Jaunākais izdevums

Gudras komunikācijas trūkums, pārpratumi, izvairīšanās no darba un kavēšana – šie ir visbiežāk sastopamie iemesli, kāpēc darbinieks dienā izšķērdē vidēji trīs stundas.

To uzsver smadzeņu darbības uzlabošanas centra RigaBrain vadītājs Pēteris Urtāns. Viņš uzskata, ka jebkura uzņēmuma rezultāti vistiešākajā veidā ir saistīti ar darbinieku labsajūtu un viņu smadzeņu darbības veiktspēju.

RigaBrain konsultante Linda Rūsa norāda, ka smadzenēm un uzmanībai nepieciešama periodiska pārslēgšanās uz citiem stimuliem, tādēļ, lai darbā nodrošinātu maksimālu produktivitāti, prāts un uzmanības procesi periodiski jāatslābina. Viņa iesaka šos atslodzes brīžus veltīt kustībām – vingrinājumiem, īsai pastaigai svaigā gaisā, kakla pašmasāžai un ūdens dzeršanai.

«Cilvēks nav robots, tāpēc ik pa laikam atslābināšanās ir nepieciešama. Darbinieku labsajūta vistiešākajā mērā ir saistīta ar viņu fizisko un mentālo veselību, kā arī izturību,» uzsver konsultante. Arī pētījumos gūts apliecinājums, ka darbinieki, kuri jūtas labi, ir produktīvāki un pozitīvi ietekmē uzņēmuma veiktspēju.

«71% darbinieku savu darba vietu min kā nozīmīgu stresa avotu, un ir pierādīts, ka tad, ja regulāri izjūtam satraukumu, smadzenēs fiziski palielinās tie «reģioni», kas atbildīgi par stresa reakcijām. Tas nozīmē – jo biežāk satraucošās situācijas atkārtojas, jo ātrāk smadzenes iemācās tajās automātiski izjust stresu, un cilvēkam ir nopietni un apzināti jāstrādā, lai šo mācību atmestu,» stāsta L. Rūsa. Lai panāktu ilgnoturīgu un pamanāmu rezultātu, nepieciešams ilgstošs un regulārs darbs.

Par paaugstinātu stresu darbā var liecināt vairākas pazīmes – grūtības koncentrēties, apātija, saspringti muskuļi, galvassāpes, dusmas, neiecietība un nogurums. Tāpat stresam var būt raksturīgs pastiprināts ādas jutīgums – kņudoņa vai nieze.

Visu rakstu Dienā izšķērdē trīs darba stundas lasiet 29. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jomas, kurās darbaspēks izmaksājis visvairāk

Zane Atlāce - Bistere, 16.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada 4. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 54 centiem jeb 7,3 %, sasniedzot 8,02 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli neizlīdzināti dati.

Sezonāli izlīdzināta rādītāja pārmaiņas bija identiskas – 7,3 %.

TOP 5 jomas, kurās 2017. gada 4. ceturksnī bija visaugstākās vienas stundas darbaspēka izmaksas, skatiet galerijā!

Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2017. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada 4. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga gandrīz visās jomās, izņemot citus pakalpojumus (sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares), kur gada laikā tās saruka par 10,3 %.

Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 11,0 %, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (juridiskie, grāmatvedības, reklāmas, inženiertehniskie un arhitektūras pakalpojumi, konsultēšanas pakalpojumi komercdarbībā un vadībzinībās, zinātniskā darbība u.c.) – par 10,8 %, enerģētikas, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas nozarē - par 10,4 %, valsts pārvaldē – par 10,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Papildināta - Eksperiments: Kā es vergoju Latvijas uzņēmumā par 20 eiro dienā

Db.lv, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienots uzņēmuma komentārs.

Žurnālista un blogera Denisa Bartecka eksperiments šoreiz aizvedis viņu uz Dreiliņiem.

Ieskats sociālajā tīklā Facebook publicētajā D. Bartecka materiālā:

Ik nedēļu no Latgales autobuss ved cilvēkus uz galvaspilsētu. Uz darbu. Uz lielu Latvijas kompāniju. Kompāniju, kuru zina ikviens. Cilvēki brauc strādāt smagu, fizisku darbu. Sešas dienas nedēļā. Ar nereālu darba grafiku. Ar nožēlojami zemu algu. Cilvēki brauc uz verdzību, turklāt brīvprātīgi. Un ne vienu reizi vien. Brauc ar autobusiem, kuri pastāvīgi kursē vairākas reizes nedēļā. Es solīju izmēģināt šo darbu pats un pastāstīt, kā tas bija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ārvalstu studentu nodarbinātības kārtība atgrūž nodokļu maksātājus

Imants Bergs - Biznesa augstskolas Turība attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dati liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā ārvalstu studentu skaits Latvijā audzis par 80%, ārzemnieki studē gan Rīgas, gan arī Latvijas reģionu augstskolās, turklāt viņu pienesums valsts ekonomikai ir aptuveni 150 miljoni eiro gadā.

Ārvalstu studentu pienesums valsts budžetam varētu būt krietni lielāks, ja viņiem būtu iespēja strādāt vairāk, nekā šobrīd atļautās 20 stundas nedēļā. Šobrīd ārvalstu studenti Latvijā drīkst strādāt 20 stundas nedēļā, to nosaka Ministru kabineta Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu. Arī liela daļa mūsu augstskolas studentu lieliski apvieno darbu un studijas, turklāt mācoties ļoti sekmīgi.

Jāsaka, ka Latvijas valdība ārvalstu studentu nodarbinātības jautājuma sakārtošanā ir izdarījusi lielu darbu, piemēram, šobrīd, atšķirībā no virknes Eiropas Savienības (ES) valstu, Latvijā ārvalstu studenti automātiski saņem arī darba atļauju, taču līdz pilnībai vēl ir veicami daži mājas darbi. Studenti pie mums brauc mācīties un piestrādāt, nevis strādāt un “piemācīties”, tāpēc arī ir noteikts šis ierobežojums. Noteikti arī pamatojoties uz bažām par studentu sekmēm, taču es uzskatu, ka liela daļa studentu var strādāt 40 stundas nedēļā, tātad pilnas slodzes darbu, piemēram, vakara maiņās u.tml., un studiju kvalitāte no tā neciestu. ES direktīva paredz vienoto kārtību, ka ārvalstu studenti no trešajām valstīm pēc augstskolas absolvēšanas var pieprasīt termiņa uzturēšanās atļauju līdz vienam gadam. Katra dalībvalstu to var piemērot nedaudz atšķirīgi, kā rezultātā Latvijā šobrīd ir spēkā kārtība, kas nosaka, ka pēc maģistra un doktora studiju programmu absolvēšanas, students var pretendēt uz termiņa uzturēšanās atļauju pusgada periodā. Es uzskatu, ka šāda iespēja jāparedz arī bakalaura programmu absolventiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nākamgad pildītu Satversmes tiesas spriedumu – atcelt Ārstniecības likumā mediķiem noteikto 50 stundu slodzi kā «normālo pagarināto darba laiku» un sākt no 1. janvāra apmaksāt mediķiem dubultā apmērā katru nākamo nostrādāto stundu pēc 40 stundām nedēļā – jaunajai valdībai nāksies atrast papildu finansējumu amplitūdā no 16 līdz 19 miljoniem eiro.

Kā svētdien ziņoja raidījums «LNT Top10», Veselības ministrija apzinājusi datus no 40 stacionārajām iestādēm, tajā skaitā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, un secinājusi, ka viens mediķis šogad virs normālā darba laika strādājis 36 stundas katru mēnesi. Prognozējot, kā līdzīgs skaits būs arī nākamgad, Satversmes tiesas sprieduma pildīšanai, par šīm virsstundām maksājot dubultā, nākošgad būs nepieciešami 16 097 729 €. Taču, ja jaunais Ministru kabinets pildīs nu jau aizejošās valdības doto solījumu mediķiem pacelt pamatalgu par 20%, tad attiecīgi kāps arī likme par virsstundām, un tad jau virsstundu apmaksai būs jāatrod par 3 miljoniem vairāk - 19 317 275 €. Visu saskaitot kopā – algu 20% pieaugumu un virsstundu apmaksu – jaunajai valdībai straujā tempā būs jāatrod 103 581 437 €.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā trūkst darbaspēka. Vai pensionāri var palīdzēt?

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 16.03.2018

1. attēls. Nodarbinātie 65+ g.v. no kopējā nodarbināto skaita, dalījums pa nozarēm

Avots: CSP dati, autores aprēķins. Piezīme: Dati par 2016. gadu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi strādāt nekvalificētu darbu, cik par to viņi vēlas saņemt un kāpēc bankas darbinieks vēlas būt krāvējs – to ar kārtējā eksperimenta palīdzību vēlējās noskaidrot žurnālists un blogeris Deniss Barteckis.

Viņš ievietoja sludinājumu portālā un gaidīja iedzīvotāju reakciju.

«Veicu vēl vienu sociālo eksperimentu. Publicēju sludinājumu par vakanci portālā ss.lv. Nenorādīju nekādu specifiku vai darba samaksu. Uzrakstīju tikai dažus teikumus divās valodās. 20 minūšu laikā sludinājumam bija vairāk nekā 400 skatījumu, bet epastā saņēmu vairāk nekā 200 vēstules. Un tas notika, neskatoties, ka sludinājumu publicēju pēc pusnakts. Interesanti, ka cilvēki sūtīja CV ar motivācijas vēstulēm. Kāds amats tika piedāvāts? Krāvējs! Dienas laikā sludinājuma skatījumu skaits sasniedza 5000, bet saņemto vēstuļu skaits – vairāk nekā 1400. Turklāt lielākā daļa saņemto vēstuļu nebija no deklasētiem elementiem, bet pat tādiem, kam ir pat augstākā izglītība un diezgan laba darba pieredze. Ja vien viņi, protams, norādīja patiesu informāciju par sevi.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā top? Zīmola June9 apavi

Monta Glumane, 10.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīdzinieks Andris Runcis pirms aptuveni astoņiem gadiem pašmācības ceļā uzsāka apavu šūšanu, pirms pusotra gada Cēsīs izveidoja sev darbnīcu, bet pirms gada atvēra veikalu, kurā iespējams iegādāties zīmola June9 produkciju.

«Man tas bija kā Golgāta ceļš, emocionāli smags, jo ļoti daudz kas tika izmests ārā, bija kaudzēm jautājumu, uz kuriem nebija atbilžu. Mūsu valstī nav skolu, kurās māca apavu izgatavošanu, visu apguvu pašmācības ceļā, staigājot no viena kurpnieka pie otra pēc padoma. Vēlāk sapratu, ka vajadzēja aizbraukt kaut kur uz Eiropu un pamācīties, piemēram, Ungāriju, Spāniju, Itāliju vai Portugāli. Tad tas ceļš būtu bijis īsāks un efektīvāks. Latvijā šobrīd ir palikuši uz roku pirkstiem saskaitāmi meistari, kas kaut ko saprot no apavu darināšanas,» saka A.Runcis.

Apavu meistars uz dzīvi Cēsīs kopā ar sievu Kristīni pārcēlies pirms sešiem gadiem. Iepriekš apavi tapa šim darbam nepiemērotās telpās VEF kvartālā, vēlāk - ģimenes mājā Cēsīs. A.Runcis stāsta, ka 2014.gadā bijis liels individuālo pasūtījumu pieaugums. «Sapratu, ka man nepieciešama jau nopietnāka vieta. Astoņi kvadrātmetri darbam bija par maz,» viņš saka. Ar laiku parādījās arī dažādas iekārtas, kurām nepietika vietas esošajās telpās. 2015.gada vidū tika sameklētas telpas darbnīcai un veikalam. Ateljē izveidošanā investēti gan pašu līdzekļi, gan Cēsu pilsētas piešķirtais grants uzņēmējdarbības uzsākšanai, kas veido aptuveni 2000 eiro, gan aizdevums no Altum.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Deviņas bieži sastopamas vadības kļūdas, kas izraisa darbinieku mainību

Antra Asare, personālvadības jaunuzņēmuma ENME līdzdibinātāja, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā desmitgadē gan Eiropas, gan ASV darba tirgū darba devējiem visgrūtāk ir bijis aizpildīt programmēšanas inženieru darba vakances. Turklāt iespējamība, ka programmēšanas inženieri mainīs darba vietas, ir lielāka nekā citu profesiju pārstāvjiem, jo viņi var atļauties to darīt.

IT nozarē darbaspēka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kas savukārt rada sarežģītu situāciju uzņēmējiem, kuri cenšas izpildīt katra grūti iegūstamā un grūti noturamā programmētāja vēlmes. Šodien nav iespējams atrast programmatūru izstrādes uzņēmumu, kurš darbiniekiem nepiedāvātu virkni visdažādāko priekšrocību, piemēram, bezmaksas avokado maizītes, pingponga galdus, telpas meditācijai, izklaides ierīces un spēles, dušu un treniņu aprīkojumu. Darba devēju vidū ir milzīga konkurence, un uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk izdomāt, ar ko vēl noturēt savus augstākā līmeņa speciālistus.

Kvalitatīvas programmatūras izstrādei nepietiek ar to vien, ka pieņemat darbā pašus labākos programmēšanas inženierus. Jārūpējas arī, lai jaunpieņemtie darbinieki būtu ieinteresēti darboties uzņēmumā ilgtermiņā un būtu motivēti radoši un efektīvi risināt darba uzdevumus. Pavisam vienkārši – ja nespējam uzturēt savu labāko darbinieku iesaisti, tad nespējam darbiniekus noturēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID sniedz atbalstu plašākam Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam

Lelde Petrāne, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz atbalstu plašākam Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam.

Lai VID varētu nodrošināt dīkstāves pabalstu darbiniekiem un nodokļu samaksas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos plašākam krīzes skarto darba devēju lokam, ir papildināti 2020.gada 26.marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem".

Grozījumi ļauj sniegt atbalstu arī jaunākiem uzņēmumiem, kā arī palielina pieļaujamo nodokļu parāda apmēru.

Tā, sākot no šā gada 4.aprīļa, atbalstu var saņemt arī tie uzņēmumi, kas reģistrējušies pēc 2019.gada 1.marta. Krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019.gada 1.marta līdz 2019.gada 31.decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu 2020 gada martā vai aprīlī aprēķina, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem. Vecākiem uzņēmumiem šis samazinājums tiek aprēķināts attiecībā pret pērnā gada martu vai aprīli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiski pieaudzis jauniešiem piedāvāto darba vietu skaits vasaras brīvlaikā – skolēni varēs ne tikai nopelnīt, bet arī veidot izpratni par darba attiecībām

2019. gadā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdzfinansēs 6388 darba vietu izveidi skolēnu vasaras darbam, kas ir par 1308 vairāk nekā pērn. 2018. gadā no valsts budžeta šim mērķim atvēlēti 1,24 miljoni eiro, bet šogad uzņēmēji saņems 1,64 miljonus eiro. Šogad pieteikumus nodarbināt skolēnus bija iesnieguši 726 darba devēji, kopumā piedāvājot 8573 darba vietas. Tās ir dažādas – pieprasīti ir palīgstrādnieki, pārdevēji un bibliotekāri, lidostas pasažieru apkalpošanas aģenti, datorsistēmu tehniķi un dažāda veida asistenti.

Ne tikai iespēja nopelnīt

Šogad NVA organizētajā pasākumā viena skolēna dalības ilgums būs mēnesis. Darba devēji saņems dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apjomā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Savukārt, nodarbinot skolēnu ar invaliditāti, dotēta tiek minimālā mēneša darba alga pilnā apjomā. Darba devēji saņems arī dotāciju skolēna darba vadītāja darba algai – vienu desmito daļu no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Par skolēna ar invaliditāti darba vadīšanu darba vadītājs saņems 60% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Visi skolēni būs apdrošināti pret nelaimes gadījumiem darba vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekļūšana Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotajā minimālās algas maksātāju sarakstā ir atkarīga arī no tā, cik korekti darba devēji aizpilda darba devēja ziņojumus - vai tajos ievadītā informācija par darbinieku atalgojumu un nostrādātajām darba stundām ir pareiza, skaidro VID.

Apkopojot iesniegtos datus, atklājušies gadījumi, kuros šis dokuments neatspoguļo specifiku, kas raksturīga uzņēmuma darba laika uzskaitei. VID aprēķinus veic sistēmā, neanalizējot cilvēciskas kļūdas, tāpēc aicina darba devējus rūpīgāk sekot līdzi tam, lai darba devēju ziņojumi tiktu aizpildīti korekti, atbilstoši likumu prasībām un iekļaujot visu nepieciešamo informāciju par darbinieku.

Bet pamata lieta, kas ļaus uzņēmumiem neiekļūt sarakstā, ir lielāku algu maksāšana.

VID informēja, ka darbinieki, kuriem ir norādīti «0» ienākumi un «0» nostrādātas darba stundas, netiek ietverti aprēķinā, savukārt attiecībā uz tiem darbiniekiem, kuriem ir norādīti darba ienākumi, bet nav norādīts nostrādāto stundu skaits, tiek pieņemts, ka darbinieks ir nostrādājis pilnu mēnesi. «Bet pamata lieta, kas ļaus uzņēmumiem neiekļūt sarakstā, ir lielāku algu maksāšana, nemaksājot tieši valstī noteikto minimālo algu,» piebilda VID.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai jums šķiet, ka esat noguruši un it nekam vairs nepietiek spēka, jo esat darbos līdz ausīm un nespējat pabeigt darbus, kas krājas un krājas? Vai jūs kļūstat stresaini un viegli aizkaitināmi, jo neredzat visam galu?

Darāt ļoti daudz, bet bez rezultāta, un nav laika ne ģimenei, ne draugiem. Bizness neattīstās. Nav tā, ka ir slikti, bet nav arī ideāli, piemēram, nevarat atrast jaunus darbiniekus, esošie nepakļaujas. Ko darīt?

Darāt visu, bet priekšnieks nav apmierināts ar jums, tā arī netiekat augstāk pa karjeras kāpnēm. Neveiksmīgas personīgās attiecības vai strīdi ar tuviniekiem.

Vai atpazīstat sevi kādā no šiem aprakstiem? Jūs būsiet pārsteigti, ka ikviena problēma pamatā ir saistīta ar laika plānošanu.

Laiks ir pats dārgākais, kas jums ir šobrīd. Iemācieties vadīt savu laiku, nevis esiet tā kalps!

Laika plānošana ir vērtīgākā prasme, kas jau nākamajā dienā izmaina dzīvi jebkuram cilvēkam neatkarīgi no amata, dzimuma, stāvokļa sabiedrībā. Laika plānošana ir tas pats, kas principi, kā gūt panākumus biznesā, darbā, attiecībās un sevis pilnveidošanā. Viss noslēdzas tajā, kā jūs izmantojat savas 24 stundas šodien, tagad, šajā brīdī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc teju 20 gadiem AS «Sadales tīkls» pieņēmusi lēmumu mainīt darbinieku darba apģērbu un līdz šim tik ierastais bordo krāsas darba apģērbs tiks nomainīts uz spilgti dzeltenu, augstas redzamības darba apģērbu, kas kalpos darbiniekiem visos laika apstākļos un nodrošinās arī aizsardzību pret elektriskā loka iedarbību, informē uzņēmumā.

Šogad AS «Sadales tīkls» elektromontieriem plāno iegādāties 750 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku. Vidējās darba apģērba komplekta izmaksas ir 503 eiro vienam darbiniekam, kas ir par 10% mazāk kā līdz šim, kad vienam darbiniekam bija nepieciešams darba apģērba komplekts ar 15 dažādām apģērba vienībām. Kopumā elektromontieru vajadzībām paredzēts iegādāties aptuveni 1 315 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku, ko AS «Sadales tīkls» iegādāsies līdz 2020. gada beigām, Db.lv informēja uzņēmuma preses sekretāre Tatjana Smirnova.

Jaunie darba apģērbi tiks ieviesti pakāpeniski līdz 2022. gadam un līdz tam laikam tiks izmantoti abi – gan jaunie spilgti dzeltenie, gan arī līdz šim izmantotie bordo krāsas darba apģērbi. AS «Sadales tīkls» darbiniekus jaunajā darba apģērbā var identificēt pēc uzņēmuma logo, kas melnā krāsā izvietots krūšu zonā un uz muguras, darbinieka apliecības, kas šaubu gadījumā jālūdz uzrādīt, un uzņēmuma transportlīdzekļa, uz kura jābūt AS «Sadales tīkls» logo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Pirkt jaunu auto vairs nav nekas pārāk ekskluzīvs

Anda Asere, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pircēji Lietuvā arvien biežāk izvēlas jaunas automašīnas, bet līdz tādai tirgus situācijai kā Norvēģijā, kur katrs otrais jaunais auto ir videi draudzīgs, vēl tāls ceļš ejams

25 gadu laikā Lietuvā auto tirgus ir ievērojami mainījies – auto retāk pērk tirgus plačos, maksājot skaidrā naudā, un pirkt jaunu mašīnu vairs nav nekas pārāk ekskluzīvs, sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness stāsta Lietuvas autotirgotāja Moller Auto UAB vadītājs Tomass Deržanausks (Tomas Deržanauskas).

Viņš teic, ka Baltijas mērogā lietuvieši ir lieli vācu mašīnu mīļotāji. 50% no Lietuvā esošajiem auto ir ražoti Vācijā, lielākā daļa no tiem – Audi un Volkswagen. Kopumā Lietuva katru gadu importē 300 tūkstošus auto, un lielākā daļa no tiem tiek remontēti un eksportēti uz citām valstīm.

Tirgū vērojamas vairākas izmaiņas. Pirmkārt, digitalizācijas ietekmē mainās tas, kā klients izvēlas auto. Cilvēki par jaunu auto vidēji domā 12 stundas. Agrāk viņi aptuveni deviņas stundas pavadīja salonā un trīs stundas runāja ar draugiem. Tagad tas ir otrādi – cilvēki pavada trīs stundas salonā un deviņas stundas, pētot auto digitālajā vidē – skatoties video, tērzējot forumos utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vairāk nekā 80% darba ņēmēju dod priekšroku attālinātam darbam

Lelde Petrāne, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgus tendences pēdējo mēnešu laikā ir būtiski mainījušās, kā viena no galvenajām pārmaiņām ir attālinātais darbs. Pirms ārkārtas stāvokļa izsludināšanas Latvijā attālinātā darba iespējas darbiniekiem, kuriem darba specifika to pieļauj, piedāvāja 27% darba devēju, bet šobrīd jau 95%, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" veiktā ikgadējā uzņēmēju aptauja.

Daudziem darba devējiem un darba ņēmējiem, mainot ikdienas strādāšanas paradumus, šis laiks ir ļāvis izvērtēt gan attālinātā darba priekšrocības, gan trūkumus. Aptaujas rezultāti liecina, ka darba ņēmēji par būtiskākajām priekšrocības attālinātajam darbam norāda ietaupītu laiku un naudu, piemēram, transports uz un no darbavietas, pusdienas ārpus biroja utt., iespēju strādāt un "būt darbā" no jebkuras vietas, kā arī elastīgāku darba laiku.

Savukārt darba devēji par būtiskākajām attālinātā darba priekšrocībām min jaunu tehnoloģiju apguvi un ieviešanu, atbildīga darba devēja tēla veicināšanu, profesionālās un privātās dzīves balansu un ietaupītus uzņēmuma resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no pēdējā laika aktualitātēm darba tirgū līdztekus tā pārkaršanai ir Darba likums.

Vispirms jau runa ir par grozījumiem Darba likumā, kas paredz nozarēs, kuras noslēgušas ģenerālvienošanos, iespēju noteikt darba samaksu par virsstundām 50% apmērā no darba algas, nevis 100% apjomā kā līdz šim. Lai gan Saeima šos grozījumus pieņēma, Valsts prezidents Raimonds Vējonis tos neizsludināja un atdeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai. Tā ka par šiem grozījumiem, kurus atbalsta Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (būvniecība ir vienīgā nozare, kurā pašlaik ir noslēgta ģenerālvienošanās), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LABS), bet iebilst Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Ārvalstu investoru padome un Tiesībsarga birojs, vēl gaidāmas diskusijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Vienas stundas darbaspēka izmaksas dažādās nozarēs

Žanete Hāka, 13.09.2019

Apstrādes rūpniecība

Vienas stundas darbaspēka izmaksas: 9,12 eiro

Izmaiņas gada laikā: 10,9%

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 8,9 % jeb 79 centiem, sasniedzot 9,60 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli neizlīdzināti dati.

Sezonāli izlīdzināta rādītāja pārmaiņas bija 7,0 %.

Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2019. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada 2. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga visās jomās. Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 18,0 %, informācijas un komunikācijas pakalpojumos – par 13,4 %, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 11,9 %, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā, kā arī apstrādes rūpniecībā – par 10,9 %.

Darbaspēka izmaksas stundā ietekmē ne tikai darba samaksas un pārējo darbaspēka izmaksu pārmaiņas, bet arī nostrādāto stundu un darbinieku skaita svārstības gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā «Rīga» pasažieru rindas uz drošības kontroli veidojas tādēļ, ka pasažieru plūsma patlaban jūtami pārsniedz vecās lidostas termināļa publiskās daļas kapacitāti, informēja lidostas pārstāve Laura Karnīte.

Šorīt daudzi cilvēki sociālajos tīklos publicēja fotogrāfijas ar lielām pasažieru rindām uz drošības kontroli lidostā un pauda savu neizpratni un sašutumu.

Karnīte skaidroja, ka pasažieru skaits lidostā «Rīga» šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, deviņos mēnešos ir pieaudzis par gandrīz 11,5%. Vidēji lidosta «Rīga» apkalpo 12 000 pasažieru dienā, 600 līdz 1000 pasažieru stundā. Lai gan lidosta pēdējos gados ir paplašinājusi drošības kontroles zonu ar vairākām līnijām un pašlaik strādā pie risinājumiem, lai izveidotu vēl papildus līnijas, šāda pasažieru plūsma jūtami pārsniedz vecās lidostas termināļa publiskās daļas kapacitāti, norādīja Karnīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Eklērnīca Fat Cat pārceļ virtuvi uz Kalnciema ielu

Laura Mazbērziņa, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai apmierinātu augošo pieprasījumu, eklērnīca Fat Cat ir pārcēlusi savu virtuvi no Vecrīgas uz Kalnciema ielu. Saimnieki biznesa portālam db.lv stāsta, ka paši ikdienā aktīvi iesaistās biznesā un eklēru cepšanā pat nakts stundās, līdz ar to gulēšanai atliek vien dažas stundas.

Eklērnīca Fat Cat ir paplašinājusies un šobrīd atrodas ne tikai Vecrīgā, Mazajā Jaunielā, bet arī Kalnciema ielā daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā. Tajā saimnieko Līga un Uģis Lancmaņi, kā arī Uģa brālēns Māris Lancmanis. Fat Cat tiek piedāvāti ne tikai saldie eklēri, bet arī cepumi, kūkas, eklēru kūkas, mini un sāļie eklēri, kas iecienīti korporatīvajos pasākumos.

Ilgi nedomāja

Pirmā Fat Cat eklērnīca Vecrīgā tika atvērta 2017. gada 1. aprīlī, un jau jūlijā tika atrastas Kalnciema ielas telpas. Iekārtošanās process tajās gan ievilkās, jo bija nepieciešams izveidot elektrības pieslēgumu, kā arī telpās veikt remontu. Savulaik šajās telpās atradās Skrīveru Saldumu veikals, bet eklērnīcai bija nepieciešama lielāka elektrības jauda. Remonts tika pabeigts jau 2018. gada maijā, bet eklērnīca atvērta vien 2019. gada februārī. «Mēs ilgi nedomājām par vēl vienas eklērnīcas atvēršanu, jo jau no paša sākuma mums veicās ļoti labi. Lielā pieprasījuma dēļ mēs meklējām jaunas telpas, kur būtu lielāka virtuve. Tagad eklēri abām eklērnīcām top tikai Kalnciema ielā, savukārt, Vecrīgā virtuves vietā ir noliktava,» sacīja L. Lancmane. Viņas vīram U. Lancmanim pieder arī būvniecības uzņēmums un visi darbi tika paveikti pašu spēkiem, nealgojot papildu strādniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Virsstundu apmaksā radīts izņēmums vienai nozarei

Irina Kostina - ZAB Ellex Kļaviņš zvērināta advokāte, 04.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā sēdē pirms vasaras brīvdienām Saeima pirmajā lasījumā ir apstiprinājusi izmaiņas Darba likumā, kas radīs būtiskas sekas Latvijas ekonomikā un mūsu valsts konkurētspējā.

Runa ir par būvnieku rūpīgi gatavoto un lobēto nosacījumu virsstundu apmaksas kārtībā – pirmajā lasījumā apstiprinātais likumprojekts paredz, ka kādai nozarei, noslēdzot ģenerālvienošanos, par virsstundu darbu varēs maksāt 50% no stundas algas likmes pašreizējo 100% vietā. Nosacījums kopumā labs un atbalstāms, taču nepieņemami ir tas, ka šo būtisko priekšrocību varēs baudīt tikai būvniecības nozare, kas virsstundu apmaksas «atlaidi» izmanto kā bonusu ģenerālvienošanās noslēgšanai. Šis ir gadījums, kad vienas nozares lobijs ir panācis īpaši labvēlīgus nosacījumus savējiem, bet pārējās nozares nonākušas diskriminējošos apstākļos.

Vispirms jāatgādina – grozījumi Darba likumā, kas skar virsstundu darba apmaksu, ir aktuāli jau kopš 2015.–2016. gada, kad par apmaksas samazināšanas plusiem un mīnusiem ilgstoši diskutēja Labklājības ministrija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Darba devēju konfederācija, Ārvalstu investoru padome, Valsts darba inspekcija un citu institūciju pārstāvji. Ilgās diskusijas rezultātā tapa kompromisa risinājums – darba samaksu par virsstundām samazināt līdz 50% no stundas algas likmes par pirmajām divām stundām, bet par tālāko virsstundu darbu turpināt maksāt pilnā apmērā. Būtiskākie argumenti: daudzviet Eiropā, arī Lietuvā un Igaunijā, par virsstundām jau tagad ir iespējams maksāt mazāk nekā Latvijā, kas padara mūsu uzņēmumus nekonkurētspējīgus, kā arī neveicina investoru ienākšanu, tiem izvēloties pārējās Baltijas valstis. Samazināta samaksa tikai par pirmajām divām virsstundām bija saprātīgs risinājums, jo jāatceras, ka virsstundu darbs ir ārkārtas situācija un to nevajag padarīt par ikdienas normu. Pavasarī šis ilgstošās pārrunās rastais risinājums tomēr tika noraidīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, atbalstot jau iepriekš minētos grozījumus attiecībā uz ģenerālvienošanās slēgšanu un iespēju tādā gadījumā noteikt samazinātu stundas algas likmi par virsstundām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu studenti var strādāt 20 darba stundas nedēļā, bet studiju brīvlaikā – 40 stundas nedēļā

To paredz Saeimā akceptētie grozījumi Imigrācijas likumā.

Saeimas informācija liecina, ka pētniekam piešķirta neierobežota piekļuve darba tirgum, tādējādi radot labvēlīgākus nosacījumus augstas kvalifikācijas ārzemju zinātnieku piesaistei, savukārt studentiem atstāts spēkā 20 darba stundu nedēļā ierobežojums. Šis ierobežojums atcelts studiju brīvlaikā, dodot iespēju vasaras periodā strādāt 40 stundas nedēļā. Līdz šim studentiem un pētniekiem, kas Latvijā ieradās mobilitātes programmu ietvaros, bija dota piekļuve darba tirgum 20 stundas nedēļā vai pētniecības darbam, kā arī darbam akadēmiskā personāla statusā, pamatojoties uz citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegtu termiņuzturēšanās atļauju vai ilgtermiņa vīzu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru