nedēļu vai pat divas vēlāk nekā iepriekšējos gados.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) par tiesību aktu portālā iesniegtajiem grozījumiem Dabas resursu nodokļa (DRN) likumā, kas paredz tuvākajos gados būtiski palielināt DRN kūdrai, nav konsultējusies ar kūdras nozari, kā arī citām saistītajām nozarēm, tostarp stādu un dārzeņu audzētājiem, sacīja Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.

Tāpat viņa apgalvoja, ka, veidojot šos grozījumus, nav ņemts vērā, kā kūdras nozare iekļaujas pārtikas ķēdē, jo kūdra joprojām esot neaizvietojams resurss profesionālajā dārzkopībā, piebilstot, ka 70% no visiem substrātiem tiek veidoti uz kūdras bāzes.

"Mēs saprotam to, ka kūdras nozare Latvijā paliek nekonkurētspējīga," pauda Krīgere, komentējot ministrijas sagatavotos grozījumus.

Viņa minēja, ka Lietuvā DRN kūdrai ir līdz 3,2 eiro par tonnu un Igaunijā līdz 2,87 eiro par tonnu, kamēr ministrijas piedāvātie grozījumi paredz no 2027.gada Latvijā kūdrai DRN palielināt līdz 7,5 eiro par tonnu un 2028.gadā piemērot vēl lielāku palielinājumu. Tāpat arī šajās valstīs nomas maksas par platībām, kurās iegūst kūdru, esot mazākas un tiekot iekasētas tikai tad, kad darbība ir veikta, kamēr Latvijā nomas maksa jāmaksā arī tad, kad darbība nav veikta, piemēram, šogad, kad platības mitro apstākļu dēļ nebija iespējams apstrādāt.

Saistībā ar Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā pārtikas produktu ražotājs "Orkla Latvija" bažījas par graudu un kartupeļu ražas kvalitāti, atzina uzņēmuma komunikācijas un ilgtspējas vadītāja Laura Bagātā.

Viņa norādīja, ka "Orkla Latvija" regulāri seko līdzi faktoriem, kas var ietekmēt produktu ražošanu, tostarp izmaiņām un aktualitātēm piegādes ķēdēs un izejvielu tirgū.

Bagātā uzsvēra, ka saistībā ar graudu ražas kvalitāti patlaban notiek regulāra saziņa ar piegādātājiem, kā arī regulārs cenu un graudu kvalitātes monitorings. Pēc viņas teiktā, liela daļa lauksaimnieku vēl cer uz labiem laikapstākļiem augustā, kas varētu būt izšķiroši, lai novērtētu ražas apmērus un kvalitāti.

Viņa informēja, ka līdzīgi novērojumi ir vietējiem kartupeļu audzētājiem, kuri nodrošina kartupeļus "Ādažu" čipsu ražošanai. Lai gan daudzviet stādījumi ir izslīkuši vai notiek intensīva cīņa pret slimībām, saimniecībās, kur kartupeļi turpina augt, ir cerības uz labu ražu. Arī kartupeļu audzētāji esot norādījuši, ka ražas lielums un kvalitāte būs atkarīga no laikapstākļiem ražas vākšanas laikā.

Pie Siguldas šodien uz Vidzemes šosejas (A2) satiksmei tiks atvērts Lorupes viadukts un pārbūvētais posms no Siguldas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD)/"Aerodium" līdz pārvadam pār dzelzceļu informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Pārbūves rezultātā Vidzemes šosejas un Kalna ielas (pagrieziens uz Kaķīškalnu) krustojumā ir mainīta satiksmes organizācija, jo ir izbūvēts rotācijas aplis. Tādējādi LVC aicina autovadītājus sekot norādēm un ievērot ceļu satiksmes noteikumus.

LVC vērš uzmanību, ka rotācijas apļa zars uz Kalna ielu tuvākajās nedēļās būs slēgts, jo šajā posmā darbi turpinās.

Vidzemes šosejas posmā no pārvada pār dzelzceļu līdz krustojumam ar Jūdažu Rūdolfa Blaumaņa ielu darbus būvnieki turpinās nākamajā pavasarī, jo laikapstākļi vairs nav piemēroti asfalta seguma virskārtas ieklāšanai.

Plānots, ka tehnoloģiskais pārtraukums būvobjektā sāksies 20. oktobrī. Ātruma ierobežojums būvdarbu zonā no Siguldas CSDD/"Aerodium" līdz rotācijas aplim būs 70 kilometri stundā (km/h).

Samazinoties gaisa temperatūrai, šī gada janvārī galvaspilsētā patērēti 637 000 megavatstundu siltumenerģijas, kas ir par 60% vairāk nekā decembrī, kad siltumenerģijas patēriņš bija 399 200 megavatstundu, informēja AS "Rīgas siltums" Stratēģiskās komunikācijas daļas vadītājs Ivo Valdovskis.

Analizējot 5216 dzīvojamo māju siltumenerģijas patēriņu janvārī, 56% dzīvojamo ēku, kas pieslēgtas centralizētajai siltumapgādei Rīgā, siltumenerģijas patēriņš janvārī, salīdzinot ar decembri, pieaudzis par 40%-60%.

Gandrīz 38% ēku siltumenerģijas patēriņš pieaudzis par 60%-80%, savukārt 4% ēku - vairāk nekā par 80%.

Tikai 2% ēku siltumenerģijas patēriņš janvārī pieaudzis mazāk nekā par 40%. Kā skaidroja uzņēmumā, tas apliecinot saistību starp gaisa temperatūru un ēku tehnisko stāvokli.

Vidējā āra gaisa temperatūra 2025. gada decembrī bija 2,8 grādi, savukārt šī gada janvāra vidējā gaisa temperatūrai bija mīnus 7,8 grādi.

Uzņēmumā norāda, ka šī gada janvāris ir mēnesis ar zemāko vidējo āra gaisa temperatūru pēdējo 15 gadu laikā. Auksts laiks bijis arī februāra pirmajā dekādē.

Kolektīvās kreditēšanas platforma LANDE ir noslēgusi garantijas līgumu ar Eiropas Investīciju fondu (EIF), lai atbalstītu līdz pat 10 miljonu eiro aizdevumu portfeli. Iniciatīvas mērķis ir būtiski uzlabot piekļuvi finansējumam mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem Latvijā un Lietuvā.

EIF garantija segs līdz 80 % no kredītriska aizdevumiem līdz 50 000 eiro, kas turpmāk būs pieejami arī bez nodrošinājuma.

Panāktā vienošanās ir īpaši aktuāla laikā, kad daudzas saimniecības saskaras ar likviditātes problēmām. Šī vasara lauksaimniecībā izvērtās par īpaši izaicinošu – neprognozējami laikapstākļi un ilgstošs lietus radīja būtiskus ražas zaudējumus daudzviet Latvijā, īpaši Latgalē un Vidzemē, kā arī Lietuvā. Apdrošināšana bieži vien nespēja pilnībā segt zaudējumus, un kļuva skaidrs, ka daudziem lauksaimniekiem steidzami nepieciešams papildu finansējums, lai uzturētu darbību un īstenotu turpmākās attīstības ieceres.

Klimata pārmaiņas un tirgus nestabilitāte liek pārskatīt tradicionālos finansēšanas modeļus. Līgums ar EIF ir stratēģisks solis, kas ļaus nodrošināt elastīgus un pieejamus finanšu risinājumus lauksaimniekiem gan krīzes apstākļos, gan ilgtermiņa izaugsmei.

Aukstais laiks un elektroenerģijas izmaksu pieaugums tuvākajos mēnešos ietekmēs inflāciju, taču šī ietekme drīzāk būs pārejoša, norāda banku ekonomisti.

Kā ziņots, Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam transporta grupā, kā arī apģērbam un apaviem. Cenas palielinājās maksai par mājokli.

Ekonomists skaidro, ka inflācijas kritums janvārī ir strauji sabremzējis inflācijas turpmāko gaitu.

Aukstie laikapstākļi ir ietekmējuši enerģijas cenas, kas, aukstajai ziemai pasaulē ieilgstot, var nedaudz pacelt inflāciju. Gašpuitis pauž, ka šī ietekme drīzāk būs pārejoša, un lejupvērstās pārtikas izejvielu un ražotāju cenu tendences sola arī lēnāku pārtikas cenu pieaugumu.

Lai gan ārā vēl valda mīnusi un rīti ir tumši, kalendārs nemelo – marts ir rokas stiepiena attālumā, un autobraucējiem lēnā garā jāsāk domāt par vasaras riepām. Bet vai zini, kas ir sliktākā stratēģija? Gaidīt pirmās siltās dienas un tikai tad meklēt jaunu riepu komplektu. Šobrīd Riepu garāžas servisa centros norisinās pirmssezonas izpārdošana vasaras riepām – akcija, kuru tu negribi palaist garām, ja vēlies ietaupīt gan naudu, gan laiku. Lasi tālāk un uzzini vairāk!

Kāpēc tieši tagad ir perfektais laiks pirkt riepas?

Atceries pārpildītus riepu veikalus vai sajūtu, kad internetveikalā pēkšņi parādījās uzraksts Izpārdots? Šobrīd situācija ir diametrāli pretēja – Riepu garāžas noliktavu plaukti teju plīst no preču pievedumiem. Mums ir riepas ikvienā izmērā un dažādās cenu klasēs, turklāt īpaši izdevīgi vari iegādāties arī jaunas ziemas riepas. Lai gan ziema vēl nedomā atkāpties, līdz nākamajam rudenim atlicis vien nedaudz vairāk par pusgadu.

Tu vari mierīgi atbraukt, bez stresa atrast vietu savam auto stāvlaukumā un ieiet siltā servisa telpā, kur tevi sagaidīs speciālisti, kuriem ir laiks ar tevi aprunāties. Šī pirmssezonas izpārdošana vasaras riepām ir domāta tiem, kuri plāno soli uz priekšu – tā vietā, lai aprīlī pirktu riepas, kas palikušas pāri, tagad vari izvēlēties tieši to, ko vēlies.

Lauksaimniecībā līdz novembrim ir izsludināta ārkārtējā situācija, jo pastāv nopietnas bažas par saimnieku spēju pildīt uzņemtās saistības, īpaši līgumsaistības, kuru nepildīšana var radīt tiesiskus un finanšu riskus. Tas ir risinājums šai sezonai, bet negatīvās sekas nozares jutīs arī nākamgad.

Aizkavēta ražas novākšana liek lauksaimniekiem pārplānot nākamā sējuma struktūru un mainīt iecerēto kultūraugu izvēli, un jau tagad skaidrs, ka augiem būs mazāk laika attīstīties pirms ziemas, kas samazina izredzes pārziemot un rada finansiālo zaudējumu riskus. Lai nākamgad saglabātu ražas kvalitāti un apjomu, šobrīd jāvērš uzmanība tādam sējas materiālam, kas veicina dīdzību, ziemcietību un veldres noturību.

Lai arī raža Kurzemē un Zemgalē piedzīvoja gan stipru vēju, gan nokrišņus, novākšanas darbi jau ir sākušies, kamēr citos novados lauki vēl gaida. Lielākajā daļa Latgales ilgstošās lietavas ir veicinājušas pārmērīgu mitrumu un pat applūdinājušas laukus, kā rezultātā ir teju neiespējami iebraukt ar tehniku. Vietām raža ir sakritusi veldrē, kas pasliktina situāciju. Savukārt, Vidzemē kopējā situācija nav tik drūma, bet atsevišķās vietās tā ir izteikti sarežģīta – ar šaubām par ražas apjomu un kvalitāti.

Ziemas kvieši Latvijā parasti tiek novākti vasaras vidū un otrajā pusē. Šogad tas bija laiks, kad teju visu Latviju skāra ilgstošs lielu nokrišņu daudzums. Ražas daudzumu un kvalitāti ietekmēja ne tikai laikapstākļi, bet arī dažādas slimības - miltrasa, pelēkplankumainība, dzeltenplankumainība un brūnā lapu rūsa.

Analizējot vairākas kviešu šķirnes, kas novāktas šovasar, secināts, ka ir šķirnes, kuras varēs izmantot tikai universāliem pārtikas miltiem vai maizes maisījumiem, nevis kā pamatu augstākās kvalitātes maizei. Tāpēc maizes un miltu ražotājiem, kas iepērk graudus, jāņem vērā ne tikai ražas apjoms, bet arī šķirnes kvalitātes īpašības. Iespējamā ietekme uz miltu un maizes ražotāju darbībuŠovasar vairākos izmēģinājumu laukos visā Latvijā tika veikts pētījums par sešām ziemas kviešu šķirnēm (“Balitus”, “Etana”, “Delawar”, “Asory”, “LG Nida”, “Mix Dotnuva Ane”), vērtējot to noturību pret slimībām, ražas potenciālu un graudu kvalitāti.

Novērtējumi tika veikti dažādās kviešu attīstības stadijās – no vārpošanās līdz pilnīgai gatavībai, pateicoties Latvijas augu aizsardzības pētniecības centra agronomei Līgai Vilkai un Laurai Ozoliņai-Polei. Šis pētījums ļauj izdarīt būtiskus secinājumus par graudu kvalitāti un iespējamo ietekmi uz miltu un maizes ražotāju darbību.