Foto

Dienas Biznesa klubs: Eiroskeptiķi piešaus piparus ES politikai

Sanita Igaune, 30.05.2014

Jaunākais izdevums

Eiropas Savienībā šobrīd lielas galvassāpes rada bezdarbs, salīdzinoši lielais nabadzīgo iedzīvotāju skaits, kā arī nevienlīdzība starp dažādiem sabiedrības slāņiem.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir viena no aktualitātēm Eiropā, un diskusijas par šo tēmu turpinās, taču kopumā tās bijušas bez īpašiem pārsteigumiem, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Eiropas Komisijas attīstības sadarbības komisārs Andris Piebalgs.

Protams, atšķirības ir novērojamas starp Austrumeiropu un Rietumeiropu, bet tā nav jauna tendence, jo eiroskeptiķi bijuši vienmēr – arī EP, piemēram, Nacionālā fronte Francijā un Neatkarības partija Lielbritānijā. Turklāt abas valstis Eiropas Savienībā (ES) ir tik nozīmīgas, ka to nevar ignorēt, tāpēc sagaidāma šo rezultātu ietekme uz ES politiku. Arī Dānijā EP vēlēšanās ir uzvarējuši labējie eiroskeptiķi – Tautas partija. Tāpat pirmo reizi Eiropā tiek pielietots mehānisms, kad Eiropas Komisijas (EK) prezidentu iesaka ES dalībvalstu vadītāji, balstoties uz EP vēlēšanu rezultātiem, lai to vēlāk apstiprinātu EP. Šobrīd vēl pāragri teikt, vai institucionālā cīņa par EK prezidenta amatu, kas notiks šogad, būs saspringta vai relatīvi mierīga, stāstīja A. Piebalgs. Jāatgādina, ka šobrīd kā EK prezidenta potenciālie kandidāti tiek minēts Žans Klods Junkers – ilggadējais Luksemburgas premjers, un Vācijas sociāldemokrāts un nesenais Parlamenta prezidents Martins Šulcs.

Ekonomiskā izaugsme

EP vēlēšanas nav uzrādījušas neko tādu, par ko Latvijai vajadzētu uztraukties, taču skaidrs ir tas, ka Eiropai vairāk ir jāfokusējas uz ekonomiskās izaugsmes jautājumiem, nodarbinātību un Eiropas sociālā modeļa attīstību, skaidroja A. Piebalgs. Šobrīd Eiropas ekonomika kopumā atveseļojas ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā. To apliecina vairāki rādītāji, tostarp IKP izaugsme. Šogad IKP pieaugums ir paredzēts 1,6%, bet nākamgad – 2% apmērā. Tāpat būtiska ir izlīdzināšanās starp kredītu pieprasījumu un piedāvājumu. Proti, iepriekš pieprasījums pēc kredītiem stipri pārsniedza piedāvājumu, taču šobrīd ir redzams izlīdzināšanās process. Būtiska tēma, kas iepriekš radīja pro- blēmas, bija likmes valsts parādu apkalpošanai, tomēr arī šajā jomā situācija ir uzlabojusies un neviena valsts lielas galvassāpes EK nesagādā.

Kā aktuālās problēmas A. Piebalgs minēja salīdzinoši augsto bezdarba līmeni, it īpaši jauniešu vidū, kā arī iedzīvotāju īpatsvaru, kuri dzīvo tuvu nabadzības slieksnim. Latvijā attiecīgā proporcija ir vēl augstāka, turklāt ES mērogā būtiska ir nevienlīdzības mazināšana starp nabadzīgajiem un bagātajiem iedzīvotājiem. Eiropai šobrīd ir arī citāds skatījums uz Kohēzijas fonda finansējuma piešķiršanu (2014–2020. gada plānošanas periodā). Dalībvalstīm ir skaidri jāpamato līdzekļu nepieciešamība, un naudas izlietojumam ir jābūt saistītam ar konkurētspējas uzlabošanu, zinātni, mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, energoefektivitāti. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure vēlējās noskaidrot, vai pēc EP vēlēšanām varam cerēt uz lielāku nacionālo brīvību. Tas ir mīts, ka valstīm nav brīvības un Eiropa valda pār dalībvalstīm, jo valstis pašas izvirzīja vienotus spēles noteikumus, piemēram, tirdzniecības jomā, atbildēja A. Piebalgs.

Diskusijas ir vajadzīgas

Jautāts, kā Eiropā varētu veicināt ekonomisko izaugsmi, A. Piebalgs uzsvēra valdību uzdevumu nodrošināt stabilitāti, kas ir pirmais nosacījums ekonomikas izaugsmei. Otrais, ir pārdomāta investīciju ieguldīšana, lai radītu potenciālu attīstībai, kur talkā var nākt ES struktūrfondu līdzekļi un valdību investīciju programmas. Nepieciešama arī spēcīga mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programma visā Eiropā.

Attiecībā uz medijos izskanējušo informāciju par nodokļu celšanas iespējām Latvijā A. Piebalgs atgādināja, ka nodokļu politika ir viens no galvenajiem valdību instrumentiem. Nodokļi ir un būs nepopulārs temats, taču tie ir priekšnosacījums, lai valsts varētu eksistēt. «Vai Latvijā ir vajadzīga šāda diskusija? Protams, ir vajadzīga, jo nevienas valsts nodokļu politika nestāv uz vietas, un, jo vairāk tiek diskutēts, jo pareizāks lēmums tiek pieņemts, tāpēc uzskatu, ka finanšu ministrs pareizi darīja, uzsākot šo diskusiju,» norādīja A. Piebalgs.

Lūgts komentēt DB (29.05.2014.) apskatīto tēmu par to, ka 22 no 28 ES dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku PVN un tikai piecas valstis, tostarp Latvija, to nedarot, A. Piebalgs vērsa uzmanību uz dažādām pieejām. Proti, ja sabiedrībā ir dažādi ienākumu līmeņi, viens variants paredz cenas ietekmēšanu, bet otrs – sociālās palīdzības sniegšanu no iekasētajiem nodokļiem. Neviens mehānisms neizslēdz viens otru, turklāt zemāka nodokļu likme nenozīmētu to, ka vairs nebūtu jāsniedz sociālā palīdzība, atbildēja A. Piebalgs. Voldemārs valdes priekšsēdētājs Valdemārs Vaļkūns vēlējās noskaidrot, kāpēc Eiropa sociālo budžetu vairāku miljardu eiro apmērā novirza Āfrikas valstīm nevis iegulda ES. Summas, kas tiek virzītas Āfrikas valstīm, ir krietni mazākas nekā ieguldāmie līdzekļi ES valstīs, un ir nepieciešams uz šo jautājumiem raudzīties no globāla skatījuma, sacīja A. Piebalgs. Uz jautājumu par V. Dombrovska izredzēm Eiropā un to, vai izmaiņas varētu raisīt pašmāju presē aprakstītie skandāli, A. Piebalgs atbildēja, ka V. Dombrovskim ir labas iespējas Eiropā. Tā tas ir, ka politiķiem vienmēr ir izvirzītas augstas prasības un par iešanu politikā ir jāmaksā noteikta cena, taču šobrīd nav pamata apšaubīt V. Dombrovska kompetences līmeni, atzina A. Piebalgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban uzņemties ministru prezidenta amata pienākumus būtu neprāts, eirokomisārs Andris Piebalgs pauda LTV Rīta Panorāmā.

A. Piebalgs skaidroja – šobrīd viņš nedarbojas Latvijas politikā, tāpat viņam nav arī tautas dota mandāta vēlēšanās. Savukārt jaunajam ministru prezidentam būtu jābūt no Saeimas deputātu vidus.

Jāatgādina, ka pēc neoficiālām ziņām Valsts prezidenta Andris Bērziņš uzrunāja A. Piebalgu kā iespējamo nākamo ministru prezidentu. Pirmdienas Rīta Panorāmā A. Piebalgs atzina, ka prezidents ar viņu sazinājies, tomēr, nevis uzrunājot viņu kā iespējamo premjera amata pienākumu pildītāju, bet gan drīzāk «zondējot situāciju».

Tāpat A. Piebalgs arī norādīja, ka viņam jāpabeidz iesāktais savā amatā.

Eirokomisārs Andris Piebalgs pieļauj, ka līdzšinējais premjers Valdis Dombrovskis varētu turpināt darbu Eiropas Komisijā. «V. Dombrovskim ir milzīga autoritāte Eiropā. Viņš ir atstājis ļoti nopietnu iespaidu Eiropā kā ļoti labs kolēģis,» situāciju raksturoja A. Piebalgs, piebilstot, ka V. Dombrovska demisija nebūs mazinājusi viņa labo reputāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Piebalgu par ekonomikas ministru

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 20.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spriežot pēc globālās ekonomikas attīstības izredzēm, ministra amatā uz dažāda veida eksportu vērstajam biznesam Latvijā lieti noderētu cilvēks, kurš pazīst Āfrikas reāliju rakstaino drēbi.

Anēmiskā globālās ekonomikas izaugsme ir uz palikšanu – tāds ir Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) viedoklis, un nekas neliecina, ka tas būtu nepārdomāts. Fonda vadītājas Kristīnes Lagardas formulējums par «jauno viduvējību» kā investīciju vides un izaugsmes jauno normu ir labs iemesls arī Latvijas ārpolitikas ekonomiskās dimensijas plānotājiem un īstenotājiem pārdomāt divreiz, vai nevajadzētu skatus vēl apņēmīgāk vērst pāri tuvākajiem un ērtākajiem tirgiem. Tas principā neapšauba pastāvošo realitāti, ka nozīmīgākā preču un pakalpojumu tirdzniecība notiek pēc iespējas tuvāk mājām, tomēr arī spēja gūt labumu no uzrāviena eksotiskākos tirgos par ļaunu nenāks. Bet šāda spēja ir jāplāno un jākopj laikus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samērā trūcīgās Āfrikas valstis ir arī reģioni ar lielāko izaugsmes potenciālu, no kura iegūs tie, kas būs pirmie, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas aizvien pragmatiskākā pieeja attīstības palīdzībai (AP) Āfrikā un citviet dod arī biznesa iespējas šajos tirgos. Pagaidām gan no ES puses AP vairāk ir kā riska menedžments, lai sevišķi melnā kontinenta sociālajām problēmām līdz ar bēgļu plūdiem neļautu radīt politisko krīzi Eiropā. Vispragmatiskākā pieeja Āfrikai pagaidām ir Ķīnai. Pērn Ķīnas un Āfrikas savstarpējie tirdzniecības sakari pārsniedza 200 miljardus ASV dolāru. Tas ir uz pusi vairāk, nekā Āfrika tirgojas ar Ameriku, kas šogad arī ir sasparojusies ar investīciju un sadarbības projektiem. ES ar 50 miljardu eiro AP budžetu gadā tomēr ir pasaulē lielākā ieguldītāja dažāda veida palīdzības projektos Āfrikā, un ir pēdējais laiks vērtēt, kā lai šīs investīcijas nestu atgriezenisku labumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielākais reģistrētais uzņēmums – SIA Sorbus 14

Žanete Hāka, 30.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 326 jauni subjekti, kas ir par 10 subjektiem vairāk nekā pirms nedēļas, liecina UR dati.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēts 31 subjekts. No kopējā skaita visvairāk jeb 301 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 18 individuālie komersanti un 29 biedrības.

Pagājušajā nedēļā likvidēti 247 subjekti, kas ir par 31 mazāk nekā pirms nedēļas.

Skatoties pēc pamatkapitāla, pagājušajā nedēļā lielākais reģistrētais uzņēmums bijusi SIA Sorbus 14 ar 369,3 tūkstošu eiro pamatkapitālu. Kompānijas juridiskā adrese ir Jūrmala, Asaru prospekts 53-14. Uzņēmuma vienīgais valdes loceklis ir Renārs Piebalgs.

Otrs lielākais uzņēmums bijis SIA Sorbus 31 ar 313,9 tūkstošu eiro pamatkapitālu. Šīs kompānijas adrese ir Jūrmala, Asaru prospekts 53-31 un arī vienīgais tās valdes loceklis ir Renārs Piebalgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar sporta un fitnesa kluba Reaktors vadītāju Anniju Viškinti

Lelde Petrāne, 12.12.2014

Santorini, Grieķijā 2014. gada augustā. Viena no pasakainākajām vietām, kur esmu viesojusies

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild sporta un fitnesa kluba Reaktors vadītāja Annija Viškinte. Sporta un fitnesa klubs Reaktors ir latviešu uzņēmums, kurš dibināts 2000. gadā. Reaktora galvenais treneris ir sporta leģenda, kultūrists Aivars Visockis.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kad vēl mācījos skolā, vasarā piestrādāju Reaktorā par administratori, vēlāk jau kļuvu par sporta kluba vadītājas vietnieci un nu jau vairākus gadus vadu šo sporta klubu. Darbs jau ir kļuvis par sirdslietu, man ļoti patīk atrasties sportiskā vidē, komunicēt ar klientiem, radīt apstākļus, lai cilvēki nāktu uz sporta klubu, nevis tikai trenēties, bet arī iegūt jaunus kontaktus, draugus, realizētu sen lolotus sapņus. Sporta klubā pats svarīgākais ir atmosfēra un to veido ne tikai telpas, aprīkojums vai ārējā vide, bet arī darbinieki, klienti-cilvēki. Daudzi nāk uz sporta klubu socializēties, satikt draugus, atpūsties no ikdienas rūpēm un transformēt negatīvo enerģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad stājies spēkā tiesas spriedums par sodu partijai Vienotība saistībā ar vēlēšanu izdevumu pārkāpumiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nolēmis partijai pārtraukt valsts finansējuma piešķiršanu, aģentūrai LETA apstiprināja Vienotības vadītājs Andris Piebalgs.

Viņš atzina, ka tas partijai ir smags, taču ne iznīcinošs trieciens.

Politisko organizāciju finansēšanas likumā teikts, ka KNAB lēmumu šādos gadījumos partija var pārsūdzēt tiesā, tomēr lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

No KNAB aģentūrai LETA oficiālu informāciju pagaidām neizdevās iegūt, taču birojā, neminot konkrētu gadījumu, apliecināja, ka finansējums parasti tiek pārtraukts līdz Saeimas pilnvaru beigām.

Nesen stājās spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedums, kas paredz, ka Vienotībai būs jāmaksā KNAB piemērotais 4000 eiro sods saistībā ar vēlēšanu izdevumu pārkāpumiem.

Rīgas apgabaltiesa samazināja par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu piemērotā soda apmēru - iepriekš KNAB noteikto 4300 eiro vietā partiju sodot ar 4000 eiro naudas sodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotības

Vienotības

Vienotības

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ģimeņu mājokļa atbalsta programmai piešķirs četrus miljonus eiro; mājokļa maksimālā vērtība būs 200 000 eiro

LETA, 27.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijas partijas šodien vienojās ģimenes pirmā mājokļa atbalsta programmai piešķirt papildu četrus miljonus eiro, kā arī noteikt iegādājamā mājokļa maksimālo vērtību 200 000 eiro, šodien pēc koalīcijas sadarbības padomes sēdes žurnālistus informēja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Vienošanās paredz mājokļa programmas turpināšanu, un līdzekļi šogad tiks piešķirti, lai nepārtrūktu tās īstenošana.

Mājokļa maksimālās vērtības griesti tiks noteikti, jo apmēram 25 mājokļi ir dārgāki par 200 000 eiro, līdz ar to redzams, ka šo programmu izmanto arī cilvēki, kuriem varbūt tik ļoti valsts atbalsts nav vajadzīgs, skaidroja Kučinskis. Rezultātā valsts nespēj iedot vairāk līdzekļu tiem, uz kuriem šī programma ir tieši mērķēta.

Minētos četrus miljonus veidos 2,5 miljoni eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet no termiņuzturēšanās atļauju ienākumiem tiks segti 1,5 miljoni eiro, norādīja Kučinskis un Vienotības priekšsēdētājs Andris Piebalgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diena

Vienotības

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Ārlietu komisija atbalstīja bijušās politiķes Solvitas Āboltiņas kandidatūru Latvijas vēstnieces amatam Itālijā, liecina Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma rīcībā esošā informācija.

Par Āboltiņas kandidatūru komisija lēmusi slēgtā sēdē, uz kuru ieradusies arī pati kandidāte. Āboltiņas kandidatūras virzīšanai guvusi atbalstu tikai ar vienas balss pārsvaru.

Slēgtajā sēdē esot izskanējuši iebildumi, ka šis jautājums būtu jāizskata nākamajai Saeimai.

Gala lēmumu par viņas kandidatūras apstiprināšanu pieņems Valsts prezidents Raimonds Vējonis, tikmēr informācija par vēstnieces iecelšanu amatā ir slepena līdz brīdim, kad vēstnieks ir saņēmis prezidenta atbalstu.

Kā ziņots, Āboltiņa šogad februārī sāka darbu Ārlietu ministrijas (ĀM) Eiropas departamenta direktores amatā un viņai piešķirts padomnieka diplomātiskais rangs, aģentūru LETA informēja ĀM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pēdējos četrus gadus Koļegovas uzņēmuma Pallogs dalībnieki lēmuši dividendes nemaksāt

LETA, 10.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata kandidāte Inga Koļegova savās amatpersonas deklarācijās norādījusi, ka pēdējos gados saņēmusi gandrīz miljonu eiro dividendes no sev daļēji piederošā koka palešu ražotāja SIA Pallogs, firmas iesniegtie dokumenti Uzņēmumu reģistrā liecina, ka uzņēmuma dalībnieki šajos gados nolēmuši peļņu nesadalīt, liecina Firmas.lv datubāzē pieejamā informācija.

Firmas.lv pieejamie Pallogs dalībnieku sapulču protokoli liecina, ka pēdējos četrus gadus uzņēmuma dalībnieku sapulce katru gadu nolēma nesadalīt iepriekšējā gadā gūto peļņu.

Vienlaikus uzņēmuma vadības ziņojumā par 2015.gadu norādīts, ka vadības priekšlikums ir 2015.gada peļņu nesadalīt, bet sadalīt iepriekšējo gadu peļņu.

Dalībnieku sapulču protokolus, saskaņā ar kuriem nolemts peļņu nesadalīt, parakstījis uzņēmuma 50% kapitāldaļu īpašnieks un valdes loceklis Elmārs Švirksts un Koļegovas pilnvarotā persona - viņas brālis un uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Zudāns. Vadības ziņojumu parakstījusi uzņēmuma valde - Zudāns, Švirksts un valdes loceklis Aivars Erels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Āboltiņa: Nav iemeslu meklēt citu premjera kandidātu vēlēšanām Straujumas vietā

LETA, 04.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas veikumu, patlaban nav redzami iemesli, kāpēc partijai Vienotība vajadzētu meklēt citu premjera amata kandidātu gaidāmajām 12.Saeimas vēlēšanām, šorīt intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Pēc Āboltiņas teiktā, Straujumai esot augstākie reitingi kādi jebkad Latvijas Ministru prezidentam ir bijuši. Līdz ar to, ja ir labi strādājošs premjers, nav iemeslu, kāpēc partijai vajadzētu meklēt premjeru no malas.

Par premjera amata kandidātu partija gan vēl lemšot, piebilda Vienotības līdere.

Āboltiņa arī neizslēdza, ka «kādā laika posmā» par premjera kandidātu varētu kļūt pašreizējais eirokomisārs Andris Piebalgs, kurš otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā 1:1 paziņoja, ka pēc Saeimas vēlēšanām pievienosies Vienotībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecrīgā esošais klubs “Četri balti krekli” uzsāks nākamo sezonu, kuras jaunums –- tiek atcelta kluba ieejas maksa.

Ņemot vērā to, ka Latvijā ir palicis maz klubu, kas prasa ieejas maksas, arī “Četri balti krekli” ir pieņēmis lēmumu, ka šis būs pirmais gads, kad samaksa par ieeju vairs netiks prasīta.

Kluba līdzīpašnieks un vadītājs Ainārs Tamisārs par jauno kluba sezonu noteic, ka būtiski nekas jaunajā sezonā nebūs mainījies. “Vieta tā pati, publika tā pati. «Mums jau vairākus gadus ir savs koncepts, sava publika, un apmeklētāji mūs nesaprastu, ja mēs, ko mainītu,»” stāsta Ainārs Tamisārs. Nemainīgi paliek arī vecuma ierobežojumi –- trešdienās un ceturtdienās ieeja no 18 gadu vecuma, piektdienās un sestdienās no 21 gada vecuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Četri balti krekli plāno attīstīt franšīzes konceptu

Kristīne Stepiņa, 03.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden Rīgas klubs Četri balti krekli uzsāks sešpadsmito sezonu, bet Jelgavas krekli – trīspadsmito –, uzņēmums plāno attīstīt franšīzes konceptu

SIA Četri balti krekli 2000. gada pavasarī izveidoja četri biznesa partneri – Ainārs Tamisārs, Normunds Jakušonoks, Anrijs Tamisārs un Oskars Tutiņš. 2003. gadā Jelgavā tika atvērti Jelgavas krekli (SIA Pilsētas klubs). Šobrīd SIA Četri balti krekli īpašnieki ir A. Tamisārs un N. Jakušonoks. SIA Pilsētas klubs pieder Aināram Tamisāram.

Katru gadu Četri balti krekli dodas uz pasaules čempionātiem hokejā, attiecīgajā valstī ierīkojot fanu krodziņu. «Sākām ar Kanādas čempionātu, kas 2008. gadā notika Halifaksā. Šogad bija Maskavas baltie krekli, nākamajā gadā organizēsim Ķelnes baltos kreklus. Mūsu krodziņā pulcējas vairāki tūkstoši Latvijas hokeja izlases fanu, kas ir atbraukuši atbalstīt komandu. Jebkurā gadījumā – vai nu komanda ir uzvarējusi, vai zaudējusi – ir iemesls, ko atzīmēt,» uzsver A. Tamisārs. Viņš stāsta, ka ir bijusi iecere atvērt klubus arī citās Latvijas studentu pilsētās, piemēram, Valmierā, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī. «Šobrīd tādu pavisam konkrētu plānu nav, gaidām īsto mirkli. Ir doma izstrādāt franšīzi un tādā veidā izplesties. Pašlaik tiek gatavoti nepieciešamie dokumenti, kas nav lēts prieks. Franšīzes devēja dokumentu komplekts izmaksā 10-20 tūkstošus eiro,» norāda A. Tamisārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iveta Zāģere pirms diviem gadiem nolēma izkāpt no komforta zonas – atvērt M.Pūres restorānu gandrīz 40 kilometru attālumā no Rīgas.

Vēl pirms četriem gadiem notika pirmais Ogres uzņēmējas lēciens ar galvu aukstā ūdenī, atverot Ogrē beķereju. Ar gadiem cilvēku plūsma Ogres promenādē palielinājusies, biznesa plānā ierakstītie mērķi saistībā ar beķereju ir sasniegti, taču restorāns ir kā tāds dzeguzes bērns – dzīvesstila uzņēmums, kas pašlaik spēj pastāvēt vienīgi beķerejas siltajā paspārnē. «Matemātika ir nepielūdzama, lai kā tu gribētu «izvilkt». Esam pamanījušies atvērt restorānu sarežģītā brīdī,» atzīst Iveta. Ivetas vīrs Māris Bulats, ar kuru viņa iepazinās, studējot pirmajā kursā Latvijas Mākslas akadēmijā, ir dzimis Ogrē. Sākotnēji ģimene dzīvoja Rīgā, bet vēlāk pieņēma lēmumu pārcelties uz klusāko un zaļāko Ogri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Arī latvieši var būt ārvalstu investori

Didzis Meļķis, 04.10.2017

Londonā notikušā Eiropas Latviešu uzņēmēju un profesionāļu foruma dalībnieki

Tālāk skatāma foruma foto galerija!

Foto: Ineta Līdace

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunveidotā platforma Team Latvia būs «viens telefons, uz kuru var piezvanīt diasporai un tad piekļūt jau tās dažādajām kompetencēm», par Londonā notikušajā Eiropas Latviešu uzņēmēju un profesionāļu forumā panākto konceptuālo vienošanos saka Eiropas Latviešu apvienības (ELA) valdes locekle Elīna Pinto.

No Latvijas izceļojušie un ārvalstīs par savu jomu profesionāļiem kļuvušie uzņēmēji, augstskolu mācībspēki, pētnieki un Eiropas un globālo institūciju ierēdņi ir bagāts, bet pienācīgi neapgūts, intelektuālais, kā arī investīciju un biznesa iespēju resurss. Londonā notikušajā Eiropas Latviešu uzņēmēju un profesionāļu forumā ir panākta konceptuāla vienošanās starp nozīmīgām Eiropas diasporas un saistītām organizācijām Latvijā un Latvijas publisko sektoru, ka turpmāk šo attiecību un iespēju efektivizēšanai tiek izveidota jumta organizācija – Team Latvia.

To veido ELA, Lielbritānijas-Latvijas Uzņēmēju klubs (UKLBN), Norvēģijas latviešu organizācija Team Latvia, no kuras jaunā sadarbības platforma ir arī guvusi savu nosaukumu, biedrība Ar pasaules pieredzi Latvijā, Digital Freedom Festival jaunā iniciatīva Digital Diaspora un Latvijas eksporta atbalsta kustība Red Jackets. Praktiski šī sadarbība nozīmē, ka «mēs savas aktivitātes Latvijas saistībai ar diasporu turpmāk zīmolosim kā Team Latvia, un turpmāk veidosim jau strukturētu platformu sadarbībai ar Latvijas partneriem tieši ekonomikā,» skaidro E. Pinto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Jums nogādājam Dienas Biznesa 5000. numuru. Mums tā ir nozīmīga jubileja un vienlaikus arī atskaites punkts par paveikto, kā arī vēl veicamo

Avīzes gatavošana ir rituāls. Ļoti atbildīgs rituāls. Rūpīgi izsvērts, pārdomāts rituāls būt interesantiem, aktuāliem, vajadzīgiem. Jo jebkura medija dzīvotspēja ir atkarīga no tā spējas būt vajadzīgam savam lasītājam.

Tieši tik vienkārša un vienlaikus sarežģīta ir ikviena medija veiksmes atslēga.

Mēs, Dienas Biznesa komanda, esam lepni un gandarīti, ka jau vairāk nekā 23 gadus esam lielākais, nozīmīgākais un biznesam vajadzīgākais medijs Latvijā. Mūs ir pēluši, lamājuši, mums ir pārmetuši. Uz mums ir dusmojušies, mums ir teikuši paldies. Lai nu kā būtu, kopš pirmā numura iznākšanas 1992. gada 13. aprīlī mums nav bijis un arī nākotnē nebūs citu virsmērķu, kā runāt par Latvijas biznesam svarīgām lietām, aizstāvēt biznesu un piespiest biznesa vides veidotājus lemt gudri, tālredzīgi un atbildīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Biznesa vieta: Rīgas Sporta pils kvartāls - vieta nišas biznesam

Signe Knipše, 09.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kluss centrs ar novārtā pamestas nomales izjūtu nišas biznesiem – tā varētu raksturot kādreizējās Rīgas Sporta pils kvartālu Rīgā .

To ieskauj četras ielas: divas ar militāriem nosaukumiem – Artilērijas un Lielgabalu – un divas saistītas ar kultūrvēsturi – Tērbatas un K. Barona. Kvartālā, kura vidū kādreiz atradās Rīgas Sporta pils, dzīve rit savu gaitu. Citādi jau nevar būt. Veikaliem un citiem biznesiem, kas še izvietojušies, galvenie klienti esot nevis nejauši garāmgājēji, bet pastāvīgi – savējie – pircēji. Kādreizējā sporta būve (atrodas kvartāla vidū aiz metāla žoga) pašlaik biznesu tikpat kā neietekmē, atzīst DB aptaujātie uzņēmēji.

Sports – citur

Sporta pils tika uzcelta pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados un ilgāku laiku bija vienīgā vieta, kur var slidot ziemu un vasaru. Laikiem mainoties, deviņdesmitajos gados Sporta pils kļuva par vietu, kur ne tikai nodarbojas ar sportu, bet arī pērk un pārdod poļu un citu labumus. 2008. gadā ēka nojaukta. Pašlaik zemes gabals pieder Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājam Urmasam Sorumā (Urmas Soorumaa), tur plānots būvēt daudzfunkcionālu kvartālu, kurā būs nami dzīvokļiem, birojiem, veikaliem. «Gatavojamies jaunam arhitektūras konkursam,» par ieceres virzību saka projekta attīstītāja SIA Rotermann Latvia valdes locekle Kristīne Stabiņa. Saskaņā ar pašreizējiem plāniem pret Tērbatas un Artilērijas ielu plānotas dzīvojamās ēkas, pret Lielgabalu un K. Barona ielu – biroji. Visās ēkās pirmajos stāvos pa perimetru būšot veikaliņi, kafejnīcas. Kvartāla iekšpusē paredzēta teritorija apstādījumiem. Rotermann ir atteicies no ieceres par viesnīcu, jo pašlaik tirgū šis segments esot piesātināts. Būvniecību domāts sadalīt sešās vai septiņās kārtās, jo tik lielu platību – 80 tūkst. m2 – nevarot apgūt vienā reizē. Aplēses, kad kvartālā varētu pacelties jaunas ēkas, K. Stabina atturējās nosaukt, taču atzina, ka līdz tam vēl esot diezgan ilgi. «Mierīgi nesteidzīgi darām uz priekšu, nekur neesam pazuduši, » situāciju rezumē K. Stabiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Lattelecom grupas uzņēmuma Citrus Solutions valdes priekšsēdētāju Miku Stūrīti

Lelde Petrāne, 19.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Citrus Solutions valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis. Citrus Solutions ir Lattelecom grupas uzņēmums. Uzņēmumā strādā aptuveni 300 darbinieki. Citrus Solutions specialitāte ir dažāda veida inženiersistēmu projektēšana un būvniecība – sākot no telekomunikāciju tīkliem, ēku automatizāciju un beidzot ar vēdināšanas un kondicionēšanas sistēmām.

Miks Stūrītis biznesa portālā db.lv arī regulāri publicē savus blogus.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk, ja ir iespēja attīstīt kaut ko jaunu un darbs nav vienveidīgs. Citrus Solutions ir lieliska vieta, kur īstenot jaunas un ambiciozas idejas, turklāt nav divu vienādu projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Nodokļu reformas sitiens boksam

Sandris Točs, speciāli DB, 28.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības iecerēto nodokļu izmaiņu rezultātā ziedojumu samazinājums sportam var būt graujošs, jo lielajām kompānijām zudīs interese atbalstīt sportu bez nodokļu atlaides

Tā intervijā DB stāsta LNK Boxing valdes priekšsēdētājs, olimpietis Jevgēņijs Saproņenko, piebilstot, ka boksa nozares mērķis ir sagatavot profesionālus bokserus Maira Brieža līmenī.

Fragments no intervijas:

Pirms gada ar ambiciozu mērķi nodrošināt konkurētspējīgu Latvijas pārstāvniecību 2020.gada olimpiskajās spēlēs tika nodibināts boksa klubs LNK Boxing. Vai bokss Latvijā var būt arī bizness?

Var teikt, ka tas ir mazais bizness. Bokss pašlaik ir populārs visā pasaulē. Turklāt ne tikai profesionālais bokss, ne tikai kā sporta veids, bet arī kā fiziskās formas un veselības uzturēšanas veids. Mūsu klubā ar boksu nodarbojas arī sievietes un meitenes, zēni un vīrieši, kuri negatavojas kāpt ringā. Tie ir arī, piemēram, uzņēmēji, kuri vēlas būt lieliskā fiziskā formā. Būtībā mēs laužam stereotipu, ka bokss ir bīstams sporta veids, ka atnāksi un tiksi piekauts vai ka ar boksu nodarbojas cilvēki, kuri mīt nelabvēlīgos pilsētas rajonos. Kaut gan jāatzīst, ka šāds stereotips joprojām pastāv. Mēs, gluži otrādi, rādām, ka bokss var būt nodarbība veselībai, dzīvespriekam, ka bokss var būt patīkama nodarbe. Treniņi, protams, nav bezmaksas, klubu apmeklē liels cilvēku skaits, un mēs šādā veidā nopelnām. Pērn augustā atvērām pirmo klubu A. Saharova ielā, tad decembrī durvis vēra jau otrs mūsu klubs, kas atrodas Olimpiskajā sporta centrā Grostonas ielā. Te ir liela zāle, tas atrodas Latvijas labākajā sporta centrā, un tajā ir pats labākais boksa aprīkojums, kā arī Baltijas valstīs vienīgais sertificētais olimpiskais rings.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

«Lielisko klubs» sarūk

Didzis Meļķis, 15.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītreitingu kompānija Standard & Poor’s (S&P) samazinājusi Somijas kredītreitingu uz AA+, lasāms kompānijas vietnē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Visaugstākajā līmenī S&P patur Somijas pārvedumu un konvertējamības (T&C) novērtējumu, bet tam ir maza saistība ar lietu stāvokli pašā ekonomikā. Šāds novērtējums ir visām eirozonas valstīm, un tas atspoguļo tirgus uzticību ne tik daudz tām, cik Eiropas Centrālajai bankai, proti, ka ir ārkārtīgi maz ticams, ka tā varētu ierobežot pieeju ārvalstu valūtām maksājumu veikšanai. Piemēram, par Krieviju aģentūrai šādas pārliecības nav gandrīz nemaz, un tās T&C novērtējums ir BBB- jeb t.s. miskastes statusā.

Līdz ar to ir vēl vairāk sarucis AAA reitinga «klubs». Kaut Eiropa tajā aizvien ir pārstāvēta visplašāk, konkrēti no eirozonas gan nevainojams S&P reitings ir tikai Vācijai un Luksemburgai, un Vācijas ekonomikai nemaz tik labi vairs neklājas, kā to aprakstījis arī DB (Pasaulei drudzis no Vācijas datiem, 13.10.2014. u.c.). Augstākais kredītreitings ir arī Dānijai, Vācijai, Lihtenšteinai, Norvēģijai, Zviedrijai, Šveicei un Lielbritānijai. Citviet pasaulē tāds ir Austrālijai, Kanādai, Honkongas īpašajam administratīvajam reģionam un Singapūrai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja mēs šo klubu kategorizēsim kā peļņas vietu, tad džezs te nedzīvos. Pirmajā vietā te ir mūzika, skaņa, sapnis un kultūra. Šādas vietas džezmeņi dēvē par džeza baznīcu.»

Tā uzsver džeza mūziķis Deniss Paškevičs, kurš pirms trīs mēnešiem kopā ar domubiedriem atvēra džeza klubu Pashkevich Jazz Club. «Pirms gada manī radās impulss īstenot jaunu un interesantu projektu – džeza klubu Rīgā. Tas nāca no potenciālajiem partneriem, kuru vēlme iesaistīties šajā projektā man deva iekšējo sajūtu, ka visi kopā mēs to varam izdarīt kvalitatīvi. Viens no viņiem ir džeza mūziķis, pianists un uzņēmējs Nikita Bratus. Faktiski tas ir starptautisks projekts,» stāsta Pashkevich Jazz Club mākslinieciskais vadītājs un zīmola nesējs Deniss Paškevičs, kurš ir džezmenis ar 25 gadu stāžu, kā arī jau iepriekš piedalījies vairāku uzņēmumu attīstīšanā. Viņš atzīst, ka biznesa daļa viņa dzīvē līdzās mūzikai vienmēr ir bijusi, jo patiesi veiksmīgi radoši cilvēki dzīvo sakārtotā personīgajā kosmosā, līdzsvarotu domu un iekšējas pasaules vidē. Tas palīdz radīt. Sakārtota materiālā vide ir viena no veiksmīgas radošas dzīves platformām. «Jādomā, kā veidot pareizo līdzsvaru, jo mākslā ir ļoti daudz realitātes. Tā ir piepildīta ar zināšanām un spēju tās pārvaldīt, īpaši runājot par džeza mūziku, kompozīciju un improvizāciju tajā,» viņš turpina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Bērnu sporta un izklaides klubā Akropolē investē 1,2 miljonus eiro

Monta Glumane, 16.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 1,2 miljonus eiro, iepirkšanās un izklaides centrā "Akropole" izveidots un atklāts bērnu sporta un izklaides klubs "MaryMaris".

Jaunais klubs aizņem 1800 m2 un tajā pieejamas deviņas atrakcijas dažādu vecumu bērniem, ģimenes restorāns, kā arī pasaku namiņi, kas paredzēti dzimšanas dienas ballītēm un citiem pasākumiem. "MaryMaris" ģimenes restorāns piedāvā Eiropas virtuvju ēdienus gan bērniem, gan pieaugušajiem, gan arī biznesa pusdienas.

"Mūsu ceļš līdz sava sporta un izklaides kluba izveidošanai Latvijā bija ilgs, taču beidzot mūsu projekts ir īstenots. Esam priecīgi, ka varam iepazīstināt apmeklētājus ar vietu, kur jautri un bezrūpīgi atpūsties ģimene lokā – rotaļāties, lēkāt pa batutu, sacensties veiklībā, izbaudīt atrakcijas, ar prieku pavadīt brīvo laiku un svinēt bērnu svētkus," stāsta uzņēmuma valdes loceklis Jans Borodajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

No vasaras kafejnīcas izaug par restorānu, kas strādā visu gadu

Kristīne Stepiņa, 08.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas ēdināšanas iestādēm ziemas sezonā neklājas viegli, tomēr grilbārs Lighthouse no vasaras kafejnīcas ir izaudzis par restorānu, kas strādā visu gadu.

Uzņēmējs, grilbāra Lighthouse vadītājs Raitis Bērziņš uzskata, ka restorāniem vajag pašiem organizēt dažādas aktivitātes, nevis gaidīt, kad to darīs pašvaldība. Jau otro gadu pēc kārtas Ķemeru mežā tika organizēts grilbāra Lighthouse iniciēts pikniks, kas veicināja to, lai restorāni izbrauktu no savas ierastās vides un cilvēki brīvā dabā varētu nobaudīt dažādus ēdienus.

Jaunības kļūdas

R. Bērziņš ir studējis Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātē, taču mācības pametis, kad bijis jāpieņem lēmums, ko darīt – studēt vai pievērsties uzņēmējdarbībai? Tagad viņš nožēlo, ka nav spējis apvienot darbu ar mācībām, un nākamajā gadā plāno atsākt studijas LLU. «Gribu pierādīt sev, ka varu pabeigt augstskolu, ka esmu pietiekami zinošs. Kas zin‘, varbūt arī papīrs kādreiz noderēs,» teic uzņēmējs. Jūrmalā un konkrēti Jomas ielā R. Bērziņš nonācis apstākļu sakritības rezultātā. «Mums piedāvāja šo vietu, jo iepriekšējā kafejnīca telpas atstāja tieši pirms sezonas. Tolaik bijām jauni un zaļi, entuziasma pilni puiši. Ja tagad būtu jāsāk no nulles, iespējams, darītu citādi,» pirmos soļus biznesā atceras R. Bērziņš. Galvenā kļūda, kas izdarīta pirms 13 gadiem, kad sākta uzņēmējdarbība, bijusi preču zīmes nepiereģistrēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sešas pludmales kafejnīcas ik vasaru sagaida atpūtniekus Liepājā, un to attīstība ir gluži kā kopīgs pilsētas veiksmes indikators

No sešām pludmales kafejnīcām četras ir sezonālas, bet divas spēj darboties visu gadu. Pludmales kafejnīca Red Sun Buffet Liepājā šajā jomā bija celmlauzis, tagad pievienojusies arī 7. Līnija.

Kopumā pludmales kafejnīcās vasarās nodarbināti vairāk nekā 50 cilvēki, bet šovasar līdz ar izaugsmi to skaits varētu pieaugt. Sezonālo kafejnīcu ienākumi ir ļoti atkarīgi no laika apstākļiem, Dienas Biznesam pēc pašvaldības pētījumiem apstiprināja Liepājas domē.

Saglabā komandu

SIA V. Rozgas komercfirma izklaides biznesā darbojas jau 28 gadus, un pludmales kafejnīca 7.Līnija ir uzņēmuma visjaunākā struktūra. Kopumā komercfirmai ir trīs struktūrvienības - naktsklubs Klubs Big7, Star Cafe un 7.Līnija.

Komentāri

Pievienot komentāru