Jaunākais izdevums

«Jostas savilkšana» pasākumi neatrisina nekādas problēmas nekonkurētspējīga darba tirgus gadījumā. Grieķijai, Spānijai un citām eirozonas periferiālajām valstīm ir jāveic nodokļu sistēmas reformas, kā arī jāsamazina valsts aparāts un jāmaina neilgtspējīgās pensiju sistēmas.

Tā savā komentārā Financial Times norāda Pensilvānijas Universitātes profesors un finansists Džeremijs Sīgels (jeremy Siegel), uzsverot, ka vienīgais dzīvotspējīgais risinājums eirozonas glābšanai ir eiro devalvācija.

Investori bažījas, ka gadījumā, ja Grieķija pametīs eirozonu un ieviesīs jaunu valūtu, valsts depozīti un parāds tiks pārkonvertēti jaunajā valūtā, kuras vērtība, salīdzinot ar eiro, strauji saruks. Ja Grieķija piekops šādu taktiku, aizsāksies banku problēmas ne tikai Grieķijā, bet arī Portugālē, Spānijā un pat Itālijā, jo noguldītāji baidīsies, ka arī šo valstu valdības varētu rīkoties līdzīgi Grieķijai.

Lai gan Grieķijas un Portugāles bankas ir relatīvi nelielas, salīdzinot ar citām bankām Eiropas Savienībā, bankas Spānijā un Itālijā tādas nav. Tādējādi minētajā situācijā būtu nepieciešami milzīgi aizdevumi no Eiropas Centrālās bankas (ECB), lai izvairītos no finanšu sistēmas sabrukuma, norāda finansists.

Viņš uzsver, ka šādā gadījumā ECB būtu arī jāgarantē depozīti visās eirozonas bankās, kā to darīja ASV Federālā Rezervju sistēma pēc Lehman Brothers sabrukuma 2008. gadā.

Cita problēma ir eirozonas periferiālo valstu parādi, kas likuši ECB un Vācijai pieprasīt «jostu savilkšanas» pasākumus šajās valstīs. Šāda prasība gan sastapusies ar milzu pretestību Grieķijā un citās valstīs. Tomēr, kā uzsver Dž. Sīgels, lielie parādi nav šo valdību lielākās problēmas. Arī ASV, Lielbritānijai un Japānai ir milzīgi parādi un liels budžeta deficīts, tomēr šo valstu banku sistēmas ir stabilas.

Problēma slēpjas tajā, ka šajās valstīs ir konkurēt nespējīgs darba tirgus, jo, pat samazinot tēriņus un palielinot nodokļus, šajās valstī turpinātos lejupslīde.

Dž. Sīgels norāda, ka eirozonas periferiālo valstu darba tirgu problēmu sakne meklējama eiro ieviešanas laikā, kad valstīs strauji sāka ieplūst ārvalstu kapitāls. Tas radīja strauju ekonomisko izaugsmi, kas audzēja darbaspēka izmaksas, krietni pārsniedzot produktivitātes izaugsmi. Darbaspēka izmaksas pieauga galvenokārt tāpēc, ka arodbiedrībām bija viegli salīdzināt ienākumu līmeni pašmāju tirgū ar ienākumiem citās eiro valstīs, piemēram, Vācijā. Kad aizsākās krīze, darbaspēka izmaksas bija pārāk augstas, līdz ar ko sekoja straujš bezdarba līmeņa pieaugums.

Atsevišķi ekonomisti pauduši uzskatu, ka eirozonas periferiālajām valstīm jāveic «iekšējā devalvācija», samazinot minimālās algas apjomu, lai atgūtu darba tirgus konkurētspēju. Taču vēsture rāda, ka būtisks minimālā atalgojuma samazinājums, kas nepieciešams, lai sasniegtu iecerēto mērķi, ir ļoti grūti sasniedzams, norāda finansists.

Pēc Dž. Sīgela domām, vismazāk destruktīvais ceļš Eiropai būtu strauji samazināt eiro vērtību. Tas palīdzētu risināt tirdzniecības deficīta problēmas eirozonas periferiālajās valstīs, noņemot ievērojamu slogu no lejupslīdošajām ekonomikām. Eiro vērtības samazināšana vēl vairāk paaugstinātu Vācijas ārējās tirdzniecības pārpalikumu, bet radītu inflācijas risku tajās nedaudzajās Eiropas valstīs, kurās ir ļoti zems bezdarba līmenis. Ņemot vērā spēcīgo Vācijas darba tirgu, zemāka eiro vērtība, visticamāk, palielinātu strādājošo algas Vācijā, samazinot darbaspēka izmaksu atšķirības Eiropas valstīs. Inflācijas efekts eiro vērtības samazināšanas gadījumā visiem būtu daudz mazāk sāpīgs risinājums par «jostas savilkšanas» pasākumu vai «iekšējās devalvācijas» uzspiešanu periferiālajām eirozonas valstīm.

Eiropas Monetārā savienībā bija cēls, bet slikti pārdomāts plāns, lai stimulētu ekonomisko izaugsmi un veidotu ciešāku politisko savienību starp Eiropas valstīm. Pašreizējie Vācijas centieni uzspiest konsolidācijas pasākumus periferiālajām valstīm paātrinās eirozonas sabrukumu. Labākais risinājums ECB būtu atteikties no konsolidācijas pasākumu uzspiešanas un piekrist zemākai eiro vērtībai. Arī šāds plāns var neizdoties, taču tas ir pēdējais dzīvotspējīgais risinājums, lai glābtu vienoto valūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rantiņš: lēmums nedevalvēt latu bija pareizs, jo valdīja pietiekami liels haoss

Nozare.lv, 15.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik tā arī nepieņemtais lēmums par lata devalvāciju bija pareizs, jo eksportējošo nozaru attīstībai tas neko nebūtu devis, diskusijā «Vai situācija eksporta tirgos ir labvēlīga?» atzina attiecīgo nozaru asociāciju vadītāji.

Kā jau ziņots, savulaik 2006.-2008. gadā Latvijā noritēja karstas diskusijas, ka viens no labākajiem atbalsta veidiem eksportā varētu būt valūtas devalvācija, kas veicinātu eksportu. Jautāti, vai šis nepieņemtais lēmums bija pareizs vai nē, uzņēmēji atbildēja apstiprinoši.

«Toreizējais lēmums bija pareizs. Devalvācija neko daudz nedotu, jo tajā brīdī bija «nobrukuši» pasaules tirgi un valdīja pietiekami liels haoss,» sacīja Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš,

«Brīdī, kad bija runas par devalvāciju, daudzi neticēja latam. Notika valūtu konvertācijas un problēmas ar bankām. Tādā situācijā valūtas devalvācija būtu sliktākais scenārijs,» piekrita Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ukrainas grivnu var devalvēt par 20%

Mārtiņš Apinis, 02.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu valūtas rezervju izsīkšana un ekonomikas strukturālās problēmas, kā arī iedzīvotāju darbības, kas vērstas uz uzkrājumu veidošanu ārvalstu valūtā, ekspertus vedina domāt, ka jau šogad varētu tikt devalvēta Ukrainas nacionālā valūta – grivna.

Citadele Asset Management fondu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Andris Kotāns stāsta, ka grivnas iespējamā devalvācija ir aktuāla tēma Ukrainā, lai gan valsts institūcijas šos viedokļus noraida un mēģina uzturēt stabilitātes iespaidu, sevišķi līdz oktobrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.

«Grivnas kurss vēsturiski izveidojies par diezgan jūtīgu tēmu elektorātam, sevišķi pēc 2008.gada beigās pieredzētās masīvā un straujā 40% vietējās valūtas vērtības samazinājuma. Tomēr, lūkojoties uz Ukrainas makroekonomiskajiem rādītājiem, jo īpaši uz tā saucamajiem «dvīņu deficītiem» gan fiskālajā, gan ārējo maksājumu bilances jomā, kuri 2012.gadā tiek prognozēti attiecīgi 5% un 6% apmērā, investoru starpā ir samērā vienots viedoklis, ka devalvācija notiks, tomēr visdrīzāk valdība ar dažādu līdzekļu palīdzību spēs šo nepieciešamību atlikt pēc parlamenta vēlēšanām,» ekonomisko situāciju auglīgo stepju un pagaidām lētā tērauda zemē raksturo A. Kotāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl tikai pirms dažām nedēļām pirmā ziņā pasaulē bija potenciālais Grieķijas defolts. Nu šai valstij iešķiebta papildu naudiņa un šādas runas noklusušas, lai gan nav izslēgts, ka Grieķijas bankrots vēlāk pienāks tāpat (viena Grieķijas parādu norakstīšana jau pirms pāris gadiem bijusi), piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vēsturiski atskatoties uz valstu bankrotiem, piemēram, uz laikiem, kad galvenā vara vēl bija monarhijas rokās, ir bijis pietiekami daudz precedentu, liela daļa valstu vismaz vienreiz ir defoltējusi (piemēram, Apvienotā Karaliste to izdarījusi vairākas reizes). Tas nozīmē, ka valsts nonāk līdz situācijai, kad nespēj/nevēlas norēķināties par savām parādsaistībām un galu galā to kādā brīdī izlemj arī nedarīt. Tiesa, parasti defolts nozīmējis, ka par kādu daļu no parādsaistībām valsts tomēr norēķinās, jo durvju aizciršana visu kreditoru priekšā ir gan bīstama, gan ilgākā termiņā neizdevīga (jo to visi atcerēsies ļoti ilgi). Šobrīd nedaudz aizēnotas runas, piemēram, ir par Karību jūras reģiona valstiņas Puertoriko defoltu. Tiek spriests par to, ka šī valsts varētu atdot vien 35% savu parādsasitību. Uz bankrota robežas balansē Venecuēla, Ukraina (protams, arī Grieķija) un, visticamāk, lērums Āfrikas valstu. No nesenajiem lielāku valstu defoltiem var izcelt Krievijas precedentu 1998. gadā un Argentīnas precedentu 2000. gadu sākumā. Valsts defolts nāk komplektā ar daudziem ekonomiskajiem, sociālajiem un politiskajiem izaicinājumiem. Parasti tas nozīmē lielāku nestabilitāti un iedzīvotāju nabadzības palielināšanos. Var sapņot, ka atbrīvošanās no parādsaistībām ļaus sākt visu no gala. Realitātē gan situācija ir tik apgrūtināta, ka nepieciešamās reformas veikt ir ļoti grūti un ātrākas atgūšanās nolūkos jāmēģina cerēt uz veiksmi – piemēram, izejvielu ieguvējvalstīm tā būtu to cenu palielināšanās. Parādu piedošana ir piņķerīgs process, kur valstij vēl ilgstoši nākas saskarties ar palielinātu starptautisko skepsi. Protams, dažkārt finansiālā situācija ir kļuvusi tik smagnēja, ka bankrots vienkārši piedāvā zināmu restarta iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Dzīve izsmērētās inflācijas apstākļos

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 28.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšējā devalvācija Latvijā ir izslimota, bet tas nenozīmē, ka mēs būtu kļuvuši imūni pret globālo kaiti vārdā Gigantiski Valstu Parādi; rūgtenās zāles pret to rīs visi

Latvijas tauta un ekonomika savu rūgto taupības un valūtas iekšējās devalvācijas zāļu kausu ir izdzērusi. Iejūtīgie starptautiskie apmeklētāji, kas nāk aplūkot atspirgstošo neseno sirdzēju, izsaka komplimentus par sārtajiem vaidziņiem un runā par Latvijas krīzes «mācībām». Pēdiņās vietējā mācībstunda liekama tāpēc, ka neviens to negrasās atkārtot, jo tik rūgtas zāles nevienas Rietumu zemes elektorāts nenorītu, tomēr ar samilzušajiem Rietumvalstu parādiem jādara kaut kas būs. Latvijā tas bija iespējams ap- stākļu sakritību virknes dēļ, kas gan ir cits stāsts, ko šeit nepīšu klāt.

Kā jau norāda termins «iekšējā devalvācija», pirmskrīzes kredītu dzīrēs šeit bija sagāzts pārāk daudz naudas, un lata vērtībai bija jākrītas, tikai devalvācija tika vadīta tā, ka nekriās pašas valūtas vērtība, bet gan tika strauji bremzēti valsts ierastie tēriņi un ievērojami kritās iedzīvotāju rocība un spēja tērēt. Paralēli savilktās jostas taktikai Latvijā risinājums tam tika rasts ar vienvirziena aviobiļešu pirkšanu uz labvēlīgākiem darba tirgiem. Šo scenāriju gluži fiziski nevar atļauties visi, un jebkurā gadījumā šāda veida taupība Rietumu valstsvīriem būtu politiska pašnāvība. Varam nešaubīties, ka tāda nenotiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus

Sandris Točs, speciāli DB, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ABLV Bank ir jāiesniedz bankas pašlikvidācijas projekts, kuru vērtēs 30 dienu laikā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija patlaban nesaskata šķēršļus pašlikvidācijas plāna apstiprināšanai. Tomēr savādi signāli nāk no Finanšu ministrijas puses.

Tās parlamentārais sekretārs ir izteicies, ka pastāv iespēja neļaut ABLV Bank pašlikvidēties. «Ja pašlikvidācijas plāns neatbildīs FKTK prasībām un netiks apmierinātas visas kreditoru prasības, tad, protams, pašlikvidācija netiks apstiprināta,» pārliecināts Edgars Putra, uzsverot, ka «citādi man nav nekādas intereses atbalstīt maksātnespējas administratorus». Vai tomēr savāda nav bijusi finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas uzvedība laikā, kad valdībai bija jāmēģina glābt trešā lielākā Latvijas banka? Uzņēmums, kurā strādā 900 darbinieku. Banka, kuras sabrukums, pēc Reuters atzinuma, «rada 8 miljardus eiro vērtu jautājumu valsts finanšu sistēmai». Tikmēr mūsu finanšu ministre stāsta, ka «ABLV Bank nav uzskatāma par sistēmisku banku», nemaz nerunājot par to, ka finanšu ministrei tomēr bija jāizrāda vislielākā politiskā aktivitāte, lai aizstāvētu latviešu banku. Jābrauc uz Eiropu, ASV, jāskaidro, jāpieprasa informācija, jāatbalsta. Zīmīgi, ka 2017. gada oktobrī oficiālās vizītes laikā ASV Dana Reizniece-Ozola aizvadīja tikšanos ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla FinCEN pārstāvjiem. Kā zināms, ABLV Bank pašreizējo sabrukumu aizsāka tieši ASV Finanšu ministra vietnieces Sigalas Mandelkeres asie izteikumi un tiem sekojošais ļoti sasteigtais FinCEN publiskais paziņojums par iespējamajām sankcijām, lai gan tas bija tikai priekšlikums un ABLV Bank bija tiesības sniegt paskaidrojumus 60 dienu laikā. Tieši pēc šī ASV institūcijas paziņojuma dažu dienu laikā ABLV Bank zaudēja 600 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Dienas biznesa žurnālista jautājumiem atbild Swedbank First Securities galvenais ekonomists Oslo Haralls Magnuss Andreasens.

Kas tagad notiek pasaulē – sākas jauna globāla lejupslīde vai vienkārši ir neliela pavasara depresija?

Kad es runāju ar klientiem par ieguldījumiem, man galvenais jautājums ir, vai jūs apzinieties, ka ikvienā tirgū ir kāpumi un kritumi. Vienalga, vai mēs runājam par akcijām, nekustamo īpašumu vai jebkuru citu ieguldījuma veidu. Galvenais jautājums ir, vai cenas ir vai nav par augstu, ja mēs tās salīdzinām ar vēsturi, vai ilgtermiņa ienākumiem, vai kredīta iespējām. Vienīgais, kas ir jāsaprot – kāda būtu normāla cena? Piemēram, kāda ir normāla zemes cena Rīgā, ja mēs domājam par pilsētas izvietojumu, citiem raksturlielumiem. Protams, vienmēr būs rajoni, kuros dzīvos bagāti cilvēki un tāda būs arī zemes cena tajos, taču jāskatās ir uz kopējo situāciju. Vai arī, padomājiet kāda būtu normāla maksa par būvdarbiem konkrētā ekonomiskā cikla laikā. Kad jūs veicat šo ļoti vienkāršo analīzi, tad ļoti bieži atklājas, ka cilvēki vienkārši gremdējas sapņos, nevis skatās uz lietām reāli. Tas ir tāpat kā paziņot, ka mūs gaida fantastiska vasara pēc vienas saulainas nedēļas, vai arī steigties pirkt biļetes uz tālu kūrortu pēc vienas lietainas nedēļas. Mēs, cilvēki, ļoti bieži nespējam nošķirt īstermiņa parādības no ilgtermiņa prognozēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozona – jau 20 gadus nevar lidot nekādi

Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bija kādreiz, 19. gadsimtā, tāds franču zinātnieks, kurš paziņoja, ka, izpētot kamenes uzbūvi, ir pilnīgi skaidrs – tā lidot nevar. Tās masa ir liela, spārni mazi, uzbūve neatbilstoša aerodinamikas likumiem. Un tomēr reālā dzīve pierāda, ka kamenes lido.

Līdzīgi ir ar eiro zonu. Ekonomikas teorētiķiem nekādi nesanāk izdomāt, ka (un kā) tā var darboties – dalībvalstis pārāk dažādas un galīgi «neizskatās pēc ASV». Tomēr nu jau 20 gadus arī šī sistēma darbojas, un nu jau tā liekas ierasta lietu kārtība.

Vēl nesen, ap 2011. gadu, piedzīvojām kārtējo «Nu nevar lidot!» histēriju. Google meklēšanas serviss uz atslēgvārdiem «saving the euro» uzrāda 260 tūkstošu ierakstu, lielākoties, laikā no 2011. līdz 2012. gadam. Tas bija laiks, kad veselas ekonomistu grupas rakstīja atklātās vēstules un uzsaukumus, kā glābt eiro zonu. Dažiem tā izvērsās par tādu kā apsēstību, kurā eiro ir visa ļaunuma sakne. Piemēram, Nobela prēmijas laureāts Džozefs J. Stiglics (Joseph Eugene Stiglitz) rakstīja: «Lai gan ir vairāki cēloņi, kas nosaka Eiropas nebūšanas, to pamatā ir tikai viena kļūda: eiro ieviešana.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Dāņu investora pārstāvis: Plus punkts pārņemts nelikumīgi; gatavo prasību pret Ibofa Establishment

Dienas Bizness, 27.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Plus punkts īpašnieka uzņēmums SIA Ibofa Establishment tika pārņemts nelikumīgi, skaidro bijušā īpašnieka dāņu investoru kontrolētā uzņēmuma SIA Plus punkts Holding Ltd pārstāvis Filips Ļeonovs.

«Šī gada 28.augustā, apejot likumā noteikto kārtību, tika nomainīta uzņēmuma Plus punkts vadība, un tika sākts apzināti to novest līdz bankrotam. Būtībā Ibofa Establishment AG īpašnieks Nikolajs Kočujevskis pārdevis kaķi maisā ārvalstu investoram, bet tagad mēģina viņu apmelot,» viņš norāda paziņojumā, uzsverot, ka darījums par Plus punkta daļu iegādi tika gatavots jau ilgāku laiku pirms tā oficiālā datuma. Par Plus punkta mazumtirdzniecības tīklu interesi bija izrādījuši angļu un dāņu investori, kuri bija gatavi zaudējumus nesošajam tīklam veikt finansiālo injekciju, kā arī realizēt jaunas biznesa idejas, kas ļautu to glābt un padarītu par dzīvotspējīgu un pelnošu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Jaunās automašīnas pēc avārijas automātiski zvanīs neatliekamās palīdzības dienestam

Žanete Hāka, 13.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai palīdzētu mazināt smagu ceļu satiksmes negadījumu sekas visā ES, Eiropas Komisija ceturtdien pieņēma divus priekšlikumus, lai nodrošinātu, ka no 2015. gada oktobra automobiļi automātiski izsauks neatliekamās palīdzības dienestus, ja notiks nopietns negadījums.

Kā informēja EK Pārstāvniecība Latvijā, smagas avārijas gadījumā e-zvana sistēma automātiski izsauc 112 — Eiropas neatliekamās palīdzības dienestu vienoto numuru.Tā paziņo transportlīdzekļa atrašanās vietu neatliekamās palīdzības dienestiem, pat ja autovadītājs ir bezsamaņā vai nespēj zvanīt pa tālruni.Tiek lēsts, ka tā varētu glābt dzīvību līdz pat 2500 cilvēkiem gadā.

Šis ierosinātais tiesību akts nodrošinās, ka no 2015. gada oktobra visi jaunie pasažieru automobiļu un vieglo kravas automobiļu modeļi būs aprīkoti ar 112 e-zvanu un ārkārtas izsaukumu centros būs jāizveido nepieciešamā infrastruktūra e-zvanu izsaukumu pienācīgai saņemšanai un apstrādei, nodrošinot ES mēroga e-zvana pakalpojuma savietojamību, sadarbspēju un nepārtrauktību.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Svinot svētkus, priecāsimies par iespējām

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 03.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt svinam svētkus. Sev un savai valstij. Šajā datumā 1990. gadā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Zinu jau zinu, ka, šo datumu pieminot, dau­dzi sāks kliegt par noziedzīgo 4. maija režīmu, par 300 000 emigrējušo, par korupciju, mazām pensijām un ci­tām negācijām.

Taču es gribu runāt par labo. Mums ir pašiem sava valsts, un domāju, ka pietiekami daudzi Latvijas ie­dzīvotāji mīl un novērtē ne tikai šo zemi, bet arī valsti. Labklājības līmenis kopš 1990. gada ir pieaudzis galvu reibinošā ātrumā. Taču pats galvenais, par ko ir vērts priecāties šodien un bija vērts cīnīties vakar, ir iespējas, kas pieejamas katram neatkarīgi no tā, vai protam un vēlamies tās izmantot.

Vispirms jau tā ir iespēja brīvi paust savas domas un uzskatus, nebaidoties no represijām, tā ir iespēja stu­dentiem doties Erasmus programmā uz sev tīkamāko ārvalstu augstskolu, tā ir iespēja baudīt ārvalstu profe­soru lekcijas pašmāju augstskolās, tā ir iespēja jauniem cilvēkiem uzsākt pašiem savu biznesu, jo labai idejai un pamatīgam biznesa plānam Altum naudu aizdos vien­mēr, tā ir iespēja garajās brīvdienās iekāpt lidmašīnā un doties ceļojumā, turklāt lielā daļā pasaules bez vīzu prasīšanas, tā ir iespēja jaunām ģimenēm un jauniem speciālistiem saņemt atbalstu no Altum mājokļu prog­rammā, tā ir iespēja jaunuzņēmumiem baudīt atvieglo­ta nodokļu režīma priekšrocības, tā ir iespēja veidot ne­valstiskas organizācijas savu interešu aizstāvībai, tā ir iespēja sūdzēt valsti tiesā, tā ir iespēja iesniegt sūdzību par kādu likuma normu Satversmes tiesā, tā ir iespēja sev netīkamu politiķi izsvītrot no vēlēšanu saraksta, tā ir iespēja tepat, Latvijā, baudīt pasaulslavenu mūzi­ķu uzstāšanos, tā ir iespēja doties uz vasaras mūzikas festivālu jebkur pasaulē, tā ir iespēja ziedot un palīdzēt tiem, kam tas nepieciešams, tā ir iespēja cienīt un mīlēt sevi, savu ģimeni un savu valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Negatīvās likmes jeb labo nodomu bruģētais ceļš uz elli

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 09.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai kopā ar eiro pagājuši tikai pieci mēneši, bet mums jau var nākties iesaistīties kopējo eirozonas problēmu risināšanā, turklāt katram iedzīvotājam personīgi – ar savu maciņu.

Lai beidzot iekurbulētu kreditēšanu eirozonā, it īpaši krīzes skartajās Dienvideiropas valstīs, un tādējādi veicinātu investīcijas, nodarbinātību un patēriņu, Eiropas Centrālā banka (ECB) nākusi klajā ar vēsturisku lēmumu, nosakot negatīvu depozītu likmi. Tas nozīmē, ka tām bankām, kas līdz šim savu naudiņu tā vietā, lai to dotu kredītos iedzīvotājiem, labprātāk noguldīja ECB, tagad par šiem noguldījumiem varētu nākties maksāt zināmus soda procentus. Pie 110 miljardiem eiro, kas mēneša laikā vidēji tiek noguldīti ECB, soda procenti sasniegtu 110 miljonus eiro, kas pēc ECB vadītāju domām varētu būt pietiekams stimuls, lai bankas šo naudu laistu apritē. Tikai, kā jau visām lietām ir divas puses, arī šim pasākumam ir sava ēnas puse. Turklāt atbildi uz jautājumu, vai tādā veidā tiešām tiks stimulēta kreditēšana un no tās izrietošie labumi, citējot klasiķus, zina tikai vējš. Vismaz līdz šim ECB ieviestie mehānismi nav bijuši gana efektīvi, lai kreditēšanu eirozonā atdzīvinātu, drīzāk mezgls ir savilcies vēl ciešāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Pieļaujot X stundas iestāšanos, izstrādā plānu B

Sandra Dieziņa, 20.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas eksports uz Ukrainu pilnībā apstājies, taču pagaidām lielu satraukumu neredz; Latvijai vairāk jācīnās pret ĢMO

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure intervijā DB stāsta, ka kopīgi ar Zemkopības ministriju izstrādāts plāns B gadījumam, ja ekonomisko sankciju rezultātā iestātos stunda X.

Kā Ukrainas krīze un valūtas devalvācija Krievijā ietekmējusi pārtikas nozari? Kādi šobrīd ir signāli?

Politiskā situācija nav skaidra, bet panikas noteikti nav. Ir nozares, kas ir vairāk jutīgas, un visgudrākie bija uzņēmumi, kuri jau laicīgi diversificēja savu produktu portfeli.

Ir uzņēmumi, kam jau vēsturiski un pēc patēriņa īpatnībām Krievija kļuvusi par lielāko noieta tirgu. Visjutīgākās ir zivju nozare, gaļa un piens. Situācija gaļas un piena nozarē nav kritiska, jo to portfelis ir samērā diversificēts. Savukārt zivju nozarē ir sāpīgi, jo mūsu šprotes vairāk lieto austrumu zemes, dienvidu republikas un Krievija, bet Rietumos tās neēd. Pat ja mēs gribētu, Eiropā ar savām šprotēm populāri nekļūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Krievijas uzņēmējs, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā: Rīgā dzīve ir mierīga, ērta un neviens netraucē būt laimīgam

Natālija Poriete, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru