Jaunākais izdevums

Vācijas lielākā banka «Deutsche Bank» svētdien paziņojusi par radikālu restrukturizāciju, kas paredz apmēram 18 tūkstošu darbavietu likvidāciju.

Līdz 2022.gadam bankas darbinieku skaitam jāatbilst 74 tūkstošiem pilna laika darbavietu, kas nozīmē likvidēt apmēram 20% pašreizējo darbavietu.

Pēc bankas padomes sēdes tika paziņots par plašu restrukturizācijas plānu, kas varētu izmaksāt 7,4 miljardus eiro.

Pirms desmit gadiem «Deutsche Bank» smagi cieta pasaules finanšu krīzē, un kopš tā laika cenšas uzlabot finanšu rādītājus laikā, kad bankām pēc krīzes noteikti jauni drošības pasākumi. Tāpat banka samaksājusi milzīgas summas naudas sodos ASV par finanšu krīzes laikā veiktajām darbībām.

Bankas vadītājs Kristians Zēvings amatā tika iecelts pērn aprīlī pēc tam, kad «Deutsche Bank» trīs gadus pēc kārtas bija strādājusi ar zaudējumiem. Viņam dotais uzdevums ir aktivizēt bankas restrukturizāciju.

Svētdien darbiniekiem nosūtītā ziņojumā viņš norādīja, ka restrukturizācija ir «tikai un vienīgi mūsu bankas pārveide pašos tās pamatos» un darbavietu likvidācija ir nepieciešama «mūsu bankas ilgtermiņa interesēs».

«Mēs veidojam banku, kas būs pelnošāka, vienkāršāka, inovatīvāka un elastīgāka. Mēs atkal savas darbības centrā noliekam savus klientus, un galu galā vēlamies atkal sniegt peļņu saviem akcionāriem,» paziņoja Zēvings.

«Deutsche Bank» zaudējumus nesošais korporatīvo klientu un investīciju bankas atzars tiks reorganizēts, un jau piektdien tika paziņots par tā vadītāja Gērta Ričija atkāpšanos no amata.

Svētdien banka paziņoja, ka pārtrauks investīciju atzara akciju tirdzniecības biznesu, lai uzlabotu rentabilitāti, bet darbavietu likvidācija skars arī Ņujorkā un Londonā strādājošos.

Tāpat bankas iekšienē tiks izveidota tā dēvētā sliktā banka, kurai tiks nodoti riskantie aktīvi 74 miljardu eiro vērtībā.

«Deutsche Bank», kuras galvenā mītne ir Frankfurtē pie Mainas, februārī paziņoja, ka pērn strādājusi ar 267 miljonu eiro tīro peļņu salīdzinājumā ar 751 miljona eiro zaudējumiem pirms gada, tādējādi banka guvusi pirmo gada peļņu pēdējos četros gados.

Svētdien banka paziņoja, ka zaudējumi pirms nodokļiem šā gada otrajā ceturksnī sasniegs 500 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Dānijas mediji: Danske Bank un Deutsche Bank caur Lietuvu veikusi aizdomīgus pārskaitījumus

Žanete Hāka, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Danske Bank" caur savu Lietuvas filiāli palīdzējusi "Deutsche Bank" veikt aizdomīgus darījumus vairāk nekā 600 miljonu dolāru vērtībā, atsaucoties uz Dānijas medijiem, raksta "Reuters".

Pārskaitījumi veikti laika posmā starp 2012.gadu un 2015.gadu

Ziņojumi, ko publicējuši Dānijas laikraksti "Berlingske" un "Politiken", atsaucas uz noplūdušiem dokumentiem no "Deutsche Bank". Tajos minēts, ka "Deutsche Bank" veikusi tā saucamos spoguļdarījumus aptuveni 627 miljonu dolāru vērtībā. Darījumi veikti caur "Danske Bank" Lietuvas filiāli.

"Deutsche Bank" pārstāvji atteikušies sniegt komentārus, bet "Danske Bank" pārstāvji norādījuši, ka nekomentēs konkrētus darījumus, ņemot vērā, ka patlaban notiek izmeklēšana.

Jau 2017.gadā "Deutsche Bank" samaksāja 425 miljonu dolāru sodu ASV par spoguļdarījumu shēmu, kuras ietvaros no Krievijas laika posmā starp 2011. un 2015.gadu tika pārskaitīti 10 miljardi dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Deutsche Bank zaudējumi otrajā ceturksnī sasnieguši 3,2 miljardus eiro

LETA/AFP, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas lielākā banka «Deutsche Bank» otrajā ceturksnī strādājusi ar 3,2 miljardu eiro zaudējumiem salīdzinājumā ar 401 miljona eiro peļņu aprīlī-jūnijā pērn, liecina bankas trešdien publiskotais finanšu pārskats.

Kompānijas sniegumu ietekmēja ar restrukturizāciju saistītās izmaksas, kas otrajā ceturksnī sasniedza 3,4 miljardus eiro. Bez šīm izmaksām «Deutsche Bank» peļņa otrajā ceturksnī būtu 231 miljons eiro.

Aprīlī-jūnijā «Deutsche Bank» ieņēmumi gada izteiksmē saruka par 6% - līdz 6,2 miljardiem eiro.

Grupas zaudējumi pirms nodokļiem bija 946 miljoni eiro pretstatā 1,7 miljardu eiro peļņai pagājušā gada otrajā ceturksnī.

Vienlaikus banka uzsvēra, ka restrukturizācija jau ļāvusi samazināt izmaksas, kas gada izteiksmē kritušās par 4%.

Šomēnes «Deutsche Bank» paziņoja, ka līdz 2022.gadam visā pasaulē likvidēs 18 tūkstošus darbavietu, atteiksies no lielākās daļas akciju tirdzniecības darbību un koncentrēsies uz darbību Vācijā un Eiropā pēc tam, kad gadu desmitiem mēģināja sacensties ar Volstrītas ietekmīgākajiem spēlētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Deutsche Bank un Commerzbank sāks konsultācijas par apvienošanos

LETA--AFP, 18.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas divas lielākās bankas - «Deutsche Bank» un «Commerzbank» - svētdien paziņoja, ka sāks oficiālas konsultācijas par iespējamu apvienošanos.

Abas bankas, vairākus gadus pēc kārtas sarūkot peļņas rādītājiem, bijušas spiestas veikt restrukturizāciju, un baumas par «Deutsche Bank» un «Commerzbank» iespējamo apvienošanos finanšu sektorā klīda jau kādu laiku.

«Deutsche Bank» svētdien paziņoja, ka tā «izvērtē stratēģiskās iespējas un apstiprina diskusijas ar »Commerzbank«», tomēr piebilda, ka «nav droši zināms, ka [apvienošanās] darījums notiks».

Savukārt «Commerzbank» norādīja, ka abas bankas «vienojušās sākt diskusijas (..) par iespējamu apvienošanos».

Ja «Deutsche Bank» un «Commerzbank» apvienosies, tās izveidos vienu no lielākajām bankām Eiropā ar kopējo aktīvu apmēru 1,8 triljoni eiro, pēc aktīvu apmēra aptuveni līdzinoties Francijas lielākajai bankai «BNP Paribas».

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Deutsche Bank Krievijas naudas atmazgāšanas skandāls radījis nozīmīgus zaudējumus

Žanete Hāka, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas bankai Deutsche Bank saistībā ar tās iesaisti Krievijas naudas atmazgāšanas shēmās, kas mērāmas 20 miljardu dolāru apmērā, pēdējā laikā nākas sastapties ar daudz izaicinājumiem, tajā skaitā sodiem, likumdošanas sankcijām un iespējamu augstākās vadības nomaiņu, atsaucoties uz slepenu bankas iekšēju pārskatu, raksta The Guardian.

Banka atzīst, ka pastāv augsts risks, ka ASV un Lielbritānijas regulatori veiks nozīmīgus disciplinārus lēmumus pret banku. Deutsche Bank norāda, ka skandāls ir sāpīgi ietekmējis tās globālo zīmolu, jo sarucis klientu skaits, pasliktinājies investoru noskaņojums un kritusies tirgus vērtība.

Jau ziņots, ka pērn Vācijas policija veica kratīšanas vairākos Vācijas bankas «Deutsche Bank» birojos arī saistībā ar aizdomām par naudas atmazgāšanu tā dēvētajā Panamas dokumentu lietā.

Izmeklēšana koncentrējas uz apsūdzībām, ka Vācijas lielākā banka palīdzējusi klientiem izveidot ofšoru uzņēmumus tā dēvētajās nodokļu patvēruma valstīs, lai pārskaitītu kriminālajās darbībās iegūtu naudu uz «Deutsche Bank» kontiem, norāda Frankfurtes prokuratūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ASV saistībā ar Danske Bank skandālu sākusi izmeklēšanu Deutsche Bank

Db.lv, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Federālo Rezervju sistēma patlaban veic izmeklēšanu, kā Deutsche Bank ir pārbaudījusi miljardus vērtos aizdomīgos darījumus, kas ienāca no Dānijas bankas Danske Bank, aģentūrai Bloomberg pavēstījusi kāda persona.

Patlaban izmeklēšana ir tikai sākumposmā, un ASV pārbauda, vai Deutsche Bank ASV operāciju daļa pietiekami rūpīgi pārbaudījusi šo finansējumu. Danske Bank starptautiskajiem pārskaitījumiem izmantoja ārvalstu korespondējošās bankas, tajā skaitā, Deutsche Bank. Danske Bank atzinusi, ka aptuveni 230 miljardi dolāru, kas izplūduši caur banku, ir netīrā nauda.

2014.gadā Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestāde paziņoja, ka Danske Bank Igaunijas filiālē konstatējusi liela mēroga ilgstošus noteikumu par cīņu pret naudas atmazgāšanu pārkāpumus.

Lēsts, ka laikā no 2007. līdz 2015.gadam caur Danske Bank Igaunijas filiāli varēja tikt atmazgāts līdz pat astoņiem miljardiem eiro, ziņoja Dānijas prese. Tomēr pēdējā laikā izteikti pieņēmumi, ka atmazgātā summa bijusi daudz lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

ABLV – likvidācija, Swedbank – prēmija

Sandris Točs, speciāli DB, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc atlaišanas zviedru Swedbank prezidente Birgita Bonnesena saņems aptuveni divus miljonus eiro lielu prēmiju. Līdzīgi kā pagājušajā gadā ABLV Bank, tā šogad Swedbank skar ar aizdomām par naudas atmazgāšanu saistīti pārmetumi.

ABLV Bank īpašnieki skandāla rezultātā bija spiesti aizvērt savu banku un ar milzīgām pūlēm panāca tiesības vismaz pašlikvidēties, nevis tikt likvidētiem politiski ieceltu maksātnespējas administratoru vadībā. Swedbank gadījumā no darba tika atbrīvota bankas vadība, pirkstu pakratīja zviedru finanšu ministrs, bet beigās bankas vadītāja dabūja prēmiju. Latvija un Zviedrija – divas valstis, divas atšķirīgas pieejas valsts interesēm, biznesa interesēm un tiesiskumam.

Pagājušā gada 13. februārī izskanēja ASV FinCen paziņojums, par kuru Latvijas valdība tika informēta tikai stundu iepriekš. Šis paziņojums aizsāka procesu, kas beidzās ar ABLV Bank pašlikvidāciju. Šogad FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš ir paziņojis, ka viņa mērķis ir panākt, lai 13. februāra FinCen paziņojums tiktu atsaukts, un ka Latvijas finanšu regulators pie tā strādā. Latvijas valdībai Putniņa aktivitātes acīmredzami nepatīk. Steidzami tiek virzītas izmaiņas likumdošanā, lai Putniņu un FKTK padomi varētu atsaukt pirms termiņa. Nerunājot par to, ka valdībā būtu kaut mazākā mērā vērojamas rūpes par Latvijas ekonomiskajām interesēm. Praktiski uzreiz pēc FinCen paziņojuma Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sāka uzturēt viedokli, ka «tāda» banka mums vispār nav vajadzīga. Tika dots skaidrs politisks signāls citām bankām – likvidējiet nerezidentu noguldījumus savās bankās, ja nē, jūs sagaida tāds pats liktenis kā ABLV Bank. Kāpēc? Tāpēc, ka onkulis teica. Nekādu nacionālo interešu pelnīt mums nav, mums ir viena interese – ievērot ārvalstu rekomendācijas. Tādi ir signāli, ko dod Latvijas valdība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Deutsche Bank vadītājs Zēvings pērn nopelnījis septiņus miljonus eiro

LETA, 22.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas banka "Deutsche Bank" jaunajam vadītājam Kristianam Zēvingam pērn atalgojumā izmaksāja aptuveni septiņus miljonus eiro, teikts piektdien publiskotajā bankas paziņojumā. Aptuveni 3,3 miljoni eiro no Zēvinga kopējā atalgojuma ietilpst viņa standarta algas paketē, bet pārējos ienākumus noteica dažādi faktori.

Zēvinga alga 2017.gadā veidoja 2,9 miljonus eiro.

Taču Zēvings pērn nav bijis atalgotākais bankas vadītājs. Gārts Ričijs, kurš vada "Deutsche Bank" uzņēmumu apkalpošanas un investīciju struktūrvienību, pagājušajā gadā nopelnīja 8,6 miljonus eiro.

Kā ziņots, "Deutsche Bank" pērn strādāja ar 267 miljonu eiro tīro peļņu salīdzinājumā ar 751 miljona eiro zaudējumiem pirms gada, tādējādi banka guva pirmo gada peļņu pēdējos četros gados.

Atgriešanos pie peļņas galvenokārt nodrošinājuši izmaksu samazināšanas pasākumi.

Zēvings "Deutsche Bank" vadītāja amatā stājās pērn aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas divas lielākās bankas - «Deutsche Bank» un «Commerzbank» - ceturtdien paziņoja, ka atsaukušas sarunas par iespējamu apvienošanos, tādējādi graujot Berlīnes cerības par finanšu milža izveidošanu.

«Pēc rūpīgas analīzes mēs esam secinājuši, ka šis darījums neradītu pietiekami ieguvumu, lai attaisnotu šī sarežģīta darījuma riskus un izmaksas,» paziņojumā norāda «Deutsche Bank» un «Commerzbank».

«Pēc rūpīgas analīzes kļuva skaidrs, ka šāda apvienošanās nebūtu nedz bankas akcionāru, nedz citu ieinteresēto pušu interesēs,» skaidro bankas.

Vācijas valdība, kurai pēc valsts īstenotas glābšanas 2009.gadā joprojām pieder 15% «Commerzbank» akciju, bija aicinājusi bankas sākt iespējamas apvienošanās sarunas, vēl pirms tās marta vidū paziņoja par oficiālu sarunu sākšanu.

Ja «Deutsche Bank» un «Commerzbank» būtu apvienojušās, tiktu izveidota viena no lielākajām bankām Eiropā ar kopējo aktīvu apmēru 1,8 triljoni eiro, pēc aktīvu apmēra aptuveni līdzinoties Francijas lielākajai bankai «BNP Paribas».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība pirmdien kritās, turpinoties neskaidrībai par Brexit, bet ASV un Eiropas biržu indeksi pārsvarā pieauga.

Neskaidrība sasniedza kulmināciju, kad Lielbritānijas parlamenta spīkers Džons Berkovs pirmdien paziņoja, ka valdība nevar pieprasīt trešo balsojumu par premjerministres Terēzas Mejas panākto Brexit vienošanos, ja tajā netiek izdarīti būtiski grozījumi.

Mārciņas vērtības kritums palīdzēja pieaugt Londonas biržas indeksam FTSE 100, jo šajā biržā ir pārstāvēti daudz multinacionālo uzņēmumu ar peļņu citās valūtās.

Eirozonā Frankfurtes biržas indekss kritās, bet Parīzes biržas indekss palielinājās. Volstrītas biržu indeksi uzrādīja nelielus pieaugumus.

«Pateicoties mārciņas nedrošajam startam, FTSE varēja turpināt savu neseno kāpumu,» atzīmēja tirdzniecības grupas «Spreadex» analītiķis Konors Kempbels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Lielākās ASV un Eiropas bankas darbinieku skaitu palielinājušas par 19 000

Žanete Hāka, 14.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņas no 15 lielākajām ASV un Eiropas bankām šā gada pirmajā pusgadā darbinieku skaitu palielinājušas par 19 tūkstošiem, liecina "Bloomberg" apkopotie dati.

Visstraujāk darbinieku skaitu palielinājusi "Barclays" - par vairāk nekā 7000, savukārt visvairāk darbinieku atlaidusi "HSBC" - gandrīz 3000.

Darbinieku skaitu laika posmā starp janvāri un jūniju palielinājušas "Barclays", "Wells Fargo", "Bank of America", "Citi", "UBS", "Credit Suisse", "Morgan Stanley" un "Goldman Sachs".

Dažu banku nosaukumus redzēt šajā sarakstā nav pārsteigums. Tā, piemēram, "Mongan Stanley" izpilddirektors Džeimss Gormans bija viens no pirmajiem banku vadītājiem, kurš piemēroja vispārēju moratoriju darbinieku samazināšanai, savukārt "Citi" jau janvārī paziņoja, ka investīciju baņķieru un treideru segmentā plāno pieņemt darbā 2500 IT speciālistus. Savukārt "Bank of America" paziņoja, ka martā pieņēmusi darbā 2000 cilvēku, bet 3000 darbinieku pārvirza jaunos amatos patēriņa un mazā biznesa nodaļās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien oficiāli darbu sāk "Revolut Bank" UAB; Latvijā ar bankas pakalpojumiem plānots startēt šajā vasarā.

No šodienas vairāk nekā 300 tūkstoši "Revolut" klientu Lietuvā varēs izmantot bankas kontus, kuros esošie noguldījumi ir apdrošināti. Esošie mobilās lietotnes klienti, kuriem līdz šim pakalpojumus sniedza Lietuvā reģistrētais uzņēmums "Revolut Payments" UAB ar elektroniskās naudas iestādes licenci, varēs izvēlēties pārcelt savu konta atlikumu uz "Revolut Bank" UAB. Jaunie klienti automātiski saņems piedāvājumu kļūt par bankas klientiem.

"Revolut Bank" UAB birojs atrodas Viļņā un tajā strādā vairāk nekā 170 cilvēku, kuri ir atbildīgi par bankas darbībām, mārketingu, produktu attīstīšanu un klientu apkalpošanu.

""Revolut" vārds arvien straujāk kļūst populārs. To esam panākuši, piedāvājot klientiem pilnībā citādāku pieredzi, pārvaldot savas finanses. Mūsu mērķis ir ne vien būt par inovāciju līderi, bet arī turpināt risināt cilvēkiem radušās problēmas, kas saistītas ar finansēm un to pārvaldi. Priecājamies ne vien par to, ka, strādājot ar bankas licenci, varēsim piedāvāt vēl vairāk pakalpojumu saviem klientiem – bezgala liels prieks ir arī par to, ka tieši Baltijas valstīs sākām attīstīt jaunās paaudzes pasaules līmeņa banku," norāda Virgilijs Mirkes (Virgilijus Mirkės), "Revolut Bank" UAB vadītājs. Viņam ir 25 gadu pieredze finanšu sektorā, tostarp – arī SEB bankā un "Scotiabank".

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas krītas pēc bažām par lēnāku ekonomikas izaugsmi un ASV procentlikmju nesamazināšanu

LETA/AFP, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju cenas pirmdien kritās, valdot bažām par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un mazinoties cerībām, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu samazināt procentlikmes.

Volstrītas indeksi, kā arī Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi samazinājās otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

ASV akciju cenas ir kritušās pēc tam, kad visi trīs Volstrītas indeksi pagājušo trešdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem saistībā ar pamieru ASV-Ķīnas tirdzniecības karā un cerībām uz FRS monetārās politikas mīkstināšanu.

Piektdien publicētais ASV Nodarbinātības ministrijas ziņojums par ASV tautsaimniecībā nodarbināto skaita ievērojamu pieaugumu jūnijā tomēr ir samazinājis FRS motivāciju pazemināt procentlikmes.

Investoru uzmanība tagad ir pievērsta FRS vadītājam Džeromam Pauelam, kurš šonedēļ sniegs pusgada ziņojumu Kongresā. Investori arī paturēs acīs patēriņa cenu datus, kas ir vēl viens faktors, kuru ņem vērā FRS savu lēmumu pieņemšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas lielākā banka "Deutsche Bank" otrdien paziņoja, ka valstī slēgs piektdaļu filiāļu, lai samazinātu izdevumus un pielāgotos patērētāju paradumu izmaiņām koronavīrusa pandēmijas laikā.

Banka norāda, ka pēc iespējas ātrāk plāno samazināt filiāļu skaitu Vācijā no 500 līdz 400.

"Deutsche Bank" skaidro, ka patērētāji pēc konsultācijām aizvien retāk dodas uz filiālēm, tā vietā izmantojot dažādus pieejamos tiešsaistes rīkus.

Ar filiāļu slēgšanu saistīta strādājošo skaita samazināšana būs daļa no 18 000 darbavietu likvidēšanas, par ko tika paziņots jau pērn.

Nesen publiskots starptautiskā tirgus izpētes uzņēmuma "Euromonitor International" veikts pētījums liecina, ka karšu maksājumi Vācijā šogad pirmo reizi vēsturē pārsniegs skaidras naudas darījumu apjomu, ņemot vērā pircēju uzvedības izmaiņas koronavīrusa pandēmijas dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo sešu gadu laikā bankas visā pasaulē darbinieku skaitu samazinājušas par vairāk nekā 425 tūkstošiem, taču reālais skaits ir lielāks, ņemot vērā, ka daudzas mazāka izmēra bankas šādus datus neatklāj, raksta "Bloomberg".

Pērn vien bankas visā pasaulē atlaidušas vairāk nekā 77,7 tūkstošus darbinieku, kas ir lielākais skaits pēdējo četru gadu laikā, liecina banku un nodarbinātības aģentūru sniegtā informācija. Lielāku skaitu darbinieku bankas atlaida 2015.gadā - 91,45 tūkstošus.

Kopumā par darbinieku skaita samazināšanu pērn paziņojušas vairāk nekā 50 starptautiskās bankas, turklāt 82% no tām pārstāv Eiropu.

Līderi atlaisto darbinieku skaita ziņā ir "Deutsche Bank" un "HSBC", kas 2019.gada otrajā pusē atbrīvojušās no 30 tūkstošiem darbinieku. Pērnā gada jūlijā "Deutsche Bank" uzsāka nozīmīgu darbības restrukturizāciju, kas ietvēra plānus atlaist 18 tūkstošus darbinieku. Savukārt oktobrī "HSBC" ziņoja par 10 tūkstošu darbinieku atlaišanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju kompānija "Revolut" D līmeņa investīciju raunda, kas tika izziņots februārī, ietvaros piesaistījusi vēl 80 miljonus ASV dolāru.

Februārī "Revolut" piesaistīja 500 miljonus ASV dolāru, un jaunā investīcija palielina šo finansējumu līdz 580 miljoniem ASV dolāru. Jaunais finansējums nav mainījis kompānijas novērtējumu, un tas saglabājas 5,5 miljardu ASV dolāru apmērā.

Finansējums piesaistīts no Sanfrancisko bāzētā privātā riska kapitāla investora "TSG Consumer Partners". Investīcija tiks izmantota, lai paātrinātu kompānijas attīstību Eiropā, kā arī veicinātu jaunu produktu izstrādi.

"Revolut" dibinātājs Niks Storonskijs norādījis, ka uzņēmums nebija plānojis piesaistīt papildu finansējumu, bet "TSG Consumer Partners" esot uzrunājis kompāniju sadarboties ar pievilcīgu piedāvājumu. Ņemot vērā investora pieredzi un uzņēmumus, kuros tas pēdējos gados ieguldījis, nolemts sadarboties. "Tagad, kad D līmeņa investīciju raunds ir noslēgts, mēs varam fokusēties uz bankas pakalpojumiem Eiropā un dubultot mūsu produktu attīstību ASV. Šī brīža apstākļos mēs priecājamies būt tik spēcīgās pozīcijās, lai sniegtu labākus banku pakalpojumus cilvēkiem visā pasaulē," viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Nopludinātie ASV FinCEN dokumenti atklāj pasaulē lielāko banku aizdomīgos darījumus

LETA, 21.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) nopludinātie dokumenti atklājuši, kā vairākas no pasaulē lielākajām bankām pieļāvušas, ka noziedznieki veic netīras naudas darījumus un krievu oligarhi izmanto banku pakalpojumus, lai izvairītos no sankcijām.

Nopludināti vairāk nekā 2500 dokumenti, no kuriem liela daļa ir ziņojumi par aizdomīgām darbībām, ko bankas nosūtījušas ASV varasiestādēm laikā no 2000.gada līdz 2017.gadam. 2019.gadā šos dokumentus ieguva ASV medijs "BuzzFeed News" un dalījās tajos ar Starptautisko pētniecisko žurnālistu konsorciju (ICIJ), kas izplatīja tos 108 mediju organizācijām 88 valstīs. Izpētot dokumentus atklājies, ka Lielbritānijas lielākā banka HSBC ļāvusi krāpniekiem veikt zagtas naudas pārvedumus visā pasaulē, kaut gan no ASV izmeklētājiem uzzinājusi, ka tā ir krāpšana.

Dokumenti arī liecina, ka viena no ASV lielākajām bankām "JP Morgan" ļāvusi uzņēmumam pārvietot vairāk nekā miljardu ASV dolāru caur Londonas kontu, nezinot, kam tas pieder. Banka tikai vēlāk uzzinājusi, ka šis uzņēmums, iespējams, pieder personai, kas iekļauts ASV Federālā Izmeklēšanas biroja (FIB) desmit meklētāko noziedznieku sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas attīstība pasaulē notiek strauji, un iegūs tie, kuri tai spēs pielāgoties. Paredzams, ka nākotnē pieaugs to darījumu skaits, kuros izmantotas kriptovalūtas.

Loģiska attīstība

Šobrīd finanšu tirgi nonākuši pagrieziena punktā, kad tradicionālie maksāšanas veidi transformējas, notiek arvien lielāka digitalizācija, un uzvarētāji būs tie, kas ies pa priekšu vai vismaz vienā solī kopā ar tirgū. Pārmaiņas ir likumsakarīgas, jo maksāšanas līdzekļu evolūcija notikusi vienmēr, pat sensenos laikos – sākotnēji pastāvēja naturālā saimniecība, kad notika preču apmaiņa, pēc tam ērtākiem norēķiniem un vērtību uzskaitei tika ieviestas monētas un banknotes, taču pēdējo gadu desmitu laikā arī tās nomainījušas maksājumu kartes. Tomēr attīstība neapstājas, aizvien biežāk tiek izmantoti bezkontakta maksājumi, elektroniskā nauda, sākas kriptovalūtu ēra, ar e-komercijas platformu palīdzību veidojot jaunu digitālo ekonomiku. Šī tendence ir loģiska, jo cilvēki visos gadsimtos ir meklējuši veidus, kā norēķināties ātrāk un ērtāk. Šo virzienu uzsver arī pasaules amatpersonas, norādot, ka digitalizācija neizbēgami mūsu dzīvē ieņems aizvien lielāku lomu. Par šo tēmu izteikusies arī nesen ieceltā Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda, uzsverot, ka vairākās pasaules valstīs strauji attīstās platformas, kas piedāvā elektronisko naudu, un attīstība nebūtu iespējama, ja nepastāvētu aizvien augošais patērētāju un tautsaimniecības pieprasījums pēc šiem maksājumu risinājumiem, un tam ir jāseko. Nereti kā digitālās naudas un kriptovalūtu risks tiek minēta drošība, taču, laikam ejot, tās radītāji un attīstītāji kriptovalūtas padara daudz drošākas, piedāvājot gan stabilāku vērtību, gan arī ātrākus un lētākus norēķinus. Arī vairāku valstu centrālās bankas izteikušās par savu digitālo naudu veidošanu, tādējādi sekojot līdzi notiekošajam finanšu tirgos, jo zina - ja par to nedomās, tad paliks zaudētājos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku Rietumvalstīs var runāt par negatīvu likmju laikmetu. Tas nozīme, ka, nobāzējot naudu kādos drošos vērtspapīros, piemēram, Vācijas parādā, garantēti tiks zaudēta nauda.

Turklāt šādas likmes ir ne tikai šādiem Eiropas drošības etalona vērtspapīriem. Investori demonstrējuši gatavību piemaksāt par iespēju aizdot naudu pat mūsu valstij.

Katrā ziņā - lai līdzekļus turētu kādā nosacītā drošībā, ir jābūt gatavam piemaksāt. Tomēr šādas negatīvas likmes pa prātam nebūt nav tiem pašiem vāciešiem, kuri tad labāk izvēlas skaidru naudu un seifus.

Pati ideja par skaidras naudas kaudzes glabāšanu mūsdienu elektroniskā laikmetā varētu šķist vecmodīga, lai gan izskatās, ka komercbankas un apdrošinātāji šādu alternatīvu apsver visai nopietni. Vācijas Bundesbank apkopotie dati liecina, ka šīs valsts komercbanku fiziski naudas uzkrājumi pagājušā gada decembrī sasnieguši 43,4 miljardus eiro, kas ir aptuveni trīs reizes lielāks apmērs nekā 2014. gadā maijā (jeb mēnesi pirms Eiropas Centrālā banka ieviesa savu negatīvo likmju politiku komercbankām).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi pārsvarā krītas pēc atšķirīgiem uzņēmumu peļņas rezultātiem

LETA--AFP, 26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi ceturtdien lielākoties kritās, ko noteica investoru reakcija uz atšķirīgām ziņām par uzņēmumu peļņas rezultātiem.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs rezumēja, ka lielo ASV uzņēmumu peļņas rezultāti 1.ceturksnī bijuši «labi, slikti un neglīti».

Pie «neglītajiem» bija pieskaitāmi rūpniecisko produktu ražotāja 3M rezultāti pēc tā paziņojuma par darbavietu skaita samazināšanu visā pasaulē preču noieta krituma dēļ. Tie veicināja Volstrītas indeksa «Dow Jones Industrial Average» samazināšanos par 0,5%.

«Labo» rezultātu pusē bija uzņēmumi «Microsoft» un «Facebook», kas sekmēja Volstrītas indeksa «Nasdaq Composite» palielināšanos. Trešais Volstrītas indekss «Standard & Poor's 500» tikpat kā nemainījās.

«Tas simtprocentīgi ir saistīts ar peļņu,» sacīja «50 Park Investment» analītiķis Adams Sarhans. «Investori uztver daudz datu, un mēs saņemam dažādus signālus attiecībā uz peļņu, bet tie lielākoties ir pozitīvi.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi pieaug, Ķīnai samazinot muitas tarifus ASV precēm

LETA--AFP, 07.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržās akciju cenas ceturtdien pieauga, jo Ķīnas lēmums samazināt muitas tarifus ASV precēm 75 miljardu ASV dolāru apmērā palīdzēja kompensēt bažas par Ķīnas koronavīrusa ietekmi uz globālo ekonomiku.

Volstrītas indeksi pieauga līdz jauniem rekordiem, ko veicināja pārsteidzoši labi dati par ASV privātajā sektorā radītajām darbavietām.

"CMC Markets" analītiķis Deivids Madens sacīja, ka Pekinas lēmums bija "jauks veids, kā noņemt spiedienu no Ķīnas ekonomikas, ņemot vērā koronavīrusa situāciju".

ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins paziņoja, ka viņš gaida, ka Ķīna izpildīs savas saistības saskaņā ar vienošanos iegādāties ASV lauksaimniecības produkciju un citas preces 200 miljardu dolāru vērtībā, un ka koronavīrusam nevajadzētu traucēt šo saistību izpildi.

Investori uzskata, ka koronavīrusa ietekme uz ekonomiku nebūs ilgstoša, lai gan daži analītiķi brīdinājuši par iespējamu tirgu nestabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

FOTO: IPhone XS cenas 25 pasaules valstīs

Žanete Hāka, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deutsche Bank publicējusi ikgadējo ziņojumu «Mapping the World's Prices», kurā apkopota informācija par preču un pakalpojumu cenām dažādās pasaules valstīs.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, cik maksā iPhone XS dažādās pasaules valstīs!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums "Revolut" ir piesaistījis finansējumu 500 miljonu ASV dolāru apmērā un tā novērtējums pieaudzis līdz 5,5 miljardiem ASV dolāru, vēsta "CNBC".

Investīciju piesaisti vadījusi Silīcija ielejā bāzētā riska kapitāla firma "TCV", kas ieguldījusi tādos uzņēmumos kā "Facebook" un "Netflix". Saņemts atbalsts arī no esošajiem investoriem "Ribbit Capital", "DST Global", "Lakestar" un "GP Bullhound".

Tas nozīmē, ka "Revolut" novērtējums ir trīskāršojies, salīdzinot ar brīdi, kad investori to pēdējoreiz - 2018. gada aprīlī - novērtēja 1,7 miljardu ASV dolāru apmērā. Līdz ar papildu piesaistītajiem 500 miljoniem ASV dolāru "Revolut" kopējā piesaistītā finansējuma summa pieaugusi līdz 836 miljoniem ASV dolāru.

Gadiem ilgi "Revolut" ir plānojis izvērsties ASV, un jaunākā "naudas injekcija" varētu to tuvināt šim mērķim. Lai gan uzņēmumam ir izdevies izvērsties ārpus Eiropas tādās valstīs kā Austrālija un Singapūra, Amerika izrādījusies "ciets rieksts". Atbilstoši pašreizējiem plāniem tā ieiešana ASV tirgū varētu notikt 2020. gada pirmajā pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Cik maksā sabiedriskais transports lielākajās pilsētās pasaulē?

Žanete Hāka, 27.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deutsche Bank jau 8.reizi izveidojis ikgadējo pētījumu Mapping the World’s Prices, kurā apkopotas cenas dažādos segmentos dažādu pasaules valstu pilsētās.

Pētījumā arī apkopota informācija par sabiedriskā transporta cenām dažādās pasaules valstu pilsētās – to, cik maksā sabiedriskā transporta mēnešbiļete citviet, iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baiļu uzplūdi par koronavīrusa straujāku izplatīšanos ārpus Āzijas papildu trieciens ir dažādiem ar tūrisma nozari saistītajiem uzņēmumiem. Notiekošā rezultātā daudzi sevišķi strauji atbrīvojas no aviokompāniju un kruīza uzņēmumu vērtspapīriem.

Kuģu kruīza nozares līderu - "Carnival", "Norwegian Cruise Line Holdings" un "Royal Caribbean Cruises" - akciju cena šīs nedēļas sākumā vien saruka gandrīz par 10%. Piemēram, tā paša "Carnival" akcijas vērtība Ņujorkas biržā kopš saviem decembra augstākajiem punktiem ir samazinājusies jau gandrīz par 30%.

Strauji zemāk planē arī aviokompāniju akciju vērtība. Piemēram, "Ryanair" akcija šo pirmdien saruka par 13,5%, "Air France" – par 8,7% un "Deutsche Lufthansa" – par 8,8%. Strauji cenu kritumi bija vērojami arī "American Airlines Group", "EasyJet", "Delta Air Lines" u.c. līdzīgām akcijām. Tiek ziņots, ka pasaulē viesnīcas jau izjūt ķīniešu tūristu skaita samazināšanos. Sagaidāms, ka notiekošajam būs ietekme uz dažādām citām nozarēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Jauns Aukstais karš apdraud pasauli

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 30.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Ķīnas tirdzniecības kara sekas var būt daudz postošākas, nekā tās bija Aukstajam karam, jo Ķīna atšķirībā no Padomju Savienības ir otra ekonomiski spēcīgākā lielvalsts pasaulē ar ļoti ciešām ekonomiskajām saitēm ar visu pasauli.

Tik skarbi ir izteicies slavenais ekonomists Nuriels Rubini, kurš uzsver, ka abu minēto lielvalstu tirdzniecības karš, ja tas ieilgs, būs ar postošām sekām visas pasaules ekonomikai. ASV prezidenta Trampa pēdējais solis bija uzlikt 25% tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu dolāru vērtībā, uz ko Ķīna sola atbildēt ar tarifiem ASV precēm 60 miljardu dolāru vērtībā. Tāpat nedēļas sākumā Tramps paziņoja, ka neredz nekādu vajadzību steigties ar tirdzniecības līguma ar Ķīnu noslēgšanu.

Vairāki ekonomikas analītiķi uzsver, ka Ķīna, protams, nav godīgākais konkurents pasaulē, jo savā tirgū diskriminē vai pat neielaiž ārvalstu investorus, subsidē savus uzņēmumus un nodarbojas ar intelektuālā īpašuma zādzību. Tajā pašā laikā, kā apgalvo, piemēram, CNN analītiķi, Trampa izvēlētais ceļš ar tarifu kariņu un izstāšanos no Klusā okeāna partnerības ir ar milzīgām ilgtermiņa izmaksām. Daudz produktīvāk būtu ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas un līguma starpniecību panākt reformas pašā Ķīnā, piemēram, atsakoties no valsts subsidētiem uzņēmumiem un liekot ievērot intelektuālā īpašuma tiesības. Tiesa, tas nebūtu viegls ceļš, jo Ķīnas komunistiskā partija nevēlas atteikties no kontroles pār valsts ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru